Vakars uz ezera, jeb ko nedrīkst Saukā
|
Ruta Bērziņa
|
Pirms dažiem gadiem bijām Sēlijas pusē. Ceļojām ar autobusu un kājām pa maršrutu Krustpils - Sauka - Viesīte - Jēkabpils. Mērķis - redzēt Saukas ezeru, uzkāpt Ormaņkalnā, izstaigāt Saukas dabas parka ceļus un takas, baudīt rudens ainavas un nobeigumā piestāt Āžumiestā jeb Viesītē. Ceļojam 2 dienas uz savu roku; ejam, kur deguns rāda, paši sev par gidiem - neorganizētais tūrisms.
Vispirms dodamies uz Loni. Pirmā pietura - krogs "Pie Viktora". Vērtējums * (viena zvaigzne - labāk neriskēt). Ceru, ka pa šo laiku kaut kas mainījies uz labo pusi. Turpat var arī pārnakšņot. Acīs uzreiz iekrīt pie mazgāšanās telpas durvīm pielikta instrukcija ar vairākiem punktiem "nedrīkst". Līdzīgi teksti turpmāk vēl liks sevi manīt. Laikam te ciemojušies kaut kādi mežoņi.
Saulei spīdot un jauki sildot, dodamies ezera virzienā. Labi, ka makšķeres atstājām mājās, un pie nākošā dēļa pieliktie brīdinājumi mums nav saistoši - "Uz ezera licenci nepārdod!"
Un tur jau tas ir, lielais un burvīgais Saukas ezers. Klusums un niedru čuksti, nirboši vilnīši pie kājām un miers, par kādu var sapņot.
Pakavējamies ezera malā. Jauki!
Šur tur nelielas koka vai mūra mājiņas, cilvēku tikpat kā nemana. Paejam garām Saukas arodskolai, līdz atrodam mūsu naktsmītni - "Gasa skolu", Saukas kādreizējo mācītājmuižu, kur iekārtots viesu nams. Iekārtojamies un dodamies tālākā pastaigā. Viena aiz otras veras jaunas un jaunas dabas gleznas, ko iemūžinu fotoaparāta atmiņā. Fantastiski! Uzkāpjam Ormaņkalna skatu tornī. Skats uz visām pusēm neaprakstāms. Tepat ne tik liels, bet ļoti jauks Līgo kalniņš ar atpūtas vietu. Ceļā sastopam vien vairākus astainus un ragainus lopiņus, kas pārliecināti uzturas teritorijās ar lieliem uzrakstiem "Privātīpašums. Iebraukt aizliegts."
Klāt jau vakars, un dodamies atpakaļ uz "Gasa skolu". Tur mūs laipni uzņem dāņu kungs labākajos gados, vakariņās baudām turpat medītu stirnas gaļu. Viesu nams ir gaumīgi iekārtots skandināvu stilā, mēs esam vienīgie ciemiņi. Apkārtne patīkama. Arī brokastīs vietējie produkti. Atvadāmies un dodamies tālāk.
Apskatām Saukas luterāņu baznīcu, kapsētu ar brīvdabas kanceli, domājam, kur varētu būt Arvīda žilinska māja, bet tā arī neatrodam. Tad autobuss mūs ved uz Viesīti - pilsētiņu, kur dienas vidū kaķis netraucēti staigā pa brauktuvi. Tik kluss tur ir! Liekas, ka dzīve apstājusies. Apskatām visu ievērības cienīgo - P.Stradiņa vārdā nosaukto vidusskolu, dižo Kultūras pili, izstaigājam Mīlestības taku. Pamanu, ka autoostas uzgaidāmā telpa tiek izmantota pavisam citam nolūkam - pīpēšanai. Viesītes tīņi tādi kautrīgi.
Tepat piestājis arī mazbānītis un nekust ne no vietas.
Jāpiemin arī Viesītes luterāņu Brīvības baznīca, kas celta vietā, kur 1919.gadā brīvības cīņās padzīti bermontieši.
Un tad ceļš atpakaļ uz Jēkabpili.
Ja esat makšķernieki vai velosipēdisti, tad vēl jo vairāk šis maršruts jums noteikti sagādās prieku.
Derīgas saites:
www.saukasdabasparks.lv
www.vietas.lv
