Ķīna (4.07.-17.07.) – Beijing & Xian

Sigita Renckulberga 22.08.2012 34 min lasīšanai 35 foto

I Gatavošanās

Avio biļetes uz Pekinu tiek iepirktas par ĻOOOTI izdevīgu piedāvājumu tepat Latvijas interneta portālos, aplūkojot skrejošos reklāmas bannerus. Proti, tūrisma firmas „Kolumbs” interneta veikalā http://www.letasaviobiletes.lv/ lidojums no Rīgas 4.jūlijā uz Pekinu un no Pekinas 30.jūlijā atpakaļ uz Rīgu (abos gadījumos ar pārsēšanos Berlīnē) vienam cilvēkam izmaksā LVL 236. Avio kompānijas– Airbaltic un Hainan airlines. Neko tik lētu neatradu pat pašu avio kompāniju mājas lapās vai arī mēģinot pašrocīgi ko sakombinēt. Tāpēc uzskatu, ka esmu ieguvēja un ar avio biļetēm man ir ļoti palaimējies.

Galvenais Āzijas apmeklējuma iemesls ir sen neredzētu cilvēku atkal satikšana (manas māsas un viņas drauga), kuri nu jau vairākus gadus dzīvo Taivānā, tad turpmākais Āzijas apskates plāns tiek pakārtots tam. Jau sākotnēji ir skaidrs, ka Pekina nebūs vienīgais mūsu pieturas punkts, tāpēc kā galvenā satikšanās vieta ar māsu tiek nozīmētas Filipīnas. Filipīnas tiek izvēlētas tieši lēto izmaksu dēļ, kā arī dēļ tā, lai savām acīm redzētu to, kā cilvēki dzīvo trešās pasaules valstīs, nabadzībā, taču tajā pašā laikā brīnišķīgas dabas ieskautiem, eksotiskām salām un baltām pludmalēm.

Vienbalsīgi nolemjot par labu Filipīnu apskatei, iepērkam avio biļetes Pekina-Manila-Pekina no 18.jūlija līdz 29.jūlijam. Biļetes tiek iegādātas no vietējās Filipīnu aviokompānijas http://www.cebupacificair.com/. Vienam cilvēkam augstāk minētais maršruts kopā izmaksā ~ LVL 105.Aizsteidzoties laikam uz priekšu nedaudz par Filipīnu apskati un aviobiļetēm. Par maršruta sastādīšanu viennozīmīgi liels paldies Agrim (cheers). Filipīnas sastāv no vairākām salām, paredzams, ka sanāks diezgan daudz pārvietoties no vienas uz otru. Visērtākais un ātrākais veids – protams, lidmašīna. Un es teikšu – arī ļoti lēts. Tātad, maršruts tiek sastādīts: Manila-Tagbilaran-Cebu-Puarto Princessa-Manila-Legazpi-Manila. Kopā sanāk 4 pārlidojumi un 1 pārbrauciens ar kuģīti. Atkal tiek izmantoti http://www.cebupacificair.com/ pakalpojumi un mums 4 ceļotājiem kopā tiek iepirktas avio biļetes pa LVL 225 (tātad katram vidēji pa LVL 56). Lēti. Jācer vienīgi, ka cenas dēļ nesanāks smaga vilšanās. :) Tāpat tiek izskaitļots cik ilgs laiks būs nepieciešams Pekinas apskatei. Gala rezultātā tiek norezervēts hostelis uz 7 naktīm. Pēc lasītā – tas ir optimālais laiks, lai varētu apskatīt visus svarīgākos objektus Pekinā. Hostelis http://www.backpackingchina.com/ vienam cilvēkam uz šo laika periodu izmaksā LVL 60. Izvēlēts pēc māsas ieteikuma, kura šo vietu atzinusi par labu esam. Nekas šiks, bet atrodas labā vietā uz kādas populāras tūristu ieliņas.

Tā kā nevaram Ķīnu pamest, neapskatoties Terracotta warriors, kuri atrodas ārpus Pekinas pilsētā Xian, nolemjam, ka dosimies arī turp. Ar vilcienu. Biļetes tiks iegādātas uz vietas Pekinā, jo tāda opcija kā rezervācija viņiem (ķīniešiem), laikam, netiek paredzēta (nē, rezervācija pastāv, bet, laikam, maksimāli 7 dienas pirms brauciena). Xian nolemjam uzturēties 3 naktis. Hostelis http://www.yhaxian.com/com_about.asp atkal tiek piemeklēts atbilstoši māsas ieteikumiem. Izmaksas vienam cilvēkam - LVL 22. Vairāk arī neko Ķīnā neplānojam apskatīt.

Par vīzu. Ieceļojot Ķīnā nepieciešama vīza. To vislētāk var nokārtot Ķīnas vēstniecībā (maksā aptuveni LVL 42 jeb EUR 60 Latvijas Republikas pilsoņiem. Nepilsoņiem izmaksas, ja nemaldos, bija lētākas) vai gandrīz jebkurā tūrisma firmā (te cenas būs citas – aptuveni LVL 60). Nepieciešamie dokumenti: 1) aizpildīta veidlapa (to var atrast vēstniecības mājas lapā: http://lv.china-embassy.org/eng/lsyw/lsyw/sbqz/t827050.htm (turklāt, aizpildīta datorrakstā. Par to, ka cilvēki tomēr iesniedz arī ar roku aizpildītas veidlapas, liecināja uzraksts vēstniecībā, ka šādi aizpildītas veidlapas viņi nepieņem); 2) pase, 3) viesnīcu rezervācijas; 4) avio biļetes; 5) izziņa no bankas par konta esamību (nebiju 100% pārliecināta, ka šāda izziņa vajadzīga – proti, biju lasījusi citu ceļotāju atsauksmes, kuri apgalvoja, ka tomēr kādam esot izziņa prasīta. Drošs paliek nedrošs, pasūtīju izziņu savā bankā. Swedbankā tā maksāja LVL 3,6. Sastādīta latviešu valodā. Turklāt, lai izziņu nevajadzētu abiem braucējiem, aizpildot veidlapu vīzas pieteikumam, sadaļā 2.6 „kas apmaksā tavus ceļojuma izdevumus”, otram braucējam norādīju, ka es (proti, mammai norādīju, ka ceļojumu apmaksā meita)).

Par vīzu jāmaksā, ejot to saņemt. Turklāt, norēķināties var tikai skaidrā naudā (un Eiro valūtā. Latus atstājam mājās). Ejot kārtot vīzu, ja kādam ir problēmas ar angļu valodu, ieteiktu palūgt kādam valodas zinātājam uz lapiņas angliski uzrakstīt, ka vīza nepieciešama pēc nedēļas (vai paātrināti 2 dienu laikā), jo meitene, kas pie „lodziņa” pieņem dokumentus runā tikai angliski (latviski un krieviski nesaprot) un šis ir vienīgais jautājums, kuru viņa uzdod vīzu gribētājiem („kad Jūs gribat saņemt vīzu”). Arī vīzu saņemot, sanāk sastapties tikai ar angliski runājošiem ķīniešiem.

Protams, neiztikt bez attiecīgas literatūras iegādes (ceļvežiem). Mana rīcībā elektroniskā veidā nonāk gan Lonely Planet grāmatas China Travel guide (12th Edition, May 2011) sadaļas par Pekinu un Xian, kā arī Moon Spotlight Beijing ceļvedis (šo pēdējo ceļvedi varu atdot kādam ceļot gribētajam par šokolādes tāfelīti, jo priekš manis tas savu uzdevumu ir izpildījis). Noteikti par labu atzīstu lapu: http://www.travelchinaguide.com/

* Cenas turpmāk norādītas par 1 cilvēku. 1 CNY = ~ 0,09 LVL (** Aprakstu centos rakstīt, vairāk akcentējot ceļojuma praktisko pusi, tos papildinot ar saviem iespaidiem. To, kāda ir Pekina (un Xian) no tās vēsturiskās puses, sīkāk var izlasīt bibliotēkās pieejamās grāmatās, kā arī, protams, pašiem klātienē iepazīstot minētās pilsētas. :) )

II Vairāk kā 7 stundas Berlīnē

4.jūlijs

Interesanti, ka pērkot biļetes, pārsēšanās Berlīnē tiek nozīmēta vēl neuzceltajā (nepabeigtajā) Brandenburgas lidostā. Drīz pēc ziņām presē, ka jaunās lidostas atklāšana atlikta uz 2013.gadu, skaidrs, ka jauno lidostu mums vēl neredzēt. Pēc lidojuma izmaiņām, plānotais tranzīts Berlīnes Branderburgas lidostā tiek pārcelts uz Berlīnes Tegel lidostu.

Starp lidojumiem vairāk kā 7 stundas. Tegel lidostā nīkt būtu neprāts. Tāpēc kāpjam pilsētas sabiedriskajā transportā (autobusā) un dodamies uzmest aci Berlīnei. Uz pilsētu no Tegel lidostas var aizbraukt arExpressbus X9 vai arī ar busu Nr.109 (līdz pieturai Zoologischer Garten). Sameklējam 17.jūnija ielu (vadoties pēc līdzi paņemtās no Google Maps izprintētās kartes) un lēnā pastaigā aizstaigājam līdz Brandenburgas vārtiem. Pa ceļam izdodas uzmest aci arī Uzvaras kolonnai (jeb piemineklim ar eņģeli). Reihstāgu esmu apmeklējusi 10 gadus atpakaļ, bet tas neliedz vēlreiz tur doties. Pie Reihstāga izrādās, ka tā apmeklēšana iespējama tikai ar iepriekšēju rezervāciju. Bez tās iekšā netikt. Pirms brauciena nejauši uzgāju šo mājas lapu: https://visite.bundestag.de/BAPWeb/pages/createBookingRequest.jsf?lang=en kur arī aizpildīju apmeklējuma pieteikumu (tas ir bezmaksas).

Diena tā arī pavadīta un ar TXL autobusu, kas atiet turpat aiz Reihstāga, dodamies atpakaļ uz lidostu, iepriekš šoferim uzjautājot, vai tiešām autobuss dodas lidostas virzienā. Biļetes autobusam var iegādāties pie šoferīša par standarta biļešu cenu.

Pie check-in gara rinda ar aziātiem. Sanāk ilgi stāvēt rindā. Tā kā mums ir savienotais reiss, bagāža tika iečekota līdz Pekinai jau Rīgas lidostā un mums nevajadzēja domāt, kur to liksim, kamēr izskriesim cauri Berlīnes centram. Izlidošanas laiks aizkavējas. Hainan airlines lidmašīna komfortabla, ar maziem monitoriem, kuros var sekot līdzi lidojuma gaitai. Netālu no Latvijas robežas mūs piemeklē drausmīga turbulence, kuras rezultātā visi cilvēki lidmašīna histērija kliedz un kā izrādīsies vēlāk, tas atstās psiholoģiskas sekas uz nākamajiem lidojumiem.

Noderīgas saites Berlīnes apskatei:www.bvg.de (par sabiedrisko transportu Berlīnē); http://www.stadtplandienst.de/Map.aspx?sid=528053A37B1D8001536CC22060FDB3F9 (laba Berlīnes karte, jāspiež virsū uz pilsētas nosaukuma un jāzūmo);http://www.fahrinfo-berlin.de/Fahrinfo/bin/query.bin/dn?ujm=1 (sabiedriskā transporta karte).

III Pekina

Pēc 8 stundu lidojuma veiksmīgi nolaižamies Pekinas lidostā, kura jau pa lidmašīnas iluminatoru izskatās ļoti liela. Par to pārliecināmies, ejot uz bagāžas saņemšanas punktu – nebeidzami gari un plaši gaiteņi, bez neviena cilvēka. Jāiziet muita, kurā jānodod arī muitas deklarācija, kuru aizpildīt iedeva jau lidmašīnā. Zīmogs pasē iespiests, dodamies meklēt metro. Nav grūti atrast, jo lidostā izvietotas skaidras norādes. Tāpat palīdz arī lidostas personāls, redzot, ka esam tūristi un varbūt nedaudz apmulsuši. Pekinas metro sistēma izstudēta jau Latvijā (http://www.explorebj.com/subway/), tāpēc problēmas nesagādā. Pekinas Airport Express metro maksā 25 CNY. Biļetes tirgo „pie lodziņa”. Vēlāk pamēģināsim izmantot arī biļešu automātus, bet tā kā tie bieži nedarbojās, katru reizi biļetes pirkām „pie lodziņa”. Lai tiktu uz mūsu viesnīcu, mums jāmaina metro līnijas, kas nav nekas sarežģīts, tikai jāsaprot, kurā virzienā metro brauc (informācija izvietota katrā pieturā). Viena parastā metro biļete maksā 2 CNY. Tā kā no metro var iziet pa vairākām izejām, svarīgi paņemt īsto, citādi sanāks iziet virszemē pavisam otrā ielas pusē, kas apgrūtinās tālāko kustību.

Pamazām ar koferiem virzāmies hosteļa virzienā, kas sanāk apmērām 1,5 km attālumā no mūsu metro stacijas. Labāk orientēties palīdz tās pašas Google Maps izprintētā karte. Vēlāk, kad katru dienu būs šis attālums jāmēro vairākas reizes, sapratīšu, ka tomēr labāk būtu bijis meklēt naktsmītnes, kas atrastos DAUDZ tuvāk metro. Ieejot pirmajā hutongā, pārņem neliels kultūršoks, jo visa ieliņa izskatās nekārtīga un netīra. Turpat jau mūs uzrunā pirmie rikšu vadītāji. Mazā bodītē pa 4 CNY paņemam ūdens pudeli, jo ārā ir sutīgs un gribas atveldzēties (mazajās bodītēs nav fiksētu cenu – pārdevēji tās nosauc „no galvas” – gan jau tūristiem piemetot pa kādai juaņai pa virsu). Tālu nav jāiet un esam klāt. Meitene no personāla runā tīri labi angliski (vēlāk izrādīsies, ka tomēr ar pārējiem no personāla valodas barjeras dēļ var rasties pārpratumi). Mums iedod istabu bez loga. OK, logs ir, tikai tas atrodas istabas griestos, bet tam nav nozīmes. Dvieļus hostelī var iznomāt par 8 CNY uz visu uzturēšanās laiku, ko arī uzreiz izmantojam.

Kaut arī pārlidojums bijis garš un nogurdinošs, domājam, vai doties kaut kur ārpus hoteļa, vai nē. Ehh, neesam atbraukušas te gulēt, tāpēc dodamies uz Temple of Heaven (Debesu templis) (reliģisko celtņu komplekss, kuru agrāk apmeklējuši Ming dinastijas imperatori, lai piedalītos ikgadējās ceremonijās, kurās debesu dieviem tika lūgts zemei dāvāt labāku ražu) (metro Line 5, pietura Tiantandongmen, Exit A2, izejot no metro uzreiz pa labi). Ieeja maksā 30 CNY (kombinētā biļete, kas ļauj apmeklēt arī citus paviljonus). Beigās nedaudz apmaldāmies tempļa parka teritorijā, kā rezultātā iedzīvojamies sāpošās kājās. Gandrīz visus tempļus ieskauj skaisti un sakopti parku kompleksi. Daudzos no tiem var novērot cilvēkus bezrūpīgi meditējot, skaisti spēlējot kādu mūzikas instrumentu vai vienkārši dejojot. Turklāt, viņi to visu dara bez kompleksiem. Arī apkārtējie ļaudis viņos noraugās ar interesi un apbrīnu. Pretēji Ķīnai, Latvijā noteikti par šādu izpildīšanos cilvēks tiktu nosaukts par nelīdzsvarotu. Par vakariņu vietu izvēlamies Mc’Donalds (30 CNY diviem cilvēkiem). Pirms gulētiešanas vietējā bodītē paņemam pa mazajam aliņam (kopā 10 CNY). Vēlāk sapratīsim, ka esam krietni par to pārmaksājušas, jo lielveikalā viens mazais alus maksā apmēram 2 CNY.

6.jūlijs

Šodienas plānā Forbidden City jeb latviskojot Aizliegtā pilsēta (Celta no 1406.gada līdz 1420.gadam, taču publiskai apskatei tā atvērta vien 1925.gadā. Aizliegto pilsētu apvij 7,9 metrus augsts aizsargmūris, 6 metrus dziļš un 52 metrus plats aizsarggrāvis. Teritorija aizņem 720 000 m². Aizliegtā pilsēta bija Ķīnas imperatoru pils, kas kalpoja kā rezidence imperatoriem no Minu dinastijas līdz Cjinu dinastijai. Gada laikā to apmeklē vairāk nekā 10 miljoni apmeklētāju no visas pasaules. Komplekss sastāv no 9999 istabām, kas izvietotas 980 ēkās).

Ceļamies ap 8:30, jo pēc vakardienas garā lidojuma joprojām jūtam nogurumu. Hostelis piedāvā brokastis, kas iekļautas cenā. Ļoti garšīgas un sātīgas, ka pat visu dienu neko citu nekārojas (izņemot ūdeni). Iesākumā jānopērk vilciena biļetes uz 12.jūlija braucienu uz Xian, tāpēc dodamies uz Beijing Railway Station (biļetes var nopirkt jebkurā stacijā, neatkarīgi no tā, no kuras stacijas vilciens atiet – piemēram, mums ērtāk sasniedzamā bija šī stacija, kaut arī vilciens atiet no citas – West Railway Station). Pirmais šoks, izejot no metro un nonākot stacijas laukumā – nenormāls cilvēku pūlis. Sākumā vispār nesaprotam, kur pārdod biļetes, tāpēc kādu laiku nomaldāmies stacijas rajonā. Kad esam atradušas biļešu tirdzniecības zāli, atrodam arī 16.lodziņu, pie kura, kā vēsta vienīgie uzraksti angliski, apkalpo angliski runājošos. Lodziņš slēgts un nav vispār saprotams, vai kādreiz atvērsies. Visapkārt pie citiem lodziņiem nenormālās rindas. Nav variantu, stāvam un gaidām pie tā paša 16.lodziņa. Pagājušas jau kādas 15 minūtes, kad apsveru domu, vai tiešām labāk nebija lūgt biļetes nopirkt hosteļa personālam, piemaksājot 150 CNY par servisu, nevis pašai spītīgi censties visu nokārot. Pēkšņi aizveras ciet blakus esošais 15.lodziņš un visa cilvēku masa pārstumjas uz mūsu lodziņu, mani tā vienkārši atstumjot malā. Nelielas dusmas par šādu rupjību, tāpēc necenšamies iet rindas beigās, bet ielienam kādam pa priekšu. Pienāk mūsu kārta un biļetes ir pieejamas. Tikai par lielāku summu, nekā iepriekš esmu sameklējusi interneta vietnē. OK, tā kā pārdevēja neko sakarīgu nevar paskaidrot angliski, bet biļetes vajadzīgas, tās arī nopērkam, kopā samaksājot ~ 1500 CNY. Nobildēju vēl cilvēku pūli laukumā un braucam uzTiananmen Square (metro Line 1, Exit B, Tiananmen West pietura). (Laukums ir lielākais pilsētlaukums pasaulē - tā garums ir 880 metru, platums - 500 metru. Laukuma vārds aizgūts no Tjaņaņmiņa jeb Debesu miera vārtiem, kas ieved bijušajā ķīniešu imperatoru pils kompleksā Aizliegtajā pilsētā. Pasaules vēsturē Tjaņaņmiņs iegājis arī kā demokrātijas simbols, jo pirms 20 gadiem tajā notika masu protesti, aicinot uz lielāku atklātību un brīvāku ekonomiku komunistiskajā Ķīnā. Traģiskākā diena Tjaņaņmiņa laukumā bija 1989.gada 4.jūnijs, kad demonstrantu izkliedēšanai tika iesūtīti tanki. Ķīnas valdība apgalvo, ka sadursmēs bojā gāja 200-300 cilvēku, Sarkanais Krusts ir pārliecināts, ka upuru bija vismaz desmitreiz vairāk).

Pirms ieiešanas laukumā notiek somu pārbaude. Jau pirms brauciena bijām nolēmušas Mao mauzoleju, kas turpat laukumā vien atrodas, neapmeklēt, tāpēc ejam tam garām. Uz Mao apskati nenormāli gara rinda ar viņa redzēt gribētājiem. Nezinu, vai tiešām ir vērts pusi dienas pavadīt stāvot rindā, lai uz pāris sekundēm redzētu mirušu komunistu (atvainojos visiem Mao ideju piekritējiem :) ). Pats Tiananmen Square tik liels nemaz neizskatās. Laukums kā jau laukums – pa vidu mudž no visādiem tirgotājiem, kuri tūristiem grib „iesmērēt” savas preces. Sabildējamies un ejam uz Aizliegto pilsētu, kura atrodas turpat pāri ielai.

Ieeja Aizliegtajā pilsētā maksā 60 CNY. Papildus vēl nopērkam ieejas biļeti (30 CNY), kas ļauj uzkāpt Aizliegtās pilsētas ieejas vārtos un noskatīties no augšas uz Tiananmen Square. Pirms tam somas jāatstāj somu glabātuvē (4 CNY). Pati Aizliegtā pilsēta pārsteidz ar saviem izmēriem un ēkām. Lai arī visas celtnes plus mīnus izskatās līdzīgas, tomēr ir par ko pabrīnīties. Neviena ēka (istaba) nav atvērta apskatei – dažās no tām var ielūkoties iekšā pa kādu spraugu. Un, iespējams, ka labi vien ir – citādi pēc to tūkstošu cilvēku masām, kas ik dienas iziet cauri Aizliegtai pilsētai, no vēsturiskām vērtībām pāri būtu palicis gaužām maz.

Par Aizliegtās pilsētas varenību vēl vairāk pārliecināmies no Jingshan Park (Agrāk bijis imperatora dārzs. Kalns, kas atrodas parka vidū ir izveidots mākslīgi – no zemes, kas izrakta, veidojot Aizliegtās pilsētas aizsarggrāvjus. Diezgan iespaidīgi. Ņemot vērā, ka tas viss paveikts tikai cilvēka rokām. Šajā kalnā 1644.gadā izdarījis pašnāvību (pakaroties) pēdējais imperators no Ming dinastijas)virsotnes (kalns un parks atrodas otrā pusē ielai, uzreiz izejot no Aizliegtās pilsētas. Ieejas maksa CNY 4). Parks ļoti skaists, sakopts, taču diena ir apmākusies un pilsētu klāj smogs, tāpēc neizdodas iemūžināt patiešām skaistas un iespaidīgas bildes.

Atpakaļ uz hosteli nolemjam doties ar kājām, taču nez kāpēc mūs piemeklē topogrāfiskais idiotisms un mēs totāli apmaldāmies, tāpēc braucam mājup ar metro. Netālu no hosteļa ieejam lielveikalā, kur precēm ir fiksētas cenas. Te arī pārliecināmies, ka vakardienas nopirktais aliņš maksā x2 lētāk. Vakariņas ieturam turpat Mc’Donalds, jo vietējo ēdiens vēl mums neizraisa apetīti – ielās, kur to gatavo un pasniedz sastopamies ar tādu smārdu, kas liek ātrāk kustināt kājas un doties no šīs vietas projām. Tirdziņā vēl nopērkam persikus un plūmes (12 CNY), kas, protams, garšo daudz labāk kā Latvijā nopērkamie.

7.jūlijs

No rīta hostelis atgriež mums pārmaksātos 65 CNY par istabiņu, ko iepriekš rezervējām Hostelbookers, jo istabiņa patiesībā maksājot mazāk nekā interneta vietnē norādīts. Šīs dienas apmeklējuma plānos Five Pagodas temple (metro Line 4, Exit C, pietura National libary station, izejot no metro ejam līdz Wutasi Lu gar Changhe River austrumu virzienā), Beijing Zoo un Olimpiskais stadions. (Piecu pagodu templis – templī var apskatīt 5 apzeltītas budas statujas. Templis būvēts apvienojot indiešu un ķīniešu stilus, tāpēc nedaudz atšķiras no ierastās ķīniešu arhitektūras).

Līdzi man Moon grāmata par Pekinu. Lai būtu drošas, ka ejam pareizajā virzienā, parādu kādam vietējam ķīnisko tempļa nosaukumu no grāmatas. Ieejas maksa 20 CNY. Templī esam vienīgās. Neviena tūrista. Tempļa zona vairāk atgādina muzeju, kura vidū atrodas pagoda. Samērā maziņa teritorija, lai neteiktu – pavisam maza.

Turpat, izejot uzreiz no tempļa, pāri tiltiņam ir ieeja Zoo (CNY 20 – cenā iekļauts arī pandas mājas apmeklējums). Zoo, protams, daudz lielāks nekā mūsu Rīgas. Pārsteidz tas, ka visur saliktas norādes, ka dzīvniekus barot stingri aizliegts. Taču tas neliedz lielam vairumam mēģināt kādam dzīvnieciņam iebarot čipšus, konfektes vai turpat norauta koka zaru. Lai arī notiekošo redz Zoo darbinieki, viņi nekādus aizrādījumus neizsaka. Uz pandu māju virzās liels cilvēku pūlis. Pašas pandas, kā arī citi dzīvnieki, izteikti netīras. Ne tādas kā esam raduši redzēt TV vai bildēs internetā – šīs ir dzeltenas, turklāt iesprostotas krātiņos, kuri sazin kad ir tīrīti. Žēl nabaga dzīvnieku.

No Zoo tālāk dodamies ar metro uz Olimpisko stadionu (metro Line 8, Exit B1 vai B2, pietura Olympics Sports Center). Lai tiktu uz stadionu mums sanāk mainīt kādas 3 vai 4 metro līnijas. Apnicīgi un brauciens sanāk garš, bet nu gribas redzēt, kur tad pirms 4 gadiem notika Olimpiskās spēles. Olimpiskajā „Birds nest” iekšā neejam, apskatam to no ārpuses. Pats Olimpiskais laukums (iela) samērā iespaidīga un liela. Pastaigājam turpat pa laukumu, atšujam daudzos lidojošo pūķu tirgotājus.

Jāsameklē pasta kartītes, ko nosūtīt mājiniekiem, tāpat secinām, ka līdzi paņemtās kurpes tomēr nav diez ko ērtas, tāpēc jāmēģina iegādāties ērtākas. Pastaigājam pa ieliņām ap hosteļa rajonu. Ielas malā, savos ratiņos sieviete cep pankūkas (tā mēs viņas iesaucām, bet patiesībā izskatās šādi: ). Nopērkam divas pa 6 CNY kopā. Garšīgas. Ejot pāri ielai mammai saplīst kurpes. Tagad nav variantu, jāiet pirmajā bodē un jāpērk jaunas, ko arī izdarām (199 CNY). Turpat uz ielas mums uzmācas pasta kartīšu tirgotājs. Nodomājam, re, kāda veiksme, jo tieši tās mums arī vajadzēja. Kartiņu komplektu viņš piedāvā pa 14 CNY – vismaz angliski viņš saka 14, nevis 40, kas izrādās tomēr bija viņa patiesībā domātā cena. Saku, ka ņemšu pa 10 CNY. Šis nav ar mieru. Nu neko, ejam tik prom. Protams, ka pārdevējs skrien mums pakaļ. Viņu aptur kāda tuvējā veikaliņa pārdevējs un abi sāk skaļā balsī kaut ko kliegt viens uz otru. Pa vidu vēl šis pārdevējs paspēj man pateikt, ka kartīšu tirgotājs ir krāpnieks, jo kartiņas veikalā var nopirkt ~ pa 10 CNY. Pasmejamies un ejam prom. Mamma vēl paspējusi atskatīties un redz, ka veikaliņa pārdevējs ar savu vēdekli ieklapē krāpniecisko kartiņu tirgotāju. Paātrinām soli, lai sasistais pārdevējs neskrietu mums pakaļ un nepieprasītu sāpju naudu :)

Ieejam jau iecienītajā augļu tirdziņā un paņemam nobaudīšanai vīnogas un nektarīnus.Vakarā dodamies ieliņās nobaudīt vietējos brīnumus. Turpat pie hosteļa tirgo ceptu gaļu uz iesmiņiem (3 gb., 10 CNY). Garšo gandrīz kā mūsu šašliks, tikai, protams, samarinēts ar vietējām garšvielām. Vakaru nočilojam uz hosteļa jumta terasītē. Taču ir pārāk agrs, lai ietu gulēt, tāpēc hosteļa bāriņā vēl pasūtu mammai saldējumu (40 CNY) un sev aliņu (500 ml, 50 CNY).

Pasta kartītes beigās tiešām dabūjām pa 10 CNY tuvējā bodītē. Hostelī nopērkam markas (4,5 CNY priekš 1 pastkartītes) un vakarā tās arī sarakstam.

8.jūlijs

Šodien dodamies apskatīt pašu pilsētu, maršrutā neietverot tempļus un citas populāras apskates vietas. Ar metro aizbraucam līdz Finansial district (Line 2, Exit C, pietura Fuchengmen), kas sastāv tikai uz vienīgi no augstceltnēm, kurās iekārtojušās dažādas bankas un uzņēmumi. Tā kā ir svētdiena, šī rajona ielas ir gandrīz tukšas. Pastaigājam pa apkārtni un braucam uz CCTV tower jeb Ķīnas Centrālās televīzijas ēku (Line 1, Exit b1, pietura Gongzhufen, izejot no metro uzreiz pa kreisi). Ēku nevar neieraudzīt, jo tā izceļas ar savu īpatnējo arhitektūru, kuru mēs arī braucām aplūkot. Daudz ko nav te darīt, tāpēc sabildējamies uz braucam uz Art district 798. Uz šo vietu sanāk nedaudz sarežģītāka nokļūšana, jo ar metro aizbraukt nevar (metro Line 10, Exit C1, pietura Sanyuanqiao. Izejot no metro jāpaiet ~ 100 metri uz priekšu līdz autobusu pieturai. Jāņem 401 autobuss un jābrauc 3 vai 4 pieturas līdz pieturai Dashanzi Lukou Nan. Autobusos saprotamā valodā rādās uzraksti ar tuvojošos pieturu. Art district 798 atrodas ielas pretējā pusē). Autobusā nav konduktora, naudu par biļeti (1 CNY) jāiemet kastītē, kas atrodas pie šofera. Biļetes neviens nedod.

Izkāpjot no autobusa ieraugam aptieku, kas mums nepieciešama, jo no staigāšanas sāp kājas, bet no mājām nekādas ziedes neesam paņēmušas. Protams, ka aptiekā neviens nerunā angliski, tāpēc mēģinām izmantot zīmju valodu, kas sekmējas. Tiekam pie mazas pudelītes ar brūnu šķidrumu, kas smaržo pēc mentola (25 CNY). Ok, vēlāk iemēģināsim.

Art distric 798 daļēji idejiski līdzinās mūsu Andrejsalas rajonam. Ieeja bezmaksas. Rajonā atrodas visādas jancīgas skulptūras, mākslas izstādes, utt.. Šeit tiešām varētu pavadītu visu dienu, bet nolemjam taupīt kājas rītdienas Ķīnas mūra apmeklējumam. Braucam ar to pašu autobusu atpakaļ. Autobusa pietura atrodas pie izejas no Art district 798. Kāpjam ārā pieturā San Yuan Qiao Donc Zhan, metro stacija atrodas ~ 400 metrus uz priekšu.

Nopērkam vēl nedaudz pārtikas rītdienas mūra apmeklējuma. Turpat hutongā pagaršojam uz ieliņas tirgotos sintētisko sulu dzērienus ar ledu, kas labi veldzē (2 dzērieni ~ 37 CNY). Vakarā dodamies nogaršot otro gaļas veidu uz kociņiem. Secinām, ka pirmais (laikam vista) bija daudz garšīgās un ne tik ass. Paņemam citā bodītē pa smoothie (mango un passion fruit, katrs 7 CNY). Liels tilpums (~400 ml) un arī garšīgi.

9.jūlijs

Šīs dienas plānā Ķīnas mūris. Pamostamies ap 5:00 un secinām, ka ārā lietus gāž kā ar spaiņiem un ducina pērkons. Šī iemesla dēļ pārdomājam un mainām dienas plānus – mūra vietā brauksim uz Summer palace. Summer palace jeb Vasaras pils (metro Line 4, Exit D, Beigongmen pietura, izejot no metro uzreiz pa kreisi, tad jāpaiet uz priekšu kādi 300 metri līdz nonāks līdz North Palace gate) mūsu vienīgais šīs dienas apmeklējuma objekts. (Vasaras pili sāka būvēt ap 1750.gadu kā atpūtas un izklaides vietu karaliskajai ģimenei. Parks joprojām tiek uzskatīts par vienu no vislabāk saglabājušajiem Karaliskajiem parkiem Ķīnā).

Nopērkam kombinēto ieejas biļeti 60 CNY, kas piedāvā apmeklēt vēl 3 apskates objektus Vasaras pilī. Tā kā sākumā mums nebija pašas Vasaras pils kompleksa kartes, pirmajam apskates objektam (tirgus ieliņai Suzhou street) paejam garām. Kad esam iegādājušās karti (10 CNY) saprotam, ka atpakaļ neiesim, jo pārāk liels attālums. Otrā vieta ko piedāvā kombinētā biļete ir Tower of Buddist Incence. Taču, lai tajā tiktu, jāpārvar diezgan pamatīgs kāpiens augšup pa trepēm. Kāpiens atmaksājas, jo no augšas paveras skaists skats uz Vasaras pils teritoriju. Mums jau kuru dienu neveicas ar laika apstākļiem. Katru dienu debesis klāj smogs, tāpēc neizdodas skaistas dabas skatu fotogrāfijas. Trešā vieta ir Wenchany Gallery. Vispār nekas ievērības cienīgs. Turpat tālāk arī 17 arku tilts, kuru viens no imperatoriem būvējis par godu savai mātei, kuram pāri dodamies uz saliņu, kas atrodas Vasaras pils ezera vidū. Vasaras pils parka teritorija ir tiešām liela. Tur var pavadīt visu dienu – ja apnīk staigāt ar kājām, ir iespēja iznomāt laiviņas un pabraukāties pa Vasaras pils Kunming ezeru. Jāvelk tikai ērti apavi, jo sākumā sanāk liela kāpšana augšup pa trepēm Longevity kalnā, kas lietus laikā varētu būt slidenas.

Vēders signalizē, ka vajag to piepildīt, tāpēc dodamies iekšā kādā no Vasaras pils kafejnīcām. Viss, protams, ķīniski, taču vismaz šī ir viena no retajām vietām, kur klāt pieliktas fotogrāfijas, kas ļauj apmēram noprast ēdiena saturu. Tiekam pie divām porcijām (katra 15 CNY) aukstu makaronu, gurķiem salmiņos un sojas mērci, kas bija ļoti asa. Sajaucam visu kopā un ēdam. Vēlāk sapratām savu kļūdu, redzot kā vietējie ēd šo ēdienu – makaroni tiek tikai nedaudz pamērcēti mērcē, nevis sajaukts viss kopā kā mēs to izdarījām. Visa diena tā arī pagājusi, apskatot Vasaras pili. Vakarā hutongā atkal tiek iepirkts veldzējošs smoothie (10 CNY).

10.jūlijs

No rīta ceļamies 5:00, lai būtu uz Lielā Ķīnas mūra pēc iespējas agrāk. Jau iepriekš esam izvēlējušās apskatīt Badalig mūra daļu, kas pēc lasītās literatūras, ir visērtāk sasniedzamā mūra daļa (bet tajā pašā laikā arī visapmeklētākā). Labi, ka nebraucām vakardien, jo šorīt debesis ir skaidras, bez neviena mākoņa un arī smogs pazudis. Izvēlamies braukt ar sabiedrisko transportu, jo tas ir daudz lētāk, nevis ņemt kādu tūri, ko piedāvā gandrīz jebkura viesnīca. Turklāt tūristu tūri tiešām nav jēgas ņemt – sabiedriskais autobuss pieved tieši pie mūra, nav jāpārsēžas citā autobusā vai jālauza galva par citām grūtībām. Ar metro braucam līdz vajadzīgā autobusa pieturai (metro Line 2, Exit A, Jishuitan pietura. Izejot no metro uzreiz pa kreisi, lielā iela paliek visu laiku labajā pusē. Jāiet ~ 400 metri austrumu virzienā līdz Deshengmen Arrow tower, ko nevar nepamanīt. Tieši aiz torņa aizmugurē ir autobusu pietura). Manā ceļvedī rakstīts, ka autobuss Nr.919 brauc tieši uz Badaling. Atrodam to un stājamies rindā uz iekāpšanu. Drošības labad uzjautāju vienai meitenei, vai tiešām autobuss iet uz Badaling. Viņa apstiprina. Pēkšņi visi cilvēki, kas stāvēja rindā uz autobusu sāk pārvietoties cita autobusa virzienā. Tā pati meitene norāda uz 4 sievietēm un saka, lai sekojot viņām, jo arī viņas dodas uz Badaling. Nesaprotam, kas notiek, bet sekojam sievietēm, kuras iestājas autobusa Nr.877 rindā (turpat blakus Nr.919). Jap, autobuss brauc vajadzīgajā virzienā, par ko liecina uzraksts logā: „Badaling”. Nopērkam biļetes (vienam cilvēkam 12 CNY) un pēc 1h esam jau klāt.

Badaling mūrī augšā iespējams tikt arī izmantojot cable car jeb tādu kā trošu vagoniņu. Izdomājam, ka šāds pakalpojums mums nav vajadzīgs un izdarīsim to ar pašu kāju spēku. Biļetes var nopirkt pie autobusa galapunkta (45 CNY). Pēc biļešu iegādes dodamies cauri suvenīru veikaliņu tirgotāju ielai ~ 300 metrus līdz ieejai mūrī, kas ir samērā necila un pie tās nedrūzmējas daudz cilvēku – laikam tāpēc, ka visi kā viens brauc augšā ar trošu vagoniņiem. Pirms tam vēl nopērkam mūsu iecienīto pankūku (10 CNY) – cenas, protams, nedaudz uzskrūvētas. Šajā mūra daļā gandrīz neviena cilvēka. Beigās nožēlojām, ka uz mūra neuzsākām gājienu uzreiz pa labi, jo tur priekšā nebija pilnīgi neviena cilvēka. Nebiju domājusi, ka pārvietošanās pa mūri būs tik grūta. Kāpnes ir ļoti stāvas, pakāpieni viens no otra vietām ļoti augstu. Bet tas sīkums, jo skats fantastisks. Tā kā man ir bailes no augstuma, vietām labāk neskatīties atpakaļ. Neredzam nevienu ārzemju tūristu. Visu laiku tikai vietējie. Parādās pirmie fotografēties gribētāji. Neatsakām. Iespējams, tas viņiem uz veiksmi un izdošanos. Tālumā var redzēt to mūra ieejas daļas, uz kuru ved cable car. Nu tur tautas tik daudz kā kādā tirgus dienā. Dodoties lēnām uz priekšu drīz jau sastopamies ar milzīgām ļaužu masām. Arī iešana paliek daudz vieglāka, nav stāvo pakāpienu, jo mūra daļa, kur drūzmējas vairums tautas, piemērota vieglākai pastaigai. Taču te vairs nav tik forši, jo visi grūžas viens otram virsū. Arī nekādas skaistās bildes vairs nesanāk.

No mūra lejā tiekam, laikam, pa to vietu, kur vairums gājuši iekšā. Te arī sastopamies ar daudz vairāk ārzemju tūristiem, kurus noteikti uz mūri atvedušas kādas organizētas tūres. Ejam Parking virzienā lejā no kalna. Atrodam mūsu autobusa Nr.877 pieturu, tik tur tagad stāv autobuss Nr.881. Redzam arī mūsu 4 „draudzenītes”, kas kāpj autobusā iekšā. Kā jau ierasts, mēs viņām sekojam. Viss OK, autobuss aizved mūs atpakaļ uz to pašu Deshengmen Arrow tower pieturu, kas ir galapunkts.

Pēcpusdienā esam atvilkušas elpu, tāpēc hostelī nesēdēsim. Hosteļa iedotajā apkārtnes kartē atzīmēts samērā netālu esošais Beihai Park (parka teritorija ir ap 69 ha, turklāt lielāko parka teritoriju aizņem ezers. Beihai parks ir viens no lielākajiem imperatoru dārziem, kas uzcelts ap 10.gadsimtu. Parks, tāpat kā daudzi citi parki Ķīnā, tika uzbūvēts, tajā ietverot arhitektūras stilus no dažādiem Ķīnas reģioniem. Tulkojot burtiski, „beihai” nozīmē Ziemeļu jūra), uz kuru arī dodamies ar kājām. Ceļvedī par parku nekas nav teikts, laikam tāpēc, ka nav apskates objektu topā. Ieeja 20 CNY. Ļoti skaists parks. Beigās secinu, ka no parkiem šis man iepaticies visvairāk. Šādu tipisku ķīniešu parku esmu iztēlojusies, agrāk skatoties TV. Cilvēku arī pamaz. Tā kā smogs pazudis, riktīgi cepina saule. Vēlāk vakarā secināsim, ka esam guvušas pirmo traktorista iedegumu. Pēc parka dodamies uz veikalu pēc kārtējās ūdens devas, kā arī aliņiem. Tāpat gribas kādu našķi, tāpēc izvēlamie atkal sintētisko smoothie. Vakariņām neko daudz nekārojas, tāpēc izvēlamies iecienītos gaļas kociņus. Vispār pa dienu nekas nav ēsts, izņemot rīta pankūku, bet nav arī vēlēšanās. Vairāk gribas dzert, tāpēc ūdens tiek patērēts gandrīz vai cisternām. Secinām, ka Pekina ir ideāla vieta, kur ieturēt slaido līniju vai pavisam vienkāršā veidā atbrīvoties no pāris liekajiem kilogramiem :) Laicīgi ierodamies hostelī, jo pēc ~ 30 min sākas stiprs negaiss ar lietu. No mūsu istabiņas jumta loga sāk tecēt ūdens. Istaba nedaudz papludo, bet nekādi smagi postījumi netiek piedzīvoti. Vakarā labi noder arī aptiekā nopirktais brūnais šķidrums, kas izrādās kaut kas līdzīgs pie mums nopērkamajam Lioton 1000 gel, tikai šķidrā veidā.

11.jūlijs

Šodien pirmspēdējā diena Pekinā. Un īstenībā labi, ka tā, jo jūtu, ka Pekinas jau priekš manis ir nedaudz par daudz. Plānā apskatīt visādas vietas tepat blakus hostelim. Sākumā aizčāpojam uz Houhai lake (burtiski tulkojot „houhai” nozīmē Karalienes jūra. Pēdējos gados kļuvis pazīstams ar savu naktsdzīvi, jo tā ir mājvieta daudziem populāriem restorāniem, bāriem un kafejnīcām). Izskatās samērā paliels, bet tā kā mums nekur nav jāsteidzas, izdomājam apiet šim ezeram apkārt. Gar ezera malu izvietoti bāri un restorāni. Tātad secinām, ka iestājoties tumsai, te sākas nakts dzīve. Diena ir karsta un gribas peldēties. Tāpēc sanāk ar skaudību noskatīties uz tiem dažiem, kuri veldzējas ezerā (oficiālas peldvietas tur nav). Turpat netālu arī ir Drum & Bell towers, bet tos aplūkojam tikai no ārpuses. Līdzīgi torņi ir arī Xian, to iekšējo apskati atstājam šai pilsētai. Gājiena attālumā ir arī Lama temple (Viens no lielākajiem un svarīgākajiem Tibetas budistu klosteriem pasaulē. Templī var apskatīt statuju, kas 1993.gadā tika iekļauta Ginesa Pasaules rekordu grāmatā kā augstākā budas statuja – 26 metrus augsta, cirsta no viena koka). Ja brauktu ar metro, tad metro Line 2, Exit C, Lama Temple pietura, izejot no metro jānogriežas pa kreisi un jāiet ~300 metri uz priekšu gar mūra sienu. Ieejam 25 CNY. Lai arī šo dienu laikā redzēti vairāki tempļi šis ir pirmais kurā novērojam intensīvu vīraka kūpināšanu. Turpat pāri ielai ir arī Konfūcija templis (ieeja 30 CNY) (Templis veltīts par godu vienam no izcilākajiem domātājiem jeb filozofam Konfūcijam) Nejauši sagadījies, ka esam ieradušās laikā, kad sākas kārtējā dienas performance (bezmaksas). Ja pareizi atceros, tad tās rāda katru dienu 10:00, 11:00, 14:00, 15:00, 16:00 un 17:00. Priekšnesums ilgst ~ 20 min. Noskatāmies priekšnesumu ar krāšņajiem tērpiem un dejām, un lēnām dodamies atpakaļ uz hosteli.

Hostelī esam iepirkušas biļetes uz Akrobātu šovu (vienam cilvēkam 200 CNY). Zinu, ka varēja atrast par lētāku summu, bet pirms braukšanas uz Pekinu vēl nebiju 100% pārliecināta, ka šo iespēju izmantosim, tāpēc nebiju ievākusi informāciju. No hosteļa tiekam ar auto aizvizinātas līdz „Heaven & Earth” teātrim. Vizināšanās automašīnā nedaudz ļauj izprast un izbaudīt viņu braukšanas kultūru, kas man liekas tik tāla no Eiropas. Taču tajā visā satiksmes haosā ir arī kaut kāda loģika. Šo dienu laikā nesanāca sēdēt nevienā sastrēgumā – lai arī ceļi ir pārblīvēti no automašīnām, tās visas kustas uz priekšu, neradot ne mazākos sastrēguma draudus.

Sēžam ļoti labās vietās – 5.rindā. Pārsteidz arī ķīniešu kultūra šādos pasākumos – lai arī šovs jau sācies, cilvēki uz to ierodas bariem, uzvedas skaļi un pat sarunājas. Pie mums nebūtu savienojamas divas lietas – teātris un ēšana, bet tur priekšā sēdošais pāris izrādes laikā mierīgi notiesāja līdzi paņemto vistiņu. Šovs tiešām grandiozs! Mūsu cirka mākslinieki šiem pat tuvu nestāv. Šova garums apmēram 1 h. Pirms vēl visi mākslinieki ir paklanījušies, lielākā daļa zāles jau ceļas kājās un dodas skaļi prom. Kaut kādas elementāras pieklājības manieres viņiem tomēr trūkst.Vakariņās atkal pietiek katrai ar 3 gaļas iesmiņiem. Rīt vakarā jau sēdēsim vilcienā uz Xian.

12.jūlijs

Iepriekšējā vakarā bijām sarunājušas, ka istabiņu par papildus samaksu varam paturēt līdz 18:00, jo vilciens mums tikai ap 20:00. Taču no rīta izrādās, ka viena darbiniece kaut ko sajaukusi, tāpēc 2 h laikā mums jāsakravā mantas. Lai visu dienu somas nebūtu jāņem līdzi, sarunājam, ka tās atstājam hosteļa recepcijā. Vakardien klejojot pa tuvāko apkārtni atklājām tādu Fire God temple (Viens no daoistu tempļiem. Būvēts Tang dinastijas laikā apmēram 1300 gadus atpakaļ), uz kuru tad šodien aizstaigājam (10 CNY). Iekšpusē secinām, ka templis ir tik maziņš, tā apskate mums maksimāli prasa 15 min. Laiku īsinot aizejam uz to pašu Houhai lake un nopērkam saldējumu (15 CNY). Turpinām pastaigu pa mazākiem hutongiem. Uznāk arī pirmais lietus, kuru pārlaižam tuvējā ēstuvītē. Pēcpusdienā dodamies pēc somām. Lūdzu personālam izsaukt taksi, lai brauktu uz vilciena staciju, bet mums iesaka pašām iet uz ielu un to noķert, citādi taksis varot atbraukt vēlāk nekā mums to vajag. Hostelī mums iedod arī lapiņu ar Beijing West Railway station uzrakstu ķīniski, lai takša šoferis saprastu, kur jābrauc. Izejot ar somām uz ielas klāt jau pirmie rikšu vadāji. Redzot, ka man rokās lapiņa ar vietas nosaukumu, daži lūdz to uzrādīt. Viens pat piedāvājas aizvest. Ha, stacija atrodas vismaz 30 min braucienā ar taksi, tāpēc saprotu, ka šis rikšotājs noteikti mūs aizvestu kaut kur citur. Ar takša ķeršanu nevedās. Ja arī takši apstājas, tad tikai pie vietējiem, kuri tos ķer kopā ar mums. Pēc 5 minūtēm tomēr taksi noķeram ar kādas ceļa strādnieces palīdzību. Parādu taksistam savu lapiņu un braucam. Tagad vismaz sanāk vairāk pilsētu redzēt. Citādi visu laiku pārvietojoties ar metro nekas vairāk par apkārtni pie metro ieejas un izejas nav redzēts. Ceļā pavadām ~ 40 min un samaksājam 36 CNY. Dzelzceļa stacija jau no ārpuses izskatās gana liela. Jau pēc pirmajiem soļiem klāt nāk vīrieši, kas piedāvā aiznest mūsu koferus līdz ieejai. Tas viss, protams, par samaksu. Atsakām, bet tālāk klāt jau citi, kuri ir pat ļoti uzbāzīgi un pat ar varu rauj somas ārā no rokām. Atšujam arī tos.

Pie ieejas, tāpat kā jebkurā metro stacijā, drošības pārbaude, kur jāizlaiž somas cauri skenerim. Stacijā viegli orientēties. Uz tablo norādīti vilcienu numuri, atiešanas laiki un „peroni”. Atrodam mūsu vilcienu Z53 un dodamies uz uzgaidāmo zāli. Cilvēku daudz, uz krēsliem visiem nav vietas. Tāpēc daži sēž uz somām vai līdzi paņemtām segām. Izskatās pēc liela haosa. Turpat uz vietas daudzi no trauciņiem ēd nūdeles (tādas pašas kā mūsu Roltoni), karstais ūdens pieejams bezmaksas turpat stacijā (šādu ainu novērojām arī vēlāk lidostā), citi atkal guļ uz grīdas vai kaut ko izšuj. Pienācis atiešanas laiks un atveras vārti, kas ved uz perona. Meklējam mūsu 10.vagonu. Atrodam. Aha, tagad top skaidrs kāpēc mūsu vietas maksāja tik dārgi. Esam nopirkušas deluxe kupeju, kurā būsim tikai mēs divas vien. Īstenībā forši. Varam izvērsties un vilcienam uzsākot kustību, vērot apkārtni kā mazi bērni pielipuši pie logiem. Mammai iepatīkas šāds komforts, tāpēc nolemjam, ka cenu atšķirība starp Soft sleepers (kupejā guļ 4 cilvēki) un Deluxe (kupeja domāta tikai 2 braucējiem) nav tik liela, lai neņemtu labāko ko var paņemt. Nu, ko – mēģināsim.

IV Xian

No rīta 7:00 jau zvana modinātās, bet pa nakti tāpat nekāda labā gulēšana nav sanākusi, jo vilciens visu laiku ir kratījies un gulta bija šausmīgi cieta. Iegraužam līdzi paņemtos cepumus un vērojam dabu aiz loga. Drīz jau ieripojam Xian. Mūs sagaida hosteļa pārstāvji un aizvizina līdz viesnīcai. Šāda opcija bija bezmaksas, tik rezervējot hosteli bija nepieciešams norādīt ierašanās laiku. Iečekojamies hostelī un uzreiz klāt norezervējam vienu papildus nakti, jo esmu izpētījusi, ka mums izdevīgāk tomēr Pekinā atgriezties ar vilcienu pēcpusdienā, nekā dienas pašā sākumā. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar vilciena biļešu pirkšanu, jautāju, vai hostelis piedāvā biļešu iegādes servisu. Izrādās, ka tomēr nepiedāvā. Nu neko, palūdzu, lai kāds uz lapiņas ķīniski pārraksta man vajadzīgos vilciena atiešanas datumus un laikus, lai stacijā nebūtu problēmas ar saprašanos. Interesanti, ka mums tiek piešķirta istabiņa ar tādu pašu numuru (211) kāds mums bija hostelī Pekinā. Istabiņā ir pat tējas kanniņa, kurā uzvārām ūdeni un izdzeram no Latvijas līdzi paņemto kafiju 3 in 1. Skaidra nauda arī beigusies, tāpēc pirmais uzdevums sameklēt bankomātu, ko veiksmīgi īstenojam. Izņemam uzreiz pieejamo dienas limitu 3000 CNY. Pēc tam dodamies uz autobusa pieturu (autobuss Nr.603), kas aizved mūs līdz dzelzceļa stacijai. Jānopērk atpakaļ ceļam biļetes. Stacijā kā jau parasti daudz cilvēku stāv garās rindās pēc biļetēm. Iestājamies arī mēs vienā. Paiet vesela pusstunda līdz tiekam līdz lodziņam. Dodu pārdevējam savu lapiņu. Izrādās, ka viņš nedaudz runā angliski, tāpēc lapiņu nemaz nevajadzēja. Paskatījies sistēmā viņš mums paziņo, ka vajadzīgajā datumā un laikā ir atlikusi tikai 1 vieta soft sleepers. Ne hard sleepers, ne delux nav pieejams. Īsāk sakot - nekas cits nav pieejams, izņemot to 1 nelaimīgo vietu. Neliels šoks, jo biļetes mums noteikti vajag, lai paspētu uz nākamo lidojumu uz Manilu. Pirms tam pie stacijas satikām ārzemju tūristus, kuri mums novēlēja veiksmi biļešu iegādē un pastāstīja, ka viņiem nebija izdevies iegūt biļetes uz sev vajadzīgo datumu, jo visas bijušas izpirktas, tāpēc nācies pamainīt ceļojuma plānus. Ha, izrādās, ka arī mums nāksies kaut ko mainīt. Tāpat viņi informēja, ka biļetes nopirkuši kasē netālu no viesnīcas. Izlemjam sameklēt šo kasi, cerot, ka pārdevējs stacijā ir kļūdījies (cik naivi tā domāt). Pa ceļam vēl apsveru 2 citus vilciena atiešanas laikus mums par labu. (Vilciena atiešanas tabulu biju atradusi iepriekš internetā un izprintējusi. Tagad tā labi noderēja, jo nekur stacijā tādu nemanīju). Atrodam kasi. Atkal dodu savu lapiņu. Sieviete aiz lodziņa saka, ka biļešu nav. Visas izpirktas arī uz datumiem, kurus izvēlējos kā rezerves variantus. Sanāk krist nelielā panikā. Atminos, ka iepriekš Latvijā biju pētījusi avio biļešu cenas no Xian uz Pekinu. Nemaz ļoti dārgākas kā vilciena biļetes nebija, turklāt mums tagad nav nekādu variantu, jo nevaram nokavēt reisu uz Manilu, jāiet kaut ar kājām. :) Dodamies atpakaļ uz hosteli, kur internetā meklējam biļetes. Beigās iepērku 2 biļetes Chian Eastern aviokompānijā uz vajadzīgajiem datumiem. Abas biļetes kopā diviem cilvēkiem izmaksā 1833 CNY. Vēlāk parēķināšu, ka tas ir tikai par nieka LVL 20 dārgāk nekā mūsu deluxe biļetes vilcienā.

Kad viss ar biļetēm nokārtots, dodamies ar kājām līdz Bell Tower un Drum Tower (Man liekas, ka nosaukumi paši par sevi visu izsaka. Zvanu tornis – celts 1384.gada sākumā Ming dinastijas valdīšanas laikā. Noteikti ir Xian simbols, turklāt visskaistākais no šādiem Zvanu torņiem visā Ķīnā. Bungu tornis - celts 1384.gada sākumā Ming dinastijas valdīšanas laikā. Bungu tornis ieguvis savu nosaukumu no milzīga cilindra, kas atrodas ēkā. Pretstatā zvanu tornim, kur zvani tika skandināti rītausmā, vēstot par dienas iesākšanos, bungas sita saulrietā, simbolizējot dienas beigas). Pērkam joint ticket, kas vienam cilvēkam izmaksā 50 CNY. Atkal mums veicas un paspējam uz performancēm, kas notiek abos torņos. Vienā iespaidīgi tiek spēlēts uz bungām, otrā, protams, uz zvaniem. Visu dienu nav nekas ēsts, ieskrienam tuvējā KFC (kopā 58 CNY). Vakarā vēl pārbaudu savu e-pastu, kurā tiešām ieripojis apstiprinājums no avio kompānijas. Atviegloti dodamies gulēt, jo rīt plānojam apskatīt slaveno Terakotas armiju.

14.jūlijs

Brokastojam hostelī. Ēdienkarte piedāvā gana eiropeiskas brokastis par saprātīgu cenu. Tātad šodien mums plānā viens no pasaules brīnumiem - Terakotas armija (Šī 8000 karavīru lielā armija ir slavena ar to, ka imperators to licis pagatavot, lai tā apsargātu viņu arī pēc nāves. Nav divu vienāda izskata karavīru).

Dodamies uz dzelzceļa staciju, no kuras, kā esmu lasījusi ceļvežos, atiet autobuss Nr.306 (5) tieši uz Terakotas armijas muzeju. Atkal sastopamies ar pārbaudījumu, jo izrādās, ka šo pieturu nemaz tik viegli nav atrast. Internetā atrastās norādes nepalīdz – jāmeklē dzeltena China Post ēka, pie kuras tad atrodas pietura. Vienīgā dzeltenā ēka dzelzceļa stacijas apkārtnē ir Mc’Donalds. Noder no trevelchinaguide.com izprintētā norāde ķīniešu valodā, ar kuru dodos pie vairākiem cilvēkiem. Vieni jaunieši arī norāda pareizo virzienu. No dzeltenās China Post ēkas ne smakas, varbūt agrāk tā bijusi dzeltena, jo tagad tā ir balta. Stājamies garā rindā. Kā viens autobuss pilns, klāt pienāk nākamais, tāpēc ilgi nav jāgaida. Biļete maksā 7 CNY. Brauciens aizņem apmēram 30 min. Nonākot galā nekas neliecina, ka esam sasnieguši Terakotas muzeju, jo autobuss pietur lielā stāvlaukumā. Virzāmies līdzi visiem tiem, kas atbrauca kopā ar mums. Lai tiktu līdz biļešu tirdzniecības vietai jāiziet garām visādiem suvenīru un augļu tirgoņiem. Nopērkam biļetes (150 CNY). Izrādās, ka ieeja muzejā ir pavisam kur citur, tāpēc jāiet ~ 10 min atkal garām visādiem suvenīru veikaliņiem. Pa ceļam klāt mums nāk cilvēki, piedāvājot gida pakalpojumus (par samaksu, protams), sakot, ka bez viņu palīdzības mēs neko nesapratīsim. Aha, kā nu ne – pasākam paldies, bet palīdzība nav nepieciešama.

Terakotas apskati sākam ar Pit 3, kas ir vismazākais. Tālāk virzāmies uz Pit 2 un Pit 1, kas ir vislielākais, un kurā slēpjas Terakotas armija. Pirms tam vienā filmā redzētais karavīrs uz ratiem un zirgiem priekšā (Bronze Chariot and Horses) patiesībā izrādās ļoti maziņš. Arī pārējie kareivji milzīgajā angārā izskatās daudz mazāki (un arī mazākā skaitā) kādus biju iztēlojusies. Tādu īstu sajūsmu šis apskates objekts neizraisa. Daudz grandiozāka liekas pati imperatora Ciņu Šihuandi doma izveidot šādu iespaidīgu armiju.

Ieejas biļete Terakotas armijā ļauj arī bez maksas apmeklēt Emperor Qin Shi Huang's Mausoleum Site Park. Starp to un Terakotas armijas muzeju un mauzoleja parku kursē bezmaksas shuttle bus, kas atiet netālu no biļešu tirdzniecības kasēm. Attālums ~ 2 km. Parku izvēlamies apskatīt, pārvietojoties ar elektro mašīnīti, jo ārā ir pamatīga tveice un priekšnojauta saka, ka parka teritorija ir liela (15 CNY). Auto mūs aizvizina uz vietām, kurās tikuši izrakti Terakotas bruņinieki. Izkāpjot no auto ejam meklēt arī pašu mauzoleju, taču parkā norādes ir tik skopas, ka to neatrodam. Turklāt es saplēšu arī savas kurpes, bet labi, ka līdzi rezerves, jo bija jau nojauta par to, ka tām iet pēdējie metri. Beigās nogurušas no saules un mauzoleju neatradušas, ejam atpakaļ uz shuttle bus, kas aizvizina mūs atpakaļ uz Terakotas armijas muzeja stāvlaukumu. Ar to pašu 306 (5) autobusu braucam atpakaļ uz Xian. Autobuss atiet no tās pašas vietas, kur tikām izlaistas, tikai nekādas norādes par to nav atrodamas. Pa ceļam redzam pirmo avāriju šajās dienās uz ceļa. Man jau liekas, ka tādā stilā kā viņi brauc, te avārijām būtu bijis jābūt ik pēc pāris metriem.

Vakarā, atvilkušas elpu, ejam uz Musulmaņu kvartālu, kur notiek ierastā ielu tirdzniecība – gan pārtikas, gan apģērbu un apavu. Nevar nemaz salīdzināt ar Pekinas ielu tirdzniecību, jo nav tās drausmīgās netīrības un smakas. Sanāk arī redzēt izgaismotus Bell Tower un Drum Tower naktī, kas izskatās ļoti skaisti. Vispār Xian palikusi atmiņā kā ļoti sakopta un skaista pilsēta. Uz ielām neredzējām nevienu vecu auto. Stāvvietās pie veikaliem noparkoti tikai paša jaunākā izlaiduma auto modeļi, tāpēc reizēm pat var sajusties tādā kā auto izstādē.

15.jūlijs

Dienas plānos nedaudz fiziskas aktivitātes. Nolemjam ar riteņiem apbraukt apkārt Xian pilsētas mūrim ar riteņiem. Mūra garums ~ 14 km. Tā kā hostelis atrodas tuvu Xian South gate, dodamies turp, lai tiktu augšā uz mūra. Viss mūris pilnībā ir atjaunots, tāpēc pārvietošanās pa to būs viegla. Iesākumā ieeja pašā mūrī ir 40 CNY. Riteņa noma uz 100 min 40 CNY, 200 CNY jāatstāj kā drošības nauda. Par katrām nokavētajām 10 min jāmaksā 5 CNY. Par laimi laiks nav īpaši karsts, pūš arī veldzējošs vējiņš. Liekas, ka ar 100 min vajadzētu pietikt, īpaši nesteidzamies. Šur tur piestājam un pabildējamies, paskatāmies pilsētu no augšas. Mans ritenis nedaudz krakšķ, tāpēc mīšanās ir nedaudz kaitinoša. Beigās secinām, ka braukšanas temps nedaudz jāpalielina, lai iekļautos laikā un nebūtu jāmaksā papildus nauda. Paspējam laikā. Man liekas, ka šāds pilsēta apskates veids ir pat daudz interesantāks, nekā pārvietošanās autobusā gida pavadībā. Turklāt, kā novēroju braucot apkārt mūrim, pie South Gate ir vislielākais velosipēdu klāsts – pie pārējiem vārtiem velosipēdu nebija vispār, vai, ja arī bija, tad ļoti niecīgā skaitā. Turpat mūs noķer vietējie studenti, kas veic aptauju par šo apskates vietu. Aizpildu anketu un par to saņemu mazu dāvaniņu.

Ūdens un veikala meklējumos netīšām iemaldamies tirgū, kas atrodas turpat pie Xian South Gate. Iepērkam mūsu iecienīto pankūku pa 2 CNY. Protams, neviens nekur nerunā angliski. Labākajā gadījumā dažs zina pāris vārdus angliski, kuri kopā pat neveido loģisku teikumu. Sazināšanās visur un vienmēr notiek tikai ar zīmju palīdzību (piemēram, bakstot ar pirkstu ēdienkartē pie izvēlētā ēdiena). No tā visa var izdarīt secinājumus, ka teorētiski valsti var pat apceļot cilvēks, kuram ir nulle angļu valodas zināšanas. Galvenais ir zināt kā un ar ko nokļūt sev nepieciešamajā gala mērķī.

Ejot tālāk pa šķērsielām, nonākam pie lielākām bodītēm, kur tirgo apavus un apģērbu. Tirgošanās izskatās tāpat kā pie mums Centrāltirgū – katrs pārdevējs savas preces tirgo tādās kā būdiņās (nojumēs). Tirgotie apģērbi vienveidīgi, tāpat arī apavu klāsts neatšķiras. Par pirmo pirkumu kļūst saulesbrilles pa 20 CNY, jo iepriekšējās Pekinā saplīsa. Vakar sanāca iznīcināt savas kurpes, tieku pie jaunām pa 40 CNY. Švaki viņiem ir ar izmēriem, jo tikai retajam modelim pieejams izmērs, kas derētu eiropieša kājai. Turklāt man nav mega liela kāja, bet standarta 39. izmēra atrašana sagādāja nelielas problēmas. Uznākusi neliela iepirkšanās kāre, turpat vēl atrodam krekliņu, tik cena liekas par dārgu. Pārdevējs saprot mūsu šaubas un piedāvā pieņemamāku cenu – to uzkratot uz papīra lapas (25 CNY). Nolemjam te iegriezties vēl rīt.

Vakarā paredzēts apmeklēt Tang Paradise Dance Show (citur saukts arī par Tang Paradise Dinner Show). Šādu iespēju ieraudzīju hostelī (150 CNY). Interesanti, ka šovu var apmeklēt ar vakariņām (servēti tiek īpaši pelmeņi) vai bez. Mēs izvēlamies bez vakariņām. Kopā ar mums uz šovu brauc arī kāds slovēņu pāris, ar kuru nedaudz apspriežam savus iespaidus Ķīnā. Pats šovs ļoti skaists, ar krāšņiem tērpiem un tradicionālajām dejām. Izrādi noskatāmies sēžot pie galdiņiem. Uz citiem galdiņiem joprojām atrodas pelmeņu porcijas. Vispār neierasti, jo mūsu kultūrā mēs tomēr neesam raduši iet uz teātri, tajā vienlaikus nobaudot ēdienus. Atkal ķīnieši izceļas ar savu kultūru, pametot zāli pirms vēl aktieri paklanījušies un priekškars aizvēries. Tāpat brīvi var fotografēt, citi diezgan skaļi sarunājas un kursē uz WC.

16.jūlijs

Pēdējā diena Xian, ko nolemjam izmantot, apmeklējot Shaanhi History museum (apmeklējums ir par brīvu, katru dienu tiek izsniegtas bezmaksas 4000 biļetes, jāuzrāda tikai pase). Lai uz to tiktu, aiz South Gate izejas kāpjam iekšā autobusā Nr.26. Drošības labad atkal ar papīra lapu, kura izdrukāta no interneta, vēršos pie kāda vietējā, kurš apstiprinoši māj ar galvu – autobuss iet uz muzeju. Brauciens aizņem ~ 20 min. Tas pats cilvēks pēkšņi piedur man pie pleca, norādot, ka jākāpj ārā, jo esam klāt. Jau pamanām, ka muzejs atrodas turpat pāri ielai. Sākumā liekas aizdomīgi tas, ka muzejam apkārt tāda kā slēgta sēta. Kā tad, pieejot tuvāk viss top skaidrs – muzejs pirmdienās ir slēgts un šodien tieši ir pirmdiena. Nu neko darīt, no tās pašas pieturas ņemam autobusu Nr.610 (8) un braucam 3 pieturas līdz Big Wild Goose Pagoda (budistu pagoda, kas tik uzbūvēta Tang dinastijas 652.gadā. Viena no pagodas funkcijām bija mazu budas figūriņu noturēšana, kas Ķīnā tika ievestas no Indijas). Ieejas biļete 50 CNY. Piemaksājot 30 CNY var arī uzkāpt pašā pagodā, bet mēs neizmantojam šo iespēju. Turpat atkal palīdzību anketas aizpildīšanā lūdz nākamie studenti. Neatsaku. Netālu atrodas strūklaku parks. Trāpām tieši uz brīdi, kad sākas strūklaku šovs. Naktī tas gan jau izskatītos daudz iespaidīgāk. Ar to pašu autobusu Nr.610 (8) braucam centra virzienā. Pa ceļam ieraugām norādi: Little Wild Goose Pagoda (Arī būvēta Tang dinastijas ~ 708.gadā. Pašreiz tās augstums sasniedz 43 metrus, jo pagodas galotne 1556.gadā tika nopostīta zemestrīces laikā) 300 m un spontāni rodas ideja apmeklēt arī to, tāpēc tuvākajā pieturā lecam ārā no autobusa. Ieejas maksa 30 CNY. Protams, mazāka kā lielā pagoda, bet tāpat iespaidīga. Pastaigājam pa turpat esošo parku, kurā tūristiem tiek piedāvāta savdabīga izklaide – pa 5 CNY var pazvanīt trīs reizes lielu zvanu, kas nesīs veiksmi, laimi, utt.. Tā kā laimes un veiksmes mums netrūkst, šo iespēju neizmantojam.

Ar autobusu Nr.610 (8) braucam līdz Bell Tower. Turpat atrodas liels iepirkšanās centrs, pa kuru nedaudz pastaigājam. Intereses pēc ieejam Vero Moda veikalā un secinām, ka cenas ir tieši tādas pašas kā pie mums Latvijā. Aiz iepirkšanās centra atrodas ieliņa, kur notiek tirdzniecība. Tur dosimies nedaudz vēlāk vakarā. Vakarā vēl pastaigājoties pa mazākām ieliņām netālu no hosteļa, nejauši nonākam līdz Melody Hotel, no kura kursē shuttle bus uz Xian lidostu (26 CNY). Lieliski – rīt tieši jādodas uz lidostu un šis nokļūšanas veids tur mūs pilnībā apmierina. Pastaigājam jau pa iepriekš pieminēto iepirkšanās ieliņu un nopērkam šādas tādas lietas, un dodamies atpakaļ uz hosteli sakravāt mantas.

17.jūlijs

Ar vakardienas atrasto busu no rīta ap 9:00 braucam uz lidostu. Tas sanāk daudz lētāk kā ar taksi (~ 100 CNY maksātu taksis līdz lidostai) vai hosteļa piedāvāto transfēru (~ 150 CNY hostelī pieprasīja par transfēru). Proti, mēs katra tiekam aizvizināta līdz lidostai ~ pa 26 CNY. Autobuss brauc pa 4 joslu šoseju, uz kuras nemanām nevienu mašīnu. Izskatās tāds kā izmirušais ceļš. Klāt lidosta. Liela. Pat pārāk liela un samērā tukša. Tālumā sniedzas gari un tukši gaiteņi. Turpat arī pamanām Sleeping Box (Guļamkastes jeb kapsulas) – ērti un praktiski tiem, kas noguruši starp lidojumiem (60 CNY par stundu miedziņa). http://www.cits.net/china-travel-news/2012/07-12/sleeping-box-in-xian-airport.html Pirms lidošanas iestiprināmies vēl Burger King (58 CNY). Izrādās, ka varējām arī neēst, jo China Eastern avio kompānija pat 2 h lidojumā piedāvā gana labu maltīti, kas iekļauta cenā. Nolaižamies Pekinas lidostā, kurā mums jāpavada 10 h līdz reisam uz Manilu, kurš paredzēts tikai 1:00. Sanāk nīkšana. Ik pa laikam pie mums pienāks kāds krievs, kurš kā pats stāsta, jau sazin cik tur gadus dzīvo un strādā Pekinā, taču tagad brauc mājās atvaļinājumā. Izmantojam izdevību un pajautājam viņam dažādus jautājumus par Pekinu. Piemēram, zemākā jeb minimālā alga Pekinā ir ap 450 LVL. Ar to arī beidzas mūsu nelielā Ķīnas apskate. Es noteikti būtu gribējusi apskatīt arī citus Ķīnas reģionus, vairāk padzīvot riktīgos laukos un pabūt tālāk nourbanizētās vides. Taču tas, laikam, nākamai reizei.