Es vadu grupas uz Indiju jau 6. gadu. man ir žēl, ka ir slikta pieredze ar ''naudas mijējiem'' jeb farizejiem, kas taisa labu reklāmu, savāc 40 cilvēkus un liek viņiem ciest, aizbildinoties ar karmu.
Un man ir prieks, ka ir cilvēki, kuri nokļuvuši pareizajā vietā un pareizajā laikā. kad es sāku, pati būdama Kulu ielejā, dzirdēt par lielu grupu (vairāk kā 40) vešanu uz kalniem un uz klosteriem, bez ēdināšanas, bez darbības koordinācijas, grupas palaišanu savā vaļā, man kļuva skumji.
Pati zinu no pieredzes, ka Indijā Tu, cilvēk, nevari blefot, viss iznāk ārā Tavā patiesajā dabā. Kāds gudrais pēdējā braucienā teica, ka katram ir savs ceļš- nokļut tajā grupā, vietā un laikā, kas viņam tieši šajā brīdī ir nepieciešams, lai kaut ko iemācītos. Iespējams, ka tieši ciešanas kadam ir vai bija vajadzigas, lai kaut ko iemācītos.
Indijā ir pieredzētas paranormālas parādības, kas notiek ar cilvēkiem, ar dabu, ar sajūtām. Man un manu grupu cilvēkiem Indijā ir iznācis no 11 reizēm 3 reizes it kā nejausi satikties ar Dalailamu, piedalīties arī it kā nejauši 16 Indijas budistu lamu pudžā, saņemt rinpočes svētību pēdējā brīdī iebraucot it kā nejauši klostera teritorijā, kur sapulcējušies tūkstoši un gaidījusi so brīdi 3 dienas, bet mēs iebraucam un pēc 10 minūtēm saņemam iesvētību. Ir nācies paļauties uz augstākeim spēkiem, kad atpakal ceļa splīsa autobuss un braucām 100 km ar rikšām līdzīgām mašīnītēm, visa grupa ar visiem čemodāniem. Ir nācies Himalajos pieredzēt neparastas dabas parādības= varavīksnes citu uz citas krustām šķērsām, sniegputeni vienlaicīgi ar saules satriem un varavīksni, pērkona spērienu un savas dvēseles gaudošanu, kad ķermenis pats pagirezās uz Tibetas pusi, ko es tikai pēc tam sapratu, ka tur irTibeta, skatoties no Indijas puses Rohtangas pārejas, pa kurieni tūkstošiem tibetiesu bēga uz Indiju. Ir pieredzētas neparastas sajūtas, kad pēc meditācijas kalnā nokapjot lejā, sāka nākt dzeja, ko pierakstīju ka stenografējot. Ar to un vēl daudzko citu varat iepazities Mistērijā, kas iznāks drīz 10. jūnijā, kur būs mans raksts par pēdējo šī gada braucienu un fotogrāfijas. Es pati mācos no budistiem, kas manām grupām palidz Himalajos- dari prieku, strādā uz prieka radīšanu citos, jo kalni atbild tāpat, kā tu ar tiem runā. Ne velti ir teiciens, ko esmu pati parbaudījusi (esmu bijusi lieciniece)- ja kalnos dusmojies vai naidojies, var sākties negaiss pēkšņi. Kulu ieleja, uz kurieni visi pēdējā laikā visi brauc ir viena no spēcīgākajām vietām Indijā, ja ne pasaulē, tur esot radusies mūsu pirmtauta, kas atnāca lidz mūsdienu Eiropai, tur ir spēcīgas enerģijas, kuras var uzkurbulēties vai atbildēt, tāpēc iesaku tiem ,kas brauc uz Indiju, Kulu ielejā nedusmoties, lūgt dievus (garus), godāt svētvietas, būt Plūsmas sajūtās, tad arī saņemsiet atbildes, kas jūs esat patiesībā.
Guna, kas nav no neviena reiki centra, bet kas zina, kas ir Indija
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais