Andalūzijas ceļojuma 6. daļa "Malaga un Saulainais Krasts-Costa de Sol".

Pēteris Vēciņš 17.11.2011 31 min lasīšanai 119 foto

Malaga un Saules krasts.

Sveicināti atkal! Nu jau esmu nonācis līdz sava stāsta sestajai daļai! Rkastīšana neiet ātri, jo brīvu laiku un iedvesmu ne vienmēr var rast. Te kārtējo reizi atgādināšu tiem, kuri manu stāstu sāk lasīt šeit. Šī jau ir mana stāsta sestā daļā un piecas daļas esmu publicējis iepriekš, bet septītā daļa vēl nav pabeigta un tiks publicēta tuvākajā laikā.

Smagais rīts līdz Kosta Tropikal.

Šodien sākas mūsu ceļojuma sestā pilnvērtīgā diena un jau trešo nakti pavadījām kempingā Las Lomas, Sjerra Nevada kalnos, netālu no Granadas. Šorīt ceļamies tā drusku pavēlāk, jo pēc vakrdienas nakts dzīves Granadā, kempingā atgriezāmies stipri vēlu. Daži no mums, vispār atgriezās tikaiap septiņiem no rīta! Pamožamies ap 10.00 un nesteidzīgi pagatavojam brokastis. Pirms tam gan daži aiziet ieņurkot kempinga baseinā. Gaiss gan tā īsti vēl nav iesilis un pelde ir visai spirgta. Jeb kurā gadījumā, tā atbrīvo mūs no vakardienas grēku sekām. Aktīvakie „nakts putni”, gan paguļ ilgāk un baseinu ignorē!

Beidzot visi esam savākušies un pametam kempingu.

Šodien mums paredzēts atgriesties piekrastē un pa ceļam apskatīt Malagas pilsētu, un izbraukt cauri veselai rindai, slaveniem Kosta de Sol kūrortiem. Pie Granadas izbraucam uz Auto bāņa, kurš ved uz Motrilas pilsētu, Vidusjūras piekrastē. Cēļš līdz piekrastei ir ļoti labas kvalitātes un ved cauri kalnu masīvam. Šeit paveras lieliskas kalu ainavas, kuras šķērso šis lieliskais auto bānis, ar grandiozām konstrukcijām-tiltiem, viaduktiem un tuneļiem. Vietām estakādes seko viena otrai un šķērso dziļas un platas aizas! Šeit ienāk prātā mūsu Latvijas ceļu kvalitāte un intrigas ap to uzturēšanu un būvēšanu. Šiet Spānijā, auto ceļiem tiek pievērsta īpaša uzmanība un tie ir ļoti labas kavlitātes. Tiek būveti daudzi jauni ceļi un auto maģistrāles un tas viss ļoti sarežģītos apstākļos, kalnu apvidos. Brīžiem pat šķiet, ka vietām tiek piļauti pārspīlējumi, bet tas laikam mans subjektīvas spriedums! Neskatoties uz presē izdaudzināto krīzi Spānijā, ceļu būves darbi šeit nav apsīkuši!

Pie Motrilas pilsētas tiek veikti pamatīgi ceļu būves darbi un pagriezienu Malagas virzienā nav visai viegli atrast, jo norādes uzstādītas visai haotiski. Tālāk sekosim virzienā uz Malagu, bet nolemjam nebraukt pa jauno uzbūvēto auto bāni un braukt pa pikrastes veco ceļu. Tā arī darām. Šeit pa ceļām šķērsojam dažus piekrastes pilsētas ar vairākām viesnīcām un lieliskām pludmalēm. Lielākā un populārākā no tām ir Almuņekara (Almuñécar) kura iietilpst tā saucamajā Kosta Tropikal (Costa Tropical) piekrastē. Par Kosta Tropikas tiek dēvēta Vidusjūras piekraste, Granadas provincē, aptuveni 100 kilometru garumā, no Kosta de Sol līdz Kosta Almeria.

Mūsu plānos šodien neietilpst šīs pilsētas apmeklējums, bet ja kāds kādreiz dodas uz Andalūziju, tad droši var ieplānot apmešanos šajā pilsētā. Almuņekara ir savdabīga, atpūtnieku iecienīta pilsēta šeit piekrastē, austrumu virzienā no Malagas un ir gandrīz pus ceļā uz Almērijas pilsētu, kuru arī ir vērts apmeklēt šeit Andalūzijā. No Almuņekaras var labi saplānot dažādus ceļojumus, dažādos virzienos,gan pa Kosta Tropikal un Kosta Almerija piekrasti, gan uz Malagu, gan Granadu un Almēriju. Viesnīcas te nav dārgas un ir labas kavalitātes. Pilseta tiešām jauka un patīkama, lai izvēletos to par ceļojumu starta punktu. Esmu to darījis agrak. No šejienes līdz Malagas un Almerijas lidostām ir nepilni 100 kilometru.

Pabraucam garām Almuņekarai un pa piekrastes lokiem dodamies Malagas virzienā. Šeit paveras lieliskas panorāmas uz Vidusjūras līčiem, mazām pludmalītēm un kalniem. Mūsu pirmais mērķis arī ir, viena no mazajam-klusajām pludmalēm šeit. Pludmales šeit var manīt ik pa gabalam, bet lai tajās nokļūtu, tad jākāpj lejā pa visai stāvām un salīdzinoši augstām nogāzēm! Atrodam vietu kur iespejams nobraukt ar auto līdz pašai pludmalei, jo ka nekā, pēc vakardienas izpriecām ar vīnu Granadā, nav vēlmes kaut kur kāpt!

Diena šodien atkal visai karsta, tādēļ kādu laiciņu veltam peldei vidusjūrā, lai atdzesētos, noskalotu vakardienas grēkus un atgūtu enerģiju. Arī vakardienas „nakts putniem” pelde atgriež enerģiju!

Ļoti ilgi nekavējamies, jo mums vēl jāpaspēj apskatīt Malagu. No pludmales dodamies virzienā uz Nerhu (Nerja), kur nokļūstam uz auto bāņa, lai dotos uz Malagu. Šeit Nerhā, laika trūkuma dēļ, arī izlaižam vienu ļoti interesantu objektu, kuru noteikti ir vērts apmeklēt! Esmu bijis tajā agrāk! Tas ir slavenais Nerhas alu komplekss (Cueva de Nerja).

Stāsta, ka Nerhas alas 1959 gadā, nejauši uzgājusi jauniešu kompānija, kura kunga prātā devušies mājās no ballītes tuvējā Maro ciemā. Ar alām Spānijā nevienu nepārsteigsi, bet tāda izmēra kā šīs, par kurām līdz šim nekas nebija zināms un tās atradās, Maro ciema iedzīvotāju, pašā deguna galā un neviens nebija zinājis!

Kopējā Nerhas alu platība pārsniedz piecu profesionālā futbola laukumu platību! Paralēli jau ierastajiem stalaktītiem šeit tika uzieti arī pirmatnējo iemītnieku zīmējumi, kuri šeit veidoti vairāk, kā 20 tūkstošus gadu atpakaļ. Vienā no alas zālēm, līdzīgi, ka iepriekš rdzetajās alās Gibraltārā, ierīkota koncert zāle, kurā uzstājušies dažadi pasaules slaveni dziedātāji un dejotāji, tadi kā Monserrat Kabaljē, Mistislavs Rostropovičs un citi.

Lai alas apmeklētu, nav nepieciešami gida pakalpojumi. Tajās nav iespējams apmaldīties. Biļetes var nopirkt pie ieejas un tās maksā 7 euro. Ņemiet ikai vērā, ka alas ir slēgtas no 14.00 līdz 16.00, kad spāņiem ir siesta jeb pusdienas pārtrsukums.

Starp citu! Visa stāsta laikā, esmu laikam piemirsis atgādināt, ko nozīmē spāņu siesta. Siesta ir svēta lieta! Spāņiem pieņemts, ka pusdienlaikā, pēc maltītes vajag nedaudz atpūsties, vai pat pasnaust. Tāda kā dienas guļa! To šeit arī sauc par siestu. Siesta tiek stingri ievērota un tādēļ bieži saskarsieties ar to, ka daudzi veikali un iestādes, dienas vidū uz pāris stundām var būt slēgti!

Tātad iesaku! Ja esat šajā pusē, tad noteikti apmeklējiet šīs alas. Tās tiešām ir iespaidīgas! Varenākas kā tās ko apskatījamies Gibraltārā. Informācija par šo objektu pieejama majas lapā: http://www.cuevadenerja.es

Ja dodaties apskatīt alas, tad peie reizes pēc alu apmeklējuma variet apskatīt arī pašu Nerhas pilsētiņu. Tajā ir ļoti interesantas pludmales un piekrastes terases, viena no tām, vis interesantākā, pašā centra starp divām pludmalēm, saucās- Eiropas balkons (Balcon De Europa), no kuras paveras lieliski skati uz pludmalēm un piekrasti.

Faktiski Nerha jau skaitās Kosta de Sol piekraste. Tieši šī ir slavenās Kosta de Sol piekrastes pirmā austrumu puses pilsēta. Atsevišķi par Kosta de Sol pastāstīšu drusku vēlāk, bet tagad mēs jau dodamies uz Kosta de Sol centru, jeb lielāko pilsētu Malagu.

Malaga.

No Nerhas, auto bānis, pa piekrastes piekalnēm, nedaudz nostāk no jūras, ved līdz Malagai. Pabraucam garām populārām apūtnirku pilsētām Torre del Mar un Velez-Malaga, un jau drīz lejpusē pie jūras var pamanīt Malagas pilsētu ar tās ostu. Pirms pašas malagas nogriežamies virzienā uz Vidusjūru un tālāk jau sekojam gar pašu jūras krastu uz Malagas centru.

Tātad! Malaga ir lielākā pilsēta Kosta del Sol piektastē un otra lielākā pilsēta Andalūzijā, aiz Seviljas. Pašas Malagas pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniez 550 tūkstošus. Pilsēta atrodas diezgan lielā līdzenumā, tāda paša nosaukuma kalnu-Malagas kalnu, pakājē.

Nedaudz vēstures. Malagu aptuveni 1100 gadus pirms mūsu ēras, dibinājuši Feniķieši un nosaukuši to par Malaka. Tālāk seko romiešu valdīšanas periods, kad Malaga kalpo kā svarīga osta Ibērijas pussalā. Pēc Romas impērijas sabrukuma, pilsēta nonāk Vīsgotu valdījumā, bet 8. g.s. Malagu ieņem arābu-berberu karaspēks. Gandrīz astoņus gadsimtus ilgajā musulmaņu valdīšanas periodā, Malaga kļūst par nozīmīgāko ostu un ekonomisko centru Kordovas Halifātā, vēlāk Granadas Emirātā. Kādu brīdi Malaga bija pat Emirāta galvaspilsēta. 1487. gadā Kastīlijas karaspēks iekaro Malagu un tā tiek pievienota Kastīlijai, kura vēlāk pārtop par Spāniju. Pēc arābu padzīšanas Malagai nepaveicas, jo Kādisa un Sevilja iegūst monopol tiesības, tirdzniecībai ar jaun atklāto Amēriku. Malaga pārtop par provinciālu pilsētu ar vietējās nozīmes ostu. Pie visa tā, Malaga tiek pakļauta neskaitāmiem pirātu uzbrukumiem.

1501. un no 1568 līdz 1574. gadiem, Malagā notiek Morisku sacelšanās. Moriski, kā tika dēvēti arābi un berberi, kuri palika šeit pēc rekonkistīdas pabeigšanas un tika pakļauti represijām, un ar varu tika mēģināts pievērst tos kristietībai. Kristieši centās iznīcināt visu, kas bija saistīts ar Islama ticību un kultūru. Kad sāka iznīcinātas mošejau un dedzināt korāna rakstus, vietējie musulmaņu iedzīvotāji-moriski uzsāka sacelšanos.

Situācija izmainās 19. g.s., kad Malaga atkal pārtop par svarīgu ostu un industriālu centru. Bet tad Spānijā notiek vairākas revolūcijas un pilsoņu kari, kuri neiet secen arī Malagai. Pilsoņu karā, no 1936. līdz 1939. gadam, Malagā tika izvietota republikāņu armijas flote. 1937. gada februārī, Franko-nacionālistu armijai ar Itālijas atbalstu ieņem Malagu. Seko diktatora Franko valdīšanas periods.

Vēl Franko valdīšanas laikā, kad Spānija piedzīvo liberalizācijas procesus, Malaga piedīvo strauju ekonomisko pacēlumu. Šajā laikā popularitāti Eiropas tūtistu un atpūtnieku vidū, iegūst Kosta de Sol kūrorti. Tajā pat laikā strauji attīstās rūpniecība, kā rezultātā Malagā ierodas daudz darba migrantu no austrum Eiropas, kuri veicināja ekonomikas izaugsmes procesu visās sferās.

Vēl viens ekonomikas izaugsmes bums, notiek deviņdesmitajos gados, kad Spānija kļūst par Eiropas Savienības dalībnieci. Malaga šodien ir viens no lielākajiem rūpniecības centriem Spānijā, kura attīstība, neskatoties uz ekonomiskam krīzēm pasaulē un Spānijā, turpinās arī šodien.

Malaga ir ne tikai industiāls centrs. Tā ir arī nozīmīgs kultūras un mākslas centrs Andalūzijas reģionā, spānijā un visā Eiropā kopumā. Šeit dzimis un pavadījis jaunību slavenais mākslinieks Pablo Ruiss Pikaso. No mūsdienu Malagas slavenībām ar pasaules slavu, var peminēt holivudas aktieri un mūziķi Antonio Banderasu, kurš savas mākslas pamatus licis tieši Malagā.

Pilsētai ir ļoti sena un bagāta vēsture. Viens no ievērojamākajiem ar vēsturi saistītajiem objektiem, ar kuru mēs arī sāksim Malagas apskati, atrodas piekrastes joslā, Gibralfao kalna-„Kalns ar bāku” pakājē, blakus pilsētas vēsturiskajam centram. Tas ir Malagas cietoksnis, jeb Alkasaba(Alcazaba de Malaga). Faktiski te ir divi cietokšņi, kalna piekājē ir tieši Alkasaba cietoksnis, bet virs tā, kalnā Gibralfaro cietoksnis. Tos vienu no otra atdala neliela ieplaka, bet tilts pār to savieno abus cietokšņus. Abi cietokšņi, šajā stratēģiski nozīmīgajā vieta uzbūvēti arābu-Nasrīdu dinastijas valdīšanas laikā.

Alkasaba un Gibralfaro.

Ērtāk šos objektus apskati iespējams veikt, sākot to no augšējā Gibralfaro cietokšņa, jo tad jums nebūtu jāiet pret kalnu. Tādēļ uz reiz pirms paša pilsētas centra dodamies augšup Gibralfaro kalnā. Noparkojam auto un dodamies uz Gibralfaro cietoksni. Šeit saskaramies ar nelielu pārsteigumu! Izrādās, ka šodien kompleksa galvenā daļa-Alkasaba, kaut kādu iemeslu ir slēgta, bet Gibralfaro cietoksnī var tikt. Parasti šeit var nopirkt koplekso biļeti šo abu cietokšņu apmeklēšanai un tā maksā 3.45 euro, bet tikai uz Gibralfaro cietoksni tad 2.10 euro. Tā kā mums šodien iespējams iekļūt tikai šeit-Gibralfaro cietoksnī, tad mēs nolemjam apskatīt to un tad ar auto doties jejup uz centru.

Šeit tiem, kas plāno apmeklēt šos cietokšņus un pilsētu iesaku darīt savādāk. Auto varat atstāt šeit, tad apskatieties Gibralfaro cietoksni, pēc tam doties lejup, apskatīties Akasabas cietoksni un tad, varat izstaigāt arī Malagas vecpilsētu. Pēc tam, kāds, vai visi kopā ar taksi, varat atgriesties šeit pēc auto. Par parkingu šeit jūs samaksāsiet 2euro, uz neierobežotu laiku, bet pilsētas centrā parkings maksās aptuveni tik pat, cik samaksāsiet par taksi. Tajā pat laikā, jūs vienkarši varat iziet apskates maršrutu, nestaigājot turpu un atpakaļ, un ne pret kalnu. Ja negribat braukt ar taksi, tad varat mēģināt atgriesties šeit kājām ejot, bet pret kalnu, bet tas nebūs viegli.

Gibralfaro cietoksnis.

Dodamies iekšā Gibralfaro cietoksnī. Kā jau iepriekš minēju, Gibralfaro cietoksnis izvietots tāda paša nosaukuma kalna galā („Kalns ar bāku”) 131 metru virs jūras līmeņa, virs pilsētas un jau tajā laikā esošā Akasabas cietokšņa. Būvēts tas 14 g.s. pēc Granadas emīra Jusufa I rīkojuma, lai izveidotu papildus drošību un aizsardzību Alkasabas cietoksnim. Arī pēc pilsētas nonākšanas Kastīliešu-Spāņu kontrolē, līdz pat 1925. gadam Gibralfaro kalpoja militārajām vajadzībām. Pa starpu 18 g.s. Kārļa III valtīšanas laikā cietoksnis tika restaurēts. Bet 1925. gadā ar Spānijas karaļa Alfonso rīkojumu, tika nodots tautas vajadzībām. Šodien šeit ierīkots muzejs.

Cietoksnis apjozts ar dubultu sienu rindu, starp kurām ir ejas, iekšējā sienas ir augstāka par ārējo. Cietokšņa ugstākajā punktā izvietots lielākais tornis, jeb skatu laukums ar lielu platformu, kur tika izvietoti lielgabali ostas akvatorijas kontrolēšanai. Virs cietokšņa sienām izveidotas ejas, pa kurām ērti varam iet un vērot skatus uz leju un iekšā cietoksnī. Nocietinājuma sienas, ar vairākiem tornīšiem in izbīdījumiem, zig-zag veidīgi, ved lejup pa rietumu nogāzi, līdz pat Alkasabas cietoksnim, veidojot tādu ka koridori un savienojas ar to.

Galvenie vārti, atrodas cietokšņa rietumu pusē, zem liela nocietinājumu torņa. Ieeja tornī izveidota ar diviem 90 grādu leņķa pagriezieniem un beidzas iekšējā pagalmā. Torņa augšējā platformā ierīkotas speciālas lūkas no kurām iespējams kontrolēt visu perimetru ap torni un ieeju. Pie visa papildus no flanga, atrodas izvirzīts tornis „Baltais tornis”, no kura iespējams papildus kontrolet pieeju galvenajiem vārtiem. 16. g.s. blakus Baltajam tornim tika ierīkoti vēl vieni vārti. Vēl vieni vārti atrodas pretējā-austrumu pusē, kurus arī piesedz izvirzīts tornis flangā, kuru eja savieno ar mūriem.

Cietokšņa garnizona sastāvs varēja pārsniegt piecus tīkstošus. Aizsardzības gadījumam cietokšņa centrālajā daļā bija ierīkota aka, bet papildus tika izvietotas vairākas ūdens tvertnes, kur uzkrāt ūdeni aplenkuma gadījumam.

Apjožam cietoksni pa mūros veidotajām ejām un agrižamies pie auto, lai dotos lejup uz centru. Nobraucam lejā un tuvu piekrastei, pie pašas „Plaza de la Malagueta” arēnas atrodam parkingu. No šejienes turpinām pastaigu pa Malags vecpilsētu. Dodamies vecpilsētas virzienā un jau virs piekrastes parka, kalnā var redzēt Alkasabas cietokšņa mūrus. Ka ju teicu, šodien Alkasabā netiekm un dodamies uz vecpilsētu, gar tās mūriem. Alkasabā esmu bijis iepriekš un iesaku jeb kuram, kurš ierodas Malaga, apskatīt to.

Alkasaba.

Malagā ir sava Alkasaba (cietoksnis). Tas ir mauru cietoksnis un pils, kuri it kā miniatūrā kopē leģendāro Alhambru Granadā. Cietokšņap pamat būvdarbi tika veikti 8. g.s. Kordovas halifāta valdnieka Abderrahmana I. Valdīšanas laikā. Iepriekš šajā vietā jau bija bijuši nocietinājumu veidojumi, kurus pirms tam radīja senie romieši, vai pat senāk feniķieši. XI g.s. Malagas Alkasaba tiek nodota Granādas Emirāta valdījumā. XIII g.s., kad arvien straujāk attīstījās artilērija, emīrs Jusufs I dod rīkojumu pārbūvēt cietoksni atbilstoši jaunām militārām reālijām. Tad arī tika izveidots jauns aizsardzības mūru komplekss un izbūvēts cietoksnis Gibralfaro kalnā. Abi šie cietokšņi no šī laika veido vienotu ansambli.

Šie abi cietokšņi ilgstošu laiku tika uzskatīti par neieņemamiem. Līdz 1487. gadā, pēc ilgstoša aplenkuma cietuksnis nonāk Kastīlijas-katoļu karaļpāra Ferdinanda un Elizabetes valdījumā. Taisnību sakot cietoksnis tā arī netika ieņemts, tas padevās tikai pēc ilgsošās blokādes, kura izraisīja badu un ūdens trūkumu.

Vēlāk Alkasabas cietoksnis tika izmantots kā Karaļa rezidence, bet Gibralfaro, armijas vajadzībām kalpo, līdz pat 1925 gadam.

Sākotnēji Alkasabas cietoksnis, tika būvēts, kā aizsardzības citadele. To apjoza ar divām biezām sienām, ar aizsarg torņiem, kuri savstarpēji savienoti ar ejām un kurus tagd šeit var apskatīt. Agrāk cietoksnis bija savienots arī ar trešo aizsarg sienu kompleksu, jeb tā saucamo pilsētas aizsarg mūri, kurš mūsdienās nav saglabājies.

Pirmā siena ielenc iekšējo teritoriju un kopē nogāžu kontūras. Iekļūt tajā var pa vārtiem „Puerta de la Boveda”. Speciāla vārtu aizsardzības sistēma pasargāja tos no uzbrukumiem. Tālāk ceļš pa terasēm, kurās ierīkoti dārzi ar strūklakām un strautiņiem ved augšup un nonākam pie otra aizsarg mūra vārtiem „ Puerta de la Columnas” jeb kolonnu vārtiem.Šo vārtu celtniecībā esot izmantoti materiāli, kuri ņemti, no seno romiešu celtnēm.

Pašā centrā, iekšpus otra aizsargmūru kompleksa, izvietota Nasridu pils. Tā būvēta 11 g.s. un kalpoja, kā rezidence Granādas Emirāta valdniekiem. Šeit iespējams apskatīt trīs iekšējos pagalmus ar dārziem, dekoratīvām strūklakām un kanāliņiem. Pagalmus ielenc bijušās dzīvojamās telpas, kuras dekorētas ar mauru stila arkām un mozaīkām. Šodien šeit izvietots arheoloģiskais muzejs.

Vecpilsēta un piekraste.

Apjožam Alkasabas cietoksni no ārpuses un nonākam pakalnē zem Alkasabas cietokšņa, vecpilsētas pusē. Šeit pakalnē, atrodas, lieliski saglābājies romiešu klasiskās formas amfiteātris. Kā jau minēju, arābi Alkasabas celtniecībā izmantoja materiālus no romiešu laiku celtnēm. Amfiteātri acīmredzot pasargāja no nojaukšanas un izmantoja arī mauru valdīšanas laikā.

Tālāk dodamies vecpilsētā, kur pavisam netālu no romiešu amfiteātra atrodas, jauniešu saietu iecienīts laukums, Plaza de la Merced. Šī laikuma mājā nummur 15, 1881. gadā dzimis pasaules slavenais mākslinieks, Pablo Ruiss Pikaso. Mājā ierīkots Pikaso muzejs. Pagaidām uz laukuma noiek rekonstrukcijas darbi un jauniešu saieti izpaliek. Te pat netālu, mazā šķērsieliņā ir arī Pablo Pikaso mākslas muzejs, kurš tika atklāts 2003. gada ar devīzi-Pikaso atgriežas mājās. Muzeja atklāšanas ceramonijā piedalījās Spānijas karalis Huans Karloss un karaliene Sofija. Muzejs ierīkots savdabīgā seno laiku savrup mājā, kurā izvietotas Pikaso gleznas, skulptūras, māla izstrādājumi, koka un metāla priekšmeti, kurus ne tikai apzīmējis , bet arī pats veidojis slavenais mākslinieks.

Dodamies garām Pikaso mākslas muzejam un nonākam pie Malagas katedrāles. Tā sākta būvēt 1528. gadā, uz bijušās mošejas bāzes. Celtniecība ievilkusies vairāk, kā divus gadsimtus un tajā dalību ņēmuši vairāki arhitekti. Tā rezultātā katedrāles arhitektūrā saskatāms, dažāds dīvainu stilu kokteilis. Viens no katedrāles torņiem, dēļ nelietā iztērētiem līdzekļiem, tā arī netika pabeigts un šodien šā iemesla dēļ, tautā katedrāli bieži smejoties dēvē par vienroci „La Mankita”. Acīmredzot naudas nelietderīga izšķišana nav tikai mūsdienu politiķu niķis! To darījuši arī kristiešu garīdzniecības pārstāvji!

Nedaudz pastaigājamies pa vecpilsētu un veltam nedaudz laika šopingam.

Ja runa iet par šopingu, tad varu piebilst, ka visa vecpilsēta ir pārpildīta ar vissa veida un dažāda izmēra veikaliņiem, krodziņiem un restorāniem. Kā galvenās iepirkšanās vietas var minēt Marques de Larios, Celle de Granada ielas un laukumu kur tās satiekas Plaza de la Constitution, jeb Kanstitūcijas laukumu. Krodziņos nakts dzīve norit līdz velai naktij, bet izejamās dienās līdz pat rītam, tā teikt, visu diennakti. Nakts dzīve Malagā sit augstu vilni! Esmu par to pārliecinājies iepriekšējos ceļojumos. Vēl varu piebilst, ka Malagā pastāvīgi notiek dažādi festivāli un svētki. Katru gadu augustā, šeit notiek otrs lielākais gadatirgus Eiropā-Malaga Feria. Tas notiek vairākas dienas un izpriecas ilgst visu diennakti.

Šoreiz gan mūsu plānos izklaide Malagā nav ieplānota.Tādēļ no Konstitūcijas laukuma, ejot pa Marques de Larios ielu, veicot suvenīru un citus pirkumus, mēsnonākam piekrastes parkā Paseo del Parque. Parks ir ļoti interesants ar saviem visai eksotiskajiem sub tropu augiem un kokiem, priekš Eiropas. Interesanti, ka parks izveidots uz māklīgi uzbērtas, jūrai atkarotas teritorijas. Šajā parkā, pēc nogurdinošas pastaigas varat atpūsties un baudīt tropu augu krāšņumu un svaigu jūras gaisu. Nedaudz atvelkam elpu un dodamies uz parkingu, jo mums vēl jānokļūst līdz mūsu naktsmītnei Manilvā un paceļam ātri jāapskata Kosta de Sol piekrastes kūrortu zonu.

Kosta de Sol (Costa de Sol).

Ir jau spēcīga pēcpusdiena, mēs pametam Malagas centru un dodamies rietumu virzienā, ārā no pilsētas, lai tālāk, gar Vidusjūras krastu šķērsotu visas Kosta de Sol pilsētas, līdz pat Manilvai. Taisnības labad gan jāsaka, ka šeit grūti atšķirt, kur beidzas Malaga un sākas nākamā pilsēta un tā līdz pat Esteponai.

Mūsu plānos šodien neietilpst nekādi diži pasākumi, kadā no šīm atpūtnieku un tūristu iecienītajām pilsētām, bet nedaudz gan pastāstīšu par tām secībā, kādā tās šķērsojam.

Bet vispirms par Kosta de Sol kopumā.

Tieši šeit, kur Andalūzija satiekas ar Vidusjūru, stiepjas šaura piekrastes kūrortu strēmelīte, kura pazīstama ar nosaukumu- Kosta de Sol. Tulkojumā no spāņu valodas tas nozīmē – Saules krasts, jeb Saulainais krasts.Krasts stiepjas 50 kilometru garumā, austrumu virzienā no Malagas, kur pie Nerhas, satiekas ar Kosta Tropikal un aptuveni 150 kilometru garumā, dienvid-rietumu virzienā no Malagas, līdz pat Gibraltāram.

Saule šeit spīd vairāk, kā 320 dienas gadā! Kalnu grēdas piekrasti pasargā no aukstiem ziemeļu vejiem-ziemā , bet vasarā jūras vēja brīzes slāpē pārlieku karstumu, kāds parasti ir iekšzemē. Šejienes klimats tiek uzskatīts par vis labāko Spānijas kontinentālajā daļā. Pludmales aizņem piekrasti gandrīz visā tās garumā un vietas te pietiek visiem atpūtas, jūras un saules cienītājiem, arī sezonas karstumā! Šeit pat ziemā temperatūra saniedz +20 un dažreiz vairāk grādus. Šīs pikrastes labumus spēj novērtēt ne tikai pludmales deldētāji, bet arī aktīvie tūristi, vēstures un dabas vērtību baudītāji, tādi kā mēs šodien. Jo kā jau varat nojaust, lasot mūsu stāstu, tad šeit tuvumā netrūkst dažādu pasaules slavenu mantojumu, tajā skaitā JUNESCO novērtētu. To visu papildina liels skaits dažādi, kultūras un izklaides pasākumi, kuri šeit pieejami cauru gadu.

Tātad! Galvenie argumenti, kādēļ jāizvēlas tieši Kosta de Sol! Tie ir:

Perfekti attīstīta tūrisma infrastruktūra, liels klāsts viesnīcu un cita veida naktsmītņu.

Ideāls klimats: saprātīgi karsta vasara un salīdzinoši silta ziema.

Ideāla avio-satiksme ar daudzām Eiropas pilsētām (vienīgi Rīga vēl tā kā izpaliek, jo tiešo reisu uz Malagu nav).

Ļoti lielas izklaides iespējas, gan pieaugušiem, gan bērniem: akvaparki, zoodārzi, makšķerēšana, atrakcijas, pludmales, aizraujošas ekskursijas un daudz kas cits!

Lieliska Andalūzijas un Spānijas virtuve, un protams lieliskie vīni!

Torremolinos.

Pirmā aiz Malagas seko Torremolinos. Torremolinos ir arī pati lielākā piekrastes pilsēta aiz Malagas un ir tik pat, kā Malagas piepilsēta un izbraucot no Malagas pat nepamanīsiet, ka esat jau faktiski nakamajā pilsētā. Torremolinosā piestājam vienā no restorāniņiem ceļa malā, ieturam pusdienu maltīti un tad dodamies cauri pašai pilsētas centrālajai daļāi.

Šī pilsēta faktiski ir massu tūrisma pieonieris šajā pikrastē. Tieši šeit sešdesmitajos gados, kad Franko atlaida stingros varas grožus un sākās Spānijas liberalizacijas procesi, tika izveidots pirmais kūrorts ārzemju viesu uzņemšanai. Tieši Torremolinos toreiz bija vis tuvāk Malagai un tās lidostai, kas arī veicināja kūrorta attīstības procesu.

No tiem laikiem pilseta ir pamatīgi izaugusi un izveidojusi grandiozu atpūtas industrijas infrastruktūru. Pilsētas pamatiedzīvotaju skaits ir nedaudz virs 40 tūkstošiem, bet sezonas karstaja laikā tas pieaug vismaz septiņas reizes uz viesu rēķina. Varu droši apgalvot, ka Torremolinos ir vis apmeklētākā pilsēta šajā piekrastē, bet mana skatījumā tā ir parvērtusies par tādu kā lielpilsētas pievārti ar samērā skaļu dzīves ritmu, kurš jau traucē atpūtai. Viesnīcas sezonas lakā šeit ir pārpildītas un krietni dārgakas kā nesezonas lakā. Ja runa par viesnīcām, tad piebildīšu- Torremolinosa nav pārpildīta ar augstas klases viesnīcām, bet ir pilsēta kurā dominē lētās-ekonomiskās klases viesnīcas, kuras pieejamas plašai publikai. Pārsvarā šeit ir trīs zvaigžņu viesnīcas.

Torremolinos piekraste ir aptuveni 6 kilometrus gara un to nosacīti varētu sadalīt trīs daļās. Tās ir Bahondiljo, Paliamar. La Karihuela un Montemar. La Karihuela (La Carihuela) izveidojusies bijušā zvejnieku ciema vietā, ar šaurām ieliņām, kuras piepildītas ar restorāniņiem, kur valda nedaudz mierīgāka atmosfēra, kā pārējā Torremolinosā. Šeit arī jūs varat nobaudīt, piekrastes slavenos edienus no jūras veltīm, par kadiem stāstīju stāsta pirmajā daļā. Gar krastu šeit izveidota gājēju ieliņa, tāda kā promenāde, pa kuru var aiziet līdz jahtu piestātnei, kura jau ir nakamās pilsētas Benalmadenas teritorijā.

Torremolinos centrs izvietots paklnē virs Bahondiljo, kuru ar piekrasti savieno ielas perpendikulari jūrai. Galvenā no tām ir San Migela, gajēju iela, kur norit ierastais, tūrisma centram raksturīgais, dzīves ritms. San Migela iela atduras pret centrālo Palma de Maljorka ielu, zem kuras ierīkota Torremolinos dzelzceļa stacija, no kuras ērti nokļūt Malagā, Benalmadenā un Fuengirolā.

Ja jūs esat ieradiesusies šeit ar bērniem, tad iesaku apmeklēt Fuengirolas akvaparku Aqualand. Tas ir viens no diviem lielajiem akvaparkiem, šeit piekrastē un ir pirmais akvaparks Spānijā. Ieeja gan ir padārga-bērniem 14 euro, pieaugušiem 20 euro. Parks gan nestrādā ziemā, tas atvērts no maija līdz septembrim. Tuvāka informācija parka mājas lapā: http://www.aqualand.es

Blakus akvaparkam ir izveidots krokodilu parks, kur tādā kā stilizētā āfrikas ciemā, iespejams apskatīt dažādus krokodilus. To šeit esot vairāk ka trīs simtu un te esot arī lielākais krokodils eiropas zoodārzos, kura garums pārsniedz 5 metrus. Šeit ieeja maksā 7.50-10 euro.

Krokodilu parka majas lapa: http://www.crocodile-park.com

Īsumā viss par Torremolinos, tālāk sekojam uz nākamo pilsētu Benalamadenu.

Benalmadena.

Arī starp Torremolinos un Benalmadenu izteiktas robežas neeksistē. Varētu teikt, ka Benalmadena ir Torremolinos turpinājums.

Benalmadena no arābu valodas tulkojumā nozīmē raktuvju, jeb rūdas raktuvju bērns. Benalmadenas centrā atrodas vēsturiskā vecpilsēta, Benalmadena Pueblo-tipisks Andalūzijas kvartāls ar šaurām ieliņām un baltiem namiem, kuri izvietoti kalna nogāzē.

Benalmadenu varētu sadalīt trīs rajonos. Jau minētais Pueblo tad Benalmadena Kosta-pats piekrastes rajons un Arroio de la Miel (Arroyo de la Miel)-jaunā, komrciālā zona.

Benalmadena ir diezgan līdzīga Torremolinosai, vienīgi nedaudz mazāk urbanizēta. Šeit ir mazāk daudzstāvu celtņu un vairāk zaļumu. Lielākā daļa viesnīcu ir izvietotas piekrastes joslā un tās jau ir nedaudz greznākas un arī dārgakas, kā Torremolinosā. Lielākā daļa pilsētas sastāda privāt mājas un apartamenti.

Krasta josla Benalmadenā ir aptuveni9 kilometrus gara un pa retam sadalās ar tādiem kā klinšu izvirzījumiem jūras virzienā. Benalmadenas greznum lieta skaitās tās jahtu osta Puerto Deportivo de Benalmadena. Pirms 35 gadiem, šeit bija patvēruma līcis zvejas kuģiem. Tagad šeit ir grezna jahtu osta ar vairāk kā 1100 jahtu piestātnēm. Jahtu ostas centrālajā daļā izveidotas vairākas makslīgas salas ar šikām austrumu stilā būvētām viesnīcām un apartamentiem. Vietējie saka, ka šajos apartamentos dzīvoklītis ar pāris istabām maksājot vairāk par miljonu! Šeit īpašumus iegādājušās vairākas uz jahtām pedošās slavenības, jo jahtu piestātnes ierīkotas tieši zem apartamentu logiem pretī ieejām tajos.

Ostas teritorija vienmēr ir pilna ļāužu, jo šeit atrodas vairāki krodziņi, restorāni un bāri. Vakaros sāk strādāt klubi un diskotēkas, kurus šeit apmeklē turīgu vecāku atvases. Ieejas maksas ir salīdzinoši dārgas!

Tieši te pat ir izvietots akvārijs Sea Life, kurā var apskatīt prāvu jūras iemītnieku kolekciju. Šeit ir ierīkots arī stikla tunelis no kura var vērot haizivis. Viens no retumiem ko šeit vēl var redzēt, ir strīpaina jūras čūska, kuras inde ir 40 reizes indīgāka par kobras indi! Ieeja šeit maksā 9-11euro. Parka mājas lapa: http://www.sealifeeurope.com

Kā jau katrā cienīgā piejūras kūrortā, arī šeit ir gājēju promenāde (Paseo Maritimo) gar jūras krastu, ar restorāniem, bāriem un citām izklaides iestādēm. Jeb kurā gadījumā šeit krastmalā viss būs lētāks, nekā pašā ostas teritorijā. Pašā promenādes rietumu galā atrodas sarkana celtne, kura būvēta mauru arhitektūras stilā, ta ir Bil Bil (Castillo de Bil Bil) cietokšņa ēka. Tā gan ir būvēta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados un tai nav nekāda sakara ar vēsturi. Tā tiek izmantota dažādām izstādēm un koncertu rīkošanai un citiem kultūras pasākumiem.

Vēl šeit uzmanības vērts ir La Paloma parks, kurš atrodas tikai kādus pāris simtus metrus no piekrastes promenādes. Parkā ir mākslīgs ezers, kurā parasti var apskatīt pelikānus, bet burtiski blakus parkam izvietots izklaides komplekss Selwo Marina.

Selwo Marina parks galveno kārs veltīts Dienvid Amerikas faunai. Parks sastāv no četrām daļām. Las Andilas- veltīts Antiļu salām. Šaja daļā atrodas stikla delfinārijs un var apskatīt jūras lauvas. Ja ir vēlme, tad iespejams ar tiem papeldēt vienā baseinā (protams par atsevišķu samksu)! Nakošā daļā La Hondonada, kurā tiek rīkoti Amazones putnu šovi. Tālāk seko Amazonia kurā var apskatīt Amazones upes iemītniekus, tajā skaitā pirajas. Noslēdz to visu Isla de Hielo, kurā jau ir cita reģiona dzīvnieki. Šeit tādā kā lielā ledusskapī tīri labi jūtas pingvīni.

Ieeja Selwo Marina maksā 12-24 euro, bet te ir iespēja pirkt kompleksas biļetes uz šo parku, uz Selwo Aventura parku un trosu ceļu. Īsu periodu ziemā parks ir slēgts, sīkāka informācija parka mājas lapā: http://www.selwomarina.com Selwo Aventur gan atrodas pie Esteponas un par to vēl minēšu vēlāk.

Trosu ceļš gan atrodas tepat Benalmadenā un to noteikti ir vērts izmantot. Trosu ceļš sākas Arroio de la Miel rajonā un ir viena no populārākajām atrakcijām Benalmadenā. Trosu ceļš ved augšup kalnā līdz Ērgļu dārzam (Jardin de las Aguilas), kurā dzīvo vairāki desmiti plēsīgo putnu. Šad tad šeit iespējams apskatīt dažādus putnu šovus. Pa ceļam no trosu pacēlāja paveras lieliskas ainavas uz Vidusjūru, Benalmadenu un apkārtējiem kalniem. Tiem kas nav plānojuši patstāvīgi doties kalnos ar auto vai kājām, šī ir lieliska iespēja nokļūt tajos, bez liekas piepūles un baudīt lieliskus skatus. Labā-skaidrā laikā no trosu ceļa var saskatīt Gibraltāru un Āfrikas krastu.

Trosu ceļa majas lapa: http://www.teleferico.com

Tieši pie trosu ceļa sākuma, jeb pat zem tā, atrodas vēl viena Benalmadenas izklaides vieta. Tas ir Tivoli World atrakciju parks. Īsi sakot tipisks eiropas atrakciju parks, kādu netrūkst cituviet, bet pie reizes komplektā ar trosu ceļu, to var apmeklēt, pie kam tas nav dārgs. Informācija mājas lapā: http://www.tivoli.es Starp citu! Līdz trosu ceļa sākumam un Tiwoli parkam, ļoti ērti nokļūta ar vilcienu no Malagas, Torremolinos un Fuengirolas. Vilciena stacija atrodas tieši pie ieejām šajās vietās. Ja esiet apmeties kādā no šiem kūrortiem, tad vilcienā iekšā un pāris desmit minūtēs esat jau šeit Benalmadenas stacijā, no kuras varat uzsākt, veselas dienas atpūtu Benalmadenā un pabūt šajos objektos par kuriem stāstīju. Īpaši interesanti tas būtu bērniem, bet kopumā sanāk padārgi! Ja nu gadījumā esat nolēmis apmesties Benalmadenā, tad varu piebilst, šeit ir klusāk un mierīgāk kā Torremolinosā, bet par viesnīcu varētu nākties maksāt dārgāk.

Tālāk no Benalmadenas ceļš ved burtiski pa krastu, tikai pa retama atkāpjoties no tā. Nakamā pilsēta jeb kūrorts cēļā uz rietumiem no Malagas ir Fuengirola.

Fuengirola.

Starp Benalmadenu un Fuengirolu apbūve ir nedaudz retāka, bet tik un tā, tās saplūst kopā vienā pilsētu ķēdē. Šeit vienkārši, biežāk piekalnēs izveidoti golfa laukumi un parki, kuri it kā veido tādas kā atstarpes starp pilsētām un to rajoniem.

Priekš manis Fuengirola ir pirmā pilsēta Spānijā, kurā vairākus gadus atpakaļ esmu pavadījis veselu nedēļu. Toreiz apmetos jaun uzceltā viesnīcu un apartamentu kompleksā La Costa. Šodien šajā pilsētā jau esu ceturto reizi un redzu, kā tā gadu gaitā izmainās. Protams, ka tā kļūst ar vien lielāka un plašāka. Vietās kur agrāk bija plikas kalnu nogāzes, tagad slejas vairāki ēku kompleksi. Pēdējo desmit gadu laikā Fuengirola ir stipri urbanizējusies.

Senāk šeit Spāņi atļāva Itāļu zvejniekiem, ķert zivis un sālīt tās, vietā 27 kilometri attālumā no Malagas. Itāļu zvejnieku laivas saucās „Girola”, bet vesels bars ar šādām lavām tika nodēvēts par „fuente de girolas” (Laivu fontāns), no kā arī ir cēlies Fuengirolas pilsētas nosaukums. Fuengirolas vēsture ir visai līdzīga pārējo piekrastes pilsetu vēsturei. Kā visur, šeit agrāk valdījuši mauri, kuri pie Fuengirolas upes ietekas jūrā, uzbūvēja cietoksni un nosauca to par Soailu. Tā arī senāk sauca Fuengirolas pilsētu un reģionu. Faktiski te, tajos laikos, īstas pilsētas nebija, bet bija zvejnieku ciemi un apmetnes. Pats Soailas cietoksnis gan ir ar salīdzinošu raibu vēsturi. Kā jau teicu, to būvēja mauri un līdz pat 1485. gadam to arī pārvaldīja. Pēc Spāņu uzbrukuma un mauru padzīšanas cietoksnis tika stipri izpostīts. Spāņiem gan nācās to steigšus atjaunot un tas kalpoja aizsardzībai pret jūras laupītājiem-pirātiem, kuri visai bieži viesojās un siroja, Andalūzijas pikrastē. Dažkārt, sirojuma lakā, cietoksnī patvērumu meklēja, bez maz vai, visi tuvējo ciemu iedīvotāji. Cietoksnis tiek postīts arī Napoleona valdīšanas laikā, kad to vairākkārt mēģināja ieņemt angļu karaspēks. Tagad saglabājušās cietokšņa sienas, kuras veido neregulāra astoņstūra formu ar asiem stūriem, kuros agrāk esot bijuši torņi.

Paša Fuengirola, kā pilsēta sāk attīstīties sešdesmito gadu beigās, pēc lielā tūristu piplūduma „buma”. Mūsdienu Fuengirola, gan nedaudz atšķiras no Benalmadenas un Torremolinos. Fuengirola vairāk atgādina ierastu Spāņu pilsētu ar industriālu zonu pilsētas ziemeļos un daudz dažādiem veikaliem. Tikai gar pašu jūru izvietota visa tūrisma un atpūtas infrstruktūra. Šeit viesnīcas ir krietni lētākas, ka Benalmadenā, Torremolinosa un Marbellā. Šeit ir ļoti daudz veikalu, var teikt, pārtsāvēti gandrīz visi pasaules brendi.

Gar jūras krastu, gandrīz visā 7 kilometru garumā ir izveidota plata promenāde (Paseo Maritimo) un pludmales, kur arī valda tūristu un atpūtnieku ierastā gaisotne. Šeit arī ir sava jahtu osta, bet tā nav tik grezna, kā iepriekš minētā-Benalmadenā, toties uz tās garajiem moliem ir iespējams nodarboies ar makšķerēšanu un par to ka zivis te tiešām ķeras, liecina lieli kaķu bari, kuri klīst pa šiem moliem un diedelē zivis.

Tā kā širs kūrorts, nav tiik populārs kā pārējie, blakus esošie, tad cenas šeit ir piezemētākas un uz šejieni atpūsties, pārsvarā dodas ekonomiskās klases tūrisi un paši spāņi. Toties ziemā, šī iemesla dēļ, šeit ir daudz dzīvīgāk nekā kaimiņos esošajās pilsētās. Starp citu Fuengirola ir arī galapunkts piekrastes elektro vilcienu satiksmei.

Ko var apskatīt un apmeklēt Fuengirolā. Šeit gan nav tik plašas iespējas, kā Benalmadenā, bet šis tas, uzmanības vērts ir. Tieši virs Fuengirolas, kalnos atrodas jau mana stāsta trešajā daļā minētais ciems, jeb pilsētiņa Mihas (Mijas), kura ir tuvu Fuengirolai un ir vērts apskatīt. Taisnības labad gan jāsaka. Lai nokļūtu Mihasā, jums ir vajadzīgs auto, vai jāmeklē iespēja, kā tur nokļūt ar sabiedisko transportu.

Tiem kam nav pieejams transports, var apmeklēt Fuengirolas zoodārzu. Zoodārzs atrodas tikai dažu minūšu gājiena attālumā no centra, dzelzeļa stacijas un auto-ostas. Zoodārzs nav liels, toties tas iekārtots ērti un mājīgi. Tas tika izveidots 2001. gadā, vecas nolaistas zvēru mājas vietā. Tagad šeit izveidots, kaut kas līdzīgs tropu mežam-Madagaskarā, Centrālajā Āfrikā vai Dienvid Āzijā. Interesanti, ka parks ir atvērts līdz pat 24.00 un te var apskatīt arī tos dzīvniekus, kuri aktīvi ir naktīs. Zoodarzu iesaku apmeklēt kopa ar bērniem, ja tie devušies jums līdzi. Zoodārza mājas lapa: http://www.zoofuengirola.com

Fuengirola ir arī akvaparks. Tas atrodas Fuengirolas rietumu daļā un uz to no autoostas kursē autobusi ik pa 30 minūtēm.Tā nosaukums ir Acuatico Mijas. Tas gan ir krietni knapāks par akvaparku Torremolinosā un tādēļ to iesaku apmeklēt tad, ja jūs esat apmeties Fuengirolā. Ja braucat no citurienes speciāli uz akvaparku, tad droši varat doties uz akvaparku Torremolinosā. Vienīgi parkam Fuengirolā, atvēršanas sezona ir nedaudz garāka, kā parkam Torremolinosā un tajā ieeja ir par 5 euro lētāka.

Akvaparka majas lapa: http://www.aquamijas.com Nupat jau saule slīd aiz kalnu virsotnēm un drīz sāks satumst. Tādēļ dodamies tālāk. Pametam Fuengirolu lai paspētu piestāt vēl pāris vietās.

Marbella.

Nākošā pilsēta un kūrorts uz kuru dodamies ir Marbella. Izbraucot no Fuengirolas jau var manīt, ka apbūves blīvums šeit samazinās, bet vienalga, nevienu brīdi nejūties, ka būtu pametis pilsētu. Atceros, kad biju pirmo reiz šeit, tad aiz Fuengirolas, vairākās vietās varēji justies, kā laukos. Tagad, aiz La Costa kompleksa, kurā toreiz dzīvoju, vairs nav darzu un lauku, kuri tur bija. Urbanizācijas sekas ir manāmas ik uz soļa. Šo rajonu no pilnīgas apbūves laikam vēl glābj iemesls, ka uz šejieni vel neiet dzelzceļa līnija, kura beidzas Fuengirolā.

Starp citu šeit gribu piebilst. Ja jūs dodaties uz Kosta de Sol un neplanojat īrēt auto, tad savu bāzēšanās vietu piekrastē izvēlieties, posmā no Malagas līdz Fuengirolai, kur ir laba dzelzceļa un autobusu satiksme. Ja izvelēsieties viesnīcu jau aiz Fuengirolas, tad zaudēsiet neatkarību no auto, un tērēsiet laiku un naudu transportam, kurš te vairs nav tik ērts.

Bet! Ja jūs vēlaties izbaubīt viss īstāko Kosta de Sol piekrasti, ta jums jadodas tālāk pa krastu, Gibraltāra virzienā un kā apmešanās vietu jāizvēlas Marbella, kurā tūlīt nonāksim.

Marbella skaitās pats smalkākais un modernākais kūrorts ne tikai Kosta de Sol, bet visā Spānijā. Kādēļ un kā tas sanācis? Kādēļ tieši Marbella?

Gadus 100 atpakaļ, nevienam pat prātā nenāktu, kādu nākotni gaida šis necilais zvejnieku ciems, La Končas kalna pakājē! Vēl īsti nebija beigusies otrā pasaules kara lielgabalu kanonāde Eiropā, kad marķīzs Rikardo Soriano, kuram šeit piederēja vairāki zemes gabali, uzaicina pie sevis atpūsties- ievērojamus un nozīmīgus, biznesa un politiķu, aprindu cilvekus no kara nomocītajām, bet nakotnē perspektīvajām valstīm. Tie savukārt spēja augsti novētēt īpaši labvēlīgo vidi šajā reģionā un laika gaitā, aiz sevis uz šejieni atvilina sekotajus, kuri šeit sāk iegādāties īpašumus. Un tā pavisam drīz Marbella kļūst par slavenu aristokrātu atpūtas pilsētu!

Mūsdienu Marbella, tāir pilsēta kura kopā ar piepilsētām aizņem krastu 28 kilometru garumā. Pilsēta, kuras pamat iedīvotāju skaits ir ap 85 tūkstoši, sezonas laikā uzņem gandrīz 200 tūksošus atpūtnieku vienlaicīgi! Pie kam, lielākā daļa no tiem ir labi situēti un turīgi ļaudis, to skaitā daudzi pasaulē slaveni, biznesa un makslas aprindās.

Marbellā ir viss, kas nepieciešams atbilstošas klases tūristiem un atpūtniekiem: luksa kategorijas viesnīcas un apartamenti, trīs jahtu ostas, lieliskas pludmales, golfa laukumi un milzīgs daudzums restorānu un dažādu izklaides iestāžu. Tiem kam patīk vakara pastaiga gar jūru, šeit izveidota 7 kilometrus gara krastmala, kuru katru rītu mazgā ar putām.

Tāpat par drošību šeit neviens nevar sūdzēties. Tas laikam pateicoties Marbellas bijušajam mēram, kurš laikā, kad Spānijā vēl valdīja Franko diktatūra, visus šaubīgos tipiņus, no pilsētas deportēja tālāk, par tā saucamo 101 jūdzi no Marbellas. Metode tāda neviennozīmīga, bet nesusi augļus un mūsdienu kaprīzie aprindu pārstāvji, šeit jūtas visai droši.

No pagātnes Marbella mantojusi nelielu vecpilsētas daļu ar šaurām ieliņām, kuras satiekas laukumos laukumos. Lielākais no tiem un krāšņākais ir Plaza de los Naranjos, jeb apelsīnu laikums, kuru ieskauj apelsīnu koki un tā centrā ir 17. gadsimtā būvēta strūklaka. Vēl šeit vērts pastaigāties pa La Alamedas un Avenida del Mar skvēriem. Pēdējā uzstādītas slavenā makslinieka Salvadora Dalī skulptūras. Vairākkārt tās mēģināts nozagt, bet it kā nemanāmajai apsardzei, vienmēr izdevies zagļus notvert!

Šeit pārsvarā ir augstas klases viesnīcas, bet tas nenozīmē, ka parastam tūristam, te nav ko meklēt! Pa starpu ir iespējams atrast, pa kādai trīs zvaigžņu viesnīciņai, kurās varat norezervēt nummuriņu par saprātīgu cenu, jo īpaši ne sezonas laikā.

Kā visā Spānijā, Malagā arī sit augstu vilni, vis dažādākie svetki un pasākumi, kuri te notiek ik katru nedēļū un vis dažādākajās vietās. Notiek koncerti brīvā dabā, pludmalēs, bieži tiek rīkoti salūti. Un protams visur, krodziņi, restorāni, klubi un diskotēkas, līdz pašam rītam!

Ja runa ir par Marbellu, tad noteikti nedrīkstu neizstāstīt, par divām ļoti īpašām vietām Marbellā!

Pirmā no tām ir slavenā Zelta Jūdze. Zelta Jūdze savu nosaukumu un slavu ieguvusi pateicoties bijušajam, Saūdu Arābijas karalim Fahdam. Fahds šeit biži ieradās ar lielu pavadošo svītu, kura uz Malagas lidostu dodas ar diviem, līdz trijiem Boeing 747 markas lidaparātiem un vel, divas kravas lidmašīnas atgādā uz šejieni karaļa bagāžu. Sākotnēji karaliskajai svītai tika rezervēti viss greznakie apartamenti dažādās Marbellas viesnīcās.

Fahds Marbelas piepilsētā ierīkojis savu rezidenci, kuru nosaucis par Mar Mar un tā ir precīza Amerikas Baltā nama Vašingtonā kopija, tikai trīs reizes lielāka! Tajā ir vairāk kā 300 istabas, kuras ik gadu, pirms karaliskās ģimenes vizītēm, tiek atsvaidzinātas un remontētas, kam tiek tērēti pat simtiem miljonu dolāru. Saūdu karaļnama rezidence aizņem 20 hektrus lielu platību, kur aiz augstiem, stipri apsargātiem nožogojumiem, izvietots vesels komplekss ēku, tajā skaitā- hospitālis, mošeja, helikopteru laukumi un daudz kas cits.

Šeit, starp Marbellu un tās piepilsētu Puerto Banus, blakus Fahda rezidencei villas uzslejuši ne viens vien arābu šeihs no bagātajām arābu naftas valstīm. Tādēļ šo teritoriju šeit tautā arī nokristījuši par Zelta Jūdzi!

Otrā īpašā vieta ir tieši šī Puerto Banus piepilsēta, jeb osta. Tās vēsture sākās ne visai tālajā 1970 gadā, kad spāņu biznesmenis Hose Banus, šeit vienā no retajām viesnīcām tajā laikā, uzrīkoja kārtīgu ballīti, kurā bija uzaicinātas slavenības un biznesmeņi no dažādām pasaules malām. Tādu slavenību kopumu šeit neviens vēl nebija redzējis, bet tas viss tika rīkots par godu paša Hose Banusa idejas prezentācijai. Ballīte Hosē izmaksāja ļoti dārgi, bet tā nesa lieliskus augļus! Prezentēts tika plāns, izveidot šeit modernu jahtu piestātni, ar augstas klases infrastruktūru ap to. Un tas arī izdevās! Jau pēc neilga laika Hose izdevās par milzu naudu pārdot visu, kas projektā bija plānots uzbūvēt un pie kam vēl nebija uzsākta būvniecība! Tagad praktiski viss ir uzbūvēts.

Puerto Banus sirds ir jahtu osta, kurā ir pietātnes 900 jahtām, kuras ir aizņemtas cauru gadu. Liela daļa no tām praktiski nekad neizbrauc jūrā, bt gan kalpo, kā statusa apliecinājums, tās saimniekam. Tuvāk ostas tornim pietauvotas lielākās un greznākās jahtas, kuras pārsvarā pieder arābu naftas šeihiem. Puerto Banus ir kā magnēts, kurš atvelk uz šejieni bagātniekus-miljonārus no visas pasaules.

Šeit neviens nebūs pārsteigts, satiekot uz ielas Belmando ar sunīti vai Deividu Bekhemu! Un ja pavērosiet, kas notiek uz jahtām, tad nevienu vien slavenību tur pamanīsiet. Puerto Banusas ielas var redzēt vis dažādākās ekskluzīvās automašīnas, piemēram Labourgini, Ferrari vai Ason Martin. Ar Mersedesu te nevienu nepārsteigsi!

Dzīve šeit ir visai grezna un pompoza. Dārgi veikaliņi, nakts klubi un izsmalcinātas ballītes uz jahtām. Restorāni, kuros cenas ir stingri augstākas, kā citur pirkrastē. Bet tasviss ne jau tāpēc, ka šeit tas būtu labāks kā citur, bet tikai tāpēc, ka tas ir Puerto Banusā!

Mēs arī veicam nelielu pit-stopu Puerto Banusā.. Inetresanti ir tas, ka šeit nav nekādu ierobežojumu iebraukšanai šinī greznajā vietā. Vari braukt ar savu auto, kur vēlies. Vienīgi auto uz ielas nebūs kur novietot, tādēļ atstājam to publiskajā parkingā pie pašas ostas, kur par stundu stāvēšanas jāmaksā 4 euro. Dārgi, bet vieta perfekta. Izmetam nelielu joku pa pašu ostu un pāris šķērsielām. Mums gan neizdodas sastapt ne Belmando, ne Bekhemu, bet šiki ģērbtu arābu puišu un viltīgu dāmu, kuras met aci uz tiem, te netrūkst!

Sāk jau satumst un mēs dodamies arā no Puerto Banus. Pa ceļam pirms Esteponas iegriežamies veikalā un uztankojamies ar krājumiem, priekš šovakara balkona ballītes. Nopērkam arīpalielu tradicionālocūkas stilbu! Par to vēl pastāstīšu pašās beigās, bet tagad jau šķērsojam Esteponas pilsētu. Ir jau satumsis un nedrīkstam aizkavēt mūsu balkona ballīti, tādēļ nepiestājam Esteponā.

Par Esteponu gan ļoti īsi ko pateikšu. Citādi, stāst par piekrastes kūrortiem nebūs īsti pabeigts!

Estepona.

Estepona, varētu teikt, ir pēdējā lielā pilsēta Kosta de Sol piekrastes dienvid-rietumos, pirms Gibraltāra, kuras pamat iedzīvotāju skaits pārsniedz desmit tūkstošus. Salīdzinājumā ar iepriekš minētajām pilsētām, Estepona ir krietni mazāka un klusāka. Šeit dzīves ritms arī ir stipri mierīgāks. Estepona ir ideāla vieta tiem kam īsti nepatīk lielā burzma, lielajos kūrortos un tiem kuri mīl mierīgu, klusu atpūtu. Nevar arī teikt, ka te nav nekas saistīts ar jautru izklaidi! Pilsētas centrā, vecpilsētas rajonā un ap to, iespjams atrast ir restorānus, ir klubus, kur jautri pavadīt laiku. Pretīm pilsētas centram ir gara promenāde un pludmale. Rietumu pusē ir liela jahtu osta, kurā katru dienu iespējams iepirkties speciālā tūristu tirdziņā.

Viesnīcas šeit ir gan pašā pilsētas teritorijā, gan ārpus tās, abos virzienos gar krastu. Zīmīgi ir tas, ka pie viesnīcām Esteponas pievārtē ir savas pludmales un lielas, apzaļumotas teritorijas, ap tām. Tā varētu teikt, ir šejienes liela priekšrocība, atšķirībā no pārējiem kūrortiem. Šeit ir ideāla vieta atpūtai ar ģimeni. Viesnīcu kategorijas te ir visas iespējamās, atbilstoši maka biezumam un cenas, jo īpaši ne sezonas laikā ir zemākas, kā blakus esošajā Marbellā. Arī mēs esam izvēlējušies par bāzes vietu tieši Esteponas piepilsētu Mavilvu un jahtu ostu La Duguesa.

Ja runa ir par ātrakcijām Esteponā, tad varu ieteikt apmeklēt Selwo Aventura parku. Precīzāk sakot tas ir liels, safari parka tipa, zoodārzs. Tā platība pārsniedz 100 hektārus. Šeit izmitināti dzīvnieki, no visām pasaules malām. To te ier vairāk, kā divi tūkstoši. Kā jau safari parkā, liela daļa dzīvnieku nav ieslodzīti būros, bet dzīvo speciālās teritorijās, līdzīgā viedē, kā brīvā dabā. Pa teritoriju var pārvietoties kājām ejot vai ar speciālu auto, kurš jūs izvadās pa visu teritoriju un dažkārt piebrauks burtiski klāt tādiem dzīvniekiem, kā lauvas, tīģeri, ziloņi, zebras, degunradži un dudzi citi. Visus ātri neuzskaitīsi.Parks strādā visu gadu, bet ziemā bieži ir slēgts, tādēļ iesaku laicīgi uzzināt par darba laikiem, ko var izdarīt mājas lapā: http://www.selwo.es

Par Esteponu īsumā viss! Tagad dodamies uz mūsu apartamentiem Manilvā un La Duguesā.

Balkona ballīte La Duguesā.

Ierodamies La Duguesā un ātri sagatavojam vissu nepieciešamu mūsu tusiņam uz mūsu apartamenta balkona. Kolēģi, kuri nakšņo Manilva Green hotelī, arī pievienojas mums. Tā kā rīt ir mūsu ceļojuma pēdējā diena un tajā nav paredēts nekas milzīgs, izņemot atpūtu Kosta de la Luz smilšainajās pludmalēs (Par tām stāstīšu stāsta pēdējā, 7. daļā), tad šovakar esam ieplānojuši pasēdēt un nedaudz padalīties iespaidiem, par redzēto šajā ceļojumā. Pec tam, varbūt aiziesim uz kādu vietējo krodziņu, kuri ir te pat lejā zem balkona, jahtu ostā.

Mūsu apartamenta saimnieks Janis arī. šo to mums ir sagatavojis un sagaida mūs apartamentā un galds ir gatavs. Varam sēsties klāt. Mūsu šovakara topā, spāņu vīna, alus un vītināts cūkas šķiņķa testēšana, bet dažam labam, dūma ievilkšana no arābu „ūdens pīpes”! Par spāņu vīniem varētu stāstīt ļoti daudz un gari. Tad vajadzētu rakstīt veselu-atsevišķu stāsta daļu, bet to nedarīšu. Alus arī te ir labs!

Bet! Nedrīkst nepieminēt sausi vītināto šķiņķi, jeb cūkas stilbu- kāju.

Šeit to sauc par Hamonu. To var redēt ik visur-restorānos, bāros un veikaliņos. Dažādu krāsu, izmēra un par dažādām cenām, tas sakarināts vairākās rindās veikalu skatlogos. Cenu atšķirības dažkārt ir ļoti lielas. Lieta tāda, ka cena atkarīga no tā, kāda gaļa izmantota un kādā veidā hamons ticis gatavots. Dārgākais ticis gatavots no īpaši, tikai ar zīlēm barotu cūku gaļas un ilgāk noturēts vītināšanas procesā. Lētākais gatavots no parastas cūkas gaļas un mazāk noturēts. Protams, ka būtiska ir garšas kvalitāte, bet dažkārt kārtīgs meistars no parastas cūkas prot pagatavot brīnumus. Veikalos varat nopirkt veselu stilbu, vai palūgt pārdevēju nogriest attiecīga daudzuma šķēlītes. To parasti griež ļoti plānās loksnitēs. Veikalos ir nopērkams jau sašķērēts un safasēts hamons, bet labāk to pirkt kā veselu stilbu vai sašķērējot uz vietas veikalā.

Mēs gan nopirkām vienu no letākajiem stilbiem. Vesels stilbs maksāja 34 euro.

Ballīte mums izdodas stipri jautra! Laiks paiet nemanot! Daži no mums paspēja apciemot lejā esošos krodziņus, bet tas nebija obligāti jādara, jo no mūsu balkona var redzēt un dzirdēt visu, kas notiek lejā, gar ostas krastu un tur esošajos krogos.

Tātad rītā! Spaniski - majana! Dosimies atpūsties uz vis labākajām pludmalēm Spanijas-Atlantijas krastos!

Jā! Atceros! Par spāņu MANYANA (manjana)! Tiešajā tulkojumā, tas nozīmē-rītā, jeb rītdien! Bet dzīvē esot tā: ja spānis tevapsola ko izdarīt rītā-(manjana), tad tas nebūt nenozīmē, ka tā tas notiksies! Protams, agri vai vēlu spānis solīto izpildīs, bet ticamak tas notiks ne rītā! Spānim-manjana ir plašš jēdziens. Manjana var būt rītā, parīt un varbūt pat pēc nedēļas, bet šeit par to neviens īpaši neuztraucas. Vienīgi ārvalstu tūristi un biznesmeņi, dažkārt tiek aizkaitināti ar „manjanas” solījumiem!

Mums gan rīt neviens ar manjanas solījumiem plānus nevar izmainīt, jo esam atkarīgi tikai no sevis pašiem.

Tā nu noslēdzas mūsu pirms pēdējā ceļojuma pilnvērtīgā diena.

Patreiz top vēl stāsta 7. daļa, kuru drīz publicēšu.

Dienas kopsavilkums:

Nobraukti aptuveni 280 kilometru. Tekošie izdevumi: Ieejas biļetes Gibralfaro cietoksnī. 2.10 euro, pusdienas restorāniņā Torremolinosā 12 euro, pirkumi vakara bllītei aptuveni 50 euro uz 8 personām +34 euro hamons-vītinātais cūkas šķiņķīs. Parkingi Malagā un Puerto Banus 11 euro.

Foto albūms (119 bildes) ar stāsta sub titriem: manā draugu galerijā.