Andalūzijas ceļojuma 7. daļa “Gaismas krasts-Costa de la Luz".

Pēteris Vēciņš 18.11.2011 13 min lasīšanai 108 foto

Andalūzijas ceļojuma 7. daļa “Gaismas krasts-Costa de la Luz".

Sveicināti atkal! Beidzot esmu pabeidzis mana stāsta 7. un pēdējo daļu. Pagāja labs laiciņš, kamēr uzrakstīju visu ko vēlējos. Šo to jau gan piemirsu, bet nekas, gan jau kadreiz-citreiz!

Kārtējo reizi atgādinu tiem, kuri manu stāstu sāk lasīt šeit. Šī jau ir mana stāsta 7. daļa un iepriekšējās sešas esmu publicējis iepriekš.

Un tā tad! Ir jau mūsu ceļojuma 7. pilnvērtīgā diena, esam Manilvā, un Port La Duguesā. Pagājušo vakaru mēs nedaudz paballējāmies! Tas jau faktiski bija otrais jautrais vakars, jo ieprikšējo Granadā arī pavadījām tīri lustīgi. Tagad. Pēc šīm divām ballītēm, kuras jokojoties nosaucām par „Flamenko nakti” un „Balcon Party”, esam it kā noguruši un tādēļ šodiena mums ieplānota, kā vieglas atpūtas diena, pirms došanās mājup-rītdien.

Šorīt ar celšanos nesteidzamies un katrs to dara pēc saviem ieskatiem. Brokastīs arī neko īpašu negatavojam, jo no pagājušās nakts balkona balles, šis tas ir palicis. Lēnā garā pabrokastojam un pavērojam rīta rosību lejā, ostas teritorijā. Pirmās ēstuvītes jau atvērušās, jūrā dodas zvejnieki, kuru laivām šeit arī atvēlēts neliels stūrītis.

Tie kas piecēlušies agrāk, izmet nelielu lociņu pa La Duguesas ostas apkārtni. Aizejam līdz abu molu galiem. Pavērojam zvejnieku ikdienu un kaķu rosību ap zvelnieku laivām. Izskatās ka jūrā tiks likti tādi kā murdi. Drīz mums pivienojas pārējie kolēģi un jau varam doties ceļā.

Mūsu šodienas plānos ietilpst pludmaļu reids pa Kosta de la Luz piekrasti. Pa ceļam apskatīsim pāris objektus, kuri atrodas burtiski pie pludmalēm. Izbraucam no La Duguesas un gar krastu dodamies Algesiras pilsētas virzienā. Pabraucam garām Lalinea un Gibraltāram, un šķērsojam Algesiras pilsētu. Pilsēta diezgan paliela un ļoti industriāla. Šajā pilsētā atrodas viena no lielākajām ostām Gibraltāra šaurumā. Algesiras un Gibraltāra ostas, veido tādu kā tandēmu un atrodas abpus Gibraltara līcim. No Algesiras ir ļoti attīstīta un intensīva prāmju satiksme ar Āfrikas piekrasti. Prāmji no šejienes dodas uz Seūtas ostu (Seūta-spāņu anklāvs Āfrikas-Marokas krastā) un Tanžeru. Ik uz soļa degvielas uzpildes stacijās, izkartnes spāņu un arābu valodā norāda, ka šeit var nopirkt biļetes uz prāmjiem, kuri dodas uz Tanžeru. Par iespējām nokļūt tur varat izlast citā manā stāstā, par braucienu no Tarifas uz Tanžeru, bet tagat par šodienas galveno mērķi.

Kosta de la Luz (Costa de la Luz).

Algesiras faktiski ir pilsēta, kurā sākas tūristu iecienītais Kosta de la Luz krasts. Par Kosta de la Luz, jeb Gaismas krastu dēvē, Andalūzijas, Atlantijas okeāna krastu, no Gibraltaras šauruma, līdz Gvadiānas (Guadiana) upes grīvai, Huelvas provincē, uz robežas ar Portugāli. Šo piekrasti iecienījuši Spānijas, gan ārvalstu tūristu. Ūdens temperatūra šeit ir zemāka, kā Vidusjūras piekrastē un pūš stipri vēji. Toties šeit vairumā ir smilšainas pludmales, atšķirībā no Vidusjūras akmeņainajām. Piekrastē ir arī vairāki tūristiem nozīmīgi objekti, tādi, kā Kādisas pilsēta, Donjanas nacionālais parks, La Rabidas klosteris un citi, no kuriem dažus apskatīsim šodien. Jāpiebilst, ka no šīs piekrastes pilsētas Palos-de-la-Fronteras, Kristafors Kolumbs uzsāka savus Amerikas ceļojumus.

Mēs šodien gan aplūkosim tikai nelielu daļiņu no šīs piekrastes. Par ko arī pastāstīšu. Aiz Algesiras ceļš ved pa diezgan kalnainu apvidu. No ceļa šeit labi saskatāms pretājais, Āfrikas krast un tā augstākās virsotnes. Protams ka vis labāk var redzēt Musas kalnu tandēmā ar Gibraltāra klinti. Jo tālāk virzamies Tarifas virzienā, jo vairāk parādās vēja ģeneratoru, kuri izsēti pa apkārtēju kalnu nogāzēm. Šis Atlantijas un Vidusjūras piekrastes stūrītis, ir īpaši vējiem bagāts un spāņi nav palaiduši garām iespēju ražot enerģiju uz tā rēķina. Šeit var redzēt simtiem, ja ne pat vairāk, kā 1000 vēja ģenerātoru!

Drīz jau esam nonākuši pie Tarifas pilsētiņas, bet dodamies tai garām, jo pēc mūsu plāna,Tarifa būs, šodienas atpūtas ceļojuma noslēgums. Mūsu pirmais mērķis ir Punta Paloma pludmale, kura atrodas kādus 5-7 kilometrus aiz Tarifas, nu jau Atlantijas okeāna krastā. Ceļā šo vietu viegli pamanīt, jo n to var redzēt no auto maģistrāles, kura šeit iet gar pašu jūru. Tālāk jūras krastā ir augstu smilšu kāpa, līdzīgi kā Palangā. Uz ceļa ir arī norāde Punta Paloma beach. Palomas pludmaje ir viena no jaukākajām pludmalēm šajā piekrastē.

Un vispār! Ja jūs kādreiz dodaties uz Andalūziju, tad atcerieties! Tās pludmales, kuras atrodas Kosta de Sol piekrastē ir tikai niecība, salīdzinājumā ar šejienes pludmalēm. Kosta de Sol pludmalēs nav normālu smilšu, tur ir vai nu oļi, vai kaut kas līdzīgs smiltīm, akmeņu un putekļu maisījuma izskatā! Un! Ja vēlatiess izbaudīt kārtīgu pludmaļu šarmu, tad kāpjat auto un droši dodaties šurp, uz Kosta de la Luz! Šeit jūs varēsiet atrast jaukas, baltu un dzeltenu smilšu pludmales, jeb kurai gaumei. Ir gan arī pāris mīnusi. Šeit Atlantijas okeānā, ūdens temperatūra ir nedaudz vēsāka, kā Vidusjūrā, aiz Gibraltāra klints. Otrs mīnuss, šeit bieži pūš stipri vēji un var būt diezgan lieli viļņi. Kas vienam mīnuss otram pluss! Šo Kosta de la Luz piekrasti iecienījuši vindserfinga un kaitserfinga cienītāji! Jo šeit ir ideāli apstākļi šo sporta veidu piekopšanai.

Tātad esm nokļuvuši Palomas pludmalē. Šeit ir auto stāvvietas, kurās auto varat atstāt bez maksas. Pirmais ko darām, mēģinām pievārēt vienu no smilšu kāpām. Tas nav viegli izdarāms, jo kājas strieg irdenajā smiltī un tu slīdi atpakaļ lejā. Ideāla atrakcija! Pēc kāpu šturmēšanas dodamies pie okeāna un meklējam vietiņu, kur kādu laiku pasauļoties un paplunčāties, Atlantijas okeānā. Visu krastu okupējuši kaitserfinga fanāti un mēs paejam kādu gabaliņu tālāk no parkinga, jo tur to sērfotāju ir drusku mazāk un būsi drošs, ka kāds ar savu parašūtu neuzkritīs virsū! Šeit arī pavadām kādu laiku sauļojoties, mēģinot panirt ar trubiņu un veicot nelielu pastaigu gar kāpām.

Šeit gribu pateikt par vienu leitu, drošībai. Ja jūs šeit esat nolēmis peldēties un nirt, tad esat uzmanīgi! Pats krasts ir klāts ar patīkamu smilti, bet vietām, tālāk no krasta, zem ūdens, ir asi akmeņi un klinšu izvirzījumi, kuri pidevām, apklājušies ar asu gliemežvāku kārtu. Tādēļ rūpīgi jāskatās zem kājām, kur brist. Peldot un nirstot, ievērojiet pisardzību, lai viļņi jūs neuztriec uz klinšu veidojumiem vai akmeņiem.

Tālāk aiz klinšu raga pludmales galā, sākas jau nākamā pludmale, kuru daba sadalījusi tādos kā sektoros, ar klinšu strēlēm. Šeit parasti apmetas vientuļi pārīši, jo katrs te var atrast tādu, kā savu maziņu pludmalīti vai līcīti, starp divām klintīm.

Pēc divu- trīs stundu atpūtas un sauļošanās, dodamies uz auto, lai nomainītu dislokācijas pludmali. Tagad dodamies uz nākamo līci. Tas jau atrodas nedaudz tālāk no Tarifas, pēc kādiem vēl 5 kilometriem uz auto ceļa Algesiras-Kadisa ir norāde- Baleo Claudia. Tur arī nogriežamies un vēl pēc kilometriem 5, šķērsojot interesantu kalnu lauku apvidu nonākam nākamajā pieturas punktā.

Bolonijas līcis un antīkā pilsēta Baelo Claudia.

Līcis te ir līdzīgs kā iepriekšējais, tikai šeit mazāk klinšu, bet ir līdzīga smilšu kāpa pludmales labajā galā. Bet! Pirms dosanās uz pludmali, mēs apskatīsim vēl vienu interesantu vēstures nozīmes objektu, tieši blakus pludmalei, jūras krastā. Tas ir seno romiešu pilsētas Baielo Klaudijas drupas. Pirms kārtējās sauļošanās un peldes, izstaigājam šo seno romiešu pilsētu, jeb teritoriju, kur tā atradusies.

Baielo Kaludija (Baelo Claudia) ir viena no seno romiešu pilsētām Atlantijas okeāna krastā, netālu no paša Gibraltāras šauruma. Pirms aptuveni 2000 gadiem vietējo zvejnieku apmetnes vietā, Romas imperātora Klaudija valdīšanas laikām šeit tika izveidota viena no romiešu apmetnēm.

Pirmajā gadsimtā, laikā kad sāka attīstītiestirdniecība starp Eiropas un ziemeļ Āfrikas krastiem, apmetne ieguva pilsētas tiesības un tika nosaukta,par godu imperātoram, par Baielo Klaudiju. Pilsētas iedīvotāji galveno kārt nodarbojās ar tunču zveju un sālīšanu, trauku un krūku ražošanu, kā arī protams ar tirdzniecību, kura bija labi attīstīta, pateicoties pilsētas atrašanās vietai. Pilsētai bija arī liela politiska nozīme valsts pārvaldē. Pilsēta savu uzplaukumu izbaudīja 2. gadsimta vidū, bet jau gadsimta beigās, pagaidām vēl īsti nav noskaidrots, kādā veidā. Ticamāk zemestrīces, vai kādas citas kataklizmas rezultātā, piedzīvoja pagrimumu.

Pie tā visa, 3. gadsimtā, pilsēta piedzīvoja barbaru, ķeltu, dažādu pirātu un vēlāk Vīstgotu uzbrukumus un laupīšanas. Lai arī pilsēta, vēlāk, Vīsgotu valdīšanas laikā, baudīja nelielu renesansi, tā beidz pastāvēt 6.gadsimtā, kad pēc arābu-berberu atnākšanas, tās nozīmīgo vieto jau ieņēma Tarifas pilsēta.

Pēc arheologu veiktajiem izrakumiem atzīts, ka Baielo Klaudija ir viena no plašākajiem un bagātākajiem arheoloģiskajiem atklājumiem, saistībā ar Romiešu valdīšanu Ibērijas pussalā.

Šeit atklāti un apskatāmi tādi objekti, kā bazilika, tirgus, templis un pat teātris.. Trīs izbūvēti akvadukti un attīstīta ūdensvadu sistēma nodrošinājusi pilsētu ar ūdeni. Attīstīts ielu un ceļu tīkls.Tas viss liecina par pilsetas iedzīvotāju augstu sadzīves un kultūras līmeni.

Baileo Klaudija atrodas okeāna krastā. Tieši tepat var arī apskatīt, Bolonijas kāpu (Duna de Bolonia). Bolonijas līci, pie kura senāk atradās Baileo Klaudijas pilsēta, no abām pusēm ieskauj klintis, bet starp tām, plata ir smilšu pludmale. Spēcīgās okeāna vēja plūsmas, saulē sasilušo, sauso smilti, sapūtušas visai iespaidīgās kāpās, kuru platums sasniedz vietām vairāk kā 200 un pat 500 metru. Un augstumā sasniedz 30 metrus pārsniedzot nogāzē augošo priežu galotnes. Šī ir pasakaina vieta pludmales atpūtas mīļotājiem.

Tā kā mēs šodien arī esam pludmales mīlētāji, tad dodamies šajāpludmalē un apmetamies netālu no bāriņa, kurš atrodas aiz kāpas. Šiet ir pāris plussu. Te, tik pat kā nav neviena kaitserfista, kuri traucetu mierīgu vāļāšanos pludmalē, šeit smilšu grunts stiepjas dziļāk okeānā, kā iepriekšējā pludmalē un nav bīstamo zem ūdens klinšu un akmeņu. Nu protams! Pluss ir arī bārs ar gardu alu, līdz kuram nav tālu jāiet! Tas ir tepat, nepilnus 100 metrus no mūsu sauļošanās pleķa!

Vēļājamies pludmalē, pa retam iestiprināmies ar kādu vēsu aliņu!! Kas gan var būt labāks par šo! Dažiem, pēc vakardienas ballītes grēkiem, pāris kausu alus, atgriež veselīgo izskatu un uzlabo garstāvokli! Vēl pāris stundas un nolemjam atkal mainīt dislokācijas vietu. Kāpjam auto un dodamies tālāk

Izbraucam uz autoceļa Algesiras-Kādisa un sekojam pa to, kādus 30 kilometrus. Tad pie pilsētiņas Vejer de la Frontera, kura atrodas kalna galotnē, nogriežamies pa kreisi, virzienā uz Zahora. Vejer de la Frontera arī ir apmeklēšanas vērta, bet mūsu plānos šodien neietilpst! Kā nekā, mums šodien ir pludmaļu diena.

Zahorā atrodas mūsu nākamais pieturas punkts. Tas ir Trafalgāra rags.Trafalgāra rags ir viens no Kosta de la Lus piekrastes ragiem, jeb pussala. Starp divām plašām smilšu pludmalēm uz klints, kura dažkārt paisuma un lielu viļņu ietekmē, pārvēršas par salu uzkuras uzbūvēta 34 metrus augsta un 50 augsta virs jūras līmeņa, bāka.

Pasaules vēsturē šī vieta slavena, ar Atlantijas okeānā 1805. gada 21 oktobrī notikušo, jūras kauju starp Napoleona rīcībā esošo, spāņu-franču apvienoto floti un angļu slavenā jūras admirāļa Horācija Nelsona vadīto angļu floti. Nelsonam izdarot vairākus veiksmīgus manevrus, izdodas sagraut spāņu un franču apvienoto floti, nezaudējot nevienu kuģi. Spāņu-franču flote zaudē 22 kuģus un dominanti Gibraltāra šaurumā un Atlantijas piekrastē. Angija šīs kaujas rezultātā, saglabā un nostiprina savu dominanti Atlantijas okeānā un Vidusjūrā. Pats Nelsons šajā kaujā iet bojā no snaipera raidītas lodes.

Par godu admirālim Nelsonam, Londonas centrā uzstādīta uzvaras kolonna un laukums kurā tā atrodas nosaukts par Trafalgāra laukumu, kuru zina praktiski visi, kuri bijuši Londonā. Admirālis Horācijs Nelsons apbedīts Svēta Pāvila katedrālē, Londonā. Tāda lūk vēsture, visai necilai vietai šeit Spānijā.

Iebraucam Zahoras ceimā un pie iebrauktuves uz Trafalgāra ragu iegriežamies kafejnīcas teritorijā esošā parkingā. Tā kā ir jau spēcīga pecpusdiena, nolemjam šeit ieturēs maltīti, bet vis pirms aiziesim līdz pašam ragam un bākai uz tā.

Izrādās, ka līdz bākai janoiet paprāvs gabals! Jo strēle līdz bākai nav tik īsa, ka sākotnēji izskatījās. Zemes strēles abās pusēs aiz kāpām, var redzēt garas smilšu pludmales. Pirms pašas bākas ir neliels pacēlums, kurš nav stāvs, bet sagādā dažiem no mums grūtūbas, jo saule cepina kartīgi un pirmie secina, ka laikam šodien saules jau ir par daudz, jo ādu jau sāk dedzināt! Apstaigajam apkārt bākai un pussalai un dodamies atpakaļ uz kafejnīcu. Pie reizes tiek izdarīts secinājums, ka šodien saules pietiek un uz pludmali vairs neiesim. Pludmales šeit tiešam skaistas un smilšainas, var redzēt, ka jūrā akmeņu šeit vispār nav, bet mums šodien pietiek.

Kafejnīcā pasūtam vieglas pusdienas. Dažam labam gan nav apetītes un tiem pietiek ar alu, vai gaspačo zupu. Gaspačo šeit tiešām ļoti grds. Faktiski tas ir uz tomatu bāzes pagatavots kokteilis, ar kārtīgu garšvielu devu, kaut kas līdzīgs aukstajai zupai, tikai ass pēc garšas.

Tā kā pludmaļu tūrei sakām – finišš, un īstenībā jau tuvojas vakars, tad gar Atlantijas piekrasti, sākam ceļu atpakaļ līdz Tarifai. Kādu gabaliņu sekojam gar piekrasti līdz Barbates pilsētai, pēc tam līdz Zahara de los Atunes ciemam, kur jau dodamies līdz auto ceļam Kādisa-Algesiras. Pirms pašas Barbates pilsētiņas šķērsojam kalnu ar interesantu ciedru koku meža stādījumu. Zahara de los Atunes ciemā paveras lieliski skati uz kalniem ar vēja ģenetoriem.

Tarifa.

Jau esam uz auto ceļa Kādisa-Algesiras. Kādisa (Cadiz) ir lieliska un ļoti interesanta Kosta de la Luz pilsēta. Uz to noteikti vajadzētu aizbraukt, bet šodien mums tam vairs nav laika. Tas jāatstāj, kādam no nākamajiem ceļojumiem. Mūsu pēdējais pieturas punkts šodien ir Tarifa.

Iebraucam Tarifā. Tā ir pavisam maza pilsētiņa, bet ar ļoti intensīvu dzīves ritmu. Šeit atrodas osta, no kuras atiet lielākā daļā prāmju uz Tanžeru Marokā. Tādēļ te var sastapt dažādu tautību ļāužu kokteili, kuri dodas uz Maroku un atpakaļ. Te arī pulcējas daudzum daudz jūras sporta veidu cienītāji, kuriem Tarifa ir kā atbalsta punkts un dislokācijas vieta. Kaitserfisti, vindserfisti, burātāji, daivinga cienītāji uzskata Tarifu par vienu no labākajām vietām savu sportu un hobiju relizēšanai.

Aktīvajiem nirējiem šeit ir tik daudz iespēju! It īpaši tiem kas interesējas par grimušajiem kuģiem. Kur vēl var atrast tik daudz kuģu vraku, no dažādiem gadsimtiem, kā šeit Gibraltāra šaurumā, kur satiekas vidusjūra ar Atlantijas okeānu un jūras satiksmes krustpunktā, kur vēstures notikumi risinājušies spraigi!

Tā tad, nedaudz no Tarifas vēstures.Tarifa-nosaukums radies, kad šo pilsētu ieņēma musulmaņu karaspēks 710 gadā un nosauca par godu pirmajam berberu karavadonim Tarif ibn Malluka, kurš kopā ar Tarik ibn Zijadu, izsēdināja karaspēku tagadējās Spānijas Atlantijas krastā.

Starp citu, mūsdienās plaši lietotais jēdziens Tarifi (muitas, gāzes u.t.t.) radies tieši šeit, jo Tarifa kļuva par pirmo maksas ostu, kur tika iekasētas arī muitas nodevas un tirgotāji šīs samaksas nodēvēja par tarifiem, atvasinot no pilsētas nosaukuma.

Tarifa, kā apdzīvota vieta jau zināma no Romas impērijas laikiem, kad dēvēta par Julia Transdukta, jeb vienkārši Transdukta. Romiešu laikā pilsēta pakļāvās blakus esošās Baileo Klaudijas vietvalžiem. Pilsēta, jeb precīzāk sakot zvejnieku ciems ne ar ko īpaši neizcēlās starp citiem tuvumā esošajiem ciemiem. Iedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību, lauksaimniecību.

Pēc arābu-berberu atnākšanas 710 gadā, Tā tiek nodēvēta par Tarifu un iegūst pilsētas statusu. Šeit tiek uzcelts cietoksnis un osta. Pilsēta izbauda uzplaukumu, jo attīstās tirdzniecība starp Eiropas un Āfrikas krastiem. Pilsēta iegūst nozīmīgu vietu, kā tirdzniecības tā arī militārās strtēģijas sfērās. 12. gadsimtā pilseta piedzīvo nelielu ekonomisku pagrimumu, skarā ar kariem starp kristiešiem un musulmaņiem, kuru rezultāta pilseta tiek pakļauta kristiešu uzbrukumiem. Pilsēta zaudē savas pozīcijas Algesirasai, kura atrodas tuvāk Vidusjūras krastiem, pie tagadējās Gibraltāras pussalas un vairāk pasargāta pret iebrukumiem. 12 gadsimtā Tarifa kļūst par Granādas emirāta sastāvdaļu. 1292. gadā pilsētu ieņem kristieši, kastīliešu karaļa Sančo IV vadībā. Pēc diviem gadiem, seko mauru realizēts pilsētas aplenkums un Mauri atgūst pilsētu. Tikai 1340 gadā musulmaņi zaudē pilsētu un Sančo IV nodod pilsētu vietējā valdnieka Guzmana pārvaldījumā. Kopš 13. gadsimta vidus, pilsēta visu laiku ir Spānijas valdījumā, izņemot ļoti īsu periodu 1810 gadā pēc Napoleona vadītās Franču armijas iebrukuma.

Esam jau Tarifas centrā, atstājam auto te pat pie ostas un dodamies pastigā pa Tarifas vecpilsētu un cietoksni, tā saucamo Guzmana cietoksni-pili no kura sienām var redzēt Āfrikas krasta siluetu. Faktiski, tās izveidots pārbūvējot esošo kalifa Abd ar Rahmana būvēto mauru cietoksni. Cietoksnis tika papildināts ar torņiem, no kuriem vienu vēl šodien dēvē par Guzman el Bueno torni. Te pat pie cietokšņa, atrodas uz mošejas pamatiem izbūveta Sv. Matteja kristiešu baznīca.

Pēc pastaigas pa Tarifas šaurajām ieliņām, atgriežamies ostmalā un dodamies pussalas virzienā. Šeit gribu izstāstīt par trīs interesantiām lietām. Tarifā atrodas zemes rags Punta de Tarifa ar nelielu saliņu Isla de las Paloma galā, uz kuras izvietots cietoksnis. Šis rags ir vistālākais Eiropas kontinenta dienvidu punkts un tieši šis rags nosacīti atdala Vidusjūru no Atlantijas okeāna. Treškārt, tieši šeit ir arī vis šaurākā vieta Gibraltāras šaurumā starp Eiropas un Āfrikas kontinentiem.

Šeit mēs nobildējam pāris bildes uz Atlantijas okeāna un Vidusjūras fona, kur uzstādītas zīmes ar attiecīgiem uzrakstiem.Un tad jau dodamies atpakaļ uz auto, lai atgriestos apartamentos Manilvā un La Duguesā. Pametam Tarifas pilsētiņu un braucam Algesiras virzienā. Šeit pa ceļam var pamanīt daudz putnu un ļaudis kuri tos vēro. Protams ka mūsu uzmanību piesaista stārķi, kurus labi zinām Latvijā.

Izrādās, ka tuvējās Tarifas piekrastes pludmalēs un piekrastes laukos, pavasaros un rudeņos, var sastapt daudz ornitologu un putnu mīlētāju, jo šeit ir ideāla vieta gājputnu vērošanai. Gibraltāra šurumā, un tieši pie Tarifas ir gājputnu ceļu krustpunkts. Šeit var novērot masveidīgu mūsu Latvijā populāro stārķu migrāciju. Tuvējās pļavas tie izmanto, kā atpūtas vietu lidojumam no Eiropas ziemeļu piekrastes uz Āfriku.

Tā arī mūsu ceļojums iet uz beigām un mēs līdzīgi kā stārķi, veiksim lidojumu. Tikai atšķirībā no stārķiem, kuri tagad pametuši Latviju un lido uz dienvidiem, mēs lidosim ziemeļu virzienā uz Latviju, bet daži uz majām Londonā.

Noslēgums.

Šķērsojot Algesirasu, pa Vidusjūras piekrasti atgriežamies La Duguesā. Vakaru pavadām vietējos, La Duguesas krodziņos, jautrā kompānijā ar vietējiem, jeb precīzāk sakot vietējiem ārzemniekiem, kuri uz šejieni pārcālušies dzīvot no dažādām valstīm. Šeit dzīvo daudz angļu, vāciešu un dažādu citu valstu pārstāvju. Viņi ir pārdevuši savas mājas savās zemēs un izvēlējušies par savu dzīves vietuKosta de Sol piekrasti. Un ja tā labi padomā! Te tiešām ir jauki un komfortābli. Kadēļ gan nedzīvot šeit, kur īpašumu cenas ir lētākas kā Londonā un pat Rīgā? Cenas veikalos, lielai daļai preču, arī šeit ir zemākas kā Londonā un Latvijā. Tātad, viela pārdomām!

Bet tiem kuri nedomā pārcelties uz dzīvi šajā jaukajā vietā-Andalūzijā, iesaku: obligāti kādreiz uz šejieni atbraukt atpūsties, izklaidēties un baudīt visu, ko jums var dot Kosta de Sol un Andalūzija!

Beidzot garais stāsts ir galā! Rīt lidojam uz Londonu un daži tālāk uz Rīgu. Tā teikt-uzredzēšanos Andalūzija! Noteikti uz redzēšanos, jo ne tuvu visu esam apskatījuši! Andalūzijā ir vēl daudz vietu, kur vērts pabūt! Sevilja, Kādisa, Heres de la Frontera, Kordova, Hajena, Almērija, Huelva-tas tikai nedaudz no visa, kur vajadzētu aizceļot! Bet tas jau nākotnē! Gan jau uz šejieni vēl atbrauksim un tad varēšu paturpināt stāstus par Andalūziju.

Dienas kopsavilkums:

Nobraukti aptuveni 250 kilometru. Tekošie izdevumi: Pusdienas restorāniņā Trafalgāra ragā 10 euro. Pludmales bārā uzkodas ar alu ap 7 euro.

Foto albūms (119 bildes) ar stāsta sub titriem: manā draugu galerijā.

Pēcvārds.

Paldies teim, kuri bija pacietīgi un izlasīja manu garo stāstu. Nebiju domajis, ka tas sanāks tik garš. Kāds varbūt teiks, ka par garu! Bet! Es laikam nemāku to īsāk izstāstīt. Gribēju lai tiem kam interesē ceļojumi, varētu palasīt un atrast kaut ko sev noderīgu.

Pats bieži lasu, ko raksta citi un šad tad atrodu ļoti noderīgu informāciju! Ceru ka kādam būs noderīga arī mana informacija un ja kads vēlās ko uzzinat vairāk, tad savās iespeju robežās varu palīdzēt. Rakstiet vēstules profilā-draugos, centīšos atbildēt. Varbūt ne uz reiz, jo ne vienmer ir brīva laika, bet atbildēšu.

Par nākotnes plāniem: Patreiz top vēl viens stāstiņš, kurš labi noderētu, kā papildinājums ceļojumam Andalūzijā. Tas būs par braucienu no Tarifas uz Tanžeru Marokā.

Vēl top gara rakstu sērija par Londonu, kā nekā dzīvoju Londonā un labprat padalīšos ar savu versiju, kā to apskatīt.

Februārī došos uz Marokas dienvidiem un pēc brauciena atkal būs ko rakstīt.

Pagaidām viss. Uz redzēšanos!