Hamburgas lukturi (zinjkaariigiem cilveekiem ar labu humora izjuutu)

  • 7 min lasīšanai
Ievadam: beerniem un dzilji pareiziem cilveekiem, kuri sarkst, tikai izdzirdeejushi vaardu "sekss", labaak sho raxtu nelasiit. Nav jau spiesta lieta, vai ne? ;) Raxts tapa publiceets arii zjurnaalaa Chemodans. __________________ St. Pauli rajonu Hamburgā droši varētu dēvēt arī par seksa LasVegasu. Te ir viss: neona gaismas un izkārtnes, skaļa mūzika, cilvēku pūļi, aizrautīgi un piedzērušies vecpuišu ballītes dalībnieki un daudz, ļoti daudz seksa. Ja nav vēlmes atbildēt uz bērna jautājumiem „Kāpēc tā tante ir plika? Kas tas tāds garš un rozā? Vai tas tur, ar ādas masku, ir Zorro?”, savas atvases uz St.Pauli labāk nevediet arī dienas laikā. Hamburgai ir burvīga vecpilsēta pie ostas, skaistas baznīcas un muzeji- viss tūristam vulgaris. Un ir arī otra seja, ko veidojuši jūrnieki, gadu simteņiem piestājot Hamburgas ostā pēc ilgiem kuģojumiem plašajās jūrās. Vienīgais, ko viņi vēlējās, sperot kāju uz cietzemes, bija meičas un alkohols. No šiem abiem pamatkomponentiem St.Pauli rajons sastāv vēl šobaltdien. Centrālā vieta nakts izklaidēm ir Reeperbahn, ko tulkot no vācu valodas varētu kā Virvju Vijēju iela. Nosaukums radies jūrasbraucēju ziedu laikos, kad šeit galvenokārt dzīvoja un savu arodu piekopa virvju vīri. Tagad virves te var atrast vienīgi seksšopos, kas ir teju uz katra stūra. Seksa veikals parastais, seksa veikals sado-mazo spēlēm, seksīgas apakšveļas un korsešu veikals, lielākais seksa veikals, mazākais, jocīgākais un citi... cik tālu vien jums sniedzas fantāzija. Bet šoreiz stāsts nebūs par šopingu. Jau gadiem Rīgas Dome cīnās pret visu tautību sekstūristiem pilsētas ielās. Nu ko- ja no viņiem nevar tikt vaļā, tad vismaz latvieši varētu izbaudīt saldo atriebes garšu... un doties sekstūrismā uz ārzemēm. Pat ja riktīgs neķītrelis no latvieša parasti nesanāk (naudas par maz vai žēl, negrib, pārlieku kautrīgs), ielūrēt pa sētas durvīm eiropiešu seksa virtuvē ir nenoliedzami interesanti. Pastaigājot jau pa pieminēto Reeperbahn ap desmitiem, vienpadsmitiem vakarā, redzēsi neskaitāmus table-dance bārus. Ieeju parasti sargā skūts tēvainis pašos spēka gados, kuram ir tiesības tevi pasūtīt tālāk, ja a) esi jaunāks par 18 vai 21 gadu- atkarīgs no konkrētā bāra politikas, b)neizskaties pārāk naudīgs, c) gluži vienkārši nepatīc iekšā laidējam. Šādi bāri ir pilni ar tikko pubertātes slieksni pārkāpušiem pilngadniekiem, sareibušiem vecpuišu ballītes svinētājiem un onkuļiem- pasaules rekordistiem lēndzeršanā. Par ieeju parasti nav jāmaksā, reizēm arī par pirmo dzērienu ne, bet tikai tad, ja pasūti nākamo... kas būs trīs līdz desmit normālu dzērienu cenā! Tā nu ne pārāk naudīgie vai īpaši skopie plikumu kārotaji vienu kausu spēj strēbt stundām. Table-dance bāros meitenes parasti dejo trūcīgi, bet tomēr apģērbtas un maksimums, ko varat sagaidīt, ir top-less. Pasi, autovadītāja, studenta apliecību vai kādu citu plastikāta gabalu, kur skaidri redzams jūsu ģīmis un dzimšanas gads, nēsājiet līdzi. Ja vien pilngadību nesvinējāt vismaz 20 gadus atpakaļ, savas tiesības atrasties kailu sieviešu sabiedrībā nāksies pierādīt ne reizi vien. Nakamā pakāpe (vai arī pirmā izsmalcinātākiem baudītājiem)- live show klubi. Divi populārakie- „Colibri” un „Safari”- atrodas uz Grosse Freiheit str., vai, latviskojot, Lielās Brīvības ielas. Ieejas maksa- 30 eiro un pirmais dzēriens par brīvu. Nākamais jau maksās tuvu pie 15 eiro, un pilnīgi vienalga, pasūtīsi kolu, alu vai glāzi šampanieša. Gluži kā Rīgā- klubā dzērienu neņem, pirms neesi noskaidrojis tā cenu un īpaši tas attiecas uz izmaksāšanu daiļām, trūcīgi ģērbtām būtnēm. Ja nu sagadīsies tā, ka skaistule klubā strādā, tad cena par viņas šampanieti tevi var pamatīgi pārsteigt, un ne jau nu labā nozīmē. Tomēr ja vieglprātīgi nevicināsies ar kredītkarti, dzīvais šovs var būt kvalitatīva, ļoti baudāma erotiska izklaide. Ak jā, pat šādi klubi tevi nesaista, vienalga ir vērts aprunāties ar durvju sargu. Atšķīrībā no table-dance bāriem, pie klubu ieejas mēdz stāvēt simpātiski onkulīši, kuri ar nekļūdīgu, dzīves vētrās rūdītu aci atsijā kārtīgus klientus un laipni, bet stingri palūdz doties tālāk trokšņainiem britiem. Šie iekšā laidēji zina visu- ieteiks labāko ēstuvi, pastāstīs par citiem klubiem un pilsētas lētākajiem taksometriem, iedos tavai gaumei atbilstošas prostitūtas telefona numuru. Viena tāda onkulīša apburta, es caur bieziem samta aizskariem ienirstu „Safari” klubā. Ak, miera osta! Kamēr ārpusē iet vaļā iknakts trādi-rīdi, šeit ir klusa mūzika, maigas gaismas un mīkstas sofas, visas pavērstas pret nelielu skatuvi. Publikā manu gan vientuļniekus, gan pārīšus, gan damu kompāniju. Risinās pirmais šova numurs ar slaidu, kailu blondīni, kura izliekas mazgājamies dušā. No tā paša durvju sarga uzzinājis, ka esmu žurnāliste no Latvijas, pie mana galdiņa parunāties piesēžas nenosakāma vecuma solarijbrūns, plikgalvains kungs. Džefs, kluba horeogrāfs- viņš stādās priekšā, nedaudz sievišķīgā žestā pastiepjot rokasspiedienam šauru plaukstu. - Klubi izmirst! Hamburgā palikuši vien daži, bet kādreiz, oi, kādreiz bija uz katra stūra! Cilvēki cienīja erotisko mākslu, nāca baudīt priekšnesumus. Tagad nav pieprasījuma- pilsēta pilna ar jauniem puišiem, ārzemniekiem, kam galvenais kailas krūtis redzēt un kārtīgi piedzerties. Nu kāda te vairs māksla?!- ar izteiksmīgu nopūtu Džefs pavērš acis pret griestiem. Lai arī slodze ir pamatīga- divas stundas gari šovi sākt jau no astoņiem vakarā, par darbinieču trūkumu sūdzēties nevarot: - Ir mums no Bulgārijas, Polijas, Lietuvas... pie katras valsts noliecot pa pirkstam, Džefs uzskaita teju visu Austrumeiropu. Nē, latviete gan neviena klubā darbu neesot prasījusi. Horeogrāfs ar jūtamu pārākumu balsī klāsta, ka Safari esot vienīgais, kas patr savām māksliniecēm patiesi rūpējas- apmaksā apdrošināšanu un brīvdienas, maksā nodokļus. –Dejotājas pie mums paliek ilgi, gadiem! Kā izvēlamies? Nav īpašas kvalifikācijas vajadzīgas... dejot mazliet jāprot, ritma izjūtai jābūt. Lai ir koptas, smaidīgas un jaukas- tās, kas kašķējas ar kolēģēm un tēlo primadonnas, aiziet ātri,- klāsta Džefs. Tikmēr uz skatuves jau ir cita meitene, veselīga tumšmate tādā kā Disneja Sniegbaltītes kleitā. Brīdi virpuļojusi pa kartona mežu un klausījusies putnu dziesmās, viņa apsēžas uz soliņa skatuves priekšā, parauj uz augšu svārkus un sāk pašapmierināties. Sākumā ar pirkstiem, tad ar nez no kurienes uzradušos vibratoru. – Bulgāriete! Jau divus gadus pie mums. Ap stabu dejot īsti neprot, bet publika viņu mīl un šo te priekšnesumu meitene izpilda burvīgi, tik viegli un nepiespiesti, vai ne?- Džefs cieši raugās man acīs, gaidot piekrišanu, ko arī saņem. Pēc „Sniegbaltītes“ aizkari aizveras, aizkari atveras un skanot mūzikai no kādreiz arī Latvijā populārās multfilmas, trosē iekārta, uz skatuves nolaižas bitīte Maija. Viņa lēni novelk savu dzeltenmelni strīpoto krūšturi, uzrodas trans Villijs, kuram bitīte izpilda minetu. Joprojam skan dziesma no multenes. Tagad jau Maija ir četrrāpus, trans viņu iegūst sunīšu pozā, publika sajūsmā aplaudē un Villijs (nepārtraucot seksu), priecīgi smaida un plaukšķina līdzi. Sirreāla aina ar kuru manas bērnības atmiņas par bitīti Maiju pēkšņi kļuvušas pilnīgi ačgārnas. Erotiku šeit nesaskatīju nekādu, toties izsmējos pamatīgi. Atvados no Džefa (redzami apmierināta, ka man priekšnesums paticis) un dodos tālāk. Kā ziņo internets, Hamburgā vien esot ap 5000 prostitūtu, jeb pareizak būtu teikt- to, kas oficiālai reģistrējušās šajā arodā. Ja vel pieskaita vismaz tik pat nelegālo un kādu tūkstoti vīriešu kārtas „naktstauriņu”, par garlaicīgu vakaru vienatnē žēloties nav nekāda pamata. Protams, ja vien ir nauda. Zemākās klases prostitūtas atdodas pat par 30-50 eiro, bet ja nerunājat perfekti vāciski, tādu nāksies grūti sameklēt un noteikti jau nu ne Reeperbahn rajonā, kur sienas stutē tūristu mednieces. Viņas kārdina garāmejošos ar skaļi izsauktām cenām: 25, 30, 35 eiro! Bet vēlāk vienmēr izrādās, ka par tādu summu viņa tevi apmierinās ar roku. Bez skūpstiem! Sekss maksā 70 līdz pat 150 eiro. Ja vācu valodā nespējat izteikties un vēlaties ar meiteni komunicēt angliski, eksperti iesaka sarunu sākt ar „Americhanish, bitte?” (latv.- lūdzu, amerikāniski?). Lai tikai viņa nenotur jūs par angli vai īru! Pret Britu salu iemītniekiem vācu prostitūtas jūtot neizskaidrojamu nepatiku, toties amerikāņus mīl. Herbertstrasse ir vispopulārakā vieta, kur vīrieši dodas iepirkties (vairums gan tikai skatlogos uz preci palūkoties). Tā ir īsa, šaura ieliņa netālu no Reeperbahn, kuru no abām pusēm nodala augsta siena. Uzraksts uz tās brīdina- personām, jaunākām par 18 gadiem un sievietēm ieeja aizliegta! Šeit sastopams diezgan elitārs prostitūtu slānis. Viņām ir savs skatlogs, kurā sēdēt kārdinošā pozā, sava istabiņa (ar nežēlīgi augstu īres maksu) un galu galā- labi noregulēts bizness. Sekss ar Herberta ielas prostitūtu var maksāt pat 200 un vairāk eiro par seksa reizi (nevis stundu)! Pa spraugu gan palūrēju, kāda tad tā aizliegtā iela izskatās, bet izstaigāt visā garumā tomēr neriskēju. Biju gana saklausījusies stāstiņus par to, kā sievietes, kas šeit nestrādā, bet tomēr uzdrošinās spert kāju „aizliegtajā teritorijā“, dabū uz galvas naktspoda saturu no augstāko stāvu logiem. Laikam jau baidās konkurences… Fotogrāfēt nožogojuma iekšpusē arī ir stingri aizliegts un es pat neieteiktu mēģināt paslepus ķert kadrus- kad runa ir par viņu fotografēšanu, Herberta ielas iemītnieki jokus nesaprot. Vēl viena vieta, kur uz maniem lūgumiem ielaist tikai uz brītiņu, apsargs noraidoši šūpo galvu, ir Laufhaus jeb Pastaigu māja. Sievietēm ieeja liegta! Šeit meitenes stāv savu istabiņu atvērtajās durvīs un potencialie klienti soļo garām. Ja kāda stāvētaja iepatīkas, vienojies par cenu, samaksā un viņa aizver aiz jums abiem durvis... Lai vai kā, Reeperbahn tomēr ir un paliek vieta tūristiem un prostitūtas tur pret saviem klietiem arī izturas kā tādiem- samaksāsi maksimumu, saņemsi pretī minimumu, jo meitenei ir pārliecība, ka viņa tevi redz pirmo un pēdējo reizi mūžā. Kā man visgudri pastāstīja kāds pilsēta dzīvojošs paziņa, hamburgieši paši naktstauriņu medībās dodas uz Steindamm ielu, kas atrodas netālu no centrālās dzelzceļa stacijas (Hauptbahnhof). Un ne tikai naktstauriņu- meitenes tur gaida klientus jau no četriem pieciem pēcpusdienā, gadījumā ja kāds vēlas relaksēties pa ceļam no darba uz mājām. Izvēlētā meitene tevi aizvedīs uz tuvējo hoteli (par ko maksā tu, vidēji 10- 15 eiro par stundu), kura istabiņā jūs vienojaties par cenu, kas variē 50 līdz 80 eiro robežās, tātad uz pusi mazāk, kā Reeperbahn rajonā. Ņem vērā, ka reizēm cena mēdz būt arī visa tā nauda, ko tu izņem no kabatas- tādēļ sākumā izvelc nedaudz, nevis visu maka saturu. Vēl viena interesanta lieta, ko visbiežāk izmanto pēc seksa noilgojušies hamburgieši, ir hobij-prostitūtas. Dienas laikā dāma strādā normālu darbu, vakarā aiziet mājās, novelk kostīmiņu un... pārvēršas par neķītru ielasmeitu, ar savu mājas lapu, kurā vari apskatīt viņas bildi, viņai pieņemamos seksa veidus un izsaukuma telefonu. Atliek tikai piezvanīt. Viņas kolēģi, visticamāk, pat nenojauš par šo īpašo hobiju. Te nu var atrast sievietes ikviena gaumei vecuma apmplitūdā no 18 līdz pat 50 gadiem. Tomēr ja mīlēties gribas, bet maksāt negribas, pat Hamburgā iespējams atrast seksu par brīvu. „Ex Sparr“ bārs uz Hamburger Berg (blakus Reeperbahn) oficiāli ir kārtējais bārs- klubs. Neoficiāli- tikšanās vieta ikvienam, kurš meklē vienas nakts sakarus bez saistībām. Vairums apmeklētaju tur atrodas tieši ar šādu mērķi, atrast seksa partneri izklaides kāru jauniešu vidū esot vien pāris stundu (un dažu dzērienu) jautājums. Hmm... Es ceru, ka raksts jūs nešokēja tik ļoti, lai nozvērētos nekad mūžā Hamburgai ne tuvumā nerādīties. Pat ja seksa jums tāpat gana, šajā pilsētā viemēr ir ko darīt un kurp doties ballīšu jautrības mīļotājiem. Vācijā joprojām ir atļauts atrasties publiskās vietās ar atvērtu alkoholoska dzēriena pudeli, tādēļ viens no maniem mīļākajiem veidiem, kā pavadīt vakaru Hamburgā, ir lēnā garā staigāt pa Reeperbahn, pētīt cilvēkus (tas šeit nekad nemēdz būt garlaicīgi) un iedzert kokteilīti no līdzpaņemtās pudeles. Un noteikti iegriezties „Villa Runter Bunt“, mazā transvestītu bāriņā vienā no Reeperbahn sānielām. Publika, pat ja izskatās latvietim nepierasti, ir draudzīga, bet pret tūristiem vienaldzīga- šeit parati nāk tikai hamburgieši. Dzērieni ir lēti, un labam vakara sākumam varat paņemt vienu vai vairākus šeit populāros Mexicano- 25g glāzīte ar mazliet vodkas, mazliet tomātu sulas un pili Tabasco. Tikai 0.50 eiro


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais