Sabiedriiba kuraa ljoti viilos

  • 1 min lasīšanai
Nolemu uzrakstiit sheit paris rindinju no mana celojuma uz Latviju...saakshu ar to,ka esmu dzimis Latvijaa un uzaudzis pierigaa,gadus 8 atpakalj izbraucu uz ASV un taa arii paliku,bet shaa gada saakumaa radaas iespeeja apciemot radinjus utt un taa nu es 3.martaa ieseedos lidmashinaa lai no Detroitas ierastos Londonaa un peec tam Rigaa. Kas mani Latvijaa paarsteidza ir tas ,ka ja neskaita jaunaas celtnes kas ir saceltas un lielveikali,tad parejais nekas nebija mainijies.Vairaak sanaaca vilshanos,jo palikushi draugi nekaa vairaak kaa par naudas prasishanu un aizdoshanu nezinaaja,dzeeraaju pilnas ielas un rupju cilveeku visapkaart,lai nu man piedod visi tie Latvju zemes patrioti,bet tadaa bedree es nemuuzham negribeetu atgriezties...restoranaa apkalpotajas nelikaas ne zinis par mani un manu pasutijumu un peec aizradijuma ka es joprojaam gaidu savu pasutijumu man strupi noteica,ja nepatikot,tad lai tinoties araa ar savaam kaajaam,pretejaa gadijumaa izmetishot uz ielas..nu jauki Ko gribeeju teikt,ja pirms brauciena biju excited ( nezinu kaa partulkot precizaak)un pat apsveeru iespeju braukt atpakalj,tad tagad mani ar slotas kaatu tajaa zemee iekshaa nedabuusi,kur cilveeki ir rupji,druumi un neciena viens otru,tad luuk miilishi,jums tur nekad labi neies,ja pashi nemainisieties! Ar cienju Damars-Detroitaa.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais