4 dienas Latgalē
|
Helma Trawicka (Štosa)
|
4 dienu ceļojums pa Latgali.
Jau sen , skatoties Latvijas karti ar domu, kur aizbraukt? radās vēlme apceļot Latgali, kaut tur ir būts tikai nedaudz.
15. augustā 6 no rīta pa Daugavas kreiso krastu dodamies uz Aglonu. Ceļš labs, braucēju maz. Pa ceļam iebraucam Staburagā un pārliecinos, ka tur nav ko redzēt, kā tikai trepītes uz leju Daugavā, pa kuram man bija bail kāpt un nelielu parku ar skulptūru Dieva auss .
Braucām cauri Jaunjelgavai uz Jēkabpilij. Visās mazpilsētās labo ceļus, ielas, kas dažbrīd GPS samulsināja, kurā visi šie jauninājumi nav ieprogrammēti, pat sanāca, ka braucām pa vienvirziena ielu pretējā braukšanas virzienā.Aglonā iebraucām ap 11-iem, labi izdevās novietot mašīnu, kur visu dievkalpojumu varēja redzēt un noklausīties. (es ar Lotiņu nekur staigāt tad neeju).
Pēc Aglona gribējām braukt uz jauniekārtoto Karaļkalnu, bet nomaldījāmies pēc policijas ceļa regulēšanasun tā to kalnu neatradām. Braucam uz Krāslavu. Braucu uz priecājos, ka ar katru mirkli mans priekšstats par Latgali mainās: ceļi normāli, lauki apsēti vai uzarti, vai nopļauti, graustus NEKUR neredzēju.
Uzkāpjam Krāslavas pilskalnā, kur vismaz parks sakopts un pils no ārienes nokrāsota (iekonservēta), kad būs naudiņa, tad pamazām darīs pārējo. No izbūvētas terases paveras burvīgs skats uz pilsētu un Daugavu.
Vēl aizbraucām uz skatu torni Priedainē pāri Daugavai. Nekas nav salauzts, pat sirsniņbūdiņa tīra. Skats no torņa burvīgs uz seklo Daugavu. Nakšņosim pie Skaistas ezera viesu mājā Oāze, kaut gan līdz oāzei tur nez vai kādreiz tiks, bet citādi viss bija labi. Nākošajā rītā pirmais objekts ir Dagda ar muižu un parku. No muižas nebija ne vēsts, bet parkā fascinēja MILZĪGIE koki. Braucām arī uz Ezerniekiem, cerot, ka pa šiem gadiem būs kas mainījies, bet visi atpūtas namiņi tā arī stāv ar finieru aizsistiem lodziņiem. Uz Mākoņkalnu nebraucām, jo to skatījām pirms dažiem gadiem, neko daudz tālumā caur aizaugušiem kokiem gan nevarēja redzēt.
Ceļš ved uz Liepu kalnu, esot augstākais Latgalē un 3. augstākais Latvijā. Atrodam viegli, jo pie katra krustojuma norāde. No stāvvietas vēl 800m arkājām tikai augšup, augšup...oi, slapja mugura un elpu rauj ciet.. Augšā jauns skatu tornis augstākais Latvijā, bet bija tā vērts, kaut smidzināja migla... Viss sakopts, tīrs, par visu padomāts: informācijas, soliņi, galdiņi, WC.
Zosna mūs sagaida pamesta, nekopta, neredzam arī nevienu cilvēku. Vienīgais prieks bija pie Zosnas ezera noķert labu kadru.
Ceļā uz Lūznavu mums piemetās "vadātājs', gan braucot pēc GPS norādes, gan pēc ceļa norādēm Lūznavā nenonācām. Nu, Dievs ar to!...Kaut tagad apskatot i-netā , Lūznavas pils izrādījās apskates vērta...
Cauri Maltai un Rēzeknei (tur nepiestājam, jo tur ir būts) braucam uz Adamovas dabas parku, pie viena tur meklējot nakšņošanas vietu. Apkārtne ļoti skaista un naktsmājas atrodam pašā ezera krastā. Ejam staigāt pa gleznaino apkārtni un bildējot dievīgos ezeru skatus, kamēr tālumā parādās draudošs mākonis, kas nāk ar visu lietu, kā rezultātā dabūnu kadrus ar tuvojošos lietus miglu! Rīts mūs ved uz Viļāniem, kur Maltas upes krastā aiz augsta mūra žoga un aizslēgtiem vārtiem nolaista un nekopta Viļānu muiža. Peejamies gar upekrastu, kur upei pāri esošais tilts ir Viļānu HES uz Maltas upes, līdz ar to veidojas mazs ūdenskritumiņš, tālāk aizčalojot starp upes akmeņiem.
Neka 16 km un esam Varakļānos. http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=83 Muiža un parks pilnīgi apgāza seno priekšstatu par šo vietu ar nievelējošo anekdoti „Varakļõni pīci, pīci…” Burvīgs sakopts parks, kuru visu laiku kopj un kārto, jo visapkārt dzirdamas zāģu skaņas. Veco nolūzušo koku vietā stāda jaunus. Ļoti patika grāfa meitas Jadvigas koka skulptūra un Mīlestības akmens, par kuriem stāsta interesantas teikas. Beidzot braucam uz nekad neredzēto Cesvaini. http://new.cesvaine.lv/tic/index.php?page=253 Vienmēr ir sanācis, ka atrodamies it kā netālu no Cesvaines, bet laika trūkuma dēļ tā arī neesam tur bijuši. Diena arī beidzot īsti skaista, kas ļauj priecāties par ieraudzīto: jā , tā tik ir pils vārda vērta. Protams, nesenaisnelaimes gadījums ir atstājis savas pēdas, bet atjaunots ir daudz un nezinātājs varbūt patneko nevar pamanīt. Žēl tikai , ka tuvumā esošā kafejnīca darbojās tikai brīvdienās (derēja kāds vēss dzēriens) un WC arī nekur nebija atrodams (kā jau Latvijā) . Jaungulbene. Nekad nebiju pamanījusi, ka Gulbenei ir arījaun-. Brauc amskatīt Jaungulbenes muižu (pili). Pirmais iespaids , kā bērns , kad spēlējas un liek kopā dažādus savstarpējinelīdzīgus klucīšus. Pils no dažādiem materiāliem un stiliem, ka nezinu kā to visu kopā noformulēt, pie tam vēl nesakoptība, izdauzīti lodziņi, aizmugures fasādeaiz vaļņa nebaudāmi nolaista un vārtiem atslēga priekšā! Parkā dīķīši aizauguši un apkārtnes ēkas pabaisas. Nu tagad uz Gulbeni, kur ir gan Baltā , gan Sarkanā pils. Baltā pils skaisti atjaunota par viesnīcu, Sarkanā- iekonservēta. Garām vidusskolas stadionam nonākam Spārītes parkā ar milzīgiem kokiem, Asaru un Svētes ezeriņiem , tiltiņiem un daudz daudz pīlītēm, kas sekoja mums, gaidot ciemakukuli. Gulbenes novada tūrisma bukletā izvēlamies naktsmītni ar prozaisku nosaukumu Ziedugravas. GPS-ā ievadot koordinātes (darām to pirmo reizi), piebraucam viesu mājai pie durvīm. Mums ierāda jauku mini kempingmājiņu ar visām ērtībām (virtuvīti ieskaitot), un mēs varam nosvinēt manu dzimšanas dienu. Vakars paiet uz Pogas ezera laipas vērojot saulrietu aiz interesantiem mākoņiem.
Pēdējais ceļojuma rīts ataust ar biezu miglu. Tas nekas, man patīk migla. Brauksim uz Stāmerienu un domāju, ka pils un baznīca bildēta miglā būs skaisti. Piebraucam pie pils, migla it kā pieklusina noplukušo skatu. Pie ieejas durvīm piekārti puķu groziņi un pilij otrā pusē uz balkona arī redzami puķu groziņi, kas mudina domāt, ka pils galīgi mirusi nav. Parks rīta miglā mazliet noslēpumains armilzīgajiem kokiem, kuri varētu pastāstīt par kādreizējo godību. Vēl jāaizbrauc uz skaistoSv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīcu, kas , redzēta bildēs, ir ļoti iespaidīga un tā patiešām ir. 10 km un mēs esam pie Litenes kapiem, kur apskatām skaisto memoriālu „Sāpju siena” veltītu 1941. gadā nošautajiem11 Latvijas virsniekiem. Dažu minūšu brauciens un esam pie Litenes muižas, kurā pašlaik atrodas pamatskola. Satiekam vecu vīru, kādreizējo šīs skolas skolotāju, kas labprāt pastāsta par notikumiem Litenē. Aiz skolas skaists parks Pededzes krastos… nāk prāta skaistā dziesma: atceries Pededzes krastus, atceries liepceliņu… Tā kā diena vēl ir rīta pusē, varam aizbraukt uz Balviem. Piebraucam pie pašas Balvu muižas, http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=64&prop_id=168 kurātagad atrodas pamatskola , apskatam parku, kurā šajā dienā uz gadatirgu sabraukuši daudz tirgotāji. Nopērkam ļoti garšīgu medu, kas bija daudz lētāks nekā Rīgā. Trijos dienā jau esam mājā Rīgā.Nobraukti 930 km nepilnās 4 dienās. Ceļojums ļoti patika, daudz redzējām, bet vēl vairāk neredzējām… tas nozīmē, cik Latgales (Latvijas) skaistums ir neizsmeļams, ka var braukt un braukt un vienmēr būs par ko priecāties.
P>S>esmu pacietīgs cilvēks, bet šoreiz mans lielākais sašutums draugiem.lv izstrādātājiem par šo jauno ierakstu ievietošanas "veidojumu" t.i.tekstā starp daudziem vārdiem pazūd atstarpes, bildes starp tekstu ir neiespējami NORMĀLI ievietot.Arī galeriju nav iespējam palabot. Nosūtīju pretenziju adminiem, atbilde bija 1 teikumā...vai var gaidīt uzlabojumus.
