Malta
|
Lilia Limane
|
Ar Maltu man labu laiku bija tadas divejadas izjutas, ilgi nevareju pienemt,ka ta ir valsts,nevis ciemats Rezeknes rajona,kur es savulaik macijos vidusskola. Nu beidzot esmu tikusi gala ar bernibas kompleksu un atbraukusi uz Maltu.
Te vadu nu jau piekto dienu, un katru vakaru varu ar sajusmu apliecinat,ka si diena ir nesusi atkal jaunus parsteigumus. Vakaros satumst agri. Svetdien ari te pargrieza pulkstenus un nu jau sesos ir kresla, ta ka sodien piemeram jau no 7 viesnica dzeru viinu. Paludzu pardevejam saldu,un vins man iedeva tiesam labu vacu viinu. Maltas viinu neesmu noprovejusi,bet pardeveji apgalvo,ka tie esot skabi. Panemu pavisam mazu pudeliti,ko dzersu pirms izlidosanas,ta ka tad ari varesu vestit,kadi tadi ir Maltas vini. Vispar jau mani pat parsteidz,ka viniem te ir savi viini,jo nekur neredzeju vinogas. Varbut ir kads nieks kaut kur kada kakta paslepies. Ziniet,ka sauc sejienes popularako alu? Ciska. Skan nesmuki,bet ka garso,nezinu,varbut rit zinasu,ja paprovesu. Kas viniem te populari dzert,es pat nezinu. Austrija un Belgija,ka ari briti dzer alu, franci viinu,krievi vodku,bet kas ir maltiesu galvenais dzeriens,pec ainas ielas kafejnicas pateikt nevar. Varbut udens tapat ka Italija?
Trakums ar tiem maltiesiem tads,ka nevar saprast,kas vini pasi tadi ir. Gadsimtiem cauri sai salinai pari staigajusi dazadi laudis, un sodien vinu valoda jut kaut ko no italu,francu,arabu,spanu melem. Ka ari visi perfekti runa angliski,kas ari ir valsts valoda lidztekus maltiesu. Daudz te ari turistu,ta ka lauzu masa nav izteikti tumsneja, pat gaisaka neka Francija vai Italija, un melnas adas krasas cilveku vispaar nav daudz,kaut cik tur talu Afrika. Nu ta,labi te ar laudim sazinaties. Ubagu ari tikpat ka nav un pardeveji nenak virsu. Iznemums varbut ir vienigi taksisti,bet tikai atseviskas vietas,ka osta un lidosta.
Laikam esmu jau par vecu,lai verptu secigi domas pavedienu,jo aizvirzijos sanus no nodoma uzrakstit par to,ko redzeju sodien. Piecelos jau loti agri,un ta ka nebija kafijas,jau 7 gaju uz kafejnicu. Tepat pie hotela esmu nolukojusi briniskigu mazu vietinu, kur dod labu kafiju un piradzinus siltus. Kad tas bija iebaudits,kapu autobusa un pec nepilnas stundas no Sliemas biju Valetaa pie struklakas. No sejienes atiet virkne autobusu uz dazadam salas vietam. Mans nodoms bija doties pie Dingli klintim,un gaidot 56.autobusu, apskatiju vel piemineklus otra pasaules kara varoniem. Re,ari maltiesi nav laidusi garam so karu,lai gan dzivo uz savrupas salinas. Tad jau ari autobuss bija klat un pec kadas stundas izlaida mani pilsetinas Dingli centra,no kuras jura nebija redzama. Pajautaju soferim,kur ir klintis,un vins paradija ar roku virzienu. Protams, sapratu,ka tiek radits,kura virziena jaiet,bet izradijas,ka ne. Radits tika uz neuzkritosu bultinu uz sienas ar uzrakstu par klintim,kas ir uz pretejo pusi. Nu,nekas,tada tiem autobusu soferiem komunikacija,ne pirmo reizi to piedzivoju. Runat viniem kadreiz patik,kadreiz ne. Pec 15 min. biju pie klintim. Tas tiesam ir iespaidigas un stiepjas gar krastu vismaz paris kilometrus. Nokapt uz krastu gan nevareja,lai gan starp klintim un juru bija iekopti darzini,budas,pat gailis dziedaja. Laikam alu cilveki,kas kadreiz mita klintiis,tagad sacelusi budas tuvak jurai un nodarbojas ar saimniecibu, turistus tur klat nelaizot. Laikam nav vel izdomats,ka no tiem varetu nopelnit saja gadijuma.
Kad par klintim biju izpriecajusies, devos meklet Buksusa darzus. Aa,vel pie vecisa nopirku vietejo augli. Tas bija saldets kaktusa auglis,ziniet,tas ar lielajam adatainajam lapam. Tadu Malta ir pilns rindam vien ar augliem.Nu man amats roka un nolemu nobaudit ari dazus svaigus. Noplesu,apedu,saldi un gardi.Tikai peec laicina jutu,ka rokas un lupas surst no mazajam skabardzinam,kas tai augla adai ir bijusas. Rokas nomierinajas pec vairakam mazgasanam,bet kas tur kungi daras,nezinu. Ceru,ka skabardzinas bija tikai uz mizas,kuru,par laimi, neapedu.
Nu,ta,tie darzi bija milzgi sai salai, nekur citur neredzets zals un biezs mezs,kura vidu kadreizeja karala vasaras pils. Darzos notikusas medibas. Laikam visi zveri izsauti,tagad nav nekas vairak par suniem. Pils bija aiz septinam atslegam, tapec devos kajam uz Rabatu un Mdinu, bet mani panaca autobuss un tad jau bija japabrauc. Labi,ka ta,jo ja nebutubraukts,izstaigat pilsetas butu gruti. Patiesiba abas pilsetas sapluust kopa,bet tas jau Malta parasta lieta,jo lauku ka taadu te ir loooti maz. Ekselenta ir Mdina,nu tiesam tik veca un skaista, un mazina, vel mazaka daudz par Vecrigu. Elpa aizraujas. Pilsetu apjoz muuris un bastioni, bet ieksa ir divas baznicas,pils, daudz skaistu namu un sauras sarmantas ielinas. Pa tam staiga vien turisti un ari sastopami nedaudzi pajugi. Vairums pajugu gan stav pie vartiem un piedavajas turistiem,kuri gan dod prieksroku savam kajam.
No Mdinas gaju uz Rabatu. Tur apskatiju pasu neparastako-Pavila baznicu un divas katakombas,Sveto Pavila un Agates. Agates ir labakas,jo tur ir ari svetbildes ar senam freskam. Neapskatiju vienigi Pavila grotu,kura vins slepies,bet kas nu tur var but daudz savadaks par musu Gutmana vai Velna alu, ir jau tas grotas redzetas gana. Nebiju ieksa ari Domus romanus,kas ir kada romiesu augstmana nams. Tiesa, restaureta tikai fasade, muzejs klat piebuvets un aiz nama ar drasu sietu apjoztas nama drupas,ko caur sietu vareja ne vien apskatit,bet pat nofotografet. Kad ieliksu galerija bildes,varesiet ievertet. Drupu apskatei nav verts teret naudu,vienigi varbut tad,ja ne Griekija, ne Turcija, ne Italija lidzigas nav skatitas un daudz labakas.
Tas sai dienai viss. Tagad vel iemalkosu viinu un liksos uz auss.