Vinčestera-pirmā Anglijas galvaspilsēta. (Tepat pie Londonas 1. daļa).
|
Pēteris Vēciņš
|
No sērijas “Tepat pie Londonas” 1. daļa.
Vinčestera (Pirmā Anglijas galvaspilsēta un Bruņinieku apaļais galds).
Labdien! Nu tad beidzot saņēmos un uzrakstīju vienu no sen plānoto rakstu sērijas stāstiem. Kaut kur iepriekš jau ieminējos, ka gribu rakstīt stāstu par Londonu. Šoreiz gan šis stasts nebūs gluži par Londonu. Esmu nolēmis vispirms uzrakstīt sēriju ar stāstiem „ Tepat pie Londonas”, kuros vēlos pastāstīt, ko esmu apskatījis un ko varu ieteikt apskatīt citiem, Londonas tuvākajā apkārtnē. Centīšos padalīties ar savu ceļojumu pieredzi un varbūt kādam, kurš dzīvo Londonā vai netālu no tās, kā arī tiem, kuri dosies apskatīt Londonu un šo to no Anglijas -nebraucot tālu no Londonas, būs noderīgs mans stāsts un ieteikumi. Gari nepļāpāšu un ķeršos pie lietas! Tātad, pirmais stāsts būs par nelielu Anglijas pilsētiņu, nepilnas stundas brauciena attālumā no Londonas. Tā būs Vinčestera.
Ir kartējais svētdienas rīts, kurā nolemts izmest kādu nelielu loku te pat pie Londonas. Šoreiz izvēle mums kritusi uz Vinčesteru un ja atliks laika, tad varbūt paspēsim aizskriet arī līdz slavenajai Stounhendžai. No Londonas izbraucam ap plkst. 10.00 un nepilnas stundas laikā no Londonas apvedceļa esam atbraukuši līdz šai ļoti ineresantajai pilsētiņai, kura man nedaudz asociējas ar, mūsu Latvijas pilsētu, Cēsīm.
Tātad Vinčestera. Tā ir neliela pilsēta Anglijas dienvidos, Hempšīras grāfistē. Atrodas pavisam netālu no Lamanša jūras šauruma un Sauthemptonas pilsētas. Šī it kā nevisai lielā pilsētiņa savulaik spēlējusi visai svarīgu lomu Anglijā. Tā pat kādu laiku bijusi Anglijas karaļa rezidences vieta un galvaspilsēta.
Svētās Katrīnes kalns (St. Catherine's Hill). Kalns atrodas dienvid austrumos no Vinčesteras pilsētas, Itčenas upes krastā. Faktiski šis kalns atrodas pie paša maģistrālā ceļā M3 (Londona-Sauthemptona). Kad nobraucam no M3 maģistrāles mēs iegriežamies nelielā ieliņā Bull Drove un sekojam līdz tiltam pari Itčenas upei. Šeit pie tilta ir neliela bezmaksas auto stāvvieta, kurā atstājam mūsu spēkratus un varam doties uz Katrīnes kalnu. Gar upes krastu celiņš, jeb tā saucamā Piligrimu taka ved līdz vārtiņiem caur kuriem var nokļūt uz kāpnēm pa kurām iespējams uzkāpt šajā kalnā.
Neliels kāpiens un esam 67 metrus augstā kalna virsotnē no kuras paveras lielisks skats uz Itčenas upes ieleju un palienu, Krusta baznīcu un hospitali, un Vinčesteras pilsētu. Jā ! Nedaudz par pretējā piekalnē redzamo Krusta baznīcu un hospitāli. Svetā krusta baznīca un hospitalis šeit izveidots jau viduslaikos un ir vcakā labdarības iestade Anglijā. To dibinaja un veidoja Vilhelma I Iekarotāja mazdēls, karaļa Stefana pusbrālis- Vinčesteras bīskaps Henrijs de Blauss (Henry de Blois).
Piebildīšu, ka Vinčesteras apkārtnē uzietas vairākas vēlā dzelzs laikmeta, senas apmetņu vietas un pat pilskalni, tādi kā Orams Arbour, Svētās Katrīnes kalns, kurā parteiz esam uzkāpuši un Vorsī Dauns (Worthy Down) pakalnē, untie šeit apdzīvoti jau krietnu laiku pirms romiešu ierašanās.
Svētais Giles kalns (St Giles Hill)
Pirms došanās uz pilsētas centru esam ieplānojuši uzkāpst vel vienā kalnā, no kura labāk var apskatīt pašu pilsētu.Ta ir Saint Giles kalns, kurš atrodas burtiski pie pašas pilsētas centra austrumu virzienā. Tā nogaze sākas pie Itčenas upes un slejas virs paša pilsētas centra. Kalna galā ierīkota speciāla skatu platforma no kuras paveras viss labākais skats uz Vinčesteras centrālo daļu. Atgriežamies pie saviem auto un sekojam Vinčesteras centra virzienā, bet ne uz pašu centru. Pirms centra, Česilas ielas (Chesil Street) rajonā meklējam stāvvietu no kuras varetu doties kalnā un pēc tam uz centru.
Kalnā iespējams nokļūt no bijušās Česilas (Chesil) stacijas, kuras vietā tagad ierīkota daudzstāvu auto stāvvieta, kurā arī atstājam mūsu automobīļus. Burtiski pie iebrauktuves stāvvietā, gājēju celiņš ved strauji augšup kalnā. Tik pat labi, kalnā var uzkāpt no Bridž strītas (Bridge Street-High Street turpinājums no tilta pāri Itčenas upītei). Izvēlamies augšup kāpšanai Bridž strītu, jo tā šķiet nedaudz lēzenāka nekā taka virs auto stavvietas un kā nekā mums kompānijā ir viens pavisam maziņš pasažieris, kurš stumjams ratiņos!
Un tā mēs šturmējam jau otro kalnu Vinčesterā. Pavisam drīz jau nonākam tā virsotnē, kuras nogāzēs ierīkots parks ar skatu platformu un vairākiem soliņiem uz kuriem var atsēsties, un nedaudz atvilkt elpu pēc kāpiena.
Jā! Šeit skats pa tiešām lielisks! Ja no Katrīnes kalna varēja baudīt vairak dabas skatus tad šeit jau iespējams vērot visu pilsētu kā uz delnas. No šejienes var saskatīt gandrīz visus objektus, kurus šodien esam nolēmuši apskatīt. Var teikt, tik pat kā karte nav vajadzīga, jo vissu var redzēt no augšas! Katedrāle, Rietumu vārti, Volvsī pils un koledža, viss kā uz delnas. No šejienes var redzēt, ka pilsētas galvenajā ielā (High Street) notiek kads pasākums. Pa gabalu šķiet, ka tur norit kāds gadatirgus.
Jau Romas impērijas laikos, pirms mūsu ēras, Vinčestera bijusi paliela pilsēta. Tieši romieši šeit Itčenas upes (Itchen river) krastos apuveni 100 gadus pirms mūsu ēras, ierīko apmetni „Venta Belgarium”, kura pakāpeniski pārtop par pilsētu. Veicot arheoloģiskos izrakumus Itčenas upes karstos un pašas pilsētas teritorijā, iegūtas vairākas liecības par romiešu laikmetu. Tādas ir grīdu mozaīkas, dažādi sadzīves priekšmeti un pat speciāli veidotas gaisa apkuras sistēmas elementi.
Kad romiešiem izdodas ieņemt vissu Dienvid Angliju, tie sāk nostiprināt savas apmetnes un pilsētas. Venta Belgarium pakāpeniski aizēno tuvākās nozīmīgākās romiešu pilsētas Calleva Atrebatum unNoviomagus Reginorum-mūsdienu Silčestru un Čičesteru. 3. g.s. pilsēta tiek apjozta ar aizsarg mūri un tās platība sasniedz 144 akru (58 hektāri) platību, un tā kļūst par piekto lielāko pilsētu platības ziņā, Romas Britānijā. Tāpat kā citās romiešu pilsētās, ārpus to mūriem sāk veidoties dzīvojamie rajoni. Romas laikos Britanijā rodas un sāk ieviesties kristietības reliģiskās tradīcijas.
Pēc Romas impērijas sabrukuma sāk veidoties vairākas sīkas karaļvalstis un protams Brirānija nav izņēmums. 6-7 g.s.šeit izveidojas tā saucamā saksoņu Vesseksas (Kingdom of Wessex) karaliste ar galvaspilsētu Dorčesterā pie Temzas (Dorchester on Thames). Šis laiks vēsturē viss spilgtāk asociējas ar karaļa Kedvallas (King Caedwalla of Wessex) valdīšanu. Tieši Kedvallam izdotas iekarot un pakļaut Sasseksu un Vaita salu, tajā skaita arī Vinčesteru. Vēlāk 8. g.s. vidū karalim Egbertam (King Egbert) izdodas gūt uzvaru pār Mersijas karalisti un Vesseksa kļūst par vienu no spēcīgākajām karalistēm Britānijā. Egberts nostiprina saites ar kristiešu baznīcu un nodod tās īpašumā vairāks zemes.. Tā šeit top vairākas bīskapijas no kurām nozīmīgākās kļūst Kantberī un protams Vinčesteras.
9. g.s. beigās 10. g.s. sākumā Egberta pēctecim karalim Alfrēdam Lielajam (Alfred the Great) ilgās un smagās cīņās, ar normāņu un vikingu iebrucējiem, izdodas nosargāt Vesseksu. Tieši sajā laika periodā Alfrēds Lielais pārceļas uz Vinčesteru un varētu tā teikt-Vinčestera kļūst par Vesseksas un jaunās Anglijas galvaspilsētu. Vēsturnieki šo laika posmu bieži dēvē par Anglijas vēstures pirms sākumiem. Alfrēda Liela valdīšanas laikā sākas īsts pilsētas uzplaukums. Pilsēta paplašinās, tiek uzbūvēti jauni aizsarg mūri un daudz ēku. Tieši Alfrēda Lielā valdīšanas laikā tapušais ielu plānojums, kurš tapa papildinot jau esošu romiešu laikos tapušo ielu un nocietinājumu izvietojumu, lielā mērā saglabājies līdz mūsdienām. Pamatā pilsēta sastāvēja no četrām daļām: baznīcas-dienvid austrumos, valdības struktūras-dienvid rietumos, tirdzniecības un amatniecības ziemeļ rietumos un dzīvojamais ziemeļ austrumos.
Par vēsturi vēl parunasim stāsta turpinajumā, bet tagad pēc nelielas atpūtas un vēstures izklāsta dodamies lejup jau pa stāvakām takām.
Volvsī pils (Wolvesey Castle).
Nākamais apskates objekts mums ir Volvsī pils, bet lai līdz tai nonāktu jāšķērso Itčenas upīti. Jau kalnā esot noskatījām vietu, kur pār upīti atrodas tiltiņš. Esam nokāpuši no Giles kalna un atgriezušies pie auto stavvietas. Talāk dodamies gar Česilas ielu līdz krodziņam ar interesantu nosaukumu „Melnā Žurka” (The Black Rat) aiz kura šaura šķērs ieliņa ved līdz tiltiņam pāri Itčenas upītei.
Šķērsojot upīti jau pa gabalu var manīt senus mūrus. Aiz šiem mūriem arī atrodas mūsu nākamais apskates objekts-Volvsī pils. Pie vārtiem mūs iepriecina uzraksts, ka ieeja šeit ir par brīvu! Nu ko! Lieliski, dodamies iekšā aiz mūriem. Viss pirms aiz mūriem atrodas paliels laukums, kur senatnē esot bijusi pilsētas apbūve, bet tagad ierīkots zālājs uz kura var spēlēt futbolu, kriketu un citas lauku sporta spēles. Nedaudz dziļāk jau var manīt pašas pils mūrus.
Šeit var apskatīt kādreiz ļoti nozīmīgo pili, jeb precīzāk sacīt, tās paliekas . Pils šeit tika uzbūvēta no 1130 līdz 1140. gadam bīskapa Henrija vajadzībām. Pili gan neizmanto tikai bīskaps! Tajā kādu laiku uzturējušies vairāki Anglijas monarhi un noritējušas vēsturiski nozīmīgas scēnas. Anarhistu kara laikā 1141. gadā tieši šinī pilī bīskaps Henrijs organizē uzbrukumu karalienei Matildei. Vēlāk no šīs pils, karaliene Matilde spiesta bēgt uz Glosteru. Vēl šinī pilī notikuši vairāki svarīgi pasākumi, piemēram 1554. gadā šeit norisinās karalienes Marijas I un spānijas karaļā Kārļa V dēla, kroņprinča Filipa II kāzu svinības.
Pils tiek izpostīta Anglijas pilsoņu kara laikā 1646. gadā. Mūsdinās tā atrodas English Heritage fonda pārraudzībā. Patreiz te var apskatīt pils mūrus un tās dienvidu korpusa paliekas, blakus kurām slejas 1684. gadā uzbūvētā bīskapa rezidence, kura arī tagad tiek izmantota, kā pašreizējā Vinčesteras bīskapa rezidence.
Šeit nu atkal vietā būs neliels ieskats Vinčesteras vēsturē. Un tā sekojoši normāņu iebrukumam Anglijā, tie iegūst kontroli pār Vinčesteru. Pakāpeniski normāņu valdnieki izveido alterntīvu pārvaldes centru Londonā, kura pārņem valsts pārvaldes funkcijas un mazina Vinčesteras nozīmi. 1141. gadā anarhistu kara laikā Vinčesteru, noposta milzīgs ugunsgrēks, kurš veicina pilsētas pagrimumu un mazina tās laomu uz strauji augošās Londonas fona. Un tomēr, Vilhelmam Iekarotājam izdodas pilsētu atjaunot un tā atgūst savu nozīmīgo statusu. Šajā laikā šeit tiek uzbūvēta jauna katedrāle, unVinčesterā tiek veikti plaši kristianizācijas pasākumi Vilhelms Iekarotājs pavēl uzbūvēt Vinčesterā pili savai rezidencei. Šajā laikā šeit tiek izveidota arī pirmā Vinčesteras skola un citas izglītojošas iestādes. Kopumā vinčestera viduslaikos kļūst par nozīmīgu tirdzniecības centru un pašu nozīmīgāko vilnas un vadmalas tirdzniecības centru.
Pēc Volvsī pils apskates turpinām mūsu ekskursiju un te pat jau seko divi nākamie objekti, Tie ir Vinčesteras koledža un Katedrāle, kuru tikko jau pieminēju vēstures izklāstā.
.Vinčesteras koledža (WinchesterCollege).
Vinčesteras koledža atrodas burtiski pāris simtu metru attalumā no ieejas Volvsī pilī. Vinčesteras koledža ir klasiska Anglijas zēnu koledža, kura saglabajusi senas mācību tradīcijas un pastāv jau vairāk kā 600 gadus. Tā ir viss ilgāk pastāvējušā nepārtrauktā mācību procesa skola Anglijā un tiek arī uzskatīta par, ja ne gluži par vecāko, tad jeb kurā gadījumā tā ir starp 9 vecākajām zināmajām Anglijas valsts koledžām. Jāpiebilst, ka šī ir viena no retajām internāt tipa koledžām Apvienotajā Karalistē šodien.
Vinčesteras koledža dibināta 1382. gadā un tās dibinātajs ir Vinčesteras bīskaps Viljams (William of Wykeham). Var teikt, ka šī koledža tapusi vienlaicīgi ar Jauno koledžu (NewCollege) Oksfordā un abas šis koledžas tapušas pēc arhitekta un būvdarbu vadītāja Viljama Vinforda (William Wynford) projektiem. Ņņemot kā paraugu Vinčesteras un Oksfordas Jauno koledžu, pēc 50 gadiem tiek uzbūvētas Etonas un Karaliskā koledžas Kembridžā. Vēlāk Tjūdoru dinastijas laikā, pēc šī paša paruga tiek uzbūvētas Vestminsteras un Kristus baznīcas koledžas Oksfordā, un Trīsvienības koledža Kembridžā.
Vinčesteras Katedrāle.
Aiz koledžas pagriežamies pa labi, kur sekojam cauri diviem vārtiem un esam nonākuši Vinčesteras katedrāles pagalmā. Šeit atrodas vairākas ēkas, kurās izvietotas iestādes, kuras saistītas ar katedrāli, un klosteris. Vienā no ēkām ierīkota bibliotēka un veikaliņš, kurā tiek tirgotas antikvāras grāmatas. Tepat jau slejas iespaidīgās katedrānes sienas un nefi.
Pirms doties katedrālē apmeklējam nelielu tūrisma informācijas centru, suvenīru veikaliņu un kafejnīcu, kuri atrodas pie pašas katedrāles. Nolemjam ieturēt kafijas pauzi, kuras laika iepazīstamies ar informāciju par pašu katedrāli un tās vēsturi.
Vinčesteras katedrāle ir viena no lielākajiem dievnamiem Eiropā. Tā veltīta svētajai trīsvienībai un apustuļiem Pēterim, Pāvilam un Svitinam (Svitunam). Patreiz šī katedrāle kalpo kā Vinčesteras bīskapa rezidences vieta. Pirmā baznīca Old Minster (Vecā baznīca) šinī vietā tika uzbūvēta 2. g.s. Pastāv leģendāri nostāsti, ka šo baznīcu uzbūvējis mītiskais britu karalis Lūcijs, bet tā tomēr ir tikai leģenda. Par pirmo baznīcu šajā vietā patiesību ir grūti noskaidrot. Toties ļoti labi ir zināms, ka katedrāle tapa pēc Vesseksas karaļa Kenvalas rīkojuma un tās celtniecība ilga no 648. līdz 660. gadam. Sekojošos, vairāk kā 100 gadus, baznīca tika vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, un tika uzbūvēts Svētā Martina tornis. 862. gadā šeit tiek apbedīts jau pieminētais bīskaps Svituns, kurš ticis kanonizēts svēto kārtā.
901. gadā pie jau esošās baznīcas tiek piebūvēta jauna baznīcu, tā saucamā New Minster (Jaunā baznīca), bet jau tā paša gadsimta beigās, baznīcu un klosteru reformas laikā, kuru rīkoja Vinčesteras bīskaps Etelvalds, baznīca tiek pārbūvēta pilnībā un vecā baznīcas daļa pārtapa par benidiktīņu klostera sastāvdaļu. Šajā laika periodā šeit Vinčesteas vecajā baznīcā tiek apbedīti Vesseksas un vēlāk jau pirmie Anglijas valdnieki-Kinegils (643.), Kenvala (674.), Kinevulfs (786.), Egberts (839.) Etelvulfs (858.) Kunds Lielais (1035.), Vilhelms I – iekarotājs un Henrijs I (1066.) (1272.). Tāpat šeit notika valdnieku kronēšanas laulību ceromonijas.
Pēc kafijas pauzes dodamies uz pašu katedrāli. Pa kreisi no katedrāles var manīt tādus, kā atsegtus vecus pamatus. Izrādās, ka tie ir pamati uz kuriem atradās otrā katedrāle, bet tagad redzamā faktiski jau ir trešā, kura tapusi jau 11 g.s. Lieta tāda. Līdz ar Vinčesteras nonākšanu normāņu kontrolē, normāņu ieceltais bīskaps Valkelīns saņem pilnvaras pārbūvēt baznīcu. Iepriekšējā baznīca tiek nojaukta pilnībā un tās vietā no 1079. līdz 1093. gadam top jauna-romāņu stila būvēta baznīca-katedrāle, kuru skatām šodien..Jaun uzceltā katedrāle tā pat kā iepriekšējās, turpina pildīt valsts galvenā dievnama funkcijas un ir galvenais reliģijas centrs normāņu Anglijā.
Kopumā katedrāle tiek pārbūvēta, papildināta un restaurēt vairākkārt. No 1905 līdz 1912. gadam notiek vērienīgi restaurācijas darbi, kuru likā ar slavenā britu ūdenslīdēja Viljama Volkera dalību tiek organizēta grimstošo pamatu nostiprināšana, kā rezultātā ēka tiek paglābta no sabrukšanas. Par dalību šajā pasākumā Viljams tiek apbalvots un kļūst par Karaliskā Viktoriāņu ordeņa locekli.
Informācija pie ieejas liecina, ka par katedrāles apmeklējumu ir jāmaksā. Ieejot pašā katedrālē pārliecināmies, ka neviens naudu par ieeju neiekasē. Tā īsti nevar saprast! Varbūt šodien ir kāda īpaša diena, kurā katedrāli var apmeklēt par brīvu, vai nu tas tā notiek svētdienās? Nekādas rakstiskas informācijas par to tā arīneatrodam. Ko lai saka! Esam ietaupījuši ne mazu summu, ja rēķina uz astoņām personām!
Patiesībā mani vispār tracina tā lieta, ka daudzās baznīcās un katedrālēs tiek iekasēta nauda par ieeju! Jo īpaši bieži ar to var sastapties tieši šeit Apvienotajā Karalistē. Labi! Saprotu, ja tiek lūgts ziedojums, ko dara daudzos dievnamos un pie ieejas tiek uzstādīta ziedojumu urna. Es vienmēr tajā ko iemetu. Bet! Ja tiek tirgotas ieejas biļetes, kuru cena visai bieži ir tik augstas, ka ļaudis no maz turīgākām ģimenēm nevar to atļauties. Ne vienu vien reizi esmu redzējis, ka kāda ģimenīte atnāk piemēram taja pašā Kantberijā vai Vestminsterā Londonā pie katedrāles un ieraugot ieejas cenas, nolemj no dievnama apmeklējuma atteikties! Tādi nu esam, tā saucamie Kristieši! Mans draugs Ahmeds Dīns, kurš ir musulmanis, ne vienu vien reizi man teicis- jūs kristieši esat naudas vergi un dzenoties pēc tās, aizmirstat par garīgām vērtībām. Tā jau laikam ir! Cik esmu bijis musulmaņu valstīs, tur par ieeju mošejā naudu neprasa! Jā! Tikai dažkārt netiksiet ielaisti, ja neesat musulmanis!
Nu labi! Tās tadas īsas pārdomas. Tagad par katedrāli. Kā jau lielā daļā katedrāļu, ikšējās telpas šeit iespaidīgas un krāšņi dekorētas. Pie ieejas jau paņēmāmbukletus kuros ir sīki aprakstīts par telpās redzmajām lietām. Piemēram tas, ka 1100. gadā baznīcas tornī tiek apbedīts karalis Vilhelms II, kurš mīklainos apstākļos iet bojā medībās. Dažus gadus vēlāk tornis sabrūk un 1108. gadā tiek uzsākta jauna torņa celtniecība, kura ieilgst līdz 1120. gadam. Sekojoši 1172. gadā šeit tiek kronēti Henrihs un Francijas kroņa princeseMargarita. 1194. gadā šeit kronē karali Ričardu Lauvas Sirdi. 1554. gadā šeit tiek salaulāti Anglijas karaliene Marija I un Spānijas kroņ princis Filips II.
Tāpat šeit apglabātas vairākas slavenības. Vairāki bīskapi, tajā skaitā jau pieminētais Svituna, kura kapene izcelta īpaši. Tāpat šeit apglabāti paši karaļi un viņu ģiemenes locekļi. Mūsdienās tūristu uzmanība piesaistīta arī rakstnieces Džeinas Ostinas (Angļu literatūras pirmā lēdija) kapa vieta, kura atrodas katedrāles ziemeļu nefā. Katedrāle vispār figurē neskaitamos literārajos darbos, piemēram Entonija Trollopa romānos „Barsetšīras hronikas”. Zīmīgi, ka 2005. gadā šeit tiek filmēti sižeti filmai „Davinči kods”.
Pēc ekskursijas pa katedrāli, dodamies tālāk Galvenās ielas virzienā. Šķērsojam skvēru pie katedrāles.
Pilsētas muzejs un krusts (Buttercross).
Ielu krustojumā pie skvēra, atrodas Vinčesteras pilsētas muzejs, kura ekspozīcija veltīta pilsētas un reģiona vēsturei. Šis ir viens no vecākajiem muzejiem Anglijā un droši vien pats vecākais, kurš atrodas ārpus Londonas. Mūsu plānos šī muzeja apmeklējums neietilpst, jo mūsu laiks ir ierobežots.
Tādēļ dodamies tālāk. Vēl pēc dažiem desmitiem metru uz ziemeļim no muzeja un katedrāles skvēra aiz vartiem nonākam uz galvenās ielas High Street. Šeit uz stūra pie pašiem vārtiem atrodas Pilsētas krusts, jeb kā to tauta dēvē par Batterkross (Buttercross). Krusts papildināts ar Jaunavas Marijas tēlu un12 svēto figurām, kuras patiesībā varētu būt uzstādītas jau vēlāk.Interesants fakts: 1770 gadā krustu no pilsētas atpērk kāds politiķis-parlamentārietis Tomas Dammers un gatavojas to pārcelt uz Kranberī parku savā īpašumā. Šis fakts izraisa neapmierinātību pilsētas iedzīvotāju vidū un izceļas pat dumpis! Rezultātā pilsētas rāte ir spiesta anulēt pirkuma-pārdevuma līgumu un samaksāt Tomasam Dammeram kompensāciju.
Tā kā sakotnēji krusts uzbūvēts no ģipšakmens, tas laika gaitā, laika apstākļu ietekmē iet bojā un tam nepieciešama restaurācija. Tā arī 1865. gadā tiek veikta krusta restaurācija un pēc tās līdz pat mūsdienām tas stāv uz Vinčesteras centrālās ielas - High Street.
Vinčesteras pils.
Tālak turpinām ceļu pa Haigh Street rietumu virzienā un pavisam drīz nonākam pie seniem nocietinājuma vartiem. Tie ir bijušā Vinčesteras cietokšņa Rietumu vārti (West Gate). Te nu mēs esam nonakuši līdz mūsu maršruta tālākajam objektam- Vinčesteras pilij. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka no pašas pils un cietokšņa maz kas saglabājies.
Tātad. Vinčesteras pils šeit uzcelta 11. g.s. sešdesmitajos gados un šeit atradās karaļa rezidence. Pie reizes tā kalpoja kā cietoksnis. Vēlāk starp 1222. un 1235. gadu karaļa Henriha III valdīšanas laikā tiek veikti pils paplašināšanas darbi un tiek uzbūvēta Lielā Zāle, kurā atradās leģendārā karaļa Artūra„Bruņenieku apaļais galds”. 1302. gadā, karaļa Eduarda I laikā, liels ugunsgrēks izposta pili. Pilnībā iet bojā karaļa rezidence. Līdz mūsdienām saglabājusies ir tikai pils Lielā Zāle un Rietumu vārti „West Gate” kurus mēs tagad varam apskatīt. Ikdienā iespējams uzkāpt virs vārtiem un no augšas pavērot High Street. Šodien gan tas nav iespējams, jo sakarā ar dažādiem pasākumiem pilsētā šī ātrakcija nav pieejama.
Toties ir iespējams iekļūt tā saucamajā-Lielajā zālē.Tuvojoties tai var redzēt arī senus mūrus,kuri atrakti arheoloģisko izrakumu gaitā.
Piebildīšu, ka17. g.s. beigās bija plānots Vinčesteras pils teritorijā uzbūvēt jaunu Karaļa rezidenci. Bija paredzets uzbūvēt kaut ko līdzīgu Versaļai, bet mazākā mērogā. Projektā bija ieplānoti plaši dārzi ar terasēm, kuriem vajadzēja slieties austrumu virzienā no pils līdz katedrālei. Darbi tika uzsakti, bet pavisam drīz tos nācās pārtaukst sakarā ar līdzekļu trūkumu. Šajā laikāPakāpeniski Londona kļūst par valsts ietekmīgāko un lielāko pilsētu, ostu un tirdzniecības centru, līdz ar ko Vinčestera zaudē savu nozīmi.
Iesākto jauno pils ēku 1894. gadā noposta ugunsgrēks un tā tiek nojaukta. Vēlak šeit tiek uzbūvētas baraku tipa ēkas, kuras kādu laiku kalpo militārajām vajadzībām. Šo ēku celtniecībā kā atsevišķi elementi tiek izmantotas kolonnas no pils būvniecības laikiem. Starp barakām ierīkots Pussalas skvērs (Penisula square) ar strūklakām.
Tagad bijušās pils teritorijā ierīkots muzejs “The Royal Green Jackets Museum”, kurā var apskatīt dažādus militarāros formas tērpus un regālijas. Pie vecajiem Rietumu vārtiem “West Gate” izveidots tāda paša nosaukuma muzejs, kura ekspozīcija veltīta pašai Vinčesteras pilij. Bet pats galvenais objekts šeit tomēr ir Lielā zāle, kuras ekspozīcija veltīta leģendarajiem Apaļā galda bruņeniekiem.
Šajā zālē var iekļūt veltot nelielu ziedojumu 2 mārciņu apmērā. Zāle nedaudz atgadina baznīcu, bet tās galējo sienu rotā nevis altāris vai ērģeles, bet liels apaļas formas dekors, kurš simbolizē šo bruņenieku apaļo galdu.Te nu naksies īsumā izstāstīt, kas tad ir šie Apaļā galda bruņenieki
Apaļā galda bruņenieki.
Apaļā galda bruņenieki vairākkārt figurē leģendās par Karali Artūru un vairākos romānos un fantastikas stāstos par bruņeniekiem. Šeit gan nedaudz apbēdināšu tos, kuri domā ka Anglijā pa tiešām ir bijis šāds karalis Artūrs! Patiesībā karalis Artūrs ir tikai leģendu un nostāstu varonis līdzīgi, kā mums latviešiem Lāčplēsis. Iespējams, ka leģendas radušās ņemot par prototipu, kādu no seniem valdniekiem vai bruņeniekiem, bet rakstiski apliecinātu faktu, ka šāds karlis ir eksistējis, nav atrasti. Bruņinieku apaļāis galds pirmo reizi rakstos tiek pieminēts 1150.gadā dzejnieka Vasa stāstos par Karali Artūru. Šajā laikā, kad Eiropā dominē provinciālisms, tiek izstrādātas dažādas normas, kas regulēja ģimenes attiecības un savstarpējās attiecības ar citām ģimenēm, kuras stingri pakļāvās hirarhijai,attiecībā no ģimenes locekļu ieņemamajiem amatiem un jo sevišķi amatiem militārajos dienestos. Formāli tas izpaudās pat dižciltīgu ģimeņu sadzīves kultūrā. Piemēram ģimenes galva noteikti ieņēma vietu galda ziemeļu virzienā jeb suverēnā. Tāpat šie noteikumi tiek ievēroti sabiedriskos pasākumos un svinībās, kur izvietojumu pie galda stingri regulēja klātesošo stāvoklis sabiedrībā un jo īpaši militārajā dienestā.
Jo īpaši šīs apaļā galda saietu tradīcijas tiek piekoptas dažādās bruņinieku kopienās un dažādās militārās struktūrās. Tādēļ šeit Vinčesterā to arī nodēvēja par „Bruņenieku apaļo galdu”. Tā dalībnieku skaits tiek minēts viss dažādākais. Dažādos tekstos kuri uzieti Francijā un dateti ar 13. g.s. figurē 150, 240 un 366 galda dalībnieki (bruņenieki). Laiamona poēmā „Bruts” dalībnieku skaits jau sasniedz 1600 bruņenieku.
Vēlāk jau, kad šīs apaļā galda tradīcijas tiek turpinatas Anglijas karaļnamos, apaļā galda dalībnieku skaits tiek ierobežots un saskaņā ar rakstiem to ir 12 vai 16. Vienotu noteikumu cik šiem dalībniekiem jābūt nebija. Viss ticamāk, ka katra monarha valdīšanas laikā šis skaits mainījās. Jeb kurā gadījumā, spriežot pēc nostāstiem un dokumentiem, apaļā galda dalībnieki bija viss labākie, gudrāki, izveicīgākie un ietekmīgakie bruņenieki to laiku vadošjās aprindās. Starp citu, šī tradīcija saglabājusies pat līdz mūsdienām. Vinčesterā vēl tagad tiek rīkoti apaļā galda saieti un tajos ņem dalību īpaši izvēlēti 24 dalībnieki.
Tā nu esam nogājuši gandrīz visu plānoto maršrutu un varam lēnām doties atpakaļ uz stāvvietu. Atpakaļ ceļu mērojam pa Galveno ielu (High Street). Kā jau sākumā teicu, pilsētā notiek gadatirgus un uz Galvenās ielas notiek aktīva tirgošanās, un norit dažādi pasākumi. Ielas malās ik pa gabalam sastopam kādu ielu muzikantu. Pa ceļam nopērkam šo to ēdamu un nolemjamdoties līdz tuvakajam parkam, kur mierīgi varēsim notiesāt nopirktos gardumus.
Galvenās ielas austrumu galā nonākam līdz lielai iespaidīgai ēkai.. Tā nedaudz atgādina pili, kaut kur Austrijā vai Vācijā! Tā ir pilsētas ģildes ēka (The Guildhall).
Pilsētas ģilde (The Guildhall).Īsuma par šo ēku. Sakotnēji ēkas vietā atradās tirgus, bet tad 1712. gadā šeit tika uzbūvēta pirmā pilsētas ģilde. Laika gaitā ēka kļūst par mazu, lai pildītu savas funkcijas un 1835. gadā tiek nolemts uzbūvet jaunu ģildes ēku. 1871. gada tiek ielikts pamat akmens un sākas celtniecības darbi, kurus pabeidz pēc trim gadiem, un notiek svinīga jaunās ēkas atklāšana. Tajos laikos šīs ēkas celtniecības darbi esot izmaksājuši nedaudz vairāk, kā 16 000 mārciņas.
Ēkā tiek izvietots policijas iecirknis, ugunsdzēsēju dienests, banketu un šēžu zāles pilsētas rātei, mēra kabinets, un dažādas citas pilsetas organizācijas. Šeit parasti notiek dažādi pilsētas pasākumi un svētki.Tieši šīs ēkas priekšā tika izveidots pjedestāls uz kura 1946. gada 17. maijā uzvaras svinībās stāvēja karaliskā ģimene- Džordžs VI un karaliene Elizabete.
Laukuma galā netālu šīs ēkas uzstādīts piemineklis jau iepriekš pieminētajam, slavenajam karalim Alfrēdam Lielajam, kurš šeit tiek uzskatīts par pilsētas aizbildni. Kā nekā, tieši viņa valdīšanas laikā Vinčestera izbauda savus zieda laikus! Tieši Alfrēdam Lielajam izdodas pasargāt jaun izveidoto Anglijas karaļvalsti no vikingu un normāņu iebrucējiem un velāk pat padzīt tos no Britānijas. Normāņi gan pēc kāda laika atgriezīsies, bet tas jau ir cits stāsts un gara vēsture.
Sv Marijas baznīca – klosteris (St Mary's Abbey).
Aiz ģildes ēkas pagriežamies pa labi un nonākam ļoti jaukā parkā. Šeit starp vairākiem kanāliem un upīti ierīkoti jauki stādījumi un bērnu spēļu laukumi. Tieši tas kas mums vajadzīgs, jo mūsu grupā ir dažāda vecuma bērni. Te arī uz kādu brīdi nobāzējamies. Ļaujam bērniem patrakot un pie reizes notiesāsim gadatirgū iepirktos gardumus.
Parka stūrī var manīt nelielu interesantu ēku. Šeit agrāk esot atradusies Svetās Marijas baznīca un klosteris. Sv Marijas baznīca šeit tikusi uzbūveta 9. g.s. Alfrēda Lielā valdīšanas laikā. Starp citu, pats karalis Alfrēds un viņa sieva bijuši apbedīti šinī baznīcā. Vēlāk blakus tiek uzbūveta klostera ēka, bet 963. gadā bīskapa Etelvalda laikā baznīca pilnībā pārtop par klosteri. Laika gaitā klosteris tiek vairākkārt pārbūvēts. 1141. gadā, anarhijas laikā, klosteris tiek nodedzināts. Klosteris pilnībā tiek atjaunots tikai 14. g.s. Sekojoši 16.g.s pēc pilsoņu kara, daļa no klosteru ēkām tiek nojauktas un līdz mūsdienām saglabājusies tikai neliela ēka, kuru tagad redzam. Pārējā bijušā klostera teritorijā tagad ierīkots šis ļoti jaukais parks, kurā esam apmetušies.
Varētu šeit pakavēties ilgak, bet mūsu šodienas plānos vēl ietilpst Stounhendžas apmeklējums un tādēļ jāsāk kustēties auto stavvietas virzienā. Tā atrodas jau pavisam netālu, tepat aiz Itčenas upītes. Pēc neliela kariņa ar bērniem, kuri tā īsti negrib pamest parku, dodamies uz stāvvietu. Pa ceļam šķērsojam Itčenas upīti un apskatām pedējo Vinčesteras objektu-Vinčesteras pilsētas dzirnavas.
Vinčesteras pilsētas dzirnavas.
Tās atrodas burtiski pašā galvenās ielas (High Street) austrumu galā, kur tā šķērso Itčenas upīti. Dzirnavas šajā vietā esot bijušas jau 1086. gadā par ko vēsta zemes īpašumu reģistrs. Dzirnavas vairākkārt tikušas pārbūvētas. Pēdējo reizi tas darīts 1744. gadā, pēc kā tās nokalpojušas līdz pat 20. g.s. sākumam un vēlāk tajās ierīkota pilsētas veļas mazgātava.
1928. gada dzirnavas tiek izliktas pardošanā. Lai pasargātu dzirnavas no nojaukšanas, entuazistu un labdaru grupa tās atpērk un nodod Nacionalā Trasta parraudzībā un 1932. gadā tajās tiek ierīkots jauniešu hostelis-kopmītnes. Pavisam nesen 2004. gadā pēc 12 gadus ilgušas restaurācijas programmas, dzirnavas tika atjaunotas un tajās iespējams pat veikt malšanas darbus. Darba dienās, vasaras mēnešos ir iespējams pavērot šo processu. Pašā dzirnavu ēkā ir ierīkots Nacionālā Trasta (National Trust) birojs un veikals, kuru gan šoreiz neapmeklējam jo nav atlicis daudz laika.
Pēcvārds.
Tā nu esam noslēguši loku pa Vinčesteru un atgiežamies pie saviem auto. Varam turpināt ceļu uz Stounhendžu. Par Stounhendžu un Eivberiju jau pastāstīšu nākamajā stāstā, kurš drīzumā taps. Bet par Vinčesteru varu piebilst. Tā tiešām ir jauka un visai interesanta pilsētiņa. Kā jau sākumā teicu, nedaudz līdzīga mūsu Cēsīm. Šīs pilsētas vieno: to vēsturiskā nozīme, senās pilis un baznīcas. Abas atrodas upju ielejās. Vienīgais mūsu Gauja jau ir krietni lielāka, kā Itčenas upe.
Ko varu ieteikt! Latvieši, kuri dzīvo šeit Londonā un ne tikai šeit-ceļojiet un iepazīstiet šo zemi, kurā dzīvojat! Tā ir ļoti daudzveidīga un interesanta. Atlieciet paris desmitus marciņu, sakooperējaties ar draugiem un aiziet!
Nu ko! Uzredzēšanos! Līdz nakamajam stāstam!
Praktiska-noderīga informācija.
Vinčesterai var veltīt veselu dienu. Ja jūs esat ļoti aktīvs un mobīls tūrists, tad Vinčesteras apmeklējumu iespējams apvienot ar kādu īsu tūrīti piemeram uz to pašu Stounhendžu vai nelielu pastaigu Sauthemptonā.
Kā nokļūt: No auto maģistrāles M25 (Londonas aovedceļš) krustojumā (junction-12) jānogrižas uz auto maģistrāli M3 Southampton virzienā un sekojiet līdz krustojumam (junction-9), kur nogriezieties virzienā uz Winchester un jau esat klāt.
Attālums no Londonas centra nepilnas 70 jūdzes (110km).
Attālums no M25 (Londonas apvedceļa) 45 jūdzes(75km).
Parking: 32-34 Chesil Street, Winchester, SO23 0HX
Ar vilcienu no Londonas bez pārsēšanāš uz Vinčesteru var aizbrauktno stacijām London Waterloo, Clapham Junction un Woking (Cena aptuveni no 31GBP turp-atpakaļ). Ar vienu pārsēšanos Reading stacijā var aizbraukt no London Paddington stacijas.
Stāstam manā Draugu galerijā pievienots pilnīgāks foto albūms ar subtitriem zem tām.
Pēteris Vēciņš
31.08.2012. Gravesend- Kent.
