Pēdējā brīža piedāvājums

16.05.2008
8 min lasīšanai

19. jūnijs Rīts arī sākas ar peldbaseinu, jo tādu izdevību garām nevar laist. Brokastis un atsveicināmies no blakus esošajiem kaimiņiem, viņu 2 bērniem un 2 suņiem, lai dotos tālāk. Izrādās, ka viņiem ne tikai bērni labi audzināti, bet arī suņi, jo ne vakarā, ne naktī, ne no rīta tie nerēja. Izvēlētais maršruts mūs ved ziemeļu virzienā, to var pat sajust pēc siltā gaisa. Pa kalnainu apvidu braucot ieraugām Daintree Fruit Icecream – protams jāizbauda. Vairāk par 30 augļu saldējuma šķirnes un katra no tām garšīga. Mēs laikam tā brīnījāmies, ka atkal jau jautājums no kurienes mēs tādi? Kad izstāstījām, pārdevēja savu attieksmi izrādot deva mums nodegustēt visu šķirņu saldējumus. Protams, katrs jau kādu iepirkām, nu garšīgi – home made. Vēl mūsu mērķis nokļūt Daintree upes otrā krastā. 5 minūtes, 16$(katram) un esam otrā krastā. Varētu jau pārpeldēt, ja vien nebūtu brīdinājums par krokodiliem. Tālāk turpinās skaists, līkumains ceļš kalnā, visapkārt mitrie tropu meži, un tā braucam ~ 4 km līdz nokļūstam brīnišķīgā vietā - Daintree Discovery centre, kur apskatāmais sākas ar izglītojošu interaktīvo ekspozīciju, t.i. pie katra objekta var noklausīties informāciju , kas saistās ar tropu mežu floru un faunu. Tālāk pa speciāli izveidotu taku ejam baudīt slavenos lietus mežus, kurus var skatīt 3 līmeņos. Takas tā arī ved, vispirms izveidotā taka koku galotņu augstumā, līdz kurām uztiepušās ātraudzīgās liānas, tad taka vijas zemākā vidējā līmenī, palmas un citi augi, kuri netiek līdz debesīm, beidzot 3. līmenis - pamežs, kurā dzīvo kazuāri, čūskas, dažādi kukaiņi. Zemē sakrituši krāsaini augļi, kā izrādās 80% no tiem nav ēdami. Ik pa brīdim mainās lietus forma( līst, smidzina, sijā, mirgo), un tas lieliski pieder šiem mitrajiem tropu mežiem. Brīžam kļūst tumšs un var nojaust, kā izskatās mūžameža viducī. Kad vairākas stundas staigāts, saldējums pašā laikā, kuru nobaudām ceļmalas saldējumu bārā. Un skatam paveras kas interesants – pasaules karte. Protams, Austrālija joprojām centrā. Meklējam Latviju – pārsteigums, pilsētu nosaukumi uzrakstīti skaidrā latviešu valodā. Tā silti ap sirdi, tik tālu no mājām un latviešu valoda. Tāpat igauņiem un lietuviešiem savā valodā. Augļu tirgotavā, bija jānopērk līdz šim neēsti augļi. Mājas pagalmā apgrozījās ķengurs, nu tā kā pie mums pagalmā mājvietu būtu radis kaķis vai suns. Parunājāmies arī ar šo mīlīgo radību un aidā tālāk! Tālākais mūsu apskates objekts Mossman Gorge, uz kuru nokļūt varēja pa kārtējo līkloču ceļu kalnup. Tā kādu laiciņu virpināmies līdz nonākam pie takas, kur tālāk jādodas ar kājām, jo jāredz taču skaistie skati. Esam lookout-ā, no kura redzams, kā ūdens, šņākdams baltiem viļņiem veļas caur mūžamežiem. Skats reāls. Ar to vēl nebija gana. Pāri upei trošu tiltiņš, kurš, protams, bija jāpārvar, lai redzētu, kas dzīvo upes otrā krastā. Otrā krastā citi un atkal neaizmirstami skati, jo daba spējusi tos izveidot ik mirkli atšķirīgus. Sāk līt, bet tas netraucē ne mūs, ne tos daudzos tūristus, kas atbraukuši relaksēties pie dabas. Stāvlaukumā var redzēt visdažādākos transportus ar kādiem pārvietojas Austrālijā. Atpakaļ braucot dažus ceļus jau bija pārpludinājušas upes, bet nebija vēl tik draudīgi, lai nebrauktu tām pāri. Pēc brītiņa esam izbraukuši no lietus zonas un tuvojamies okeānam, mežus nomaina sakopti līdzenumi, plati un skaisti izveidoti ceļi, palmas gar tā malām, kūrortam atbilstoša ēkas. Esam Port Douglas, kas atrodas 60 km no mūsu galamērķa Kērnsas. Tikmēr vērojam, kamēr ievērojam zīmi lookout, nu, protams, ka atkal jātiek līdz tam, bet kā noprotams uz to var aizbraukt tikai pa stāvu serpentīna ceļu. Tas bija to vērts, jo skats uz okeānu un pilsētas pludmali fantastisks. Port Douglas-ā pludmale pilsētā stiepjas 4 km garumā, iespaidīgi. Port Douglas ir arī ievērojam ostas pilsēta. Sameklējam naktsmājas un dodamies vakara dzīvē pilsētā. Pilsētā rosība, atvērti suvenīru veikaliņi, krodziņos jau rosība, restorānos klāj galdus viesiem, nekur nedzird lieku skaļumu, ļaudis pastaigājas, relaksējoša un atbrīvota atmosfēra. Šādā vidē laiks aiztrauc ātri un gribi vai nē, vakars klāt. 20. jūnijs Pēc iepriekšējās dienas izpētītajiem maršrutiem sākas šodienas ceļojums. To ko vakarā un naktī neredzējām, to lūkojam no rīta, un proti, ostu ar jahtu piestātnēm. Burāšanai te pieiet nopietni, milzīgs tirdzniecības centrs, kur lielākā daļa preču saistītas ar šo izklaidi. Kur vien acs sniedzas – jahtas. Tālāk pa kapteiņa Kuka autoceļu braucam uz krokodilu fermu Hartley-ā. Sākam ar biļešu iepirkšanu, kur katram noprasa, no kurienes. Kāds prieks, ka darbiniece zina, kur atrodas Latvija, bet līdzi tam izsauciens, ka mēs esam crazy, tik lielu gabalu braukdami. Sākam ar krokodilu apskati audzētavā. Lielā baseinā iespundēti vairāk kā 70 kroki, kurus audzē ādām. Tādu baseinu tur bija ne mazums. Pēc tam tās pēc tam ved uz Japānu krāsot, kur ir augsta tehnoloģija krāsošanai un šo biznesu japāņi neatklāj. Un tad paziņo, ka katrs, kurš vēlēsies varēs noglaudīt krokodilu. Jautri! Atnes kroku ar aizsietu mutīti, gids to tur rokās, un glaudi, paijā, apskati nu! Nu skarbi pret zvēriņu, kaut arī tas kroks. Kad apskates pirmā daļa beigusies, kuģītis jau gaida, lai dotos tūrē pa upi un apskatītu tur dzīvojošos krokodilus. Upes ūdens duļķains, gar tā malām koki un krūmi, paradīze krokiem. Ik pa brīdim ūdenī pavīd kroku muguriņas, kuras ir nekustīgas, pa retam kāds aizpeld. Un tad sākas šovs – kroku barošana. Garā kārtī iekārts cālis - kroku barība), kuru krokodils ar veiklu tvērienu nogādā savā vēderā. Izskatījās, ka muti viņš vaļā var atraut ~70 o leņķī. Neizpaliek arī indīgu un mazāk indīgu čūsku šovs, kur dresētājs tās rāda, groza, staipa un vēl stāsta par tām. Izglītojošais kurss – ko darīt, ja iekodusi čūska. Lai programma būtu pilnīga, vēl aplūkojam šovu - kroku barošana un stāstījums par viņiem. Garākais zināmais kroks ir 6 m garš. Izrādās, ka krokodilu tēviņi ir lielāki un ātrāk aug, tādēļ fermās tieši tos arī vairāk audzē. Krokodils aktīvs un nemanāms ir ūdenī, bet uz sauszemes diezgan lēns, jo viss ātrums ir viņa astē, kura palīdz peldēt. Kroku olas sildot virs 32 o dzimst mātītes, zem 32 o vīriņi. Ko neteiksi, tādā veidā notiek dzimumu regulācija. Nākamie rindā kazuāri, kuru cepures ir tikai skaistumam, bet spēcīgās kājas un nagi - aizsardzībai. Dzīvi ir apmēram 1200 kazuāru, tādēļ tie ir aizsargājami. Muzejā ir aplūkojams viss ap un par krokodilu dzīvi. Vēl palicis koalu šovs, bet uz to, kaut daudzreiz jau šie zvēriņi redzēti, mēs ejam nedomājot, jo viņi tiešām ir tā vērti lai pajūsmotu vēl un vēl. Koalas bija ļoti aktīvi, laikam bijām notrāpījuši vienā no 4 stundām diennaktī, kad koalas neguļ. Lai būtu pilnība, vēl izstaigājam krokodilu taku, kur šie briesmonīši redzami dažnedažādās pozās guļam un laiskojamies. Pa gabalu izskatās pietiekami mīlīgi. Pēc 4 stundu vizītes krokodilu fermā ceļš sauc tālāk. 25 km garumā ceļš vijas gar okeāna krastu. Fantastiski. Vienā pusē ūdens, otrā kalni apauguši ar milzīgiem kokiem un ik pa brīdim klintis, līkums aiz līkuma un paveras jauni skati, spēj tik tvert ar acīm, fotoaparātu un kameru. Esam kūrortā - Palmcove, kur atrodam guļvietu kempingā, bet pirmo reizi bez elektrības un ūdens saites, jo tās visas jau bija aizņemtas. Lielus sarežģījumus tas neradīja, jo visas ierīces uzlādējām administrācijas telpās. Ūdenim pieslēdzāmies no rīta pie kaimiņiem. Tuvojas vakars Izsmalcināta, izgaismota viesnīcu zona, kas mijas ar restorāniem un krodziņiem. Arī mums tas jānobauda, tādēļ sameklējam UNO kārtis un uz krodziņu. Tumšais laiks kaut kā jāpavada. Pie alus kausiem un kārtīm vakars pienāk ātri. Novēlam viens otram ar labu nakti un miegs ir klāt. 21. jūnijs Jauns rīts un jauna doma – nokļūt līdz galamērķim Kērnsai, bet pa ceļam vēl daudz kas skatāms. Atstājam Palcove ar tās skaistajām okeāna viesnīcām, pludmales skatiem un braucam uz priekšu. Ceļā sastopam nākošo pludmali, kuras krastā iekārtojies privātmāju rajoniņš. Viss kluss, mierīgs, okeāna krastā pāris cilvēku instruktora vadībā mācās kaitsērfingu (vajag ūdeni, vēju, dēli, pūķi un tērpu, vēl arī vēlēšanos). 15 km līkumots ceļš gan kalnā augšā, gan lejā, aizved mūs uz Kurandu. No skatu laukuma, kas atradās pa ceļam, redzama Kērnsa un tās apkārtne. Atkal izbaudām mitro tropu mežus, jo tādi parādās braucot uz Kurandu. Tā ir tūristu pilsētiņa, kura atrodas Barron Gorge Nacionālajā parkā. Kuranda mūs sagaida ar sauli, siltumu un nebeidzamām tūristu grupām. Centrālā ciema daļa sastāv no veikaliņiem un tirdziņiem, kur var iegādāties visneiedomājamākos, bet gaumīgos, suvenīrus. Turpat netālu atrodas apskates objekti – slavenais Kurandas vilcieniņš, kas trauc cauri 15 tuneļiem, pāri 40 tiltiem un gar ūdenskritumiem. Skyrail, ar kuru braucot var skatīt Barron ūdenskritumu. Kurandā iespējams apmeklēt Tauriņu muzeju, kurā mīt ap 2000dažādu sugu, krāsu, lieluma tauriņu. Pa skaisti izveidotu tūristu taku, dodamies uz Barron ūdenskritumu. Liels, augsts, varens. Ūdens gan nemaz tik daudz nav, laikam nav īstie lietus laiki. Pēdējais vilcieniņš aizbraucis. Kurandas ciematiņā iestājies miers un klusums. Uz ielām sāk parādīties aborigēni, kuri dzīvo šajā ciematiņā, tad arī sākas skaļums. Pēc pavisam neilga brīža esam Kērnsā. Pa ceļam ieraugām milzīgu baru ar ķenguriem, kuri dīki sēž lauka vidū. Kā gan viņi nokļuvuši tik tuvu pilsētai? Tā kā tuvojas vakars, mums jāatrod naktsmājas. Aplūkojuši variantus, nolemjam gulēt vistuvāk pilsētas centram un tādu kempingu arī atrodam. Šis kempings mums būs divām naktīm, jo ceļojums tuvojas beigām. Bet vakarā taču nesēdēsi kempingā, dodamies nakts tūrē uz pilsētas centru. Silts vakars un mēs nesteidzīgi baudām pilsētu. Atvērti ir aborigēnu mākslas saloni un mēs ilgu laiku pavadām tajos, aplūkojot viņu gleznojumus un citus mākslas darbus. Kārtējo reizi jāatzīst – brīnišķīgi, acij tīkami, krāsu ziņā pat tuvi mūsu mentalitātei. Atvērti ir arī fotosaloni, kuros, fotogrāfijās varējām baudīt Austrālijas skatus. Cik patīkami vērot fotogrāfijās tās vietas, kurās nesen esi pabijis! 22. jūnijs Rīts mūs sagaida ne visai viesmīlīgi. Pietrūkst saules un siltuma, lai dotos uz pludmali, tādēļ izlemjam aplūkot Cairns apkārtni, jo aplūkojot karti vēl var atrast skaistas vietas. Braucam uz ūdenskritumiem, kuri gan ir mazāki par iepriekš redzētajiem, bet tādēļ jau ne sliktāki. Uz ūdenskritumu ved tūristu taka. Sijā smalks lietutiņš, tādēļ arī tūristu pamaz, ik pa brīdim kāds tomēr parādās. Pie auto stāvlaukuma barbekjū galds, skaties un brīnies, atrodas meža malā un nav salauzts…Ceļa malā uzraksts Bananas. un 4 kg ir mūsējie. Un tā vēlu pievakarē esam kempingā. Blakus mums pensionēts pāris saklājis vakariņu galdu uz kura balts galdauts, vakariņas un paši lēni malko vīnu. Tā, lūk, atpūšas austrāliešu pensionāri. Viņi 2 mēnešu garumā apceļo savu zemi. To visu uzzinām, jo austrālieši ir ļoti runīgi un atvērti cilvēki. Dzīve mašīnā tīri labi iepatikusies, viss minimālisma stilā, bet ar komfortu. 23. jūnijs Līgo dienas rīts, nekas gan šai zemē par to neliecina, bet mūsos tomēr šī sajūta uzjundī. Ceļojums ar skubu tuvojas nobeigumam, paliek pat nedaudz skumīgi. No rīta aizvedam savu iedzīvi uz viesnīcu, jo šodien ir beidzies ceļojums ar mašīnu, tā līdz plkst. 15.00 jāatdod auto īres punktā. Vēl jāizmanto laiks un braucam uz Tjapukai Aborigēnu kultūras parku. Vispirms noskatāmies filmu par aborigēnu dzīvi Ausrālijā, vēsture, tradīcijas, viņu mūzikas spēli ar pašgatavotiem instrumentiem didžeridū, uzvedumu garu piesaukšanai un atbaidīšanai. Tad sākās pasākuma interaktīvā daļa - proti, pats varēja pašaut ar bultām, pamētāt bumerangu. Vispirms mūs instruēja, tad bumerangi rokā un aiziet. Jāteic, ka neticami, bet tie tiešām lidoja atpakaļ pie metēja. Izsniedza pat kreisās rokas bumerangu, tā teikt atstrādāts līdz pilnībai. Aplūkojām viņu, ar bagātīgu izdomu darinātos priekšmetus un, galvenais, to izgreznojumus(zīmējumus). Un tad braucam nodot mūsu jau iemīļoto braucamo. Gala rezultātā mēs, Lindai stūrējot, esam nobraukuši, tieši 4153 km. Un tā, nu jau ar kājā tipinām uz centru, jo tas ir pavisam netālu. Pa ceļam ieraugām milzeni – piemineklis kapteinim Kukam. Skaists tas nav, bet Kuka vārds skan pārliecinoši. Taisām kopīgu bildi ar veco Kuku. Jāiet uz veikalu iepirkt cepeti Līgo vakaram. Iepērkam ķengura, liellopu un cūkas gaļu, vēl visādus kārumus Līgo vakara svinībām. Un tad uz pludmali, izpakojam savus proviantus un sākam uz barbekjū cept svētku cepešus. Ēdām sieru (ne Jāņu), pa kluso iedzērām aliņu (to viņi tiešām sabiedriskās vietās nedara), kā nekā Līgo vakars, uzdziedājām Līgo dziesmas, bet….šo svētku sajūtu tā īsti arī nesajutām. Dziedi un skaties uz palmām, kaut kas īsti negāja kopā. Toties citas sajūtas bija pārpārēm. Silts, blakus lagūna, kurā varēja peldēties, vakara uguņu atspīdums okeānā, visapkārt nesteidzīgi cilvēki, skan mūzika. Tā pludmalē un sagaidījām Jāņu rītu. 24. jūnijs Atvadas Ausrālijai, jo pie viesnīcas gaida taksometrs, kurš mūs aizvizina uz Kērnsas lidostu, lai dotos mājup Kērnsa - Sidneja – Šanhaja – Londona – Rīga. Rezumē 1. Lieliski ceļi 2. Šoferi ievēro ceļu satiksmes noteikumus 3. Nav problēmu ar mašīnu novietošanu (daudzviet par to nav jāmaksā) 4. Laipni, komunikabli cilvēki 5. Tūrisma vietās vienmēr sasveicinās 6. Tīra sakopta, valsts 7. Parkos, pludmalēs barbekjū (par brīvu), nav salauzti. 8. Tualetes visur un bezmaksas (tīras) 9. Ceļojumā līdzi var ņemt pēc iespējas mazāk apģērbu, jo visu nepieciešamo var nopirkt uz vietas un par sakarīgām cenā Ceļazīmes un plakāti ceļmalā 1. Drinking Kills, Driving Skills 2. Fire danger today 3. Every two hours stop revive survive 4. Watch out for motorcyclist 5. Don’t sleep and drive 6. Merging traffic 7. High speed .Low IQ 8. Keep left unless overtaking 9. No stopping or turning 10. How fast are you going now? 11. Heavy fines loss of license 12. Overtaking lane 2 km ahead 13. Don’t leave water saving to other 14. Sugar cave area, watch for slow vehicles hauling cane 15. Fuel 5 min, cold beer 16. Please limit compression braking 17. Break the drive stay alive 18. Be aware! cassowary recently crossed

Pēdējā brīža piedāvājums

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem