Parīzes aviācijas šovs Leburžē.

30.04.2013
16 min lasīšanai
141 foto

Parīzes aviācijas šovs Leburžē.

Ievads.

Ir jauka nokavētā pavasara sestdiena un sēžot šeit pie Londonā ar labiem draugiem dārzā, cepjot gaļu apspriežam plānus, kā pavadīt vasaras brīvdienas un nedēļas nogales. Protams Līgo svētki arī nav aiz kalniem. Te nu atceros par aizpagājušā gada braucienu uz Parīzi un tieši pēc Līgo svētkiem. Jā uz Parīzi, bet ne tikai pašu pilsētu lūkoties. Tur jau biju bijis reizes n-tās. Lieta tāda, ka devāmies turp apskatīties Parīzes aviācijas šovu – Leburžē.

Tagad spriežam, vai nevajadzētu samesties kādai grupiņai drugu un aizlaist uz šo šovu šogad jūnijā! Kapēc gan ne? Šī doma mani pamudināja uzrakstīt īsu rakstiņu par braucienu uz Parīzes aviācijas šovu 2011. gada jūnijā.

Un tātad! Ir 2011. gada 24.jūnijs, jāņu diena. Esam nolīgojuši nakti un nedaudz pagulējuši. Ieturam nelielas brokastis un ātri sakravājām somas. Tātad dodamies uz Parīzi. Līdzi tiek paņemts daudz pārtikas no mūsu līgo svinību galda. Nelaidīsim taču to postā! Pa ceļam noderēs! Jau pēcpusdienā esam uz prāmja un no Doveras dodamies uz Dunkerku. Tālāk seko aptuveni trīs stundu brauciens pa Francijas auto bāņiem un esam jau Parīzes pievērtē, kur esam rezervējuši viesnīcu. Teikšu gan ka ar viesnīcas izvēli nācās pacīnīties jo izrādās, ka uz šiem datumiem nummuru pieejamība ir vissai ierobežota (īpaši Parīzes austrumu daļā Leburžē tuvumā). Acīm redzot tas saistībā ar aviācijas šovu.

Ātri izkaravājam mantas viesnīcā un dodamies vakara pastaigā pa Parīzi. Šeit gan palaši neko nestāstīšu, jo mūsu galvenais stāsta mērķis šoreiz ir saistīts ar aviāciju, bet ne pilsētas arhitektūru un vēsturi. Ja vajadzētu izklāstīt rakstu par Parīzi, tad būtu nepieciešams daudz laika un vairāku stāsta daļu. Tas nav mans šodienas mērķis.

Nākamajā rītā laicīgi pametam viesnīcu un dodamies Leburžē rajona virzienā. Tas nav pārāk tālu, bet domājām, ka lai tur nokļūtu būs jāstāv garos transporta sastrēgumos. Kā nekā šo pasākumu apmeklē simtiem tūkstošu interesentu. Tā tas ir arī šodien. Patiesībā biju gaidījis lielāku bardaku, bet atšķirībā no iepriekšējā gadā redzētā Farnboro šova laikā, šeit satiksme ir noorganizēta stipri augstākā līmenī un rindas kustās visai raiti. Nepaiet ne stunda, kā esam jau pie mērķa.

Pie pašas Leburžē lidostas ir izveidota ļoti plaša auto stāvvieta un atšķirībā no Farnboro, šeit atstājot auto nav līdz ieejai izstādē jādodas ar autobusu. Viena no ieejām atrods burtiski pie pašas auto stāvvietas. Pie ieejas uzstādīta rinda ar dalīb valstu karogiem. To ir vairāk kā 50, bet mūsu Latvijas karogu nemanām. Laikam jau Latvijai aviācijas industrijai nav ko piedāvāt šāda meroga pasākumam.

Parīzes aviācijas izstāde Leburžē (Air show Le Bourget).

Par pašu pasākumu īsumā.Parīzes aviācijas izstāde ir viena no lielākajām šāda veida izstādēm pasaulē. Varētu pat teikt, tā ir otrā iespaidīgākā pēc Farnboro (Farnborough) izstādes Lielbritānijā. Interesanti, ka tā tiek rīkota reizi divos gados, pamīšus ar Farnboro izstādi. Vienu gadu izstāde notiek Leburžē lidostā Parīzē, nākamo gadu jau tiek rīkota izstāde Farnboro kara aerodromā, netālu no Londonas. Parīzes aviācijas izstāde- šovs pirmo reizi tika rīkots 1908. gadā un ir kā auto izstādes sastāvdaļā. Šogad var teikt, ka notiks jubilejas izstāde, 50. pēc kārtas.

Seko neliela drošības pārbaude, līdzīgi kā ieejās lidostu drošības zonā. Protams aizliegts ienest asus priekšmetus, nažus un citus potenciāli bīstamus rīkus. Arī dzeramais stikla tarā nav atļauts. Mēs gan laicīgi par to zinājām un bijām bruņojušies ar plastmasas taru.

Tā nu esam izstādes zonā un varam sākt tās apskati. Tā kā esam ieradušies laicīgi, līdz paraug demonstrējumu lidojumiem ir pietiekoši laika un varam veikt izstādes atklātās ekspozīcijas apskati. Protams, ka pārsvarā dominē tehnika kara vajadzībām. Ļoti plašši tiek izstadīti bez pilotu lidaparāti, ir arī tā saucamās radariem neredzamās lidmašīnas.

Pa starpu visam gan sastopama tehnika arī miermīlīgākiem mērķiem. Piemēram lidmašīna, kura paredzēta lidojumiem, kuros tiek imitēts bezsvara stāvoklis. Ideja tāda, ka lidojot ar šo aparātu tiek sasniegts liels augstums un tad tiek veikts straujš brīvais kritiens, kura laikā lidmašīnā esošie cilvēki var veikt trenniņu imitetos bezsvara stāvokļa apstākļos.

Nedaudz tālāk apskatāmas dažas pasažieru lidmašīnas un transporta lidmašīnas, kuras droši var kalpot gan civilām, gan militārām vajadzībām. Šīs izstādes nagla protams ir jaunais Airbus 400 (kravas transporta lidmašīna). Te pat var apskatīt arī Krievijas jaun izcepumu, lidmašīnu amfībiju БЕ200ЧС, kura var piezemēties uz ūdens un tā paredzēta glābšanas, un ugunsdzēsības dienestu vajadzībām.

Un te jau stāv viņš! Vissu varenais! Iespaidīgs, līdzīgs lielam valim, tā kā nedaudz uzpūtušos vēderu un kupri pires rajonā. Tas ir Airbuss 380. Viss lielākā pasažieru lidmašīna pasaulē uz šodienu. Izmēri tiešām grandiozi. Viena nelaime gan ir! Pāris dienu iepriekš šis aparāts veicot manevrus pa zemi, kādā no pagriezieniem aizķēris vienu no lidlauka ēkām un sabojājis spārnu galu. Sākotnēji pat tika spriests, ka A380 demonstrācijas lidojumi nenotiks, bet beigu beigās no kaut kurienes esot atdzīts tā dubultnieks un lidojumi iespējams tomēr notiks. To mēs vēl redēsim un pavisam drīz.

Un te nu atkal seko militārā tehnika. Šeit atšķirībā no sākumā izstādītajiem eksponātiem, var apskatīt amerikāņu militāros monstrus, gan iznīcinātājus, gan kara transportniekus un lokātor lidmašīnas. Te patiesībā varētu daudz ko par tām pastāstīt un uzrakstīt, bet tas nav mans šodienas stāsta mērķis, jo tas aizņems daudz laika. Tādēļ dodamies tālāk skrejceļu virzienā.

Kamēr apskatījām amerikāņu aviacijas tehniku, laika apstākļi arī ir uzlabojušies. Šķiet ka speciāli šādam nolūkam mākoņi ir pavēruši plašu laukumu, kurā iespējams vērot gaisa virtuozus. Gaisā paceļās pirmie lidaparāti, paraug demonstrējumu veikšanai.

Pirmie uzstājas dažādi akrobāti ar mazjaudīgāku, propelleru tehniku. Seko pāris helikopteru un vēsturiskās tehnikas priekšnesumi. Patiesībā ļoti interesanti, tikai lai šos skatus fotogrāfētu ir nepieciešama nopietna foto tehnika, kuras man nav. Nekas cits neatliek kā baudīt šo gasa teātri tiešajā skatījumā un varu sacīt: tas ir tā vērts. Iespaidīgi! Nevar jau teikt, ka neko nenofotogrāfēju, bet tas ko redzēsi bildēs, nav puse no tā ko izbaudi klātienē.

Leburžē lidosta, un Aviācijas un Kosmonautikas muzejs.

Pēc dažiem gaisa priekšnesumiem seko starpbrīdis, kurua laikā plānojam aizstaigāt līdz iepriekš manītajam muzejam. Tas ir Aviācijas un kosmonautikas muzejs, kurš iekārtots bijušajā Leburžē lidostas ēkā. Kā jau iepriekš minēju šeit, 12 kilometrus no Parīzes centra, līdz 1970. gadam atradās pasažieru terminālis. Pats Leburžē lidlauks šeit tika izveidots 1919. Gadā, bet 1937. gadā, reizē ar Vispasaules izstādes atklāšanu Parīzē, šeit tiek atklāta arī pirmā pasažieru lidosts ēka. Lidosta otrā pasaules kara laikā tiek pamatīgi izpostīta, bet pēc kara tiek atjaunota un tika uzbūvēts jauns pasažieru terminālis, kurš kalpo līdz pat 1970. gadam. Vissu šo laiku Leburžē kalpoja kā nozīmīga Parīzes pasažieru lidosta, bet līdz ar Šarla De Gola lidostas atvēršanu, Leburžē zaudē savu nozīmi. Tā pārtop par nelielu biznesa un privātās aviācijas lidostu, bet pasažieru terminālis tiek nodots aviācijas muzeja vajadzībām.

Pa ceļām līdz muzejam šķērsojam atklātu laukumu, kurā izstādītas dažas vēsturiskas, leģendāras lidmašīnas, kuras šodien pat piedalās demonstrējumu lidojumos. Te pat novietotas arī dažas mūsdienu sporta un trenniņu lidmašīnas.

Burtiski netālu no ieejas muzejā, no lidlaika puses (ikdienā ieeja ir no citas puses), uzstādīta kosmosa raķete, kuru jau pa gabalu var manīt gandrīz no visas Leburžē lidostas teritorijas. Tā ir Franču un Eiropas kosmonautikas leģenda: raķete Ariān(Ariane).

Blakus raķetei Ariane, novietota Boeing 747 lidmašīna, kur atvērta apskatei. Interesentu tajā iekļūt ir pietiekoši daudz un lai to izdarītu ir jāizstāv diez gan pagara rinda. Tā kā esmu vairākas reizes lidojis ar šādu lidmašīnu, iekļūt tajā necenšos, bet kārtīgi to apskatu no ārienes, jo ikdienā lidojot neviens tevi tik tuvu, var teikt zem pašas lidmašīnas nelaidīs. Domāju, ka lielakajai daļai jau ir skaidrs, kas ir Boeing 747. Līdz šim lielākā pasažieru lidmašīna pasaulē, kura stafeti tikai pavisam nesen pārņēma Airbus 380, kuru mēs šodien vēl redzēsim.

Neskatoties, ka B747 savu titulu ir zaudējusi, tā tik un tā paliks aviācijas vēsturē uz vissiem laikiem. Man pašam šī varētu teikt ir pati mīļākā līdmašīna (no pasažieru). Tā kā šis aparāts šeit muzejā stāv jau no 2003. gada, tā tehniskās spraugās un atverēs pamanījušies savas ligzdas izviedot tašadi putni. Vienā no tadām pavisam mīlīgi apmetusies baložu ģimenīte.

Pie pašas ieejas muzejā ir uzstadīti stendi, kuros tiek tirgoti tažadi suvenīri un lidmodeļi. Manu uzmanību piesaista tieši šie lidmodelīši. Šķiet ka šeit ieradušie kolekcionāri, kuri ne tikai pērk vai pārdod dažādus modelīšus, bet veic arī apmaiņu. Es pats labi atceros no bērnības, kad man pašam bija šāds lidmodeļu kolekcionēšanas hobijs. Domāju, ka daudzi puiši, tagad jau vīri, atcerēsies līmējamos lidmašīnu modelīšus no Vācijas, jeb precīzāk tajā laikā no VDR. Plasticart! Tā šķiet sauca VDR firmu, kura ražoja šos konstruktorus un kuri bija vissai liels deficīts tajā laikā. Dažus no modeļiem praktiski nebija iespējams atrast padomju universāl veikalos.

Atceros, ka speciāli man no Maskavas un citurienes, paziņas vai radi veda šos līmējamo modeļu konstruktorus, jo daži tiešām bija ļoti reti atrodami. Patiesībā daļēji saistībā ar šiem modeļiem es sāku pievērsties aviācijai un tā kļuva par manu bērnības hobiju. Precīzāk sakot, kad man bija kādi 8-9 gadiņi, man palaimējās tikt līdzi krusttēvam uz Maskavu. Maskavā mēs pabijām tā saucamajā Tautsainmiecības sasniegumu izstādē VDNH (ВДНХ), kur es pirmo reizi iekļuvu pasažieru lidmašīnā Tu154, kura tur bija izstādīta. Tur pat man tika arī nopirkti pirmie divi lidmašīnu: TU124 un IL 18 lidmodeļu konstruktori. Tā arī sākās mana bērnības un jaunības aizraušanās ar aviāciju. Mājās man bija vairāk kā 100 šādu lidmašīnu modelīšu.

Atceros kā ar baudu skatījos tā laika padomju filmas „Ekipāža”, „Mimino” (amerikāņu filmas taja laikā PSRS nebija pieejamas), vārdu sakot centos noķert vissu, kas bija pieejams saistībā ar aviāciju. Tad sekoja jau pirmie lidojumi ar vecākiem uz Krimu, Tālajiem austrumiem, Kaukāzu un citur. Pirmais mans lidojums dzīve gan bija maršrutā Maskava-Tomska-Bratska, kad devāmies ekskursijā uz Sibīriju un Baikāla ezeru. Vēlāk sāku meklēt lasāmvielu, kura saistīta ar aviāciju. Tad arī tiku arī pie grāmatām par kapitālistiskās pasaules aviāciju. Viena no manām mīļākajām un varbūt pat pirmā grāmata kuru es pilnībā izlasīju bija amerikāņu rakstnieka Heilija Artūra „Lidosta”.

Beidzot pamatskolu biju pārliecināts, ka mana profesija būs saistīta ar aviāciju. Tad tēvs mani centās pārliecināt, ka pirms es vēlos studēt kaut ko saistībā ar aviāciju, ir jāpabeidz vidusskola, vai labāk tehnikums un vispar Aviācijas nozare Padomju savienībā nav domāta latviešiem! Faktiski vecāku pierunāts es iestājos Ogres meža tehnikumā. Ogres, tādēļ ka tas bija tālāk no mājām. Negribēju mācīties paša pilsētā. Jau tehnikuma laikos sāku organizēt dažus braucienus un ekskursijas ar kursa biedriem. Protams, ka arī ar lidmašīnu. Lidojām uz Karpatiem, Krimu u.t.t. Bet! Šajā laikā, 80. Gadu beigās sākās „atmoda” un Rīgas Aviācijas Universitātē ieperinājās Latvijas neatkarībai nedraudzīgā „Interfronte”, un es kā īsts tā laika Latvijas patriots vairs nepieļāvu ideju, ka tur varētu studēt.

Tālāk sekoja PSRS sabrukums. Sakās jaunas biznesa iespējas, kuru labā ideja par strādāšanu aviācijas nozarē tika atlikta uz nenoteiktu laiku, kurš ieilga un pavisam drīz dēļ vecuma praktiski kļuva nerealizējama. Tā lūk! Un tomēr vēl jo projām mani piesaista aviācijas tēma.! Starp citu es dzīvoju Londonā un saistībā ar darbu bieži braucu garām Hitrovas, Gatvikas un City lidostām, un mēdzu šeit apstāties lai malkojot kādu teju vai kafiju varu pavērot, kā nosēžas lidmašīnas. Tātad, ja ar aviāciju saslimsti, tas ir uz visiem laikiem! Ne par velti es esmu šodien šeit Leburžē, par ko PSRS laikos, kad sāku aizrauties ar aviāciju,pat sapņot nevarēja.

Neliela aizkavēšanās atmiņās pie lidmodeļu kolekcionāriem un jau varam doties muzejā. Par eksponātiem šajā muzejā arī varētu stāstīt gari un plašši. Tas protams nav iespējams, tādēļ pavisam īsumā. „Franču aviācijas muzejs” ir pats vecākais aviācijas muzejs pasaulē. Tas tiek dibinats 1919. gada pēc Francijas aviacijas tehniskā dienesta vadītāja Albēra Kako (Albert Caquot) iniciatīvas. Sākotnēji gan muzejs atradās citu viet, Isī le Mulino (Issy-les-Moulineaux) un saucās “Conservatoire de l’Aéronautique”. Vēlāk 1921. gadā tasmaina atrašanās vietu uz Šalē Medon (Chalais-Meudon) un iegūst citu nosaukumu: Musée de l’Air. Beigu beigās 1974. gadā, kad pasažieru reisi no Leburžē tiek pārcelti uz jauno Šarla De Gola lidostu, muzejs tiek pārcelts uz Leburžē lidostas ēku, kurā mēs tagad atrodamies.

Tagad tas saucās „Aviācijas un kosmonautikas muzejs”, kurš sastav no 6 ekspozīcijām zem jumta un ārējās ekspozīcijas. Neskatoties uz to, ka mums nav vissai daudz laika līdz nākamajiem lidojumu demonstrējumiem, cenšamies izstaigāt vissas muzeja ekspozīcijas. Viena no zālēm veltīta aviācijas vesturei no tas pirmssākumiem līdz pirmajam pasaules karam. Blakus atrodas zale kurā izstadīti eksponāti, kuri saistīti ar gaisa baloniem un dirižabļiem.

Tālāk seko zale, kurā izstadīti helikopteri un ekspozīcija veltīta helikopteru tehnikas attīstībai. Tad seko zāle, kura veltīta aviācijai līdz otrajam pasaules karam un tā laikā.

Un te jau seko mūsdienīgāka tehnika, reaktīvās kara lidmašīnas, kuras tapušas jau pēc kara periodā, kad pasaule valdīja saspīlējums starp komunistiskā bloka valstīm un NATO valstīm.

Reaktīvo karalidmašīnu ekspozīcija tiešām ir iespaidīga un ļoti interesanta.

Principā te var ļoti labi izsekot, kā attīstījusies un progresējusi kara aviācijas tehnika sākot no 2. Pasaules kara, līdz mūsdienām.

Izmetam lokus gar militārajām lidmašīnām, apskatāmies arī stendus, kuros ir daudz informācijas par skatāmo tehniku, tajā skaitā pat lidmašīnu kabīnes, kuras iespējams aplūkot šķērsgriezumā.

Beidzot parādās arī civilā aviācijas tehnika. Vesela zāle veltīta Francijas un Lielbritānijas leģendārajam lolojumam „Concorde”.Veicam loku pa šo halli un konstatējam, ka laiks ir atgriezties aerodromā, jo sākas nākamie demonstrējumu lidojumi. Nedaudz gan žēl, jo vissu vēl nepaspējām apskatīt, bet neko darīt! Ne jau pedējo rezi šeit esam!

Mūsdienu tehnikas šovs un izstāde.

Pametam muzeja telpas un dodamies uz skrejceļa pusi. Gaisā jau pacēlusies pirmā lidmašīna. Tas ir amerikāņu F16 Falcon iznīcinātājs. Mūs pārsteidz laika apstākļi! Makoņi virs Leburžē lidlauka ir pavisam izklīduši un saule sāk cepināt seju, kas ne pavisam nav tas patīkamākais. Nakam reiz noteikti jāņem saulesbrilles!.

Vēl daži loki un Falkons jau rullē pa skreijcļu. Talāk seko franču aviācijas industrijas jaunās cerības Dassault Rafale paraug demonstrējumi. Vissai iespaidīgi! Dažas sekundes un lidmašīna ir jau virs mākoņiem. Un skaņa! Tā tiešām ir īpaša, dobja, šķiet ka iekšējie orgāni sāk drebēt!

Pēc Rafaēla lidlauka virzienā no attālāka stavlaukuma sāk virzīties Airbus 380. Tātad tā demonstrācija tomēr notiks! Šīs mašīnas virzību nevar nepamanīt. Tās iespaidīgie izmēri aizsedz un nomāc blakus esošos lidaparatus. Lēnā garā tas virzās uz skrejceļa galu un veic apgriešanās manevru. Un te nu viss sākas! Šķietami smagā lidmašīna sāk ieskrējienu un pēc pavisam īsa mirkļā paceļas gaisā tik viegli, kašķiet ka tā ar gāzi būtu pildīta!

Loku turp, loku šurp, tad seko tāds kā gaisa tramplīns! Vēl pāris ļoti strauju pagriezienu, šķiet ka pat 90 grādu leņķī attiecībā prêt zemi un atkal seko trmplīns. Var tikai dzirdēt, kā palielinās dzinēju jauda un lidmašīna atkal iziet no pikējuma pēc tramplīna. Noslēgumā seko lepns lidojums tuvu skatītājiem, kuri aplaudē šim, kā baletmeistaram pēc uzstāšanās.

Pēc Airbuss 380 lidojuma atkal seko starpbrīdis. Šoreiz dosimies uz izstādes angāriem, kur izvietoti slēgtie stendi zem jumta. Aviācijas izstādes Leburžē un Farnboro ik gadu pulcē lielu skaitu aviācijas industrijas speciālistu, ražotāju,tirgotāju un pircēju no visas pasaules. Pasākumos piedalās vairāk kā tūkstots dalībnieku no vairāk kā 50 valstīm. Vaŗetu teikt ka šeit notiek milzīgs gadatirgus, kurā kā prece tiek piedāvāta aviācijas tehnika. Šī gadatirgus procesā tiek parakstīti vairāku desmitu miljardu eiro vērti līgumi un nodomu protokoli, kuru vērtība jau mērāma pat simtos miljardu.

Katra cienīga aviācijas industrijas uzņēmuma goda lieta ir piedalīties šajā pasākumā. Starp dalībniekiem dominē aviācijas industrijas milži, kā piemēram Boeing, Airbus, Embraer, Bombardier. Pēdējos gados aviācijas industrijā ar vien vairāk sāk parādīties Ķīnas uzņēmumi, kuri uz šodienu var teikt ir iekarojuši nozīmīgu aviācijas tirgus daļu. Vārdu sakot, ja kas intersē no aviācijas industrijas, tad dodieties uz Leburžē vai Farnboro. Ir jau arī dažas citas aviācijas izstādes, piemēram Dubajā, Berlīnē, pēdējos gados aktīvi tiek rīkoti šādi pasākumi Indijā un Krievijā. Un tik un tā! Paši nozīmīgākie tomēr ir pasākumi šeit, Leburžē un Farnboro.

Arī mēs izmetam vienu lielu loku pa izstādes pāviljoniem. To šeit ir ļoti daudz un tie ir vissai plašši. Angārs aiz angāra, dažādās lidostas ēkas, viss ir piepildīts ar stendiem. Lai to vissu izstaigātu būtu nepieciešamas vairākas dienas. Protams, ka neviens to nedara. Aviācijas speciālisti labi zina, kur tiem jadodas un kas jādara. Tādiem amatieriem, kā mēs, ir paredzētas kartes, pēc kurām var atrast sev interesējošos izstādes stendus. Arī tie kuriem saprašana no aviācijas ir tuvu nullei, noteikti atradīs ko interesanu priekš sevis.

Arī es pēc kartes atrodu pāris sev interesējošu stendu. Apskatos, ko piedāvā jau pieminetie Ķīnieši. Tad izmetu loku pa lielo gigantu ekspozīcijām. Noslēgumā apskatos Ukrainas un Krievijas uzņēmumu stendus. Krievijai, kā parasti! Daudz maketu un apsolīto nākotnes lidmašīnu modeļu, bet reālā dzīvē nekas īpši nemainās. Vienu modeli gan pēdējos gados ir izdevies uzlipināt. Superjet 100, kura triumfu jau paspēja aptumšot negadījums Indonēzijā, kurā gaja bojā vairāk kā 40 Indonēzijas aviācijas industrijas pārstāvju (tas gan notika pēc šīs izstādes). Šobrīd par to vēl nav zināms un es ar interesi papētu, kas tad īsti ir šis Superjet 100.

Laika priekš ekspozīciju apskates nav visai daudz un pavisam drīz ir jāatgriežas uz lidlauka, kur turpināsies paraug lidojumi. Vēl pāris loku gar stendiem un atkal dodamies skrejceļa virzienā. Pametot angārus secinām, ka saule atkal paslēpusies ai mākoņiem, bet tie atrodas pietiekoši augstu, lai neaizsegtu telpu paraug lidojumiem. Patiesībā labi, ka vairs nav saule! Mana seja sāk jau svilt no iedeguma.

Atsākas lidojumi. Šovu turpina transporta lidmašīnas: amerikāņu C130 un jau pieminētais Airbus jaunums- A400. Neskatoties, ka šīs šķiet visai neveiklas un smagnējas, gaisā tās parāda jau ko citu! Nebiju domājis, ka šie aparāti ir salīdzinoši manevrēt spējīgi. C130 pat veica ko līdzīgu nāves cilpai. A400 nodemonstrēja, ka tam nav nepieciešams garš skrejceļš un gaisā tas ir diezgan veikls. Pēc transport lidmašīnām seko neliels Franču armijas paraug demonstrējums ar helikoptera līdzdalību, kam seko izplētņlēcēju izrāde.

Tagad neliela pauze un ir pienācis brīdis kulminācijai! Šo priekšnesumu gada vissi! Šķiet ka daži to vien būtu gaidījuši. Uzstāsies franču augstākās pilotāžas grupa “Francijas Patruļā” (Patrouille de France).

Uz skrejceļa parādās8 lidmašīnu grupa, kura sadalās pa pāriem un tad pārītis aiz pārīša paceļās gaisā.. Sākumā tās tik pat kā pazūd no redes loka, bet tad jau tālumā parādās to lukturu gaismas. Pēc brīža tās jau strauji nesas tribīņu virzienā un izdara kolektīvi noslīpetu manevru, izvietojoties dažādā secībā un veidojot interesantas izvietojuma konfigurācijas. Tad seko zīmējumi debesīs, kurus atstāj Francijas karoga krāsās iezīmētās dūmu ģenerātoru radītās strūklas. Vārdu sakot priekšnesums, kuru vārdos grūti aprakstīt. Tas jāredz pašam klātienē!

Līdzīgus šovus esmu redzējis arī citur. Lielbritānijā esmu vairākas reizes vērojis viņu leģendāro “Sarkano Bultu” (Red arrows) priekšnesumus. Esmu redzējis arī itāļu Tri Colori lidojumus. Tie vissur ir ļoti iespaidīgi. Praktiski katrā daudz maz cienīgā valstī ir izveidotas šādas pilotāžu grupas un to formēšanai tiek atlasīti paši labākie piloti. Pilotu aprindās ir liels gods būt par šādas grupas dalībnieku. Frančiem šāda elitārā pilotāzās grupa ir redzamā “Francijas Patruļa”.

Pāris vārdu par to. Francijas Patruļā ir viena no vecākajām šāda veida pilotāžas grupām pasaulē. Tā izveidota 1953. gadā un tās sastāvā sākotnēji bija tikai trīs lidmašīnas. Sekojoši to skaits pieauga. Mūsdienās grupa parasti sastāv no 9 Alpha Jet lidmašīnām. Interesants ir fakts, ka šīs grupas pilotu sastāvs tiek mainīts katru gadu. Tātad laika gaitā vairākiem pilotiem tiek tas gods lidot šajā elitārajā vienībā.

Šeit nu arī gribētos pieminēt, ka Latvija arī var lepoties ar ko līdzīgu. Mums taču arī ir sava augstākās pilotāžas vienība “Baltijas Bites”, kuras bāzējas Tukuma lidostā un ar katru gadu jo biežāk piedalās dažādos pasākumos Latvijā, un arī ārvalstīs! Grupa jau sastāv no 7 lidmašīnām L39 un ir slavena ar savu, savdabīgu programmu, un ne pavisam neatpaliek no citām pasaules līmeņa pilotāžas vienībām. Man tiešām prieks par to!

Franču patruļa noslēdz savu izrādi un lidmašīnas viena pēc otrs nolaižas uz skrejceļa. Piloti māj skatītājiem un skatītāji velta tiem aplausus. Izrāde ir beigusies! Tātad mūsu Leburžē izstādes programma daudz maz ir izpildīta.

Nobeigums.

Skatītāju massas sāk virzīties uz izejām, bet mēs nolemjam vēl nedaudz pakavēties, līdz burzma noplok. Vāļājamies zālītē iesildītā pleķītī, kurā vērojām šovu. Beidzot tiekam arī pie pāris kausiem alus, jo rindas pie kioskiem ir pazudušas.

Mūsu plānos šodien vēl tikai Monmartras apmeklējums, bet rīt no rīta laicīgi jādodas uz Eifeli, lai bez garām rindām varētu tikt torņa liftā. Pecpusdienā jau pametīsim Parīzi un dosimies Lamanša virzienā, kur mūs jau gaida prāmis uz Doveru.

Te gan vēl piebildīšu, ka mājup ceļā, baraucot arā no Parīzes mēs vēl mēģinājām atrast divus ar aviāciju saistītus objektus. Patiesībā tie gan ir tādi bēdīgi objekti. Pirmais, mēs pabijām vietā, kur nokrita Air France lidmašīna Concorde. Tas atrodas pavisam netālu no Leburžē lidostas. Var teikt, pusceļā starp Leburžē un Šarla de Gola lidostu. Šeit blakus nelielai viesnīciņai ir uzstādīts pimineklis 113 bojā gājušajiem šjā katastrofā. Otru pieminekli, kurš veltīts jau cita negadījuma upuriem mums atrast neizdevās. Lai gan mēs zinājām vietu, kur aptuveni nokrita Padomju virsskaņas aviācijas sapņu lidmašīna TU144, pieminekli tās upuriem mēs neatradām. Vietējie iedzīvotāji mums arī nespēja palīdzēt, jo viņu angļu valodas zināšanas pārsvarā ir tuvu nullei vai apsolūta nulle! Tādi nu tie franči ir!

Nedaudz lietderīgas informācijas.

Domāju, ka neesam vienīgie letiņi, kuri apmeklē šādus aviācijas pasākumus un vēlos atstāt nedaudz informacijas. Varbūt kādam noderēs.

Tātad, Aviācijas izstāde Leburžē notiks arī šogad no 17. līdz 23. lūnijam. Publikai piejamās dienas ir 21. līd 23. jūnijs (piektdiena, sestdiena, svētdiena) no plkst. 8.30 līdz 18.00. Jā tas ir tieši pirms Līgo! Bet kāda vaina noskatīties šovu un pēc tam doties uz kādu kempingu kur nosvinēt jāņus?

Par pašu pasākuma programmu vairāk var uzzinat izstādes mājas lapā, jo uz šo brīdi paraug demonstrējumu programma vēl nav publicēta. Sekojiet: http://www.paris-air-show.com/

Ieejas biļetes droši var pirkt uz vietas. Tās nav dārgas, 13.50 euro dienas biļete pieaugušajam, bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja par brīvu. Ja gribat sēdēt tribīnēs, tad gan biļetes vajag rezervēt lacīgi internetā un tadā gadījumā būs jāpiemaksā +10 euro. Es gan uzskatu, ka nekādas vajadzības līst tribīnēs nav! Vienalga lielo daļu laika pavadīsiet staigajot pa izstādi. Ak jā! Vēl jasamaksā par auto stāvvietu 13 euro par auto uz vissu dienu.

Starp citu! Pašu aviācijas muzeju var apskatīt arī, neapmeklējot izstādi. Ikdienā ieeja tajā ir par brīvu visiem! Tā darba laiki no 10.00 līd 17.00 (ziemā), vai 18.00 (vasarā). Sīkāka informācija ir muzeja mājas lapā: www.museeairespace.fr/

Ka nokļūt? Pirmkārt jatiek līdz Parīzei. Viens variants no Rīgas, lidot ar Airbaltic līdz Parīzei (Šarla de Gola lidostai), tas gan diez vai būs lēti. Otrs variants lidot līdz Briseles Šarleruā lidostai ar Ryanair un tad izīrēt auto. Leburžē atrodas tieši pie auto maģistrāles, kura ved Lilles, Dunkerkas un Beļģijas virzienā. Arī Šarla de Gola lidosta ir pa visam netālu, pie šīs pašas auto maģistrāles.

Anglijas latvieši var droši turp doties ar personisko auto. Prāmja biļetes no Doveras uz Dunkerku ja kārtīgi un laicīgi meklē nepavisam nav dārgas. Iesaku tās meklēt pašu prāmju kompāniju lapās, piemeram šeit: http://www.dfdsseaways.co.uk/

Ja nav sava auto, tad kā alternatīva var būt Eurostar vilcieni. No parīzes centra uz Leburžē var doties ar metro+RER, Leburžē (Le Bourget) stacija atrodas trešajā zonā. No šīs stacijas uz izstādi tās norises laikā kursēs bezmaksas autobusi.

Tas tad arī būtu viss! Varbūt satiksimies Leburžē!!!

Uz redzēšanos!