Drum Bun!

  • 2 min lasīšanai
  • 90 foto
Kaut kur tālumā škind zvanu skaņas, vēl kaut kur zirgi savā nodabā auļo, vēl kaut kur atskan palielāki zvani un klaboņa kādam govju bariņam lēni un nesteidzīgi šķērsojot ceļu. Ierejas suns - laikam jau aitu gans. Rīts, pilnīgi nesteidzīgs rīts, kā izrauts no nekurienes, pilnīgi atšķirīgs no ierastajiem darbadienu rītiem. Pie tā var pierast un ātri - ir sajūta, ka viss notiek tik dabiski, cik vien dabiski var būt. Rumānija. Gan jau ka šādi nostūri ir sastopami ne viens vien un ne tikai Rumānijā un it kā nekā īpaša tajā nav, bet tieši šie dabīgās, tehnoloģiju nepiedzītās, tūrisma industrijas nepārbāztās vides iespaidi arī ir tie, kas man palikuši kā spilgtākie. Protams netrūkst arī iespaidu, kas izceļas ar ne tik daudz eksotiskumu kā kolorītu. Tie kas zin Kusturicas filmu "Melnais un baltais kaķis" aptuveni sapratīs par ko es runāju;) Diemžēl valodas barjeru dēļ tā arī neizdevās iepazīt rumāņus kā cilvēkus tuvāk, bet ko nu gauzties. Arī no ārpuses redzamā sadzīve bija pietiekami interesanta. Piemēram? Govis, kas bez jebkādiem ganiem 7 no rīta dodas uz ganībām un 8 vakarā dodas atpakaļ. Protams pa ciemata centrālo ielu. Vai savā nodabā klīstoši aitu (+kazu) pūļi, nepiesieti zirgi, "baļķvedēji" (ne mums ierastā paskatā - te tie bija zirgu pajūgi, kuri ved baļķus), čigānu tabori. Aptuveni tāda atmiņā paliek Rumānija - nesteidzīga, dabiska, īstenībā pat tuva, jo atsauc atmiņā laukos pavadīto bērnību. Ļoti iespējams, ka tāda nav visa šī valsts, jo mēs redzējām tikai Transilvānijas ziemeļu, vidusdaļu, bet ja es kādam ieteiktu braukt uz Rumāniju, tad noteikti ieteiktu tieši šo nostūri:) Par pašu pasākuma norisi - braucām uz turieni AAC, jeb Rituča organizētā un izplānotā braucienā - īrētā busā ar piekabi, kurā līdzi (kā jau vienmēr) - riteņi. 9 nevaldāmu, jautru un visādi citādi pozitīvi noskaņotu cilvēku kompānija vien ir ko vērta:) Pa Rumāniju tātad ar pārsvarā riteņiem. Negribas atkārtoties - bet lielisks pārvietošanās veids:) Pateicoties laika apstākļiem, kas šoreiz nebija ne par karstu, ne par vēsu (varbūt nereti mazliet par slapju), tad plānoto 50km dienā noripināt 70 un vairāk bija tīrais nieks. It sevišķi jau pateicoties tam, ka nav īsti kur piestāt uz alus/vīna pauzi - nav baigi daudz kafūžu kur piesēst. Pat veikalu īstenībā nebija.. No otras puses arī savs labums - es ar grūtībām pa šīm pāris nedēļām notērēju 500 lejas (100 latus) un arī tad lielu daļu mājās vedamās lietās - aitu ādās piemēram;) Naktis - teltīs un pārsvarā pie ugunskura. Kaut kādā mērā tas bija pārsteigums, ka šajā principā dienvidu zemē kurina ugunskurus (skaļi nebļaušu, bet arī šur tur kūlu), var jau būt, ka tas vairāk čigānu nopelns, bet nu vienalga patīkami. Īstenībā pēc pagājušā gada Sardīnijas velobrauciena, Rumānija bija liels kontrasts dabas ziņā - visur zaļš, normāla, mīksta zāle, puķes tādas pašas kā mums utt. Pēc dzeloņiem pilnas zāles, kaktusiem un visādiem citādiem asiem brīnumiem tiešām patīkams kontrasts. Rumānija kopš šī gada 1. janvāra arī ir Eiropas savienības valsts, tā ka jau par teikām palikušie pastāsti par rumāņu robežsargu korumpētību gāja secen. Naudas reforma arī kā var nojaust kaut kad nesen notikusi - nepaliec vairs par miljonāru pēc naudas maiņas. Ai, ko nu tur daudz vairs stāstīt - skatieties bildes:) Un ja vēlaties tiešām atpūsties - aizbrauciet - nenožēlosiet:) P.S. Drum Bun - Laimīgu ceļu


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais