Četras saulainas dienas Lietuvā (Viļņa, Trāķi, Pūčkori)
|
Sandra Tanne
|
Salasījusies ierosinošus aprakstus par mūsu kaimiņvalstu apceļošanu ar lēto Simple Express autobusu, nolēmu arī doties šādā ceļojumā pie mūsu dienvidu kaimiņiem – uz Lietuvas galvaspilsētu Viļņu. Laicīgi (februārī) nopirku autobusa biļetes uz Simple Express autobusu (viena biļete vienā virzienā izmaksāja 2,10 Ls) (http://www.simpleexpress.eu/lv).
·30.aprīļa saulainā rītā 8:30 izbraucam no Rīgas. Iekāpjot autobusā ir jāuzrāda gan biļete, gan pase un jāsēž norādītajā vietā. Ja vietas nesanāk blakus (tā gadījās arī mums), tad jāgaida, kamēr visi sakāpj un tad var mēģināt samainīties. Autobuss ir gana ērts, šoferītis laipns, laiks saulains, ceļš labs, it īpaši jau iebraucot Lietuvā. 12:40 iebraucam Viļņas autoostā. Saulīte ripo pa zemes virsu, noskaņojums arī saulains. Ieejam dzelzceļa stacijas tūrisma centrā, tur saņemam bezmaksas Viļņas karti, kas gan nav ļoti detalizēta, bet ir o.k.
Ar 23.autobusu dodamies uz savu naktsmītni – Regvangas apartamentu, ko savulaik reklamēja savā aprakstā Jānis Freimanis (http://www.regvanga.com/e/About.html). Paldies viņam par daudzām labām idejām, ko izmantoju arī savam ceļojumam! Mūs sagaida ļoti runīga saimniece, izrāda dzīvokli, apstāsta, kas un kā un nodod mums atslēgas. Mēs paliekam šeit 3 naktis un katra nakts mums izmaksā 100 LT. Dzīvoklis atrodas rajonā Naujamiestis, kas ir blakus vecpilsētai (Senamiestis), taču ar kājām līdz vecpilsētai jāiet apmēram 20-30 minūtes (atkarībā, uz kuru vecpilsētas daļu dodas). Mēs biežāk izmantojām sabiedrisko transportu, jo staigāšanas tāpat bija gana daudz. Transporta sarakstus var apskatīt un izdrukāt te: http://stops.lt/vilnius/#vilnius/lv. Viļņā transportos paralēli ir 2 veidu kompostieri: gan vecie, kur ieliek papīra biļeti un izspiež caurumiņus, gan arī līdzīgi, kā mums e-talonam. Transporta biļete kioskā maksā 2 LT, bet pie šofera 2,5 LT.
Ar 4. vai 14.trolejbusu braucam līdz pieturai Karaliaus Mindaugo tiltas, no kuras dodamies uz Ģedimina kalnu. Nolemjam neizmantot funikulieri, bet kāpt ar kājām, pa ceļam priecājoties par skaistajiem skatiem visapkārt. Kāpjam nesteidzoties, izbaudot saulaino, pavasarīgo Viļņu, ķerot labākos mirkļus ar fotoaparātu. Uzkāpjot kalnā, paveras burvīgs skats uz Viļņu – vienā pusē vecpilsēta, otrā pusē Eiropas kvartāls, TV tornis un jaunā Viļņa pāri Neris upei, trešajā pusē Triju Krustu kalns ar baltajiem, saulē izgaismotajiem krustiem galā. Kad esam izbaudījuši skaistos skatus, dodamies uz pašu Ģedimina torni, bet – tavu neražu – tā kā ir pirmssvētku diena, tas veras ciet stundu ātrāk un atlikušas vairs 10 minūtes. Nolemjam šeit atgriezties citu dienu un dodamies lejā no kalna uz Karaļa pili un Katedrāli. Katedrāles laukums ir milzīgs, meklējam brīnumaino plāksni „Stebuklas”, bet tā arī neatrodam... Tālāk apskatām Prezidenta pili, Radzivilu pili, apstaigājam universitātes kvartālu, bet iekšā vairs netiekam, jo tas atvērts līdz 17:30. Tālāk seko viena otrai daudzas baznīcas, no kurām greznāka, protams, ir Sv.Annas baznīca, kas bija ļoti iepatikusies arī Napoleonam. Esam atnākuši līdz Rātslaukumam ar Rātsnamu, kur cilvēki ietur maltīti kādā no āra kafejnīcām vai vienkārši atpūšas. Ļoti grezni ir Basīlijiešu vārti. Apskatām arī Aušras vārtus, taču to zvanu tornī esošā Sv.Marijas kapela ir slēgta un tās apskati atstājam citai dienai. Tā kā šī ir pirmā diena un kājas vēl nav tik nogurušas, dodamies uz naktsmītni ar kājām, pa ceļam iepērkamies lielajā Maxima XXX (Mindaugo gatve 11). Asortiments un cenas ļoti līdzīgas kā Latvijā, tikai vairāk ir vietējo pārtikas produktu. Starp citu šis veikals strādā cauru diennakti.
1.maijā esam iecerējuši doties uz Trāķiem. Ar 23.autobusu aizbraucam līdz stacijai, tālāk ar autobusu uz Trāķiem (biļete maksā 6 LT, ceļš ilgst apmēram pusstundu). Biļetes ir iespējams nopirkt arī internetā, ietaupot nedaudz naudiņas (http://www.autobusubilietai.lt/index.php?cl=planning&lang=1). Trāķu autoosta atrodas diezgan tālu no Trāķu pils, ceļš ved cauri visai pilsētiņai. Trāķi ir Lietuvas lielkņazistes senākā galvaspilsēta, kuru dibina lielkņazs Ģedimins apmēram 1316.gadā. Trāķu pilsētiņa atrodas ļoti skaistā apvidū, ezeru ielokā, tā ir izvietojusies uz pussalas, kas iestiepjas vairāku kilometru garumā Galves ezerā tā, ka katrai ezera pusei ir dots atsevišķs nosaukums. Pa ceļam ar interesi aplūkojam krāsainās karaīmu mājiņas un iepazīstam pavisam citādu Lietuvu. Šajā apvidū savulaik uz dzīvi apmetās karaīmi – tjurku tautas saimei piederošie iedzīvotāji, kuru pēcteči Trāķos mitinās vēl šodien. Ik pa laikam gadās ieraudzīt kādu vietējo ar austrumnieciskiem sejas vaibstiem. Mūsdienās Trāķos dzīvo ap 60 šai mazajai tautai piederīgo; Lietuvā viņu ir 250, bet visā pasaulē – 2000.
Beidzot skatam paveras skaistā Trāķu pils, kas ir vienīgā pils Eiropā, kas atrodas uz salas ezera vidū. Pils ir iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ieeja pilī maksā 14 LT, nopērkam arī vienu atļauju, lai fotografētu. Vēlāk gan neviens neprasīja uzrādīt fotografēšanas atļauju, tā kā varējām arī to nepirkt. Šajā linkā var apskatīt dažādus informatīvus bukletus un kartes par Trāķiem: http://www.trakai-visit.lt/ru/%D0%98%D0%B7%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F-%D0%BE-%D0%B3-%D0%A2%D1%80%D0%B0%D0%BA%D0%B0%D0%B9.
Pilī apskatāmi daudz dažādi informatīvi materiāli, muzeja ekspozīcijas, kas stāsta par pils un novada teiksmaino pagātni, dažādas izstādes. Interesanti bija aplūkot, kā tika atjaunota pils – kāda tā izskatījusies dažādos laikos. Apkārt pilij ved taka, no kuras paveras skaisti skati gan uz ezeru, gan pili, gan Trāķiem. Kad esam gana izbaudījuši pili un tās apkārtni, dodamies vēl pastaigāt pa Trāķiem, priecājoties par skaistajiem skatiem no ezera uz pili. Ezera krastā ir neskaitāmas suvenīru bodītes un tiek tirgoti arī kibini – kārtainās mīklas pīrādziņi ar jēra vai cūkas gaļu, biezpienu, kāpostiem. Pīrādziņu saturs atbilda klejotāju dzīves specifikai – tajos iecepa to, ko varēja sadabūt. Kibini tiek pārdoti visā Lietuvā, taču paši īstākie ir tikai Traķos. Nogaršojam arī mēs – pīrādziņu sākt cept pēc mūsu pasūtījuma turpat acu priekšā krāsnī. Saņemam to pavisam karstu un kūpošu un tas garšo ļoti labi. Pīrādziņi maksā 5-9 LT, atkarībā no pildījuma.
Izbaudījuši Trāķus, braucam atpakaļ uz Viļņu, biļete jāpērk pie autobusa šofera un šoreiz tā maksā 7 LT. Viļņā apskatām Marijas kapelu Aušras vārtu tornī. Tur tūlīt sāksies mise, kapela ir pilna ar ticīgajiem, ir arī pa kādam tūristam. Pašā centrā ir Marijas svētbilde, kurai piedēvē brīnumainas spējas. Ierodas mācītājs, bet mēs dodamies tālāk. No ielas pa atvērto kapelas logu var redzēt gan Marijas svētbildi, gan dzirdēt mises dziedājumus, gribas brīdi paklausīties un vienkārši paklusēt. Tālāk gar veco pilsētas mūri dodamies uz Artilērijas bastionu, kas atrodas kalnā, no kura paveras skaists skats uz vecpilsētu. Tepat netālu pie Subačiaus ielas ir ierīkota skatu platforma ar kārtējo skaisto skatu uz pilsētu. Viļņas relfejs ir ļoti interesants, tā atrodas uz daudziem pakalniem, tāpēc pilsēta ir ļoti gleznaina, to ieskauj mežaini pakalni, ieliņas bieži ved te augšā kalnā, te atkal lejā, staigāšana ir interesanta, ir daudz skaistu skatu vietu, bet kājas arī vakarā ir pamatīgi piekusušas. Tālāk mūsu ceļš ved uz Užupi - mākslinieku „republiku”. Tai ir sava himna, konstitūcija, prezidents, bīskaps, divas baznīcas, viena no vecākajām Viļņas kapsētām – Bernardiešu kapsēta, septiņi tilti un savs glābējs – bronzas eņģelis, kas kļuvis par ievērojamāko Užupes simbolu. Otrs simbols ir bronzas nāriņa, kas sēž Viļņas upītes krastmalā iekārtotā nišā. Diemžēl nāriņu tā arī neatradām. Viens no Užupes konstitūcijas pantiem skan – ikvienam ir tiesības nesaprast nekoJ.
2.maija rītā mūs atkal sveicina pilnīgi zilas debesis un saule. Šodien dosimies dabā – uz Pūčkoriem. Lielais paldies par ideju šai vietai jāsaka Jānim Freimanim, kurš vienā no saviem aprakstiem bija aprakstījis šo jauko dabas taku.
Ar 6., 11.vai 12.trolejbusu braucam līdz Zaļajam tiltam. Pie reizes apskatām arī šo tiltu, uz kura saglabājušās leģendārās padomjlaika skulptūras (arī strādnieks un kolhozniece). Tālāk sagaidām 44.autobusu un braucam līdz pieturai Girininkija, jābrauc ir gana ilgi – apmēram 25 minūtes. Izkāpjot šai pieturā, nedaudz ir jāpaiet atpakaļ, līdz nonākam pie Pūčkoru vēsturiskās izziņas takas (Pūčkoriu atodanga) un ceļš var sākties (http://www.vilnius-tourism.lt/ru/tourism/places-to-visit/parki/pavilniai-regional-park/). Taka visā garumā ir marķēta, ik pēc 100 metriem ir laukakmens, uz kura iekalts, cik metru jau noiets. Takas kopējais garums ir apmēram 4 km. Te aplūkojama šīs takas un arī citu taku kartes: http://www.pavilniai-verkiai.lt/lt/?pid=201. Vispirms taka izved Pūčkoru atseguma pašā augšā. Atseguma augstums – 65 metri, platums – 260 metri. No šejienes paveras elpu aizraujošs skats uz lejā tekošo Viļņas upīti un apkārtējiem mežiem, kas ir apvilkuši pavasarīgi koši zaļus mētelīšus. Atseguma centrālajā vietā netiekam, jo tur ir bijis nogruvums un tagad ir norobežots ar drāšu sētu. Tur strādā vairāki strādnieki, lai novērstu postījumus. Tālāk taka ved lejā un iet gar Viļņas upīti, kas ir diezgan strauja un ko varētu salīdzināt ar mūsu Amatu. Upīte met līkumus, taka vijās gar to, pa ceļam ir daudz gleznainu vietu. No apakšas Pūčkoru atsegums izskatās daudz varenāks un iespaidīgāks – tas tiešām ir milzīgi augsts! Augšā palikušie strādnieki no lejas izskatās kā mazas skudriņas! Viļņas upītes līkuma labajā krastā 19.gs. vidū francūzis Karols de Vims uzbūvēja mūra ūdensdzirnavas ar visām iekārtām, kā arī citas ražošanas un saimniecības ēkas. Šodien te iekārtots grandiozas atpūtas un izklaides centrs, kas iesaukts par Belmonto dzirnavām. Tas noteikti pārspēj mūsu Krasta ielas Lido kompleksu, jo pati atrašanās vieta ir bezgala gleznaina – Viļņas upītes ielokā, kur atrodas aizsprosts ar ūdenskritumiem. Šeit ierīkoti kanāli, baseini, strūklaka, dīķīši, kuros peld melnie gulbji un citi putni, ir daudz jauku atpūtas vietu gan zem jumta, gan arī ārā. Te var staigāt un staigāt, atklājot jaunas atpūtas un burvīgu skatu vietas. Takas nobeigumā atrodas Pūčkoru pilskalns, ko kura atkal ir jauks skats uz pavasarīgi zaļajiem mežiem. Kad taka izstaigāta, ejam uz 44.autobusu un braucam uz Viļņu. Vakarā beidzot uzkāpjam arī Ģedimina tornī (maksa 5LT), no kura ir fantastisks skats uz vecpilsētu un arī jauno Viļņu. Pēc tam ejam gar Viļņas upīti, pārejot tai pāri, sākas garas jo garas trepes uz Triju krustu kalnu. Uzkāpjot kalnā, paveras kārtējais skaistais skats uz vakarīgo vecpilsētu. Lejā kāpām pa otru pusi, kur trepju nebija, šis ceļš izgāja uz Neris upi. Vakarā vēl nolemjam nobaudīt slavenos lietuviešu cepelīnus. Iegriežamies vienā no Chilli kaimas, kur pasūtām gan cepelīnus, gan arī sēņu biezzupu rupjmaizes podiņā (Grybienė juodos duonos kubilėlyje). Ar ēdienkarti jau iepriekš biju iepazinusies internetā (http://www.cili.lt/ru/meniu/kaimas). Atliek vien piebilst, ka viss bija ļoti garšīgi un ka mēs pēc lielās staigāšanas to bijām arī pelnījuši.
3.maijā sagaidām saimnieci, atdodam atslēgas un braucam ar jau zināmo 23.autobusu uz autoostu. Dzelzceļa stacijas pagrabstāvā atrodas bagāžas glabātuve – 3 dažādu lielumu skapīši, kurā pats var ievietot bagāžu, samaksājot saņemt biļeti ar PIN kodu, ar kuru skapīti var pēc tam atvērt. Ļoti ērti un nav arī dārgi – mazākais skapītis maksā 3 LT, neatceros, uz cik ilgu laiku bija šī maksa, bet līdz mūsu autobusam ar to pietiek. Tikuši vaļā no lielās somas, dodamies vēlreiz izstaigāt vecpilsētu. Joprojām saulīte mūs lutina. Esam nolēmuši iekarot vecpilsētas augstāko celtni – uzkāpt Sv.Jāņa baznīcas zvanu tornī, kas ir 68 metrus augsts un uz to ved 193 pakāpieni (maksa 8 LT). Ir arī iespēja augšā uzbraukt ar liftu. Tornī ir aplūkojams Fuko svārsts, kas pierāda to, ka zeme griežas. Uzkāpjot, paveras brīnišķīgs skats uz saules pielieto Viļņas vecpilsētu, interesanti ir no augšas apskatīt vietas, kurās jau ir pabūts. Nesteidzīgi, izbaudot pastaigu, aizejam līdz katedrālei, kur šoreiz beidzot atrodam brīnumaino plāksni – stebuklas. Vēlreiz izstaigājam Pils ielu, aizejam līdz Annas baznīcai, atgriežamies caur rātslaukumu un Aušras vārtiem uz staciju, kur bez problēmam izņemam savu somu un dodamies uz autoostu, lai dotos mājup. 14:15 izbraucam no Viļņas autoostas un 18:15 jau esam Rīgā.
Tā nu mūsu četru dienu saulainā ekskursija ir galā un visu četru dienu laikā pie debesīm nemanīju tikpat kā nevienu mākoni – tik saulainas ekskursijas reti izdodas, bet laikam jau bijām to pelnījušiJ. Gūti daudzi jauki iespaidi, uzņemta pozitīva enerģija. Nemaz nevajag vienmēr doties uz tālām zemēm, ļoti labi atpūsties var arī tepat mūsu kaimiņzemēs. Daudz informācijas par Viļņu ieguvu tepat Draugos ceļojumu aprakstos, gan DB ceļvedī, gan internetā:
·http://www.vilnius-tourism.lt/ru/tourism/places-to-visit/
·http://www.vilnius.lt/index.php?848270671
·http://www.vilnius-tourism.lt/ru/tourism/places-to-visit/parki/pavilniai-regional-park/
Daži mani secinājumi par Viļņu un Lietuvu:
·esmu redzējusi, ka kolektīvās iepirkšanās portāli piedāvā vienas dienas ekskursijas uz Viļņu un Trāķiem. Grūti iedomāties, ko var paspēt apskatīt vienas dienas laikā, vēl klāt pierēķinot braucienu turp un atpakaļ. Tādā ekskursijā noteikti sanāk visu apskatīt lielā steigā. Tas varbūt der ļoti aizņemtiem cilvēkiem, ja ir brīva tikai viena diena, tad arī tā var kaut nedaudz iepazīt Viļņu;
·Viļņa ir ļoti zaļa pilsēta, tajā ir ļoti daudz romantisku atpūtas vietu, jo to veicina pats reljefs – pakalni, Neris upe un Viļņas upīte;
·izskatās, ka Lietuvā demogrāfiskais jautājums ir atrisināts, jo ielās bija uzkrītoši daudz grūtnieču un māmiņu ar maziem bērniem;
·sazināties labāk ir krievu valodā, jo angļu valodu ne visur saprot;
·ļoti daudz Viļņā dzirdējām poļu valodu un kā stāstīja dzīvokļa saimniece, tad tie ir vietējie poļi. Toties krievu valoda bija dzirdama samērā reti;
·neskatoties, ka Viļņa nav milzīgi liela pilsēta, kājas katru vakaru no staigāšanas bija traki nogurušas. Tas noteikti arī tāpēc, ka Viļņas ieliņas ved te kalnā, te lejā;
·Maximā jutos gandrīz kā mājās, jo sortiments ļoti līdzīgs. Vienīgi pārtikā vairāk lietuviešu preču. Vēl bija daudz IKI veikalu un pa kādam Rimi veikalam;
·pavasaris Viļņā ir apmēram nedēļu priekšā Rīgas pavasarim. Maija pirmajās dienās jau ziedēja ievas un sāka ziedēt ābeles;
·kopējie izdevumi vienam cilvēkam mums sanāca apmēram 60 lati (ieskaitot visus transportus, nakšņošanu, apskates objektus, pārtiku un pusdienas).
Ceļojuma bildes ir apskatāmas 4 galerijās, kas pievienotas aprakstam.
