Uz Pasaku karaļa dzimteni Bavāriju.

26.08.2012
5 min lasīšanai
130 foto

Uz Pasaku karaļa pili Bavāriju

Jau ilgu laiku mans viens no kvēlākajiem sapņiem bija aizceļot uz Vācijas sirdi- Bavāriju un beidzot to izdevās realizēt šajā vasarā.

Ekskursijas maršrutu jau sāku veidot kādu laiciņu atpakaļ. Tā kā ekskursijai varējām atvēlēt laiku no 18.07.-24.07., kas varbūt ir mazliet par īsu, lai varētu piestāt visur, taču braucot ar savu auto tas ir daudz reālāk nekā grupu ekskursijā.

Mūsu maršruts:

18.07.2012.

Rīga-Paņaveža-Kauņa-Marijampole-Varšava-Vroclava

Izbraucām no Rīgas nedaudz pēc plkst.09:00 un tā nu sākās mūsu garais ceļš cauri Lietuvai un Polijai līdz pirmajai naktsmītnei Polijā, Vroclavā.

Jāsaka, ka lai arī ceļā pavadījām gandrīz 13h, tomēr patīkami bija braukt gan pa Lietuvas, gan Polijas ceļiem. Malači!!!Mums gan vēl daudz jāsakārto, lai tiktu līdz Lietuvas un Polijas ceļu līmenim.

Tā nu pēc plkst.22:00 ierodamies Polijas vienā no vecākajām pilsētām – Vroclavā pie Oderas upes. Nakts apvītā pilsēta pārsteidza ar daudzajām izgaismotajām strūklakām un iespaidīgajām skulptūrām. Izlēmām, ka pilsēta noteikti jāapskata arī dienas gaismā.

Vroclavā nakšņojām Boogie hostelī, kas atrodas 10min attālumā no Vecpilsētas. Hostelis ļoti gaumīgi iekārtots, viss kārtīgs un tīrs par pieņemamu cenu. Jāsaka, ka pilsētā ir diezgan daudz līdzīga tipa hosteļi, jo pilsēta ir „īsta studentu pilsēta”, tajā vairāk kā viena trešā daļa no iedzīvotājiem ir studenti.

19.07.2012.

Vroclava-Drēzdene-Bamberga-Nirnberga

2.diena iesākās ar ļoti patīkamām sajūtām, jo laiks aiz loga bija ļoti saulains, skaidrs un arī silts. Tiesa gan sinoptiķi laika apstākļus mūsu ceļojama laikā solīja mainīgus, ar iespējamu lietu un gaisa temperatūra ne vairāk kā +22 grādi. 1h stundu veltam Vroclavas Vecpilsētas apskatei. Vecpilsētas arhitektūrā var saskatīt daudzas līdzības ar Vācijā redzamo..Bet tas ir likumsakarīgi, jo Vroclava līdz otrajam pasaules karam ir bijusi Vācijas kultūras un zinātnes centrs. Pārsteidzoši, kā viss senatnīgais sadzīvo ar mūsdienīgo..daudz gaumīgi sienu gleznojumi, tā saucamā ielu māksla, taču tā ir lieliski iederas visā kopainā. Vroclava ir viena Polijas pilsētām ,kuru noteikti vajadzētu apskatīt ikvienam.

Un nu ceļš uz Vāciju, uz vienu no skaistākajām Saksijas pilsētām Elbas upes krastā – Drēzdeni. Jā, šī pilsēta lika manai elpai aizrauties.

Pilsētai piemīt savs neatkārtojamais šarms, apskatījām Drēzdenes brīnumskaisto iekšpilsētu, kuras centrā atrodas kūrfirstu un karaļu rezidence, skaistais baroka stila Cvingers ar pasaules slaveno mākslas vecmeistaru darbiem. Jā, tagad rodu apstiprinājumu, Drēzdene tiešām ir Elbas Florence. Turpinām ceļu uz Bavāriju. Pa ceļam piestājam Bambergas pilsētiņā, kura saukta par neoficiālo Vācijas alus galvaspilsētu. Pilsētā jūtams īsts viduslaiku šarms, šauras ieliņas, romantiskas fasādes. Pilsētiņa tāpat kā Roma atrodas uz 7 pakalniem. Īpaši pilsētiņa paliks atmiņā ar zvejnieku māju rajonu, ko vācieši sauc par Kleine Venedig – mazā Venēcija. Arī gondolas tur bija redzamas.

Pēc 65km iebraucam Nirnbergā, ir jau pulkstenis astoņi vakarā. Izlemjam sākt pilsētas apskati uzreiz. Vakars tik tiešām silts, piemērots vakara pastaigām. Ieejam vecpilsētas nocietinājumā..iespaidīgi. Ik uz soļa iespaidīgas modernas strūklakas senatnīgajos laukumos, Kaizerburgas imperator pils, Frauenkirche, A.Dīrera nams un greznās, romantiskās fachwerk`a (pilnrežģu) ēkas.

Noteikti gribētos atgriezties Nirnbergā uz Ziemassvētku laiku un izbaudīt pilsētu vēlreiz.

Nirnbergā paliekam arī pa nakti. Atrodam hosteli ārpus pilsētas centra. Cena 20.00EUR no cilvēka.

20.07.

Nirnberga-Minhene-Fisena

Sākam savu rītu ar nelielu izbraucienu cauri Nirnbergas centram un tālāk mērķtiecīgi dodamies ceļā uz Bavārijas sirdi-Minheni, kultūras, zinātnes, industrijas un alus metropoli. Minhenes apskati sākam ar Olimpisko parku. Fantastisks skats paveras no Olimpiskā torņa platformas. Pie Olimpiskā torņa apskatam arī slavas aleju un tālāk dodamies uz BMW muzeju. Prieks un laime vīriem...BMW tiešām pārsteidz...gan pati ēka, gan auto ekspozīcijas sākot no vecākajiem līdz tādiem modeļiem, kuri nav pārdošanā.

Pilsēta ir ļoti liela, to apskatīt vienā dienā nav iespējams, bet tāds arī nebija mūsu mērķis. Tālāk dvēsele mūsu sauc ātrāk doties ceļā uz Alpiem.Un to arī darām. Pēc iespaidīgu pilsētu apskates tā vien gribās ātrāk nokļūt tuvāk dabai. Dienas gala mērķis ir Fisenas mazpilsētiņa, kas atrodas Bavārijas Alpu pakājē, lieliska vieta, no kurienes sākt apkārtējā reģiona apskati.

Tā ka šim ceļojumam nebijām rezervējuši nevienā pilsētā naktsmītnes, tad nu paiet laiciņš kamēr tās atrodam pavisam netālu no Hohenschwangau pils.

Wild Hotel – ķīniešu hotelis. Par 120EUR saņemam savas istabas atslēgu, pareizāk teikt dzīvokļa, jo numuriņā ir divas atsevišķas istabas un vannas istaba ar vannu. Teikšu vislabākā naktsmītne visa ceļojuma laikā. Tā kā ārā līst lietus vakaru pavadām numuriņā baudot vietējos Bavārijas labumiņus t.sk. Bavārijas alu. Liels bija mans pārsteigums, ieejot vietējās pilsētas veikalā, tur alus šķirnes izvietotas alfabēta secībā, klāsts vairāk kā bagātīgs.

Noskaņojums grupā ļoti jauks. Visi ceram, ka laiks būs labs un nelīst lietus, taču ar kalniem zināt neko nevar.

21.07.

Fisen - Neuschwanstein, Hohenschwangau pilis – Oberammergau - Linderhof - Berchtesgaden

Rīts iesākas ar zvanu skaņām. Kā izrādās pavisam netālu no hoteļa ganās pulks gotiņu. Jā, beidzot esam īstajā Bavārijā. Dodamies brokastīs. Hoteļa saimnieks personīgi pasniedz brokastis, ir sajūta, ka esam gaidīti, sajūta kā mājās. Un nu laiks ceļam uz mūsu ceļojuma galvenajiem apskates objektiem Ludviga II sapņu pilīm Neuschwanstein, Hohenschwangau. Pēc citu ceļotāju ieteikumiem devāmies agri uz biļešu kasēm, lai dabūtu biļetes ieejai pilīs. Viss gāja gludi, maza rinda, ekskursija Neuschwansteinas pilī 11:20. Pietiekami laika, lai apskatītu Alpensee un Hohenschwangau pili. Beidzot..redzam pilis realitātē. Trūkst vārdu, lai aprakstītu emocijas, brīžam pamet realitātes sajūta. Bet nē, viss ir reāls un aptaustāms, sajūtams.

Un kalni..kas gan vairāk cilvēkam vajadzīgs..tiešām pārņem laimes sajūta..esmu tur, kur esmu visu laiku sapņojusi būt, esmu te kopā ar vistuvāko cilvēku..Sapņi piepildās!!!

Karalis Ludvigs II pierādījis, ka visnereālākos sapņus ir iespējams sasniegt. Neuschwansteinas pils – tik tiešām ir sapņu pils – sniegbalta, stāv uz stāvas klints kalnu fonā. Pils dizains...neaprakstāms..neaptverams...tādu fantāziju lidojumu vēl nebiju redzējusi. Un gulbis..gulbja simbols atpazīstams ik sīkākajā dizaina elementā.

Lai nolūkoties uz pili mazliet no cita skatu punkta, dodamies uz Marijas tiltu, kas paceļas virs Pellates aizas 92m augstumā. Pasakaina aina paveras no tilta uz pili un Alpiem. Žēl tikai, ka laiks bija mazliet apmācies un sāka smidzināt lietus.

Pēc piļu apskates dodamies uz Berhtesgadenas dabas parku. Pa ceļam piestājam vēl Oberammergauas pilsētiņā, kas pārsteidz ar saviem kokgriezumiem, apgleznotajām mājām un bagātīgajiem puķēm rotātajiem balkoniem. Mīļa pilsētiņa, kurai noteikti piemīt īpaši svētīga aura. Mērojam ceļu pa līkumotiem kalnu ceļiem un celiņiem, kalni visapkārt, paveras neaprakstāmas Alpu kalnu ainavas. Kamera nespēj iemūžināt to skaistumu, tas jābauda un jāizjūt.

Tālāk piestājam pie Liderhofas pils. Laiks ir saulains, beidzot kalni paveras visā to krāšņumā. Izlemjam apskatīt tikai pils parku. Atkal jau man trūkst vārdu, lai aprakstītu to. Tik tiešām to var dēvēt par Verseļas pils miniatūru. Strūklakas, zelta skulptūras, iekopti dārzi...

Šī ceļojuma diena tik tiešām ir vissbagātākā ar iespaidiem.

Nu ko, bet laiks attālināties no pilīm un doties tālāk uz Bavārijas Alpu austrumu daļu – Berhtesgādenas zemi, kur atrodas 9 augstu kalnu masīvi un Ķēniņa ezers.

Ierodamies Berhtesgādenā pēc plkst.astoņiem vakarā.Laiks lietains, drēgns, gaisa temperatūra ap +15 grādiem. Atmetam domu gulēt teltī un meklējam kādu Gasthaus. Mjā, kā izrādījās šajā pilsētiņā gandrīz visas Gasthaus jau bija aizņemtas. Aptuveni pēc 20 Gasthaus vizītes, atmetām domu atrast kaut ko un devās uz tuvāko pilsētu Salzburgu, taču arī tur situācija līdzīga. Mums paveicās tikai ap pulkstenis diviem naktī, kad atradām hoteli ar brīvām divām istabiņām Hallein pilsētiņā. Prieks un laime.

22.07.

Berhtesgādene-Salzburga-Vīne-Katovice

Šodien mērķis beidzot sasniegt kādu Alpu kalnu virsotni. Šoreiz Kehlstein 1834.00m. Virsotnē sasniedzam Kehlsteinhaus – Hitlera mītni Ērgļa ligzdu. Hitlera mītne palikusi kara neskarta, un to var sasniegt braucot pa kalnu ceļiem un liftu, kurš ieved tieši ēkas vidū.

Elpu aizraujoši skati, kalni beidzot parāda savu raksturu. Vienpus nogāzei saule, otrpus dziļa migla un aukstums, ka prasās pēc cimdiem.

Nesteidzoties baudām kalnu ainavas. Lieliska vieta, kur dvēselei atpūsties.

Jā, labi ir te, bet jādodas vien tālāk. Ceļš lēnām mājup.

Dodamies cauri Austrijai, iebraucot Vīnē.

Ar Vīni satiekos jau otro reizi. Pārņem patīkamas atmiņas par pavadīto laiku te pirms diviem gadiem. Nesteidzīgi izrādu saviem ceļa biedriem Vīnes sirdi – Sv.Stefandoms, Rātsnams, Hofburgas pils u.c. Un kā nu bez Vīnes kafijas un Sachertortes baudīšanas. Visi esam patīkami noguruši, bet laimīgi.

Ievelkam elpu un dodamies ceļā uz mājām. Pa ceļam vēl apstājamies Polijas pilsētā Katovicā, tur arī atrodam hosteli. Te gan mazliet apmaldamies, poļi tik labi ir salikuši zīmes un norādes, ka paši apmulst un jautā ceļu mums. Kuriozs momentsJ

23.07.

Ceļš un ceļš pa Poliju un Lietuvu.

Laimīgi pēc 4100 km gara ceļa plkst.2:00 naktī ierodamies Rīgā.