Ķīna

26.06.2005
5 min lasīšanai

Gan jau, ka atkal kādam noderēs. Vīzu vajag. Varat zvanīt uz ĶTR vēstniecību Rīgā, kur jums nelaipni atbildēs un ierosinās griezties pie kādas tūrisma aģentūras. Ne visas tūrisma aģentūras ir gatavas jums vienkārši taisīt vīzu, bieži vien tad vajagot arī iegādāties turpat pašu ceļojuma paketi vai vismaz aviobiļetes. Tomēr ir arī dažas, kas taisa tikai vīzu bez šiem apgrūtinājumiem. Viena tāda - "Vlissa". Talr.: 7226637. E-pasts: vlissa@vlissa.lv. Prasiet Vitu. Vīzas izmaksas, ieskaitot viesnīcas rezervācijas nepieciešamību - 36 LVL. Ja viesnīcas rezervāciju nevajag - 40 USD. Ķīnā viss nav tik vienkārši un labi organizēts, kā varētu vēlēties, taču viss ir pietiekami skaidrs un ar laiku labi izprotams. Pilsētu kartes nav bezmaksas, tās var iegādāties, piemēram, stacijās. Pēc dažu labu atzinuma pašvaka, tomēr tūristam pietiekama Pekinas karte maksās 8 juaņus, kas veidos santīmus 50-60 (1 lats ir aptuveni 15 juaņi jeb RMB, jeb kvaji utt, nosaukumu naudinjai tur ir daudz). Pārvietošanās starp pilsētām nodrošināta ar apmierinošas kvalitātes vilcieniem. Guļamvietas biļete vienas nakts braucienam maksās sākot no latiem 23. Guļamvietas biļetes pēdējā brīdī var arī nebūt. Maziņas 4-vietīgas kabīnītes, taču katram savs TV un vispār ciešami; publika izskatās pārtikusi un labvēlīga. Sēdvieta naktsvilcienā ir murgs, lai gan maksā no 7 LVL, to labāk aizmirst, vienīgais pozitīvais faktors ir labās parasto ķīniešu pavērošanas iespējas, taču diez vai tas atsvērs tās mocības, ko sagādās 90 grādu lenķa sēdekļi un vispārējā šaurība, ja jākratās, teiksim stundas 12-14. Autobusi tādā ziņā ir nedaudz ērtāki un tikai nedaudz dārgāki (no 11 LVL). Tas viss attiecas uz attālumu 650-1000 km. Lielākus attālumus var veikt ar vietējām aviokompānijām. Lidojums Pekina-Ksiāna (Siāņa, Xi'an) vienā virzienā maksās ap 135 USD, Pekina-Guiļina ap 235 USD. Pekinā stacijas ir vairākas. Vilcieni uz Ksiānu, piemēram, attiet no kaut kādas rietumustacijas, nevis centrālās. Papildus info: http://www.seat61.com/China.htm Par pārvietošanos pilsētu robežās: iesaku izmantot takšus, tie tik tiešām ir labi un lēti. Taču vienmēr prasiet, lai skaitītājs tiek ieslēgts. Taksisti var arī piedāvāt 3-4 reizes "labāku" tarifu. Mežonīgais kapitālisms ir pašā plaukumā. Vēl tik juridiskā bāze klibo, bet iet jau uz labo pusi, nule kā taisā pieņemt Administratīvā procesa likumu. Skaitītājs skaita un drukā čeku. Ir divu veidu takši. Pekinā, piemēram, ir nedaudz jaunāki, labāki (zaļdzelteni vai zildzelteni), kuri skaita 10 juaņus par pirmajiem 4 km un tad 1.6 juanjus par katru nākamo km. Ir švakāki, vecāki (sarkani), kuri skaita 10 + 1.2 juaņus. Lai gan līdz olimpiskajām spēlēm Pekina solās no pēdējiem tikt vaļā, būšot tikai jaunie. Un tiešām brauciens ar taksometru praktiski uz jebkurieni, kur jums vajag, Pekinas robežās nemaksās vairāk par diviem, trim, retu reizi četriem latiem. Mazākās pilsētās tarifi ir vēl lētāki. Vēl, protams, ir sabiedriskais transports (piemēram, autobusi, metro), biļetes tur maksā kaut kādas kapeikas. Viesnīcas. Piemēram, Pekinā 3 zvaigžņu viesnīcas centrā maksā vidēji 40-60 USD, 4 zvaigžņu - sākot ar kādiem 70-80 USD un uz augšu. Par hosteļiem īpaši nezinu, taču pretī Centrālajai stacijai gandrīz blakus pasta nodaļai (nedaudz pa labi) ir viens labs hostelis ar labām studentu cenām un e-kafejnīcu. Vispārīgi runājot, viesnīcām nevajadzētu būt problēmai, vienīgi varētu būt grūtības ar to atrašanu, ņemot vērā pilsētu apmērus, taču staciju tuvumā jau parasti ir kāds blāķītis ar tām. Par valodu - būs problēmas. Ķīniešu liela daļa ir ļoti atsaucīga, taču ne viņi īsti saprot un ne viņi īsti var kaut ko pateikt. Ja gadījumā kāds satiek labi angliski runājošu ķīnieti, spiediet no viņa jums nepieciešamo informācijas suliņu cik tik var. Angļu valoda darbojas lielākajās, labākajās viesnīcās, lielākajos tirdzniecības centros. Stacijās var būt pagrūti. Lidostās - apmierinoši. Valodas barjera sevišķi labi izjūtama, nonākot uz ielas un mēģinot pārvietoties pašu spēkiem. Tas ir arī iemesls, kāpēc labāk izvēlēties braukt ar taksometriem, nevis ar citiem pilsētas transporta veidiem, kuri tieši uz izvēlēto galamērķi, iespējams, neiet. Vislabāk pārvietoties, ja jums ir vietējās pilsētas karte ar nosaukumiem angļu (lai pats varētu saprast) un ķīniešu (lai tas taksists varētu saprast) valodā un tās vietas, kur vēlaties nokļūt, adrese ķīniešu valodā jeb rindiņa ar hieroglifiem. Palūdziet, lai viesnīcā vai tml., jums uz lapiņas kāds vajadzīgo adresi (hieroglifus) uzraksta, lai būtu to iespējams parādīt taksistam; šī prakse Ķīnā ir pierasta. Un ja kāds apgalvo, ka nu šo vietu gan jau visi taksisti zina un te pietiks ar angļu adresi, tad, ticiet man, šo vietu nezinās neviens. Pret ārzemniekiem izturas apmierinoši, varētu pat teikt, ka labi, atsaucīgi. Nav naidīga noskaņojuma vai tml. Drošības līmenis ir apmierinošs, lai gan visādi cilvēki jau gadās. Piesargāties un mantas uzmanīt jau nu tomēr vajadzētu, nav te Japāna. Komunisms tāds pašvaks, biju gaidījis lielāku. Tikai kaut kur tur augšā, birokrātijas labirintos un galvenās vadības principiālajos lēmumos, esot sastopams. Sarkanie karogi gan Tjanjaņmiņa laukumā plīvot plīvo un goda sardze stāv, tomēr humoristiski suvenīri ar Mao brīvi nopērkami. Par reliģiju - švaki. Kā smejoties izteicās viens gids: kāds, pie velna, budisms, tagad pie mums dievs ir nauda. Cenas - tādas kā pie mums (attīstītākajās pilsētās) vai lētākas. Lielais Ķīnas mūris ir kā tāda Turaidas pils. Tuvākais, un taisni it kā vislabāk saglabājušais fragments atrodas ap 50-60 km uz ziemeļiem no Pekinas. Tipiska dienas ekskursija uz Ming Tombs (kapenes ar dažiem imperatoriem) un Great Wall ar autobusu, angliski runājošu gidu un iekļautām pusdienām maksā ap 35 USD. Lai gan pie stacijas no tantiņām līdzīgu ekskursiju var nopirkt arī lētāk (ap 10 LVL), taču, cik tas ir droši un kas tur īsti ir iekļauts, nepateikšu. Atved pie tā mūra, izlaiž ārā, pa 4 latiem var braukt augšā un lejā uz pašu mūri ar vilcieniņu vai arī pacietīgi kāpt pa kāpnītēm simtiem pakāpienu. Pastaiga pa mūri kopā ar simtiem citu tūristu vasarā garantēta. Ziemā varat viens pats (-i) slidināties. Vasarā turklāt ir karsts, var gadīties +30-+35, tā ka slodzīte, bet nu jauniem sportiskiem jaunēkļiem tāds nieks vien būs. Tipveida ekskursijas ietvaros varat tik pāris stundiņu pa to mūri pakāpelēt, garāki un ilgāki maršuti šeit nav iespējami. Tempļi u.tml. tūrisma objekti Pekinā - nu šeit domas ļoti dalās, labāk skatieties paši, kas katram tīk. Vasaras pils ir riktīgs Mežaparks, garas un nogurdinošas pastaigas gar ezeriņu vai jauka pabraukāšanās ar stilizētām laiviņām, ar iespēju ieskatīties vienas neirotiskas imperatores dzīvītē, kas var būt vēsturiski interesanti. Debesu templis - jauki dzied cilvēciņi, kas patīkami, taču lielais mīnuss - akustiskie efekti nekad nav pārbaudāmi, jo vienmēr tik daudz cilvēku, ka neko nevar dzirdēt - tāpēc jābrauc ziemā vai kādā citā nepopulārā laikā. Forbidden city - interesanti, blāķis ar ēkām, žēl tik, ka visas līdzīgas. Populāras, tūristiem domātas, tipveida ekskursijas atrodamas lielākajās, labākajās viesnīcās, piemēram, Raddisson u.tml. Turpat arī pekinas pīles un operas. Uz (K)siānu var aizbraukt apskatīties Terakotas armiju. Tur gan Klintons bijis, gan Širaks. Tā ka jāredz it kā jau būtu... Guiļinā var pabraukāties ar kuģīti. Šanhaja īr lielākā (20 milj.) un attīstītākā Ķīnas pilsēta, neskaitot Honkongu un Makao. Pekina (13 milj.) nav tik "bieza". Jā, negaidīti attīstītas tās lielākās pilsētas, velosipēdisti pārkvalificējas par melnu audi a6 šoferiem un brauc nost savus bijušos velobiedrības brālīšus. Romantiski foto ar vienu vienīgu velosipēdistu gūzmu neatbildīs realitātei. Ķīna tagad ļoti strauji mainās. Par naudu: rēķinieties, ka atpakaļ juaņus nemaina, izņemot gadījumu, ja nauda konvertēta Ķīnas centrālajā bankā un saglabāts čeks. Tad uz šī čeka pamata atlikumu it kā varot samainīt atpakaļ. Visādās Agricultural bank un Industrial bank samainīto naudiņu nāksies iztērēt līdz galam vai vest mājās kā suvenīru un biedēt vecmāmiņu. Naudu mainot, vajag uzrādīt pasi. Lēti apģērbi, pilns ar "feikiem". Pradas somiņas un Hugo Boss zeķes. Pie tam labas vai apmierinošas kvalitātes un daudz daudz reižu lētākas. Iepirkties te var. Pekinā var doties uz t/c Saifujin vai kaut kā tamlīdzīgi, kas pie Bāru ielas (Bar Street). Tikai nedrīkst aizmirst, ka ne tikai brendi ir viltoti, bet arī kvalitāte. 100 % cotton var arī nebūt 100 % cotton, lai arī visas "šiltītes" norāda tieši uz to. Uzticieties taustei, pastaipiet preci u.tml., kazi neiepirksieties. Laukos var būt bēdīgāk. Tur var nebūt ne miņas no daudzām labierīcībām. Un vairāk jāuzmanās no dažādām slimībām. Ir vienkāršāki restorāniņi, kur pa grīdu mētājās kauli un šķīvīti pirms lietošanas labāk notīrīt ar šņabīti. Par internetu - kafejnīcas ir, internets ir pieejams, cenas kā pie mums (40-50 sant par 1 h), pasi nevajag. Nav tā, ka tagad prasītu pasi vai kaut kā tamlīdzīgi. Lepnākās viesnīcās internets var maksāt arī 2-8 latus par stundu. Ja nejauši pazaudējat pasi, kas parasta lieta, Pekinā ir LR vēstniecība ar pases nozaudētājiem nedraudzīgu vēstnieku, bet laipniem un izpalīdzīgiem visiem pārējiem darbiniekiem.

Ķīna

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem