Ciemošanās Berlīnē

Sandra Tanne 09.11.2012 5 min lasīšanai 146 foto

Esmu nopirkusi dārgākās avio biļetes savā mūžā – Rīga-Berlīne ar Airbaltic – 102 Ls turp un atpakaļ. Mierina tas, ka šoreiz nebūs jāmaksā par viesnīcu, jo lidošu ciemos pie savas meitas, kura jau 4 mēnešus dzīvo Berlīnē. Reģistrējoties lidojumam internetā, tieku pie automātiski piešķirtām sēdvietām, kuras mainīt varētu, ja būtu papildus maksājusi. Man tiek iedalītas 8E un 8F vietas, nopriecājos, ka ar mammu sēdēsim blakus un vēl pie loga. Lika pagaidīt... Kad iekāpjam lidmašīnā, secinām, ka 8.rindā vispār nav logu!!!! Tā nu lidojumā mēģinu šķielēt pa priekšējo un aizmugurējo logu, kamēr acis šķības... Berlīnē būšu jau trešo reizi, pirmajā reizē biju Austrumberlīnē 1986.gadā, kad Berlīne bija sadalīta ar mūri austrumu un rietumu daļā, tas toreiz bija mans pirmais ārzemju ceļojums. Berlīnē ielidojam vakarā pēc astoņiem, liels ir atkalredzēšanās prieks ar meitiņu. Viņa dzīvo netālu no lidostas, braucam ir ar autobusu un tad pārsēžamies uz metro un drīz jau esam galā. Meita ir nopirkusi mums Berlin Welcom card 72 stundām (23.90 eiro), kas nodrošina bezmaksas transportu A un B zonās un atlaides daudzos apskates objektos. Šī karte no reģistrēšanas brīža darbojas 72 stundas un mums tas jau atmaksājas, tikai transportu rēķinot, jo citādi būtu jāpērk 4 dienu braukšanas biļetes, kas nav uz 24 stundām, bet gan darbojas līdz 3 naktī reģistrēšanas dienā, neatkarīgi no tā, cikos ir reģistrēta. Drīz jau esam meitas dzīvoklī. Jaunieši ir labi iekārtojušies un to redzot, mana mātes sirds nomierinās. Vakarā aizbraucam līdz centram, apskatām izgaismotos Brandenburgas vārtus, Potsdamas laukumu, papriecājamies par skaistajām gaismu spēlēm Potsdamas laukuma baseinā.

Sestdienas rīts ir pelēks un lietains. Šodien mums pieteikta ekskursija Reihstāgā – tagad vairs nevajag stāvēt garajās rindās, bet var internetā pieteikties uz konkrētu datumu un laiku (http://www.bundestag.de/htdocs_e/visits/kupp.html). Rinda ir pavisam neliela, izejam drošības kontroli – somas tiek skanētas kā lidostā. Katrs paņemam audio gidu, kur var izvēlēties krievu vai angļu valodu. Audio gidā ir iebūvēts GPS raidītājs, tas uztver vietu, kur atrodies un stāsta attiecīgo informāciju bez kādu papildus pogu spiešanas. Palēnām virzāmies augšup pa kupolu, klausoties informāciju austiņās. Caur kupola slapjo logu iepazīstam Berlīni. Pēc Reihstāga nolemjam apmeklēt Tiso kundzes vaska figūru muzeju (ar Welcome card – 25% atlaide), (http://www.madametussauds.com/Berlin/). Esmu bijusi Londonas vaska figūru muzejā, salīdzinot ar to, šeit ir vairāk iespēju pārģērbties, lai fotografētos kopā ar attiecīgajām slavenībām. Ir pat baltā Merilinas Monro kleitiņa! Iestiklots sēž Ādolfs Hitlers – dzirdēts, ka neilgi pēc muzeja atklāšanas viņš palicis bez galvas... Muzejā sastopami politiķi, mūziķi, sportisti un citas slavenības. Pēc muzeja apmeklējuma dodamies šopingā, jo vēl joprojām līst lietus. Piedzīvojam dabas kataklizmu – pēkšņi paliek tumšs, saceļas nenormāls vējš (es pat teiktu, ka vētra) un nenormāli gāž lietus, tas turpinās kādas 20 minūtes. Tā rezultātā ir traucēta S-bāņu satiksme un tas pēkšņi vairs nekursē tur, kur mums vajadzētu nokļūt. Ar milzu līkumu, izmantojot tikai U-bāņus, aizbraucam uz šogad atvērto Primark veikalu (http://www.berlin.de/special/shopping/neueroeffnung/2327592-1965219-primark-eroeffnet-in-berlin-steglitz.html) (U6 līdz pieturai Walther-Schreiber-Platz), kas atrodas Das Schloss Berlin Steglitz iepirkšanās centrā (http://www.das-schloss-steglitz.de/kategorien), kurā var nokļūt uzreiz no metro stacijas, nemaz neizejot uz ielas, un pavadām tur krietnu laiku, jo veikalu šeit daudz, bremzē vien tas, ka ceļojam ar rokas bagāžu.

Svētdienu sākam ar Berlīnes mūra apskati – pareizāk sakot ar to, kas ir saglabāts un nenojaukts – East Side Gallerie, kurp braucam ar S5 (arī S9; S75) līdz Warschauer str. (http://www.visitberlin.de/en/spot/east-side-gallery). Galerija atrodas Berlīnes dienvidaustrumu rajonā Treptovā, Šprē upes austrumu krastā, kurā saglabāts 1.3 km garš Berlīnes mūra fragments, ko apgleznojuši apmēram 106 mākslinieki no visas pasaules. Tā ir lielākā pilsētvides galerija pasaulē. Skatoties apgleznotos mūra fragmentus, atceros savu pirmo Berlīnes apmeklējumu, kad mūris vēl pildīja savu funkciju – neļāva pārbēgt no austrumiem uz rietumiem. Vēl šeit ir apskatāms viens no Berlīnes skaistākajiem tiltiem – Oberbaumbrücke. Tālāk seko Austrumu centrs – Aleksandra laukums un tā apkārtne ar tradicionālajiem apskates objektiem. Jauks ir Nikolaja kvartāls (Nikolaiviertel), kas ir Berlīnes vecākā daļā, šeit sajutu pavisam citu Berlīnes auru. Apmeklējam Aquadom akvāriju (http://www.visitsealife.com/Berlin/en/), kas ir jaunāks, arī dārgāks par zoodārza akvāriju, bet beigās palika tāda kā mazuma piegarša. Šis akvārijs atrodas abās ielas pusēs – ar to pašu biļeti ir iespējams liftā izbraukt cauri milzu cilindram ar zivtiņām – it kā jau interesanti, bet vienalga tas viss kopā neliekas tās naudas vērts (pilnā cena – 17.50 eiro, ar Welcome card ir 30% atlaide). Uz Unter den Linden pretī Berlīnes Domam izveidota Berlīnes miniatūra karte ar galvenajām ielām, svarīgākajiem apskates objektiem. Tālāk maršruts tradicionāls – Bebelplatz, Gendarmenmarkt laukums ar skaisto Franču un Vācu domu. Potsdamas laukumā uzbraucam ar liftu uz skatu platformu (Panoramapunkt) (5.50 eiro), kas atrodas Kollhoff tornī 100 m augstumā (http://www.panoramapunkt.de/en/welcome.html). Turp var nokļūt ar Eiropā ātrāko liftu (liftam sākot kustēties, sajūtas vēderā ir interesantas) un tiešām tikai 20 sekunžu laikā esam jau augšā. No šejienes visa Berlīne kā uz delnas! Burvīga panorāma! Paskatoties lejā, brīžiem pakrūtē iekņudinās, jo esam tik augstu. Tālāk vēlreiz aizbraucam līdz Reihstāgam, tad, ejot ar kājām, apskatam Pasaules kultūru namu, Bellevue pili, Triumfa kolonnu (Siegessäule), ko rotā zeltīta uzvaras dieviete, ko berlīnieši sauc par Zelta Elzu (Golden Elsa) (http://andberlin.com/2012/01/26/siegessaule/). Kolonnā ir vītņkāpnes, pa kurām iespējams uzkāpt skatu platformā (3 eiro) (285 pakāpieni), no kuras paveras burvīga Berlīnes panorāma. Visapkārt milzīgs zaļums, kas pavisam nedaudz iekrāsojies dzeltenīgs – Tīrgartena parks, kas ir lielākais Berlīnes parks.

Pirmdiena ir saulaina, beidzot dodamies uz Zoodārzu (http://www.zoo-berlin.de/) (ieeja 13 eiro, ar Welcome card ir 25% atlaide). Zoodārzs ir liels, te var staigāt un staigāt. Priecājamies par ziloņu mazulīti, kurš dzimis šogad augustā, izsmejamies par pērtiķu rotaļām un uzvedību, mēģinām saprast, kurš no baltajiem lāčiem ir slavenais Knuts. Blakus atsevišķu zoodārza dzīvnieku mītnēm ierīkotas speciālas telpas – virtuves, kurās caur stiklu var apskatīt dzīvnieku ēdienkarti – ir redzami dārzeņi (pērtiķiem) vai milzu gaļas gabali (lauvām). Pēc zoodārza vēl ļaujos nelielam šopingam, lai iegādātu kādu garšīgu suvenīru mājiniekiem un tad jau drīz jādodas uz lidostu, jo vakarā lidojam mājup. Mājup lidojam ar Bombardier lidmašīnu – mazu, bet ņipru, ir sajūta, ka lidojums notiek zemāk, lidmašīnā pasažieri sēž pa divi katrā pusē. Pie iekāpšanas pašā lidmašīnā dažiem pasažieriem „atņem” somas un ieliek nododamajā bagāžā, bet par to nav jāmaksā un izkāpjot no lidmašīnas Rīgā šīs somas atrodas turpat pie lidmašīnas. Tas laikam tāpēc, ka bagāžas nodalījums virs galvām ir mazāks un tur visas somas nesatilpst.

Dažas atziņas, kas radās pēc Berlīnes apciemojuma:

·Berlīne ir ļoti raiba – te sastopami dažādu rasu un ādas krāsu pārstāvji, vislielākā minoritāte ir turki. Taču Berlīnes ielās jutos droši, arī pavēlāk vakarā, kad jau bija satumsis.

·Berlīnē pirmo reizi mūžā nogaršoju turku kebabu – ļoti garšīgs un sātīgs. Jaunieši, kas bija ēduši kebabus arī Latvijā, teica, ka Berlīnes kebabs esot nesalīdzināmi garšīgāks. Maksāja tas apmēram 2.40 eiro. Porcija bija tik liela, ka vienā reizē es to pieveikt nespēju.

·Vēl ilgi skanēja ausīs sulīgais vācu „r” burts, ko bieži dzirdēju metro, kad paziņoja nākamo pieturu un it īpaši, kad ziņoja par remontu starp Französische straβe un Friedrichstraβe.

·Bieži dzirdēju arī krievu valodu, divas reizes trīs dienu laikā – arī latviešu valodu. Latvieši pēdējā gada laikā Vācijā ir krietni nākuši klāt, it īpaši jaunieši. Tas tā arī visticamāk turpināsies, ja vien mūsu valdība nepiespiedīs uzņēmējus maksāt darba ņēmējiem cilvēku cienīgas algas, lai varētu dzīvot, nevis izdzīvot. Baidos pat domāt, kāda nākotne sagaida Latviju, ja nekas nemainīsies...

Taču kopumā par Berlīni palikušas jaukas atmiņas, gūtas pozitīvas emocijas, galva izvēdināta un arī meita apciemota :)) .