Pavasarīgas ainiņas Gruzijas kalnos un ielejās.
|
Baiba Zeibote (Opmane)
|
Pavasarīgas ainiņas Gruzijas kalnos un ielejās.
Kad ceļojumi uz Rietumeiropu jau palikuši nedaudz ierasti, nolemjam, ka laiks ievērtēt pavisam ko citu – un tā mūsu izvēle apstājās pie Gruzijas.
Gruzija - tā ir vēstures un kultūras zeme. Seni klosteri, baznīcas, alu pilsētas, Melnā jūra un sniegotās Kaukāza kalnu virsotnes. Un tas viss ir vienā valstī – Gruzijā.
Nenoliedzami Jums katram ir savi stereotipi par to, kādiem tad jābūt gruzīniem - viņi noteikti visu laiku dzer vīnu, uzsauc tostus, un Tu par brāli kļūsti jau pusstundas laikā. Vai arī - uz šejieni galvenokārt jābrauc, lai apskatītu skaisto dabu un izbaudītu gardos ēdienus. Jau pēc pāris Gruzijā pavadītām dienām sapratīsiet, ka pilnīgi viss no iepriekš minētā ir patiesība.
Šajā ceļojumā mēs plānojām iepazīt Gruzijas Samtskhe Džavakheti un Adžārijas apgabalus.
Ar tiešo airBaltic reisu Rīga - Tbilisi 2011.g.02. maijā plkst.04:25 ierodamies Gruzijā.
Un mūsu ceļojums ir sācies!
Mikroautobusi ir Gruzijas dominējošais transporta līdzeklis. To arī izmantojām visa sava ceļojuma laikā.
No Tbilisi uz Bordžomi. Pa ceļam apmeklējam Uplistsikhe alu pilsētu – vissenākā apdzīvotā vieta Kaukāzā, kas jau 6.gs. p.m.ē. bija kļuvusi par ievērojamu tirdzniecības vietu starp Rietumiem un Austrumiem.
Gori pilsētā ir Staļina (pēc izcelsmes gruzīna, īstajā vārdā Josifa Džugašvili) muzejs, kurā var iepazīties ar viņa dzīvi, sadzīvi, realizētajiem un nerealizētajiem plāniem, izstaigāt vilciena vagonu, ar kuru Staļins pārvietojies savas valdīšanas laikā pa valsti. Bez attieksmes un liekiem komentāriem, tikai fakti un dati par Staļina dzīvi, darbu un tiem laikiem
Ja Staļins neinteresē, Gori pilsētu mierīgi var laist garām.
Bordžomi– slavenais kūrorts, kas vilinājis ar saviem minerālūdens avotiem. Pilsēta stiepjas vairāku km garumā gar Mtkvari upi. Atpūtnieki staigā pa ielām un elpo tīro gaisu un dzer dziedējošo ūdeni.
Šeit saglabājies arī trošu pacēlājs, ar kuru var uzbraukt uz Boržomi plato un veikt dažādus pārgājienus pa Mazā Kaukāza takām.
Ar šaursliežu vilcienu no Bordžomi aizbraucam līdz Bakuriani. Bakuriani kalnu ciematiņš 1700 m v.j.l., otrs populārākais Gruzijas slēpošanas kūrorts. Vilcieniņš vienlaikus pilda arī tādas veikala funkcujas. Vagonā sēž tantuks ar pārtikas maisu un pieturvietās kalnu ciematu iedzīvotāji iepērk svaigu maizīti u.c. preces. Loti skaists un romantiskas brauciens – iesaku Jums to izbaudīt!
No Bordžomi uz Akhalcikhe un tālāk ar „mikrašu” pa ļoti skaistu ceļu mēs tiekam līdz Vardzijai, kas atrodas netālu no Turcijas robežas. Pa ceļam šaurā kanjonā Mtkvari un Paravani upju satecē uz augstas un akmeņainas klints stalti izvietojies Khertvisi cietoksnis.
Mikroautobusa šoferītis laipni apstājas fotopauzēm un pilda pat tādas kā gida funkcijas. Un vēl paspējis noorganīzēt mums Vardzijas ciemā naktsmājas. Dažas mājiņas kalnu pakājē ir viss Vardzijas ciems. Nonākam ļoti jaukā, kalnu ieskautā viesu namiņā – tieši iepretim senajai Vardzijas alu pilsētai. Cena 15 lari no cilvēka. Viss tīrs un sakopts. Pēc mirkļa saprotam, ka šoferītis mūs ne tikai ir atvedis uz Vardziju un iekārtojis viesu namiņā, bet arī noorganizējis vakariņas (tikko no upes zvejotas zivis) un vietējo plūmju šņabi.(man pat likās labāks kā slavenā gruzīnu čača) un tas viss bez kādas maksas. Mēs revanšējamies ar Latvijas Melno balzāmu.
Vardzijas alu pilsēta– lielākā klintīs kaltā alu pilsēta Gruzijā, kas savulaik kalpojusi kā klosteris. Tā ir prātam neaptverama 12.gs cilvēku radīta - smilšakmenī cirsta pilsēta, kas izvietota 13 stāvos. Šeit ir arī baznīca ar sienu gleznojumiem un zvanu tornis, kas būvēts 13.g.s. Ēku komplekss sniedzas klintīs 50 metru dziļumā un sasniedz astoņstāvu ēkas augstumu.
Diemžēl 1283.g. zemestrīze iznīcināja aptuveni divas trešdaļas no Vardzijas alu pilsētas. Šodien Vardzijas cellēs mājo mūki, kuri labprāt sagaida tūristus. Tik viņu mājokļi tūristu apmeklējumiem ir liegti.
Tūrfirmas atved tūristus, pāris stundās izskrien cauri Vardzijas alu pilsētai, un prom....BET...Vardzija ir ne tikai alu pilsēta. Aptuveni 3 km no Vardzijas-Augšējā Vardzijā atrodas neliels, bet ļoti skaists sieviešu klosteris Nuns Monastery. Kāpiens līdz klosterim gan sanāk pamatīgs, bet ir to vērts. Apskatām klosteri un baznīcu. Liels ir mūsu pārsteigums, kad redzam kopā ar mūķenēm strādājam arī mūkus. Izrādās, ka Vardzijas mūkiem un Nuns klostera mūķenēm ir kopīga saimnircība.
Un vēl Vardzijas ciemā ir karstie pazemes avoti. To uzzinājām no viesu nama saimnieces. Tur esot pat baseins. Ejam skatīties. Atrodam pussagruvušu šķūnīti, kurā tiešām ir iebūvēts baseins - tāds primitīvs, betona, ar vienu ūdens ievades un vienu izvades cauruli. Pilnīgā eksotika - peldi siltā minerālūdens baseinā, virs galvas pa pusei iebrucis jumts, un pa logam līdzīgu caurumu sienā, pāri Kūras upei redzams unikālais Vardzijas alu komplekss...un tas viss pilnīgi par baltu velti!
Mūsu nākamā avantūra - tikt pāri Goderzi pārejai 2025 mvjl. Ši pāreja ir atvērta no maija līdz oktobrim.
Vietējie neiesaka mums turp doties, jo ceļš diezin vai būšot izbraucams. Bet mēs neliekamies mierā. Ar kārtējo mikrašku tiekam līdz Adigeni – mazītiņš kalnu ciematiņš ar dažiem pārtikas veikaliņiem. Arī šeit jau Gruzijai ierasts skats - policijas auto ar ieslēgtām bākugunīm ciema laukuma vidū. Policisti pienāk mums klāt, pajautā, vai viss kārtībā un kādi ir mūsu turpmākie plāni. Drošības labad policisti pieraksta mūsu tel. numuru un iedod arī savējo - ja nu kas.
Te uzrodas kāds gruzīnu vīriņš un saka. ka tūlīt piebrauks UAZ markas auto , tautas valodā - „bobiks”, kas vedīs pār Gordedzi pāreju dažus cilvēkus. Par simbolisku samaksu arī mūs varot pārvest pāri Gordedzi līdz Khulo ciemam. Cena tiešām laba – 10 lari no cilvēka. Mēs piekrītam un visi draudzīgi saspiežamies „bobikā”.
Ceļš uz Goderdzi Pass ved gar Dzandze upes aizu. No kādreiz bijušā asfalta šeit palikuši tikai fragmenti. Mutuļojošas un mežonīgas kalnu upes gāžas pāri ceļam.
Gordedzi mūs sagaida ar pārsteidzošu skatu – šaurs, knapi izbraucams tikko izšķūrēts ceļš, 3-4 m biezs balts sniega tunelis, spoža saule un kalnu virsotnes! Fantastika! Tik žēl, ka nav iespējams šeit uzkavēties ilgāk.
Pēc aptuneni 4h (50km) kratīšanās - Adigeni-Goderdzi Pass-Khulo - tiekam līdz Khulo ciematam. Tas jau ir Adžārijā.
No Khulo uz Batumi, kur bijām plānojusi pavadīt dažas dienas pie Melnās jūras. Stipri līst, auhsts, tik +9C. Laiks neuzlabojas arī nākamajā dienā. Tiek strauji mainīts ceļojuma plāna un mēs dodamies atpakaļ uz kalniem. Ar mikrīti no Batumi caur Kobuleti uz Khašuri. Joprojām līst. Khašuri autoostā atrodam vietējā rakstura ēstuvi. Karsta harčo zupa un čača nāk īstajā reizē. Vārds pa vārdam un dažu minūšu laikā atkal esam kļuvuši par labākajiem draugiem. Mums tiek sarunātas naktsmājas tuvējā Ahaldaba ciemā kur ir karsto avotu pirtis. Ļoti jauki, jo kas gan lietainā un vēsā laikā vēl vajadzīgs!
Kārtējā sirsnīgā uzņemšana Ahaldabā – mājās pie Vaļera. Vaļera savā nelielā divstāvu mājā dzīvo ar 17-it gadīgo dēlu. Sieva un meita strādā Itālijā. Šajā ciemā iedzīvotāji agrāk strādājuši kokapstrādē ražojuši mēbeles – nu, gluži kā pie mums, viss izpārdots, izpostīts un pamests. Cilvēkiem nav ne darba, ne iztikas. Kaut kā jau kuļas pa dzīvi, paši cep maizīti.
Nākamajā rītā Vaļera ar mums dodas kopīgā pastaigā, lai vietējie redzētu, ka pie viņa ir atbraukuši ciemiņi. Tas Gruzīnu tautai skaitās pagodinājums- uzņemt viesus. Ar šādu pat situāciju mās saskārāmies arī citos ciematos.
Par cik lietus un aukstais laiks izbojāja mušu plānoto atpūtu pie Melnās jūras un mums vēl ir atlicis laiks, nolemjam atgrieziet sniegotajā Goderdzi kalnu pārejā.
Braucam atkal uz Adigeni.
Taksisti par uzvešanu Gordedzi Pass sākumā prasa 60 larus, tad nolaiž līdz 50 lariem. Bet mēs ieturam pauzi.
Piepeši nez no kurienes atkal uzrodas tie paši, pirms dažām dienām satiktie policisti un uzdod to pašu jautājumu: „Vai Jums viss kārībā? Vai nepieciešama palīdzība?” Pastāstām, ka vēlreiz gribam tikt Gordedzi Pass, lai bez steigas izbaudītu šo pasakaino skaistumu. Noskaidrojuši, ka ar mums viss kārtībā, policisti tik pat ātri arī nozūd.
Nopērkam pa pudelei alus. No veikala tiek iznesti ķeblīši, un piedāvā mums apsēsties. Kāds bodītes saimnieks uzcienā ar tasi kafijas. Vietējo laipnība pret mums ir neaprakstāma. Kā paši Gruzīni saka – tas viņiem esot Dieva dots!
Tā nu mēs mīņājamies, uz Gordedzi vēlreiz tikt gribas, bet 50 larus izdot tā kā žēl. Un vienīgais mikraška, kas veic šo ceļu, jau aizbraucis.
Te pēkšni zvana mūsu iepriekš minētais policists un saka, lai ar taksi nebraucot!. Viņiem esot dots uzdevums braukt apgaitā ar ciema inspektotu tieši uz Gordedzi Pass. Piebrauc glauns Toyotta Jeep policijas auto. Tā nu mēs, kā ministri, policistu vadībā dodamies ceļā.
Ik pa brīdim apstājamies fotopauzēm. Tuvojoties Gordedzi Pass, mežus nomaina kalnu pļavas, parādās vasaras mājiņas, tādas īpatnējas, pa gabalu izskatās, kā lieli bišu stropi, daudz un visas vienādas. Šīs mājiņas pilsētnieku ģimenes izmanto vasaras periodā.
Jo augstāk, jo vairāk sniega. Kad tiekam līdz Goderzi pārejai (2025 mvjl), sniegā izizcirstais ceļš palicis tik šaurs, ka grūti pat atvērt auto durvis, lai izkāptu! Kamēr mēs priecājamies par fantastiskajiem dabas skatiem, nedz no kurienes uzrodas jauniešu bariņš ar slēpju zābakiem rokās. Viņi došot mums savas slēpes, jo policistu kungi teikuši, ka mēs droši vien gribēšot arī slēpot! No šīs laipnības gan mēs atteicāmies, kaut kā neērti būtu policistiem likt uz sevi tik ilgi gaidīt. Lai gan Gruzijā tas ir kā likums – ja ciemiņš ir izteicis vēlēšanos, tā jāpiepilda.
Atpakaļceļā savā starpā spriežam par samaksu. Vai ar 50 lariem nebūs par maz šādam braucienam. Bet naudu policisti no mums kategoriski atsakās ņemt – viņi tak esot braukuši darba uzdevumā. Labi, ka bija palicis vēl no Latvijas vestais Balzāms.
Atceļā nedauz paciemojamies Abastumani ielejā. Tur kārtējo reizi peldamies karstajos avotos un apskatām observatoriju.
Atlikušās divas dienas veltām Tbilisi. Arī pie mūsu drauga Valiko jāpaciemojas, ar kuru sapazināmies iepriekšējā Gruzijas ceļojuma laikā. Tbilisi ir palikusi vēl skaistāka. 2010.g. atklāts jaunais gājēju tilts pāri Mtkvari upei - "Miera tilts". Šistilts ir simbols Gruzijas ceļam no pagātnes uz labāku nākotni.
Gruzija ir zeme, kurā ikviens lepojas ar savu izcelsmi, senčiem un tradīcijām
Un uz visu to, kas notiek Gruzijā noskatās Mātes Gruzijas statuja – ar pialu vienā, bet zobenu otrā rokā.
Apciemojiet Gruziju un varēsiet izbaudīt tās viesmīlību un izsmalcināto virtuvi, pašu acīm skatīt Kaukāza kalnus un pilsētu mūrus.
Tāda nu ir tā Gruzijas tauta, kas atveras ar visu sirdi un dvēseli.
Informācijai:
Ceļojuma laiks: 01.-13.05.2011.
Mūsu ceļojuma kopējās izmaksas vienai personai - 325,00 LVL (Tūrfirmu piedāvātie ceļojumi – 7dienas vidēji maksā 800,00LVL)
* 1,00 LVL ~ 3,30 Lari
* Aviobiļetes Rīga – Tbilisi - Rīga 142,34Ls
* Ciema kukuļi no Latvijas – 17,00Ls
* Ieejas biļetes – 11,00Ls
* Transports – 42,00Ls
* Naktsmājas – 31,00Ls
* Edieni un dzērieni – 62,00Ls
* Citi pirkumi Gruzijā – 20,00Ls
Vēl šis un tas:
* Tbilisi ļoti labs hostelis – 20,00 lari (Irine Japaridze; e-mail: 5062@gmaill.comwww.iverieli.narod.ru; tel.+995 32 95 47 16; Cell phone +995 99 111 669). Iepriekš gan vajadzētu rezervēt.
* Naktsmājas Gruzijas ciematos pie vietējiem 10-15lari;
* Elektrovilciens no lidostas līdz Tbilisi centrālai vilcienu stacijai ir bez maksas;
* Vilciena biļete Tbilisi – Bordžomi maksā tikai 1laru (neatkarīgi no tā, cik pieturas Jūs brauksiet);
* Alus krogā ap 1,50 – 1,80 lari;
* Pamatīgas pusdienas/vakariņas + alus/čača 10,00 – 12,00 lari;
* Cigaretes – vidēji 1,30 lari;
Jaukus ceļojumus vēlot,
Baiba. ;)
