Itālija, Lombardija, Pjemonta un Ligūrija.

Māris Binde 16.01.2012 9 min lasīšanai 81 foto

1. DIENA Nu tā lūk, jau domāju ka vasariņa mūs ātri pametīs, tāpēc jau augustā ar draugiem paķērām Ryanair lētās aviobiļetes un 21. Septembrī metāmies to panākt Ziemeļitālijā. Gribējās vēl paplunčāties Ligūrijas jūras dzidrajos ūdeņos un apmeklēt Lombardijas, Pjemontas un Ligūrijas treknākos objektus. Pēc paša sazīmētas tūrisma kartes likās ka šeit būs jādzīvo vismaz gadu !!! Nespējam atjēgties kad esam jau virs Alpu kalniem, emocijas vēl pastiprina lidostā pirktais balzāma kopčiks ! Planējam zemāk pāri Iseo ezeram un nosēžamies viduslaiku pilsētiņā Bergamo. Paiet laiciņš kamēr tiekam pie sava iepriekš Autoeuropa kantorīpasūtītā Ford Fiesta un pa automaģistrāli nesamies uz Lombardijas galvaspilsētu Milānu. No milzīgā piedāvājuma iepriekš bija grūti atrast kādu lētu, brīvu viesnīcu. Nakšņojam viesnīcā Linkoln. Pārsteidz itāļu viesmīlība un sirsnība. Sāk tumst, traucamies uz vecpilsētu, gribam to izbaudīt nakts gaismās. Pa ceļam atrodam mūsu makam draudzīgu veikalu, pielādējam bagāžnieku ar vīnogām, maizi Ciabatu un pāris pakām vīna pa 1.eur litrā ! Ko vēl vajag padomju tūristam !? Nobruņojušies ar foto- video tehniku klīstam nakts foto medībās pa vecpilsētu. Rāpoju pa asfaltu, guļu zālē lai dabūtu kadrā milzīgo 15. gs. Milānas valdnieku Sforcezupili. Izrādās ka 4. gs. Milāna bijusi Romas impērijas galvaspilsēta, imperators Konstantins I šeit apstiprināja kristietību ka oficiālo reliģiju. Tālāk nesos uz Pasaules trešo lielāko baznīcu – Milānas domu. Pa ceļam apskaužu nesteidzīgos tūristus, kas ielu restorānos bauda vīnu un vakariņas. Daudzās vietās redzu sarkanospaklājus, Milāna taču skaitās Pasaules augstās modes galvaspilsēta ! Doma baznīca ir milzīga, to cēla 400 gadus, to rotā neskaitāmas smailes, kontrforsi un 3500 statujas !!! Pilns ar cilvēkiem, kaut kur šķērsieliņā skan romantisks saksofons, pūš silts dienvidu vējiņš – tauta bauda dzīvi! Nogriežamies varenajā Milānas ,,viesistabā,, – 19.gs. Viktora Emanuela II galerijā, šeit var dabūt ,,lētas,, lietiņas no modes māksliniekiem Prada, Gucci, Armani, Dolce & Gabbana, Cavalli... Kāda ,,Draugu,, komentētāja bija pareizi ievērojusi ka tie nav telefonu numuri bet gan CENAS! Jūtu ka Milānā jāatgriežas jo izrādās ka labākais apskates objekts ir Doma baznīcas jumts ! Vēl tik iemūžinu pasaulslaveno La Scala operu kas izskatās (atvainojiet)pēc Bolderājas kultūras nama, un viss uz čučumuižu.

2. DIENA Atguvuši spēkus dodamies uz ziemeļiem – ezeru un kalnu zemi. Šeit ir četri Pasaules skaistākie ezeri, bet jūtu ka redzēsim tikai Como un Magiore ezerus. Vasara ir noķerta, varam baudīt ceļojumu ! Como ezers ir kā liela jūras zvaigzne ar trim stariem kas nolaidusies starp kalniem. Pie viena stara pieķērusies Como pilsētiņa ko dibinājuši senie romieši. Kā barbars klīstu kopā ar japāņu tūristiem pa sīko ieliņu labirintiem. Steidzos uz pilsētas galveno atrakciju, braucienu ar funikulieri uz kalna galā esošo Brunati ciematiņu.Prasu kādam nosvīdušam itāļu velosportistam kur tas labais ,,nice wiev uz leiku,, šis man laipni lombardiešu valodā visu izstāsta (nebrīnos, jo lasīju ka itāļi runā tikai dzimtajā valodā !) Beidzot atrodu vietu, no kuras paveras fantastisks skats uz ezeru, Como pilsētu un sniegotiem Alpiem. Tālāk pa šauru, līkumotu ceļu gar ezera krastu dodamies uz Belladzio pilsētiņu. Skati paveras arvien krāšņāki– kalni, mazi viduslaiku ciematiņi, villas, baznīcas un palmas. Draugs piestūres iegājis azartā, atkal tēlo Šumaheru , riepas kauc, jūtos kā centrifūgā ! Izpletis acis no brīnumiem riju vīnogas un cenšos ko nofilmēt ! Jūtu vairs nav labi, tūlīt atstāšu sava mazā kuņģīša saturu kādas skaistas romiešu villas dārzā !!! Ezeri slaveni ar savām villām, pa ceļam apskatam Melzi villu. Blakus mazs zvejnieku ciematiņš, mazā ostiņā mazas buru laiviņas, saule silda, uzmola sauļojas dažas pīles un simpātiska itāliete, villā eksotiski augi, rododendri, kaktusi ... bet kas par smaržām ! Nebrīnos ka tik romantiskā vietiņā komponists Lists šeit ķerot kaifu sacerēja divus klavierkoncertus ! Laiks paiet nemanot, dodamies uz Belladzio ciematu, no kura pa serpentīniem dodamies augstu kalnā. Skats no augšas mūs pārsteidz, var redzētvisus trīs kalnu ieskautos milzīgā ezera atzarus ! Žēl, bet jādodas jau uz Maggiore ezeru. Ezera krastā uz augstas klints gribam apskatīt teiksmaino 8.gs. Angeras pili, neveicas – ciet ! Es sasvīdis, apkāries ar tehniku lienu stāvā klintī pīdamies staipīgos ērkšķu krūmos ar cerībām atrast kādu vājāku vietiņu cietokšņa mūrī. Lienu augšā pa sienu bet sagriežu roku, jo mūrī iemūrēti stikli lai aizsargātos no viltīgajiem padomju tūristiem ! Sāk tumst, traucamies uz Maggiore ezera otru pusi uz Stresas pilsētu, kur mums pasūtīts hotelis. Pēc Como ezera Maggiore vairs neliekas tik iespaidīgs, jo kalni mazāki. Pa ceļam labs skats no Aronas pilsētas uz Angeras pili otrā krastā. Stresa izrādās brīnumaina viduslaikupilsētiņa pie ezera. Maldamies pa līkajām ieliņām, klīstam pa promenādi, apbrīnojam varenos hoteļus, tālumā ezera tumsā kā teiksmains, izgaismots kuģis peld Bellas sala. Vecpilsētas skvēriņā atrodam omulīgu kafejnīcu, pasūtam ,,īsto,, itāļu lazaņju, salātus un sulu (10 ls !). Esam ļoti vīlušies - ,,īstā,, izrādās tāda bieza pankūka ar nesaprotamu pildījumu kas peldēja taukos !!! Kā jau nepieredzējuši tūristi salātiem piegāzām balzamo mērci, kas izrādījās tīrs etiķis un olīveļļu (nu idioti !)! Dabīgi ka pa nakti uzmetās nelabums, istabai nebija logu, sāku smakt ... jutos kā ,,Kurskā,, ieslodzīts !!!

3.DIENA Bet no rīta ... saule, spirdzinošs vējiņš, sēžamies kuģītī un dodamies uz Bella salu. Ja ir vairāk laika tad izdevīgāk ir apmeklēt visas trīs ezera salas. Bellas salā bīskaps Borrome uzbūvēja brīnišķīgu villu ar pasakainu botānisko dārzu. Dārzs atrodas uz kāpņu veida terasēm ar dīķiem, paviljoniem un skulptūrām, apkārt ezers un kalni - kā paradīzē. Skaidrs ka uz ezeru zemi ir jāatgriežas citreiz, lai visu varētu smalkāk izpētīt.No Stresas ar funikulieri ir iespējams uzbraukt augstā kalnā, bet augšā dūmaka, jādodas tālāk apkārt Po upes ielejai pa kalniem uz Pjemontas galvaspilsētu Torino. Līkumojot pa bezgalīgiem serpentīniem apmeklējam milzīgo D,Oropa klosteri, no šejienes ar funikulieri ir iespējams uzbraukt 2500 metu augstumā no kurienes var redzēt Po upes ieleju un sniegotos Alpus, bet atkal traucē dūmaka ! Lai to pārdzīvotu, klostera veikaliņā iegādājos dzīvības eliksīru – kalnu pļavu zālīšu uzlējumu. No laipnā un smaidīgā mūka žestiem tā arī nesaprotu kurus orgānus labāk smērēt, bet nojaušu ka var arī lietot iekšķīgi. Līkumojot lejā pa serpentīniem uz Sasas ielejas pusi, gribam vēl paspēt uz vienu no unikālākajiem Pjemontas rajona tūrisma objektiem – San Mishele klosteri. Tuvojoties klosterim skats paveras grandiozs, varenās ielejas vidū vakara saules starosvirs dūmakaspaceļas stāvs kalns, no kura izaudzis drūms cietoksnis. Skats kā ,,Gredzenu pavēlniekā,, ! Traucamies kalnā lielā ātrumā, bet tik un tā nepaspējam, iekšā netiekam, pa mazu lodziņu no cietokšņa augšas kāds bārdains mūks kaut ko vervelē un liekās sūta visus tūristus uz elli ! Nu nekas, līdz tumsai, sēžot stāvas klints galā,baudot eliksīru, meditēju saules rieta staros ! Tumsā ierodamies Ferrari dzimtenē Torino. Liels nogurums, bet jāsaņemas un jāpaklīst pa naksnīgo pilsētu. Par Torino neko labu nebiju dzirdējis, bet tā pārsteidz ar savu varenumu, tomēr karaļu pilsēta ! Centrā milzīgs laukums, kurā notiekvērienīgsgadatirgus, skan mūzika, tauta tusē, iespēja degustēt sierus, desas, vītināto gaļu, olīveļļu un citus našķus. Tā nu es gremojot vītināto gaļiņu kopā ar apmierināto tautu klīstu gar Doma baznīcu, karaļu pilīm un Romas impērijas laika pilsētas nocietinājumiem.

4 .DIENA Rīts sākas ar problēmu – kādu kumosiņu atkal izvēlēties no treknāsitāļu ,,tortes,, ???Citai reizei atstājamAlpu kalnus un Aostas ielejas daudzos cietokšņus.Nu beidzot dodamies uz Ligūrijas jūras pusi ! Negaidot aiz Torino uzskrienam milzīgai Stupinigi medību pilij, brīnums – kartē tādas nav ! Šodienas galvenais apskates objekts ir Bosseo ala. Ilgi mēs maldāmies pa kalnu ceļiem bet redzam skaistus dabas skatus un mazus ciematus. Beidzot atrodam alu, izrādās tā sākas no mazas kafejnīcas. Dienā ir tikai četras ekskursijas, mums laimējas, gides pavadībā dodamies pazemē. Es jau sāku baudīt alu, bet izrādās tā ir tikai eja uz to ! Pa speciāli izveidotu taku ložņājam pa alas labirintiem, dodamies arvien dziļāk un augstāk pazemes kalnā. Pārsteigumu bez gala, ala paliek arvien lielāka, visa spocīgi izgaismota, starp klintīm čalo maza upīte. Pārdabisku sajūtu pārņemti pēc divām stundām atkal ieraugam dienasgaismu. Nu laižamies lejā no kalniem uz dienvidu pusi. Tumsā atrodam mūsu kempingu netālu no Sanremo pilsētas. Izkāpjot no mašīnas sajūtam spēcīgu smaržu aromātu, apkārt palmas, banānkoki un eikalipti. Pēc smagās dienas veldzējamies Ligūrijas siltajos ūdeņos, viegls dienvidu vējiņš, jūra šņāc, zem palmas baudām itāļu vīnu, kaut kur tālumā Nicas un Monako ugunis ... ,,krasota,, !

5.DIENA Pamostos un saprotu ka sapnis turpinās ! Rīta SPA jūrā un dodamies uz vienu no brīnišķīgākajām Itālijas mazpilsētām Dolceaqua. Mums kārtējais brīnums – mikroskopiska, upes un klinšu ieskauta sena pilsētiņa, virs kuras paceļas teiksmaina pils. Aizelsies ložņāju pa mazo ieliņu labirintiem, kuras izkārtotas dažādos līmeņos, jūtos kā skudru pūznī, mazi krodziņi, mini veikaliņi, šauras, augstas, laika zoba sagrauztasmājas, īsta viduslaiku atmosfēra! Tālāk mūsu ceļš ved gar Ligūrijas piekrasti, caur daudzām pilsētiņām un lepnajiem kūrortiem. Acis izvalbījis grozu galvu kā ūpis un brīnos par eksotiskajiem skatiem. Obligāti jāpiestāj pie viduslaiku pērles,Cervo pilsētas. Kamēr pārējie ceļabiedri veldzējas jūrā un bauda saules starus, es kā apmāts, ziņkāres mocītsskraidu pa kāpnēm un līkajām ieliņām. Laiks paiet nemanot, ar asarām acīs drāžoties uz 160km/stpa autostrādi cauri neskaitāmajiemkalnu tuneļiem pamājam Genovai,jo jātiek līdz mūsu apartamentiem Moneglia pilsētiņā. Dīvaina tikšana uz šo vietiņu, jābrauc pa simts gadus vecu 8 km garu,vienvirziena dzelzceļa tuneli.

6.DIENA - ,,PARADĪZE,,Pēc grafika spriežot šodien jābūt sapņa kulminācijai ! Dodamies uz Ligūrijas austrumu piekrasti ,,Cinque Terra,, (tulkojumā ,,Pieczeme,,) nacionālo parku. Pabraucam garām lielai ostas pilsētai La Spezia un esam sasnieguši skaistāko Ligūrijas piekrastes pērli, pilsētiņu Portovenera. Tā atrodas interesantā vietā, uz klinšainas pussalas ar maziem līcīšiem, kuras galā Palmaria un Tino salas. Romas impērijas laikā šeit atradies skaistuma un mīlestības dievietes Venēras templis. Pilsētiņa ir kā vētru appūsta klinšu puķe jūras krastā. Apkārt liela dzīvība, pilns ar tūristiem, mazā ostiņa mudž no laivām, jahtām un kuģīšiem ! Šeit ir viss kas ceļotājam vajadzīgs – šauras, haotiskas viduslaiku ieliņas ar sablīvētām majām, kuras ieskāvis sens cietoksnis, klintis, palmas, kaktusi, kafejnīcas, suvenīru veikaliņi un pludmales. Aizklīstu līdz pussalas galam, tur uz klints,senu mūru ieskauta paceļas simpātiska baznīca. Ieslēdzu videokameru, un pēkšņi baznīcas torņa zvani sāk atskaņot kādu itāļu melodiju, tūristi sastingst no pārsteiguma! (Šis video noteikti būs jāieliek ,,Draugos,,). Vēl tik palmu ēnā nobaudu slaveno itāļu saldējumu un varam doties uz Cinque Terru brīnumaino Sentiero Azzurro taku. Tomasa Huka ceļvedī lasīju ka pārgājiens pa to esot bijis autora lielākais piedzīvojums Itālijā. Pa līkumainu kalnu ceļu nonākam takas sākumpunktā Riomagiore ciematā. Šeit jau VII gs. pirms musu ēras bija apmetušies grieķu bēgļi. No augstas klints var redzēt visu ~ 15 km garo maršrutu, kas gar Ligurijasjūras krastupa klintīm stiepjas cauri pieciem zvejnieku ciematiem. Visus ciematus savā starpā pa pazemes tuneļiemsavieno Ģenovas dzelzceļa līnija, tā kā katrs var sev izvēlēties piemērotu maršrutu. Sākas mūsu gājiens pa Paradīzi, laiciņš ,,silts,,+ 33 grādi, saule cepina. Visi ciematiņi izskatās kā no pasaku grāmatas – šauras, augstas mājiņas, ņigu ņegu saceltas dažādos līmeņos, izkrāsotas maigos, krāsainos pasteļtoņos, visur puķes un kaktusi. Riomagiores ciemata ostiņā cilvēki kā kaijas sasēduši uz klintīm līča krastā, kāds peldas ... kāds bauda savu picu ...kāds maigojas ar draudzeni ! Lielās takas daļu no šejienes līdz Manarolai sauc par Via dell Amore – mīlestības taka, kas izcirsta jūras krasta klintīs. Šeit tūristu ka biezs jo var staigāt arī tie kam grūti pārvietoties. No Manarolas līdz Cornigliai taka slēgta jo vienkārši daļa iegāzusies jūrā ! Aiz Manarolas kādā klinšainā līcītī nolemjam nopeldēties. Uzvelku baseina brilles un kopā ar kādu simpātiskuķīniešu meitenimetos Ligūrijas ūdeņos. Jūtos kāIhtiandrs, redzamība ap 30 metri ! Nav iespējams aprakstīt tās emocijas kas tevi pārņem zemūdens pasaulē !!!Divi traki itāļi izklaidē tautu un lec no 30 metrus augstas klints jūrā !!! Iztrakojušies, sēžamies vilcienā un dodamies uz trešo – Corniglia ciematu, kurš atrodas augstas klints galā! Kad romieši šīs ligūru zemas iekaro, šī teritorija nonāk Corniglia ģimenes rokās. Vietējie smalkie vīni senāk bija pazīstami visā Itālijā ! No Corniglias ar kājām, pārkarsuši, pāri kalniem un aizām, caur olīvkoku birzīmvelkamies uz 1000 gadu veco zvejnieku ciematu Vernazzu. Pa ceļam satopam vēl pāris maniakālus sarkanģimju tūristus un pāris treknas ķirzakas kas ar līdzjūtību vēro dīvaiņus.Bet bija to vērts – baudam saules rietu pār Paradīzi !!!Grūti TO visu sagremot,ciematiņāzem auksta krāna dzesēju savu pārblīvēto,kūpošo galvu. Viss ... vēl tik jūras krastā uz molabaudām vēsu aliņu un šķēli picas, uztaisu pāris Vernazas nakts bildes un ar vilcienu cauri tuneļiemdodamies un saviem apartamentiem.Pārējie brauca līdz mašīnai un tad uz mājām, bet neiesaku tā darīt, ar vilcienu ir tik ātri un ērti !

7.DIENA Nu tā, esam atkopušies, mazliet skumīgi, ka šī ir mūsu ceļojuma pēdējā diena un pēcpusdienā jādodas uz Bergamo. Pa ceļam nolemjam iebraukt Ligūrijas piekrastes pilsētiņā Portofino. Mūs atkal sagaida pārsteigums, Portofino izrādās bagātākais Itālijas kūrorts, maza simpātiska viduslaiku pilsētiņa ar daudz maziem līcīšiem, greznām villām, senu cietoksni, viss vienos zaļumos, puķēs, kaktusos, palmās, pilns ar tūristiem, visi laimīgi, mazajā ostā milzīgi miljonāru jūras kuteri. Nepārtraukti kursē mazi kuģīši, paradīzes stūrītis ! Pilsētiņas galā pussala, kur kalna galā pils, no kuras vijās daudz klinšainu dabas taku. Atrodam mazu, klinšainu līci ar saulainu pludmali. VISS !!! Laiks apstājies, gozējos saules staros kā ķirzaka, vēroju skaistās itāļu meitenes, ik pēc brīža veldzējos dzidrajā ūdenī, dzenos pakaļ krāsainām zivīm, pētu jūras zvaigznes un ežus, virs galvas palmas un eikalipti... atjēdzamies pēcpusdienā, sapnis laikam beidzies ! Nesamies ārprātīgā ātrumā pa autostrādi uz Bergamo pusi, pāri Po upes līdzenumam. Vēl tik pēdējā nakts Bergamo pilsētā un uz mājām ! Nu tā, kaut kā jānobeidz savu vakara pasaciņu ! Ņemiet par labu !