Brīvdienas Viļņā

  • 3 min lasīšanai
Skolas brīvdienas bija laiks , kad kopā ar dziedošu kompāniju devos uz Viļņu. Jau pavasarī īsā apmeklējumā sapratu, ka sen neredzētā pilsēta ir apskates vērta, bet oktobra beigām neraksturīgi skaistais laiks un iespēja nesteidzīgi iepazīt pilsētu, pārsteidza gaidīto. Ceļā devāmies ar Eurolines autobusu, kas īpaši izdevīgs skolēniem līdz 12 gadiem- biļete vienā virzienā tikai 4,50, līdz 26 gadiem 8,10, pārējiem 9 Lati... ļoti patīkama kompānija, īpaši Miroslavs, kurš spēj atrisināt jebkuru problēmu un ir ļoti pretimnākošs. Pie tam satiksmes autobusiem nav tāds braukšanas režīms, kā īrētajiem...nokļūšana iznāk pat ātrāka... Viļņas autoosta ir blakus dzelzceļa stacijai un daudzu sabiedriskā transporta galapunkts. Biļetes vienam braucienam maksā 1,10 liti kioskos un 1,40, ja pērk pie vadītāja. Mūs sagaida brālis Vladimirs no Zilupes puses, kurš Viļņā dzīvo dominikāņu klosterī...tajā mums sarunātas naktsmājas...baidāmies par aukstumu , kad ieraugām milzīgo baznīcu un jūtam , ka ceļš ved uz pagrabu, bet lieki- diezgan labiekārtota pazemīte pieticīgām prasībām... Pāri Neris upei uz Bērnu un jauniešu centru, atklātās nodarbības bērnu korim KIVI, pēc diplomiem spriežot , varošs kolektīvs...par metodēm nerunāšu :), bet rezultāts iespaidīgs. Saulainā pēcpusdiena rada ideju paskatīties uz pilsētu no visaugstākā punkta- TV torņa...nedaudz pamīcamies trolejbusā , pāris sarunu ar vietējiem, par to , kurā pieturā vislabāk izkāpt un esam klāt. 20 m augstāks par Eifeļa torni, pakalnā .... ar vēsturi, kas saistīta arī ar Latviju- pie TV torņa 1991. gada janvārī krievu tanki sabrauca cilvēkus, kas nostājās pret pastāvošo iekārtu, pēc tam arī Latvijā sākās barikāžu laiks... Ekspozīcija torņa apakšpusē ar plāniem , maketiem un fotogrāfijām parāda, atgādina un liek atcerēties un izjust, ka nekam tādam nevajadzētu atkārtoties. Ārpusē piemiņas vietas bojā gājušajiem. Lifts par 21 litu pieaugušos un 9 litiem bērnus paceļ 165 m augstumā, kas būtu tā kā 55 stāvā. Kafejnīca ar gardiem dzērieniem, īpašām konfektēm ar tv torņa attēlu un grīdu , kas sēdošos apved apkārt tornim...atvērta līdz 22:00 . No centra līdz TV tornim aizvedīs 1. trolejbuss , zīmīgi, ka pieturvietas Viļņā daudz tālāk viena no otras nekā Rīgā. Gabaliņš jāpaiet ar kājām, necensties iet caur mājām, kas izskatās tuvāk- jāšķērso lielceļš pa tiltu...Stūrī skvēriņš ar interesantu Somijas dāvanu Lietuvai- pieminekli Karēlijas dzeguze. Vecpilsēta pārpilna skaistām baznīcām, kafejnīcām un viesnīcām. Jauks skats no augšpils , kurp var uzkāpt 10 minūtēs kājām vai dienas laikā izmantot pacēlāju. Kāds tirdzniecības centrs bija mūsu atbraukšanai par godu sarīkojis varenu uguņošanu , ko redzējām tieši no šī kalna. Kolosāls pirmā vakara noslēgums. Maximā gan pēc tam nostāvējām rindā pusstundu, visi iespējamie studenti un iebraucēji bija sadomājuši iepirkt pārtiku:) Pārdzīvojām. Sestdienas rīts atausa mākoņains, bet bez lietus un jau ap pusdienlaiku, kad satikāmies ar gidi Irēnu, saulīte atkal staigāja pa zemes virsu. Viļņas TIC piedāvā ap 10 dažādas ekskursijas ar gidu...pavasarī baudīju nakts pastaigu, šoreiz izvēlējāmies Viļņas leģendas, ko iesaku arī visiem citiem. 2 stundas pagāja nemanot, strauji un priecīgi, pa vecpilsētas ieliņām , baznīcām , laukumiem un skvēriem...saprotu, kāpēc lietuviešiem tā veicas ...viņiem leģendas daudz biežāk liek domāt labas domas vai palūgt kādam svētību dienas gaitām...un droši vien arī katoliskā tradīcija liek mazāk grēkot :) Vecpilsētas tirdziņš piedāvā Viļņas un Lietuvas suvenīrus, kafejnīcas- lietuviešu kartupeļu ēdienus visdažādākajās variācijās. Uzkāpjam augšpils kalnā dienas gaismā un secinām , ka vakarā bija labāk. Dziedātājiem un spēlētājiem vakarā koncerts Sv. Dominika baznīcā, pamaz klausītāju, bet lieliska akustika un atmosfēra... ceram, atgriezties vēl kādreiz. Šajā baznīcā padomju gados bijusi operas dekorāciju noliktava. Tagad 10 ticības brāļi dzīvo, uztur, strādā un organizē visu dzīvi tajā. No ielas nevar redzēt , bet pie vienas sienas pat basketbola grozs...Aiz žoga- kādreiz stāvējis Ļeņina piemineklis. Baznīca pati netālu no gājēju tilta un pa gabalu tiešām ir viena no pilsētas dominantēm. Čaklākie izlemj kāpt kalnā visaugstākā- 3 krustu kalnā, kur senatnē nogalināti 7 franču mūki. Pēc padomju laika krusti atjaunoti, iekārtots skatu laukums. Ar metālā kaltu karti...No upes puses diezgan tuvu var piebraukt ar mašīnu, bet lejā nolemjam kāpt pa mežu- pilnmēness apgaismo „vanagu takas”, karte dod drošību, ka nepazudīsim, un tiešām pēc mazliet skautiska kāpiena esam lejā pie Viļņas upītes, atrodam tiltiņu un esam pāri apgaismotā parkā. Gide jau teica , ka Viļņu sauc par dabas , baznīcu un tolerances pilsētu....Tiešām parku un zaļumu vairāk nekā Rīgā, tik daudz vienkopus baznīcu arī reti kur sastapsim. Kafejnīcas arī daudz un labas...Visiem dvēseles noskaņojumiem.... Mēs izvēlamies GABI ar ļoti labu kapučīno...un alus kausiem litra tilpumā :) Pēdējā nakts klostera pagrabā, svētdienas rīta gājiens uz centru , kas apliecina lietuviešu ticības spēku- visi ļaudis plūst uz baznīcām, tās ir pilnas vairākus dievkalpojumus pēc kārtas. Mājupceļā zirdziņš –autobuss tek vēl ātrāk nekā turpu ...iebraucam Rīgā pat pusstundu agrāk nekā plānots... Rīt uz skolu un darbu- ar labām atmiņām un iedvesmu !!! Bildes manā albūmā Viļņas brīvdienas....


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais