Snoudons iekarots
Ik pa laikam gribas aizbraukt uz Angliju, just dzīves sakārtotību un perfektumu. Apmeklējot Skotiju, pirms vairākiem gadiem sāku atklāt Anglijas laukus un kalnus. Kalni te gan nav nekādi dižie, bet to izskats un forma sniedz pilnu iespaidu, ka esi kalnos, ļaujot ne visai stipram cilvēkam izbaudīt trekinga jaukumus. Pēc Skotijas iecerēju uzkāpt otrajā augstākajā Anglijas un pirmajā augstākajā Velsas virsotnē Snoudonā, kas atrodas attiecīga kalnu masīva centrā. Tomēr pa vidam vēl iespruka Lace district, kamēr nu iekrita rinda Snoudonijai, īsti labā un piemērotā laikā,pašā vasaras viducī. Internetā biju noskatījusies klipiņu par to,kā puisis mokās, braukdams kalnā ar riteni,kamēr meitene pa to laiku apmeklē frizētavu un uzbrauc kalnā ar vilcieniņu. Salasījos arī brīdinājumus, cik ļoti jāuzmanās no dažādām briesmām, īpaši slikta laika, dodoties šajā grūtajā un draudīgajā kalnu ceļā. Tās visas izrādās pupu mizas. Katrs normāls cilvēks vasaras dienā tur var uziet sporta čībiņās un šortos. Tikai angļi katrai pastaigai raduši labi sagatavoties, neaizmirstot par izcilas kvalitātes trekinga zābakiem, ūdens necaurlaidīgām jakām un biksēm. Ko tādam var padarīt lietus un migla? Staigāt pa takām viņiem patīk, vismaz pietiekami daudz ir tādu,kas pat darbdienās piepilda pilnus parkingus un takas. Ārzemniekus tur dzird un jūt diezgan maz.



