Saulainā Ēģipte - pavisam brīvam brīdim.

  • 6 min lasīšanai
  • 20 foto
Gatavojoties ceļojumam izlasīju daudz, šeit ievietoto, ceļojumu aprakstu par Ēģipti un tas man palīdzēja justies šajā tuksnešu un saules zemē drošāk. Tāpēc nolēmu pievienot arī savus iespaidus, varbūt arī tie kādam palīdzēs. Uz Šarm el Šeihu devāmies tikko paskrējušajā skolas rudens brīvlaikā, lai smeltos saules pelēcīgajam Latvijas rudenim. Ceļā devāmies četri pieaugušie un trīs bērni (4,6 un 14 gadi). Pēc 5 stundu lidojuma un 1,5 stundas pavadītā laika Šarmas lidostā, stāvot rindā pēc vīzām (labāk pirkt par 15 USD, tā noder visā Ēģiptes teritorijā) un uz pasu pārbaudi (jo šeit neviens nekur nesteidzas), beidzot nokļūstam gidu rokās, kas ļoti operatīvi sadala visus atbraukušos pa pareizajiem autobusiem. Lidojām caur JTL un kā sapratu, katram tūroperatoram šait ir pretī kāds tūroperators Ēģiptē, kurš tad arī uzņemas visu organizēšanu uz vietas. Apmetāmies viesnīcā Jazz Mirabel Beach, kas bija vislielākā no Mirabel kompleksa 3 viesnīcām. Viesnīca pasakaina - palmas, ziedi, 5 baseini, ūdens slīdkalniņi bērniem (bet arī mēs noprovējām), all inclusive. Ar ēšanu saistītās problēmas mūs neskāra, jo ēdiens patiesi bija svaigs, garšīgs, milzīga izvēle - pusdienās un vakariņās vairāk ka 10 dažādu veidu otrie ēdieni, ap 20 dažādie saldie un ēģiptiešu nacionālie saldumi. Vīns, alus, viskijs un parasts ūdens pieejams vienmēr. Ņēmām vērā ieteikumus un zobus mazgājām ar pudeļu ūdeni, bet arī tie, kas tā nedarīja, neko nesaķēra. Mūsu viesnīca atradās vistālāk no Šarmas - 22 km no Naama Bay un 27 km no Old Market. Tā arī bija mūsu izvēle, jo braucām, galvenokārt, baudīt sauli un jūru. Ja gribas vairāk piedalīties burziņos, baudīt ūdenspīpes, apmeklēt Hard Rock Cafe, tad, protams, viesnīca jāzvēlas tuvāk pilsētai, jo ne jau katru dienu būs vēlme braukt ar taksi uz turieni. Vienu vakaru aizbraucām līdz Naama Bay. Izejot no viesnīcas uzreiz metas klāt taksisti, solot dažādas cenas par braucienu. Kas interesanti, uzreiz tiek piedāvāts turp-atpakaļ. Nokaulējuši līdz 20 USD, sēžamies, viņuprāt, jaunā mašīnā, kas izskatas pēc mazliet pagarināta 4tā žiguļa ar rokas ātruma pārslēgiem. Kad uzdodam jautājumu, pēc kā var spriest, ka mašīna jauna, saņemam atbildi, ka mašīnai taču jaunas riepas!!! Sēžamies iekša un ārprātīgi skaļas ēģiptiešu mūzikas pavadībā dodamies ceļā. Noteikumu uz ceļa nav, kā gribam, tā braucam. Brīdinam citus ar tālajiem uguņiem un signalizēšanau. Šoferis visu ceļu cenšas uzturēt sarunu angļu valodā. To viņi visi zin pietiekoši labi, bet otra populārākā valoda ir krievu. Nokļūstot galā, šoferis uzzin, cik ilgi mēs te paliksim un sarunājam vietu, kur viņš mūs paņems. Uzreiz pēc izkāpšanas nokļūstam uzmācīgo tirgoņu rokās, un kā vēl nepieredzējuši tūristi iekrītam uz pirmo eļļu veikaliņu. Ja neesat nodomājuši neko pirkt, pat nezinot, uz kādu veikalu jūs aicina, nepiekrītat nekam, jo, lai vaikaliņa saimnieks neapvainotos, nāksies kaut ko nopirkt. Pēc minūtēm 20 un vienas eļlas (ļoti neapmierināts) nopirkšanas, beidzot nokļūstam uz galvenās ielas. Naama Bay jāapmeklē vakarā, jo tad tur sākas dzīvība. Ārkārtīgi daudz cilvēku - kā pārdevēju, tā tūristu. Nepārtraukti piedāvā kaut ko nopirkt. Kafejnīcas visapkārt, krāsainas gaismas, izgaismoti skatlogi. Protams, D&G, Armani un citus izstrādājumus var nopirkt katrā veikalā :) Pavadījuši mazliet vairāk kā stundu šeit sapratām, ka mums ar maziem bērniem šeit nav ko darīt un dodamies uz taksi, kas mūs arī gaida. Jau pirmajā vakarā viesnīcā vietējās tūrfirmas Travco gids, krievu valodā, jo mūs tomēr vairāk pieskaita pie tā gala un arī gadījās būt krievu grupā, iepazīstina mūsu viesnīcā apmetušos 12 cilvēkus ar ekskursiju iespējām un vietējām īpatnībām. Gids bija ļoti korekts un patīkams, un laikam gidi un apkalpojošais personāls arī bija vienīgie, kas tur nav gatavi tevi precēt vai tavu meitu pirkt par 100iem kamieļu :) Šie stāsti par kamieļiem un salauztām sirdīm katru dienu jānoklausās pa vairākām reizēm :) Ekskursijas izvēlējāmies pasūtīt pie gida un nedzīties uz Šarmu meklēt kaut ko par pāris dolāriem lētāku. Organizētas ekskursijas vienreizēji - katru vakaru saņēmām sms par laiku, cikos kas sāksies un cikos mums atbrauks pakaļ busiņš. Tas tā arī notiek, varbūt reizēm ar nelielu nokavēšanos, bet bez tevis nekur neviens neaizbrauks. Izvēlamies apskatīt koraļlu rifus divejādi - vieni ar laivu ar caurspīdīgu dibenu, otri ar zemūdeni. Skaisti, bet ja gatavojaties snorkelēt, tad pilnīgi lieki, jo snorkelējot var redzēt daudz vairāk, skaistāk un krāsaināk. Kā otru ekskursiju es ar meitu izvēlos kāpšanu Mozus kalnā. Brauciens ar autobusu uz kalnu sākas 10os vakarā. Iepriekš viesnīcā pasūtam brokastis, ņemam līdz siltas drēbes un vairāk kā 30 cilvēki dodamies 2,5-3 stundu braucienā. Kad nokļūstam galā, sākas kāpiens gandrīz 3 stundu un tā arī īsti nesapratu 7 vai 9 km garumā. Attālums tiek mērīts minūtēs - cik tālu līdz kafejnīcai? 10 minūtes. Ja esi fiziski sagatavots un šeit, Latvijā, mazliet nodarbojies ar sportu, tad varbūt kāpiens paiet vieglāk. Mums tas bija pats grūtākais un smagākais gājiens mūžā. Sākas tas tumsā, visiem tiek iedotas baterejas un aiz gida, ik pa laikam sasaucoties, visi cilvēku tūkstoši (katru vakaru no 2000 līdz 4000) sāk kāpienu - krustu šķērsu pa kalnu, serpentīnā, no vienas kafejnīcas līdz otrai. Par kafejnīcām sauc nelielu mūra ēku ar koka jumtu, kur pārdod colu, ūdeni, snikerus un marsus. Kad jautāju, kur atrodas tualete, man atbild - poslje kafe. No sākuma domāju, ka jāgaida, kad tā tualete būs, pēc tam sapratu, ka tas nozīmē - aiz kafejnīcas (protams, ka tur vienkārši ir kafejnīcas ēna). Visu ceļu gar malām beduīni piedāvā kamieļus, tas maksā 20 USD, bet visi spītīgi kāpj paši. Elpu sit ciet gaiss, kas sastāv no ceļa putekļiem salmiem, kamieļu čurām. Elpot nav ko, mugura slapja, sirds lec pa muti laukā. Kad līdz pēdējiem 750 pakāpieniem kalnā palikuši 2 km, mēs nolemjam mest kaunu pie malas un ņemam katra pa kamielim. Tā nāk kā atpestīšana, jo kamielis dara savu darbu, mēs svētlaimē sēžam kamieļa mugurā un veramies burvīgajās, zvaigžņotajās debesīs. Pēdējie pakāpieni tomēr jāveic pašām. pirms pēdējiem 100 pakāpieniem noīrējam segu pa 20 LE (10Le - 1 Ls), var arī dabūt matracīšus, jo kalnā vismaz stundu vēl būs jāgaida saules lēkts, bet tur būs tikai 10 grādi. Kalnā esam agri un gids mūs aizved uz patiešām pasakainu vietiņu, kur apmetamies gaidīt. Vietiņa bija iecienīta jo vēlāk vēl citi gidi sarūgtināti konstatēja, ka mēs esam pirmā. Vēl riņķī līdz pus 6iem sarodas cilvēki un debesis sāk sārtoties. Paveras neaprakstāmais skaistums pār kailajiem kalniem un pirms sešiem lec saule. Sarkana bumba, kas iznirst aiz kalniem un uzlec debesīs 10 minūšu laikā. Runā, ka tajā brīdī tiek atlaisti visi grēki. Pēc saullēkta sagaidīšanas visi dodas to pašu ceļu lejā un pēc pusstundas ir jau atkal 30 grādi un mēs metam visas drēbes nost. Lejā kāpeins ilgst vismaz 1,5 stundas. Tiekamies visi pie kafejnīcas, kur ieturam līdzpaņemtās brokastis. Un šeit novērojam, kā mūs visus aplenc ēģiptiešu bērneļi, kas gaida atlikumus no brokastīm. 9os apmeklējam Sv. Katerīnas klosteri un dodamies mājup. Kā trešo izvēlējāmies Luksoru, uz kuru četratā lidojām ar vietējo reisu. Ekskursija maksā 225 USD un tur iekļauts lidojums, pusdienas, viasas ekskursijas. Pārciešot bardaku vietējā lidostā nokļūstam mazā, 60vietīgā lidmašīnā, kurā fiksi visi sakāpjam un paceļamies. Tiekam pat uzcienāti ar sulu un cepumu. Luksorā atkal tiekam sadalīti pa maziem busiņiem. Uz mums četriem - viens busiņš visu dienu. Mums tiek gids, kas runā ar mums krieviski, bet ar manu meitu arī angliski. Vēl viņš prata vācu, spāņu un franču valodas. Gidu kustība viņiem tiešām attīstīta super. No 150 000 Luksorā dzivojošiem 65% strādā tūrismā. Vispirms dodamies uz Mirušo pilsētu. Valdnieku ieleja pārsteidz ar savu varenumu, karstumu. Apskatam Ramzesa I, III un IV kapenes. Bijām cerējuši arī uz Tutanhamona kapenēm, bet tur bija jāpērk atsevišķa ieejas biļete, kas maksāja 80 LE un dolāros norēķināties nevarēja. Tā kā aprobežojāmies ar apskati no ārpuses. Luksorā 39 grādi. Apskatam Luksoras templi, izstaigājam pasaulē otro lielāko arhitektūras piminekli - Karnakas templi. Viss ir tik iespaidīgi, ka gribas pārlasīt Senās Ēģiptes notikumus, lai atsauktu atmiņā visus valdniekus un faraonus, kas tika pieminēti. Apskatam arī alabastera darbnīcu, papirusa muzeju un eļļu veikalu. Alabastera veikalā izvēlamies dažādus darinājumus un iekrītam lielajā kaulēšanas procesā. Pirmā cena, ko prasa par izstrādājumiem ir vienkārši fantastiska - 325 USD. Nepatīkami, ka mums arī nav ne mazākās jausmas, cik šie izstrādājumi varētu maksāt. Pēc pusstundas kaulēšanās cenu samazinam par vairāk kā 2 reizēm, bet, protams, esam pārliecināti, ka tāpat pārmaksājām krietni. Papirusus gan var pirkt, jo tur visam klāt ir cena, kas nozīmē, ka tā arī paliks, un tur ir liela izvēles iespēja no 25LE līdz 4000 LE. Atpakaļ lidojam 8os vakarā, lidostā novērojot krievu buntošanos, jo netika viņiem padots reiss. Tūristu no Krievijas ļoti daudz un dzirdam daudz atzinīgu vārdu no pārdevējiem un apkalpotājiem, kad sakām, ka neesam no Krievijas, bet tikai runājam un saprotam krieviski. Iepirkties vislabāk mums patika viesnīcas veikalos, jo tur pārdevēju uzmācība nebija tik šausmīga un attieksme krietni vien eiropeiskāka. Visam pa vidu, protams, sauļošanās (krēms ar aizsardzību vismaz 10- 16, ja nav vietējā solārija iedeguma :) ) , bezgalīga peldēšanās, snorkelēšana. Tai mēs uz vietas pirkām čībiņas (ap7 USD) un silikona masku (ap 50 USD). Pleznas gan snorkelējot nav nepieciešmas. Zemūdens pasaule bija fantastiska. Netālu no viesnīcas bija wild beach, tāpēc mēs pat nedevāmies uz Ras Mohamedu, bet snorkelējām uz vietas. Tā arī ir viena no lietām, ko var skatīties, izvēloties viesnīcu. Ātri paskrēja nedēļa un lai visu pagūtu apskatīt, vajag vēl otru klāt. Piramīdas šorez palika neapskatītas. Tās nākamgad.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais