Kosta Dourada jeb Zelta krasts

29.06.2007
8 min lasīšanai
41 foto

Uzrakstīt par savu atpūtu mani pamudināja tas, ka draugi.lv portālā nav neviena apraksta par kūrortiem Spānijā. Kad es izvēlējos atpūsties Spānijā, meklēju jebkādu informāciju par kūrortiem, ekskursiju iespējām uz vietas utt., bet, diemžēl neko neatradu, tāpēc laidos uz labu laimi. Ceļazīmi iegādājos tūrisma firmā Juniversal, kur, diemžēl, man nevarēja pateikt, kādi ir izcenojumi ekskursijām, kuras pasūtītas uz vietas kūrortā. Tai pašā laikā jāsaka liels paldies tūroperatora aģentei Daugavpilī, kas ieteica viesnīcu, kurā apmesties par vidēju cenu, bet ar ļoti labu apkalpošanas līmeni, pie kam izcili labā vietā - pie pašas jūras. Kosta Douradā pie pašas jūras nemaz tik daudz viesnīcu nav, lielākoties tās atrodas vai nu lielceļam vai dzelzceļam otrā pusē, kas nozīmē, ka līdz jūrai peldēties ir speciāli jāiet. Izlidojām 17. jūnijā ar Air Baltic reisu uz Barselonu. Tūroperators bija apmaksājis (tas iekļauts ceļazīmes cenā) ēdināšanu lidojuma laikā. Lidojuma ilgums - 3 stundas 40 minūtes. Dīvaini tikai bija tas, ka Air Baltic reisu izpildīja Turcijas lidmašīna ar viņu pašu apkalpi. Tas nozīmēja to, ka stjuarti latviski nerunāja, arī ēdināt viņiem praktiski nebija ar ko, jo siltais ēdiens vispār neeksistēja. Barselonas lidostā nolaidāmies 19.40 pēc Spānijas laika (laika starpība + 1 stunda). Tur mūs sagaidīja firmas TravelMar pārstāvis, kas runāja krieviski un nogādāja mūs līdz izvēlētajai viesnīcai. Manējā – Maritim Princess, kas atrodas kūrortā Kambrilla. Ja meklēsiet informāciju internetā tūroperatoru mājas lapās, atradīsiet, ka šī viesnīca atrodas 2 km no Salū pilsētiņas centra (Novatours informācija). Pilnīgi pareiza un precīza informācija. Visa Kosta Douradas piekraste ir viena vienīga kūrortu zona, kur viena pilsētiņa nemanāmi pāriet nākamjā pilsētiņā. Kaut arī mūsu viesnīca atradās pilsētiņā Kambrilla, tomēr līdz Salū centram bija tuvāk. Viesnīca liela, 5 stāvi, istaba 2 personām nav liela, bet pilnīgi pietiekama ar visām ērtībām. Viesnīcas apkalpojošais personāls reģistratūrā un restorānā runā angliski un krieviski (gan ne visi darbinieki), bet katrā ziņā sazināties var tīri labi. Bārā, veikalos, autobusos u.c. spāņi faktiski nerunā nevienā citā valodā kā tikai spāņu. Tāpēc sazināšanās ir kurlmēmo līmenī, faktiski ar zīmēm, pirkstiem utt., bet no tā nav jābaidās, pazust nevar, agrāk vai vēlāk visu var noskaidrot. Protams, ir svarīgi saņemt visu nepieciešamo informāciju no tūroperatora gidiem. Tādā ziņā arī nekādu problēmu nebija, gidi savlaicīgi pastāstīja prakstiskās lietas, faktiski jau autobusā pa ceļam no lidostas līdz viesnīcai. Turpat autobusā mums tika izsniegti ekskursiju plāni un cenrāži, īsumā pastāstīts par katru no šīm ekskursijām. Tāpat tika paziņots, kurā viesnīcā, kad un cikos būs tikšanās ar tūroperatora pārstāvi, lai noskaidrotu parējos nepieciešamos jautājumus, kā arī pasūtītu ekskursijas. Mūsu pārstāvis bija Dmitrijs, un tikšanās ar viņu bija paredzēta nākamajā dienā plkst.12.00, tas nozīmēja to, ka ekskursiju, kas paredzēta pirmdienās uz Monseratu pasūtīt vairs nevar. Tas ir zināms apgrūtinājums tiem, kas lido uz 7 dienām, bet tā nav galīga katastrofa, jo arī otrdienās ir ekskursija uz Monseratu, taču netiek apmeklētas vīnu ražotnes. Viesnīcā ieradāmies apmēram ap plkst.21.00 un paspējām uz vakariņām, kas tiek pasniegtas no plkst.18.30 līdz 21.30. Vakariņas, tāpat kā arī brokastis ir zviedru galds. Ēdināšana ir laba, plaša izvēle un garšīgi. Faktiski mums nebija jāpusdieno, jo dienā, kad ir karsti, pēc sātīgām brokastīm līdz vakariņu laikam ēst nemaz negribas. Tāpēc piedāvājums – viss iekļauts – nav obligāts, tādā veidā var ieekonomēt kādu drusku naudiņas. Jau tajā pašā vakarā mēs viesnīcas pagalmā varējām nolūkoties izklaides programmu, kas tur tiek rīkotas katru vakaru no plkst.21.00 līdz 24.00. Izklaides programmas ir visdažādākās – diskotēkas, komiķu, dejotāju uzstāšanās, dzīvā mūzika, kad var arī padejot, utt. Šie pasākumi gan tiek vadīti spāņu valodā. Nedaudz tiek runāts angliski un franciski, vēl mazāk krieviski, un arī ar brrriesmīgu akcentu, pat līdz tam, ka nevar saprast domu. Nākamjā rītā 18. jūnijā ceļamies, brokastojam un dodamies sauļoties. Viesnīcas pagalms ļoti plašs, sauļošanās vietu praktiski pietiek, taču saulessargi ir par papildus samaksu – 4 EUR dienā. Baseins liels un plašs. Dienas laikā arī tiek organizētas dažādas sportiskas sacensības bērniem, arī pieaugušajiem. Tur gan bez angļu valodas zināšanām īsti nevar saprast, kas jādara. Plkst.12.00 mums ir tikšanās ar tūroperatora pārstāvi Dmitriju. Nu ļoooti aizņemts cilvēks. Visas sarunas notiek pēc principa, ka tikai ātrāk. Nekādi paskaidrojumi vai ieteikumi no šī pārstāvja netiek saņemti, tikai tad, ja pats uzdod konkrētus jautājumus. Par cik informāciju par ekskursijām saņēmām diezgan plašu un pilnīgu jau autobusā no lidostas, pasūtam 3 ekskursijas - Monserata, Spāņu nakts, vakara Barselona un akvārijs. Taragonu, Reusu, korridu un Dalī muzeju neņemam, jo tas mūs īpaši neinteresē, pie kam nedēļas laikā arī nav iespējams paspēt visu apskatīt. Tā nu pirmdiena mums paiet sauļojoties, peldoties un vienkārši laiskojoties. Jūra ir lieliska. Pludmale smilšaina, krasts lēzens. Pludmalē sauļošanās krēsli par papildus samaksu – 4 EUR, tāpat arī vieta zem saulessarga – papildus 5 EUR. Faktiski pretī mūsu viesnīcai pludmalē tautas nav daudz, pie kam no viesnīcas pagalma līdz jūrai ir jāiet kādi 30 metri, tātad var doties uz turieni jau peldkostīmos, un turpināt sauļoties pie baseina. Otrdien, 19. jūnijā uzreiz pēc brokastīm dodamies pasūtītajā ekskursijā uz Monseratu. Cena 44.50 EUR vienam cilvēkam, ekskursiju vada cits tūroperators Jony Tours. Gide runā krieviski. Pa ceļam līdz Monseratai uzzinam Monseratas benediktīniešu klostera vēsturi. Ierodoties Monseratā ar tādu nelielu elektrisko trošu vilcieniņu uzbraucam Monseratas kalnos līdz klostera ēku kompleksam. Mums tiek izdalīti šī kompleksa plāni, parādīts galvenais un pateikts laiks, cikos būs autobuss, un kur tas stāvēs. Tāpat mums tiek izdalītas biļetes klostera muzeja, liķieru degustācijas un audiovizuālās ekskursijas apmeklējumam. Vispirms mēs apmeklējam klostera muzeju. Lai piedod man mākslas un arheoloģijas cienītāji, bet man personīgi muzejs nelikās interesants, jo es esmu pilnīgs mākslas diletants. Muzejā aizliegts fotografēt, tāpēc bilžu galerijās no muzeja nav nekā. Muzejā ir ļoti liela dažādu autoru dažādas tematikas gleznu ekspozīcija. Varu vien teikt to, ka man ļoti patika dabasskatu gleznas, tai pašā laikā es vispār nesaprotu abstrakto mākslu. Tāpat muzejā apskatāmas bizantiešu ikonas, ēģiptiešu un Mezopotāmijas arheloģiskie izrakumi, ir pat ēģiptiešu mūmija. Paskaidrojošie raksti pārsvarā ir nesaprotamās valodās, kaut gan ir arī angliski. Ja cilvēks pārvalda pilnībā svešvalodas, tad var palūgt audioierakstu, kurā tiek paskaidrots tuvāk par katrā zālē redzamo, bet krievu valodas tur nav. Pēc tam mēs dodamies uz baziliku, lai izstāvētu rindu pie Monseratas Dievmātes statujas. Līdzīgi kā Aglonā, Dievmātes statuja ir novietota bazilikas augstākajā līmenī. Bazilika pati par sevi ir ļoti grezna, bet tumša. Tāpēc, atrodoties bazilikā, Dievmātes statuja nav labi saskatāma. Dievmātes statuja ir atšķirīga ar to, ka pašas Dievmātes seja un rokas ir melnā krāsā, tāpēc tā nereti tiekot saukta par Melno Dievmāti. Kāpēc tas ir tā, to nezina neviens, ir tikai dažādi minējumi. Ir ticējums, ja cilvēks pieskarsies Monseratas Dievmātes statujas rokai, kurā tiek turēta zemeslode, un iedomāsies kādu vēlēšanos, tad šī vēlēšanās noteikti piepildīsies. Stāvot rindā, mēs vienlaikus arī dzirdam slaveno Monseratas zēnu kori dziedam. To nevar aprakstīt, tas ir vienkārši jādzird. Jāsaka gan, ka mums ar šī kora dzirdēšanu paveicās, jo no 23. jūnija līdz septembrim zēniem ir vasaras brīvlaiks, un šai laikā viņi dodas katrs uz savām mājām, un bazilikā nedzied. Pēc Dievmātes apmeklējuma dodamies kalnos. Taku ir daudz un dažādas – īsākas un garākas. Katrā ziņā visas takas ir cilvēku roku izbūvētas, tā ka pa mežonīgiem kalniem nav jākāpelē, visu var izstaigāt vasaras kurpītēs. Nezinu gan, vai ērti būtu staigāt augstpapēžu kurpēs. Staigājot pa takām, var redzēt daudz un dažādus pieminekļus, skulptūras un neapšaubāmi, pasakainus dabas skatus. Atgriežoties no pastaigas, dodamies degustēt liķierus, jo vēlamies vienu pudeli iegādāties, lai atvestu vectēvam. Liķierus ražo tieši Monseratā 6 veidus, un tie tiekot ražoti pēc ļoti senām benediktiniešu mūku receptēm, kas ir domātas ārstnieciskiem nolūkiem, jo katra liķiera sastāvā ir kādi ārstniecības augi, rieksti vai citas dabiskas vielas ar ārstnieciskām īpašībām. Pie degustācijas ir mežonīgi gara rinda, tāpēc tajā nestāvam, jo turpat ir veikaliņš, kurā ir nopērkami gan šie liķieri, gan saldumi un suvenīri. Mēs nopērkam suvenīru liķieru komlektu, kurā ir visi 6 liķieru veidi minatūrās pudelītēs. Cena – 12.50 EUR. Tas aizņems mazāk vietas un svara bagāžā. Tāpat mēs neesam apmeklējušas audiovizuālo ekskursiju, jo laiku izmantojām staigāšanai pa kalniem. Audiovizuālajā, kā teica gide, varot redzēt mūku ikdienas dzīvi, proti to, ko tūristam apskatīt dabā nav atļauts. Nezinu gan, vai tur bija krievu valoda. Iegādājamies dažus suvenīrus, un dodamies uz autobusu. Suvenīri ir dārgi, pie kam ir grūti atrast kaut ko oriģinālu. Pārsvarā Monseratas Dievmātes attēlojums, kas ir būtībā nesimpātiskāks nekā pati statuja. Suvenīri ar Monseratas kalnu skatiem praktiski nav atrodami, pārsvarā uz suvenīriem ir tikai uzraksts Montserrat. Turpat ir arī neliels tirdziņš, kur vietējie zemnieki tirgo savu mājās saražoto produkciju – dažādus sierus, saldumus, medu utt. Ir atļauts arī nogaršot. Aitas siers ir ļoooti garšīgs. Viesnīcā atgriežamies uz vakariņu laiku un esam ļoti apmierinātas ar redzēto. Laika gan bija pamaz. Gribētos vēl paklaiņot pa Monseratas kalniem, jo visas takas izstaigāt nevar paspēt. Trešdienā 20. jūnijā mums ir paredzēts Spāņu nakts pasākums. Diena ir brīva, lai sauļotos un peldētos. Izbraukšana no viesnīcas plkst. 20.15, bet autobuss ierodas pēc mums ap plkst.21.00. Pasākuma cena 39 EUR. Nesamērīgi augsta maksa par tādu pasākumu. Braukšana apmēram 10 minūtes līdz Kambrillas pilsētas otram galam, kur atrodas rančo. JTL tūroperatora mājas lapā ir norādīts, ka pasākums notiek kādā pilī. Pilnīgs absurds. Vispirms mūs cienā ar spāņu Sangriju. Tas nav vīns! Tad sākas tīrasiņu zirgu izrādīšana. Jāsaka, ka tas ir šovs ar zirgiem, skaists, ir vērts paskatīties dresētus zirgus, ko viņi prot. Arī tad, ja jūs zirgos neko nesaprotat. Pasākuma vadītājs pirms katra priekšnesuma paskaidro, kas tiks rādīts. Paskaidrojumi skan spāņu, angļu, vācu, franču un krievu valodās. Vakara otrā daļā ir flamenko koncerts, kur tiekam cienāti ar spāņu ražoto šampānieti. Par flamenko esmu vīlusies. Vietējais lauku pašdarbības līmenis, ne grezno tērpu, ne arī graciozās dejošanas. Ja gribat redzēt īstu flamenko, tad šis te nav variants. Ceturtdien, 21. jūnijā dodamies uz Barselonu, kur ekskursijas cenā ir iekļauta ieeja akvārijā. Kopējā cena 53 EUR. Akvāriju ir vērts redzēt. Tālāk ar autobusu tiekam aizvesti uz Katalonijas laukumu, no kura sākas Barselonas slavenākā iela La Rambla. Faktiski liels un netīrs ielas tirgus. Tādējādi mans pirmais iespaids par Barselonu ir visai negatīvs – liela, netīra, piemēslota pilsēta. Mums ir brivais laiks apmēram 2,5 stundas, kad uz savu roku staigājam pa Barselonas centru. Mums, protams ir iedotas Barselonas kartes. Redzam vienu arhitekta Gaudi ēku gan no ārpuses, gan var ieiet arī iekšā – par atsevišķu samaksu – 16.50 EUR. Tur tiešām ir ko redzēt! Tiek piedāvāts uz vietas audioapraksts, bet krievu valodas nav. Nevienā Barselonas ekskursijā nav iekļauts Gaudi parks. Tāpat nav iekļauta slavenā Svētās ģimenes katedrāle. Gide pateica, ka varam turp aizbraukt ar taksi. Mēs neriskējām. Gadījās ķibele – sasitām digitālo kameru (nokrita uz betona grīdas), tāpēc bija jāsteidzas atrast kādu veikalu, kur var nopirkt jaunu. Arī Barselonas lielveikalos pārdevēji nerunā angliski, tikai savā spāņu mēlē. Ar zīmēm un pirkstiem sarunājām, pie jaunas kameras tikām. Tad jau drīz arī nāca autobuss, kurš mūs aizveda uz Spāņu ciematiņu, tas turpat Barselonas centrā. Ir vērts redzēt un jāredz! Pēc tam turpat blakus muzikālās strūklakas! Kolosāli! Jāredz! Un jādzird! Bildēs skaņas nav! Piektdien, 22. jūnijā uz savu roku dodamies uz Taragonu. Esam izlūgušies savam Dmitrijam Taragonas karti. Nav nekādas vainas braukt uz savu roku. Neviens tevi neved tur, kur tu negribi, ej tur, kur tev patīk. Pie kam man labāk patīk pašai izpētīt un atrast to, ko gidi nerāda. Braucām ar reisa autobusu, biļetes cena uz vienu pusi 2,55 EUR. Tādā pat veidā var izbraukāt arī Reusu, nav jāmaksā gidiem par organizētām ekskursijām, no kurām ne vienmēr ir jēga. Uz Monseratu un uz Barselonas muzikālajām strūklakām ar sabiedrisko transportu nevar tikt. Ja turp tiksiet, tad atpakaļ uz Kambrillu vairs tajā pašā dienā ne. 23. jūnijā izpētam Salū veikalus. Cenas apģērbiem un apaviem - kas pie mums latos, tas tur eiro. Dārgi ir suvenīri, dzērieni, pat ūdens. Secinājums: brauciet! Ir ko redzēt. Laika apstākļi ir vasarīugi. Temperatūra dienā bija ap 30, naktī ne mazāk kā 20. Attiecībā uz tūroperatoriem – Novatours man pagājušogad, kad braucu uz Krētu, patika daudz labāk. Daudz labāka organizācija. Kaut gan arī par Juniversal (vai JTL - īsti nezinu vai tas ir viens un tas pats) īpaši sūdzēties nevaru, bet varēja būt labāk. No gidiem es gaidīju vairāk. P.S. Diemžēl bilžu galeriju var pievienot tikai vienu, tāpēc pārējās skaties manā albumā.

Kosta Dourada jeb Zelta krasts

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem