Malta. Turpinājums.

Lilia Limane 07.11.2016 4 min lasīšanai

Sadzeros viinu,bet aizmigt vienalga nevaru, kad nevajag,tad viins tiesi rauj acis ciet. Tapec saksu no sakuma. Tatad Malta ielidoju no Berlines, 23.00. Pedejais autobuss atiet uz centru uz hoteli ap so laiku.Biju dzirdejusi,ka taksis maksajot 20 eiro,bet Maltas biznesmeni ir parupejusies par ko letaku. Tie noorganizejusi shatle mikrinus,savac grupinas un visus izvada pa viesnicam tiesi lidz durvim,un katram tas maksa 8 eur. Ta nebija ne pusnakts,kad jau ierados Hostel 94,kur mani sagaidija laipnas istabas biedrenes,tai skaita viena tagad uz Diseldorfu paarceelusies Igaunijas krieviete. Pacalojam visadas valodas,lidz aizmigam.

Pirmo dienu biju nolemusi veltit Valetai,atdodot godu galvaspilseetai. Ka jau ieprieks rakstiju, Malta gruti atdalit pilsetu no pilsetas,un ta es no savas Sliemas cauri Msidai likumojot gar moliem nokluvu autobusa galapunkta. Pasa Valeta neviens autobuss ieksa nebrauc,un cilveki dodas turp cauri lielam geitam,nonakot tiesi Republikas ielaa, kur ir gan bodes,gan aridzan daudzi apskates objekti. Sie varti izved cilveku cauri pilsetas murim,kas ir saglabajies tikpat izcili ka Mdina un ir daudz lielaks,jo lielaka ir ari pati Valeta. Muru iekspuse pavadiju visu dienu.

Vispirms skatu piesaistlija baznica. Ta bij sveta Jana katedrale,iekspuse vel daudz greznaka neka arpuse liek domat,tai skaita ari ar daudz renesanses meistaru, pat Karavadzo gleznam. Driz pec baznicas uzduros Nacionalajai bibliotekai,pie kuras ieejas plakats vestija par izstadi. Velak izradijas,ka si izstade atrodas pavisam citur,bet es nonacu retumu nodala un un apskatiju tur iekartoto senu rakstu un gramatu izstadi, kas ari bija vieniga publikai pieejama telpa saja eka. Kur atrodas citas lasitavas,nezinu. Retumi visi izvietoti viena loti liela telpa, gar kuras sienam skapjos rindojas vecie folianti. Nez,viniem gaisma need pat tik vecus izdevumus? Mums tacu pat artrija jaunakam gramatam tiek izslegta gaisma. Telpai pa vidu iekartota izstade,kur vecakais eksponats ir pavesta bulla no 11.vai 12.gs. Pa starpam lasitaju galdini, veci un mazak veci katalogi un ari darbinieku galds. Viss senatnIgs un atbilstoss vestures elpai.

Kad no bibliotekas pa ielu devos talak,mani aptureja policisti. Izradijas,no mugurpuses marseja orkestranti baltas uniformas, lai veiktu parades proceduru preti prezidenta pilij. Laukuma abas puses apjoza skatitaju pulki,ari es uzkapu uz kada sola,lai saskatitu kau ko no notiekosa. Nezinu,kada bija parades jega un funkcija,bet bija iespaidigi un ilgi,ka pat apnika un pa skersielu devos apskatit citus objektus. Nenoskopojos un iegaju apskatit Cassa Roca Piccola. Sis nams piederejis kadam bagatam augstmanim, taja slepjas daudz makslas darbu un greznu sadzives prieksmetu,bet pagrabstava bijusi udens uzkrasanas sistema. Ka zinams, ka senak,ta tagad, saja sala nav saldudens resursu,tapec cilveki iztika ar uzkrato lietus udeni. (Sodien gan ar amerikanu palidzibu Malta ir iegadajusies dargas iekartas un atsalo juras udeni.) Vislielako iespaidu man atstaja pilsetas muuris. Vakara vel iegaju katedrale uz misi,kas izradijas ipasi nozimigs pasakums,tika ordineti jaunie macitaji,milzigais dievnams bija stavgrudam pilns un visi dabuja dievmsizites,es tai skaita. Divaini,ka tada it ka tuvu musulmanu pasaulei novietota sala ir dzili katoliska, ko apliecina ne vien dievnamu grezniba un izsmalcinatiba,bet ari lauzu bijiga un cienas pilna izturesanas saja vieta,iespaidiga macitaju parade un citu baznicai piederigo procesijas dalibnieku skaits. Ta ka mana pirma diena Valeta bija ne tikai parsteidzosa ipatnas gaisdzeltena smilsakmens apbuves del, bet ari gariga.

Otraja diena man bija ieplanots doties uz Gozo salu,kur ari pavadit nakti un varbut apmeklet ari Kamino salinu. Pa nakti aiz hostela logiem auroja vejs un dragaja lietus,ka pat gulet nevareja. Rita tomer atvadijos no meitenem un ar mugursomu plecos devos uz pieturu. Vejs rava cauri ar piemirkusu gaisu,ta ka pat adas jaka bija jaizvelk no somas. Bazigi veroju trakojoso juru un saubijos,vai maz kugis brauks tada orkana. Tomer kur citur lai palieku pa nakti,ja netieku uz Gozo rezerveto viesnicu? Autobuss uz Cirkeva ( ostu) tomer bija pilns un ari kugis jau gaidija. Viens pamatigs makans,nu par Romsntiku varbut mazaks,bet tapat brangs diezgan,lai vilni to neapgaztu. Neapgaza jau ari,un pec pusstundas braukuma izbiram Mdzara,kas ir osta Gozo sala.

Tulit ka siseni metas virsu taksisti,bet es kategoriski atkratijos,jo kabata bija 7 dienu bilete,ar kuru varu braukat cik lien. Kada anglu meitene gan velejas ar mani kopa braukt par 10 eur uz abam,bet es nesakardinata devos pastaigat,jo autobuss uz netalu no Gaijant templiem noireto viesnicu bija pec stundas. Cauri balti dzelteniem ciematiem un pakalniem ar kaktusu audzem veiksmigi sasniedzu vajadzigo pieturu. Gozo sala ir loti mazina, autobusu marsruti ilgst vien ap 15 min. Izkapu pilnigi ka vieta pec mera,nekur ne dveseles,pat ne kaka vai suna,vai papagaila. Pec viesnicas saimnieku noradijuma it ka sasniedzu vajadzigo vietu,bet uz durvim nekada uzraksta,ka te butu viesnica. Uz ielas jau ari truka nosaukuma (sur tur citur tie Malta tiek likti pat gana kartigi), tapec saubigi malos pa apkartni,meginadama noorienteties pilseteles geografija. Beidzot ieraudziju jauniesus,kas gaja uz templiem,un tie ar savu Gps aizveda mani uz jau ieprieks atrasto vietu. Uz zvanu tiesam iznaca jauns arabs,kas nesen dzivojot Malta,tapec ar anglu valodu ta pasvaki. Kaut ka jau tikam gala un man tika ieradita vieta istaba ar 4 gultam. Ienemu vienigo,kas bija svaigi saklata, apskatiju smalko namu,baseinu un iekspagalmu,kur vejs raustija supultiklu, un jau ar mazo sominu vien devos meklet templus, kas esot 10 min gajiena attaluma. Laika izjuta laudim dazada, nepagaja ne stunda,kad biju jau pie templiem. Templi ir visai seni,aizvesturiski, no kadiem 3-5 tukst.g.p.m.e. Faktiski tie ir megaliti no gaispelekiem akmeniem,tomer atskiriba no tiem,ko redzeju Lace district Anglija,seit labi redzamas telpu aprises. Lai izprastu visu so lietu,ir jabut specialistam senvesture vai ari jaizstude viss,kas rakstits muzeja,vai turpat janoskatas filma. Man negribejas neko no ta,tapec tikai lavos vizualajam iespaidam. Kadreiz bus japalasas interneta. Kad izgaju no muzeja,atkal uzkrita taksists, bet es tiku vala un devos izmirusajas ielas meklet edamo. Izdevas atrast veikalu,un turpat notiesaju bageti ar desu un zavetas viges.

Talak biju noskatijusi tadu Marsalforn. Si vieta ir pie juras,esot skaista pludmale un baudama apkartne. Pludmales pievilciba soreiz slepas trakojosa jura,kuras vilni ar niknu ieskrejienu bija sadzinusi udens ezeru vairaku simtu metru attaluma aiz mola. Baudot stihiju,sagaidiju autobusu uz salas galvaspilsetu Viktoriju,kam ir otrs nosaukums Rabat. Malta daudzi vietvardi ir arabiski,seviski mazakam pilsetinam tie nav eiropizeti. Viktorija apskatiju citadeli un iegaju viena baznica,vairak ari negribejas merceties un apedusi picas gabalu par 1 eiro ! , samekleju autobusu,kas ved uz Azura logu un Fungus klintim. Kad biju tur,lietus bija pierimis un saulrieta gaismas apburosa vieta vel savu iespaidigumu pavairoja. Te pastaigaju pa sunakmeniem piekraste, uzkapu uz klints, paveros vilnu dejas. Loti skaisti, 5 zvaigznes. Varetu te kaveties vel,bet bija jau satumsis,kad braucu atpakal uz Viktoriju un tad uz viesnicu.

Diena ienemtaja gultina jau saimniekoja kads brits. Izradas,viena vaciete no saguletas gultas parcelusies uz tiru,man atstajot vien savus netiros palagus. Pasu vaciesu nebija,esot aizcelojusas ar auto. Ar brita palidzibu centamies sameklet hostus,tomer sie nereageja ne uz zvaniem,ne iszinam. Brits palasijis gramatu jau ap 21.00 kraca, un ari es driz likos netiraja gulta neapsegusies. (Vacietes dzirdeju ierodamies loti veelu).