Pretī ziedošam pavasarim uz Reinas un Mozeles ielejām.

Helma Trawicka (Štosa) 20.06.2011 10 min lasīšanai

Pērn pēc 5000 km garā ceļojuma ar mašīnīti uz Austrijas Alpiem domājām,ka tādi attālumi drusku pa traku, taču ar laiku grūtības aizmirstas un atmiņā paliek viss skaistais redzētais un piedzīvotais. Janvārī jau rodas doma, ka pavasarī derētu kaut kur paceļot… Paziņu stāstītā iespaidoti, izdomājām, ka jābrauc uz vīna dārziem Mozeles un Reinas ielejās.

Tik šoreiz nebrauksim caur Lietuvu un Poliju, bet ar prāmi no Liepājas uz Travemindi. Naudas izteiksmē, pie pašreizējām benzīna cenām, summas ir gandrīz vienādas. Biļetes uz prāmi nopērkam savlaicīgi, kamēr vēl ir lētākais variants, jo vasaras sezonas laikā tās maksā 2x dārgāk. Ar prāmi braucām 28 stundas, kajīte ar visām ērtībām+4x ēdināšana.

Bet labāk visu pēc kārtas…

Tā kā prāmis atiet 4 no rīta un uz prāmjasāk laist ap 24-iem,no Rīgas izbraucam ap 8 vakarā. Liepājā esam ap 23-iem( 226 km), iepildām pilnu bāku ar benzīnu un braucam uz ostu. GPS mūs pieved tieši pie ēkas, kur jāiet reģistrēties. Uzzinām, ka uz prāmja ļaus uzbraukt tikai ap pusvieniem. Atliek sēdēt mašīnā un nožēlot, ka nepaņēmām termosu… karsta tēja ļoti noderētu. Tā nu sēžam mašīnā, klausāmies mūziku un skatāmies , cik daudz, nu ļoti daudz fūres uzbrauc uz prāmja. Mēs uz prāmja tiekam tikai ap pusdiviem. Nogurums dara savu un ejam gulēt, bet… kas tev deva? Blakus kajītē kāds fūres šoferis nolēmis uzrīkot solo koncertu ģitāras pavadījumā un tā līdz pussešiem! Kamēr mans vīrs neiztur un iet teikt, ka mazs bērns(!) nevar aizmigt! Labi, ka dziedonis nav agresīvs un tūlīt arī apklust. Pa to laiku prāmis sen jau brauc,man sajūta, kā brauktu ar zirgu pa meža ceļu… teit kā kaut kur drusku pašūpo, te aizķeras, te kaut kas nosprakšķ…

Pēc brokastīm (zviedru galds) uzejam uz klāja, diena liekas būs saulaina un silta, tikai tā saulīte vēlāk kaut kur pazūd un sauļoties gribētāji arī no klāja kur nu kurais… Laiks rit lēni, bet paiet nemanāmi.

Otrā rītā ap pusdeviņiem jau esam ostas pilsētiņā Travemindē. Esam nopeldējuši 707 km.

Izbraukšana no ostas diezgan sarežģīta un te nelīdz pat GPS, kamēr kāds no ostas darbiniekiem māj ar roku un palīdz mums atrast pareizo izbraukšanu.

Braucam uz Lībeku,līdz kurai 18 km.

GPS mūs ieved tieši vecpilsētas pazemes maksas stāvvietā. Ejam staigāt, agrs rīts un nežēlīgs aukstums. Pilsēta skaista, zied rozā kastaņas, ievas un ceriņi, cilvēki steidz uz darbu. Līdz pusdienas laikam jau esam nostaigājušies, nosaluši un atgriežamies stāvvietā, lai dotos uz Lineburgu, līdz kurai 111 km.

Lineburgā esam ap 14-iem. Ko teikt? Pilsēta ar savu šarmu un orģinalitāti, skaistām vēsturiskajām celtnēm, ielas mierīgas, jo tūrisma sezona vēl it kā nav. Šodien vēl jāpaspēj līdz Schneverdingenai 58 km, kur esam mīļi ielūgti ciemos.

Braucam pa maziem lauku ceļiem, kas visi ir IDEĀLĀ kārtībā un apbrīnojam apstrādātos laukus, kuros zied rapši, zaļo labība un īpatnēji nošķeltās vagās aug vācu delikatese sparģeļi. Laiks joprojām saulains , bet ļoti auksts. Esmu savilkusi mugurā visu, kas velkams, tik trūkst cimdu, kurus veltīgi gribēju atrast Lineburgas veikalos.

Plānojam nākošā rītā braukt uz Brēmeni, līdz kurai 80 km, kur gribētu apskatīt Rododendru parku. Parks atrodas 5km no pilsētas centra, kur mašīnu var bez maksas atstāt ielas malā un ieeja parkā arī ir bez maksas. Pāris stundas baudām ziedu krāsaino un smaržpilno burvību, pa ēnainajiem celiņiem dievīgās dīķīšu un milzīgo rododendru ainaviņas. Turpat blakus atrodas Botāniskais dārzs, bet to ar Lotiņu apmeklēt nevaram. Atliek braukt uz Brēmenes vecpilsētu, tik, tai tuvojoties, ieraugām ceļazīmi, kas norāda, ka iebraucot vecpilsētā vajadzīga atļauja, ka auto ir izgājis izplūdes gāzu pārbaudi. Kur svētdienas pēcpusdienā laiatrod autoservisu, kas veiktu šādu pārbaudi? Esam apstājušies vienā šķērsieliņā, kurā arī bez speciālām atļaujām stāvēt nedrīkst… Nu tad braucam atpakaļ uz Schneverdingeni , tikai nedaudz izmetot līkumiņus pa mazām pilsētiņām(Ottersberg, Rotenburg) , kur svētdienas vakarā neredz nevienu cilvēku (nez kur visi ir un ko dara), nobraucām 86 km.

Saņemam ieteikumu nākošā dienā apmeklēt "Verrückte Haus" (trakā māja),Weltvogelpark( pasaules putnu parku) un Medību māju IERHATSCHEBispingenes apkartnē.

Braucam uz „TRAKO MĀJU”, pa ceļam patrāpās piedāvājums izbraukt zirgu pajūgā pa gleznainu Nacionālo parku, es jau gandrīz ar mieru, tikai kad uzzinu cenu 40 EU par stundu, tad… turpinām braukt uz ieplānoto objektu. Pēc pusstundas brauciena ceļu krustojumā mājaredzama jau no tālienes.Nepierasti un smieklīgi, toties pa 5EU to var apskatīt arī no iekšpuses. Izejot no mājas, televizora video var noskatīties, kā māja normāli uzbūvēta, tad ar milzīgiem ceļamkrāniem apgriezta otrādi un vēl nostutēta šķībi. Nu ko? Atliek apbrīnot cilvēku izdomu, kā piesaistīt tūristus un pelnīt naudiņu!

Pēc 10 min brauciena esam Jagd-Villa ISERHATSCHE. (Medību villa) (Nöllestr. 4029646 Bispingen Bispingen ).Grūti vārdos aprakstīt šo orģinālo Medību villu, tajā vienuviet apskatāmi daudzugadu antikvāra dažādu priekšmetu un gleznukolekcija, kas izvietota daudzās greznās istabās, katrai istabai savs nosaukums.

Pie mājas liels baroka dārzs ar 500 filozofisku teicienu uzrakstiem uzmāju logu ailēm un dārza pergolām. Ekskursija gida pavadībā 2 st. 12 EU. Fotografēt nedrīkst un ar suni (kaut suņuks mazs un somā, ieeja aizliegta(!!!). Tā kā telpās fotografēt nedrīkst, nelielu ieskatupiedāvāju šeit

http://www.iserhatsche.de/bildergalerie.php

Šoreiz Lotiņai bija jāpaliek aiz vārtiem un šī iemesla dēļ visu parku neapskatīju, jo tas būtu prasījis vēl dažas stundas.

{p.s. šī villa atgādināja Kukšu muižu Latvijā}.

Beidzot laiks ir palicis ļoti silts , braucam uz Weltvogelpark

(pasaules putnu parku).Nepilnas stundas brauciens 50 km un esam ļoti plašā stāvvietā. Biļete 12 EU. Ieejas noteikumos melns uz balta rakstīts, ka suņiem piedāvā boxus ar ūdens trauku, kur suns var atrasties, kamēr baudiet pasaules putnu krāšņumu. Nevaru iedomāties, ka mana Lotiņa varētu atrasties VIENA PATI!!! tādā boxsā. Es atsakos no putnu parka apskates un mēs abas aizejam atpakaļ uz stāvvietu, pastaigājamies, paēdam siermaizes, nu ļoti gardas, padzeram ūdentiņu un laiks mums abām paietātri. Krāšņos pasaules putnus apskatīsim otrajā fotoaparātā, ko mums čakls fotogrāfs būs atnesis.

Braucam atpakaļ uz Schneverdingen 50km, tur mums pēdējais ciemošanās vakars. Viesmīlīgā saimniece vēl piedāvā pilsētiņas apskati, kas slavena ar saviem krāšņajiem kadiķu unviršu laukiem, kas zied ne tikai pierastajos zilgani sārtajos toņos, bet arī baltos, rozā , rudzupuķu zilos.

No rīta braucam uz Hildesheim 123 km. Patiesi pārsteidzoši skaista vecpilsēta ar daudziem unikāliem vēsturiskiem pieminekļiem un simtgadīgām ēkām. Bauda acīm un dvēselei.

Kaselē( no Hildesheimas135 km) esam plānojuši apskatīt Herkulesa monumentu un pārnakšņot. Tā kā ir jau pēcpusdiena, braucam uz plānoto pensionu, tik tur visas durvis cietun uz mūsu zvanu neviens neatsaucas, arī mašīnu nebūtu kur novietot, jo ieliņa ļoti stāva un iebraukšana pagalmā nav. Ar GSM palīdzību atrodam hotelīti un uz labu laimi braucam tur. Laimīgi iekārtojamies un tagad ir laiks apskatīt Herkulesa monumentu. Tā ir Kaseles apkārtnes augstākajā kalnā grandioza statuja no kuras līdz kalna lejai izbūvētas ūdens kaskādes 250 m garumā, pa kurām brīvdienās un svētku dienās tiek palaists ūdens, kas veido grandiozus ūdenskritumus. Pašlaik notiek lieli rekonstrukcijas darbi sakarā ar pieminekļa 300 gadu jubileju, izmaksas 24 miljoni eiro(!!!). No pieminekļa tālumā skatāma Kaseles pilsēta.Tā kā nebija brīvdiena, tad ūdenskritumi nebija un sakarā ar rekonstrukciju monuments bija apjozts ar daudzām sastatnēm.

Brokastīs Lotiņa no hotelīša saimnieka saņem „pašu galveno”- 2 gardumiņus .

Gatavi tālākam braucienam uz Koblenzu 250km, ceļā 3 stundas. GSM ieved mūs labā pazemes stāvvietā pāris minūšu gājienā līdz Reinas krastmalai. Laiks burvīgs, beidzot varu saulītē sasildīties .Nopērkam ļoti labas kartes par pilsētiņām Reinas un Mozeles krastos, kas mums labi noderēs tālākajā braucienā. Ejam apskatīt slaveno DEK (Deutsche Eck), kur Mozele ietek Reinā. Šeit arī uzstādīts milzīgs 118m augsts piemineklis ķēniņam Wilhelmam I.2000 gadus vecā pilsēta Koblenza ir pārpilna ar kultūras un vēsturiskām ēkām, mājīgāmšaurāmieliņām,ko ērti var apskatīt 1 stundas braucienā ar ekskursiju mini vilcieniņu. Koblenza ir lielisks sākuma punkts braucieniem uz skaistu ainavu baudīšanu pa Reinasun Mozeles upēm ar kuģīti, ko izmantojam arī mēs. Biļete 6,20 EU.

Koblenzā uz labu laimi atrast naktsmājas neizdodas, jo no visas apkārtnes sabraukuši interesenti uz Pavasara dārza svētkiem. Braucam uz tuvāko piepilsētu Lāhnšteinu7 km, kur klusā ieliņā tuvu Reinas krastam atrodam naktsmājas, tikai ar norunu, ka Lotiņa neko nesaplēsīs un nesagrauzīsJ. Saimniece pēc izskata spāņu izcelsmes, tik trūka sarkanie volāniem izrotātie svārki un rokās vēdeklis… toties mājā visās iespējamās vietās bija dažādas gleznas un skulptūras. Smieklīgi likās tas, ka, kad gājām pastaigāties, mums bija viņai jādod 20 EU drošības nauda, ka nepazaudēsim mājas atslēgas.

Par cik esam sākuši brauktgar Reinu uz leju (kaut bijām plānojuši vispirms braukt gar Mozeli), tad tālākais ceļš no rīta ved uz Bopardu. Pēc 22 km esam pie prāmja (4,50 EU), kas pārcels mūs uz Bopardu. Agrs rīts, veikali tikko kā veras vaļā, cilvēki steidz uz darbu , sveicina viens otru un arī iebraucējus. Pārsteidz vīnogulāji, kas it kā izlīduši no asfalta un vijas gar mājām.

Kartē redzam, ka mazās pilsētiņas, viena par otru mazāka vai lielāka atrodas ik pēc 5-10 km. Izvēlamies St. Goar 15 km no kuras uz pretējo krastu redzama slavenā Loreley klints. Gribam turp braukt ar kuģīti, šoreiz tas neizdodas, jo tas tikko aizpeldējis un nākamais pēc 3 stundām.

Brauksim uz Bacharach 15 km.

Tūkstošgadu veca pilsētiņa, kas slavena ar saviem vīniem, vīnu tirdzniecības centrs. Viena no skaistākajam pilsētām pasaulē. Simtgadīgās pildrežģu mājas, kanāliņi, tiltiņi, šaurās ieliņas, vīnogulāji, kas „izlien” un vijas visneiedomākajās vietās… Skaistums neaprakstāms, var, protams, skatīties bildes, bet patieso elpu aizraujošo skaistumu varizjust tikai visu to redzot!

Vēl šodien jātiek līdz Bingenai 15km un tad jau brauksim uz Mozeles ieleju. Kā jau jebkurā pilsētiņā var atrast interesantas vietas, tik Bingena gan neatstāja perfektas sakoptības iespaidu.

Tā kā jau tuvojas pēcpusdiena, dodamies uz Morbach 123 km, braucam ar pārliecību, ka naktsmājas atradīsim ātri, bet vienīgā viesnīca bija aizņemta un ar GSM palīdzību tuvākā naktsmītneLandhaus (lauku mājas) atrodas 11 km.

Ceļš (labs, asfaltēts) ved cauri jocīgi izcirstiem mežiem, zāģējumi 1-1,5 m augstumā, daudz izraktu karjeru. Allenbachā 11 km pirmajā mājā atrodam brīvu istabiņu. Tā līdz lauku mājām nemaz netiekam. Pēc vakariņām apskatam mazo pilsētiņu, kurā ir 2 veikali: beķereja un juvelierizstrādājumi!Izrādās, ka karjeros iegūst ahatu un tad nu tos izstrādājumus tepat arī pārdod. Mums nesanāca iegriezties šajā veikalā, jo vakarā bija par vēlu, bet no rīta mēs ātri aizbraucām uz Vācijas vecāko pilsētu Trieri 50 km.

Trieres pirmsākumi meklējami pirms mūsu ēras kā Romas impērijas galvaspilsēta, tāpēc šeit vēl saglabājušies dažādi arhitektūras pieminekļi no tiem laikiem. Pilsētu apskatām braucot ar mazo tūristu vilcieniņu. Biļete 5 EU.

Tālāk jau katrā pilsētiņā vairs neapstājam, bet braucam cauri Issel, Mehring, Polich. Piestājam Minheimā … Mozele kā spogulis,klusums un miers… Lieserieejam nogaršot vīnus un ,protams, arī nopērkam. Domājot par nākamo nakšņošanas vietu, izvēlamies Bernkastel-Kues, no Trieres nobraukti 63 km, bet diena iet jau uz vakarpusi.

Bernkastel-Kues lielākā Mozeles vīndaru pilsēta, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 4 gs. Leģenda stāsta, ka Bavārijas imperators ar Mozeles vīnu ticis izārstēts no smagas slimības. No maija līdz oktobrim notiek vīna svētki ar parādi un uguņošanu.

Pilsētiņas skaistums nav izsakāms, staigāt var stundām, apbrīnot katru ēku un ieliņu,kas izvijas gan augšup, gan lejup, priecāties par vakarsaules rotaļām vīnu veikaliņu logos… Naktsmājas mums ir romantiskā senā mājiņā, brokastis ēdam pie galda uz kura vāze pilna ar svaigām sarkanam rozēm un iedegtu sveci…

Līdz Traben- Trarbach 23 km pusstundas brauciens,pilsētiņu apskatam atkal izmantojot mini vilcieniņu. Tālāk brauksimpa kalnu ceļiem līdz Cochem (48km), pa ceļam piestājam St.Aldegund, kur nopērkamnu ļoti gardus vīnus.

Cochem- pērle Mozeles ielejā, kas vēstures dokumentos minēta jau 855. gadā. Katrs stūrītis pilsētiņā ir kā vēstures liecinieks, kas lieliski saglabāts līdz mūsdienām, iepriecinot tūkstošiem tūristu.

Jau no tālienes 100m virs pilsētas redzama iespaidīgā Rechsburgas pils. Mēs gan uz pili neuzbraucām (neuzkāpām), lai paliek citai reizei…, jo brauksim uz citu pili…Burg Eltz 32km. Pēc pusstundas jau esam pils stāvvietā… tik izrādās, ka līdz pilij ejams vēl krietns gabals un pati pils apjozta sastatnēm. Ik pa brīdim pie auto stāvvietas piebrauc busiņš, kas izlaiž tūristus un atkal veikli aizbrauc, tas nozīmē, ka uz pili aizbraukt nevar, nesaprotamu iemeslu dēļ.Ļoti žēl…

Tālākais ceļš ved pa Mozeles ielejas kalnu augšdaļu…apbrīnojami skaistiem laukiem… ziedošiem, apstrādātiem… uz Winningem 23km. Pilsētiņa kā jau visas..klusa, skaista, bez cilvēkiem, tik daži tūristi un riteņbraucēji. Paliek iespaids, ka pilsētiņa sapinusies vīnogulājos, jo gandrīz pie katras mājas augošais vīnkociņš vijas pāri ieliņai uz citu māju… Papusdienojam(ļoti garšīgi , daudz un lēti) un dodamies prom no Mozelesuz Hosbachu 170km. Tā kā strauji tuvojas vakars, sanāk tā,ka esam atraduši naktsmājas Hosbachas piepilsētā, bet padārgas (mūsu kabatai)…bet piekrītam, jo cita varianta šobrīd nav. Viesu māja liela, vairākās ēkās ar bagātīgu virtuvi…

Tālākais ceļš no rīta ved uz Čehiju Karlovivari 352km. Kaut ir vēl tikai agra pēcpusdiena, gribam atrast pieturas punktu un tad varbūt paspēsim apskatīt arī pilsētu. Priekšpilsētā atrodam naktsmājas par ļoti pieņemamu cenu, atpūšamies, jo diena diezgan karsta (beidzot) un no saimniekiem uzzinām, kā tikt uz pilsētas centru. Tepat aiz stūra pāri upei esot lielveikals, kur galapunkts ir autobusam, kas var aizvest uz centru… Patiesībā izrādās, ka tas „tepat aiz stūra” ir savi 3km, atliekam braucienu uz centru uz rītdienu.

Nākošā dienā ar mašīnu braucam uz lielveikala stāvvietu, kur atstājam mašīnu un ar autobusu braucam līdz otram galapunktam (biļete 25 kronas=1 EU), kas atrodas pilsētas centrā. Pats brauciensjau bija kā ekskursija pa grezni kalnainokūrortpilsētu, bet izkāpjot galapunkta vispār paliku bez valodas… neko tāāādu pat iedomāties nevarēju… nu gandrīz kā Pēterburgā… ak, šī greznā arhitektūra un apkārt krievu valoda ;) Turpat ir arī termināls, kur tek dažādas temperatūras minerālūdens.Aiz greznajām GRAND viesnīcām pa necilu ieliņu atrodam funikulera kases, no kurām var uzbraukt un skatīt pilsētu no augšas (70 KR). Diena diezgan karsta un staigāšana pa pilsētu ir „kā uz pannas”, tāpēc atkal ar autobusu braucam uzatpakaļ uz lielveikala stāvvietu un plānojam šodien vēl paspēt uz klinšu ieskauto Hrensko157km. Esam brīdināti, ka 2010.g. augusta bijuši lieli plūdi un Hrensko nodarīti lieli postījumi, tai skaita pat nopostīts tilts. Nu tad jau redzēs, ja netiksim tur, tad brauksim citur un pamazām jau uz mājas pusi…

Hrensko mūs sagaida ar atjaunotu tiltu un ne miņas par postījumiem, kaut gan mājiņā, kur jautājam par nakšņošanu, mums atbild, ka naktsmājas varam dabūt, tikai brauksim 3km augšā kalnā uz citu viesu namu, jo esošais vēl nav izžuvis no lielajiem plūdiem… Tūristu maz, jo vēl nav īstā sezona un arī krīze iespaidojusi apmeklējumu daudzumu… tā viesu nama saimnieks.

Jūsmojam par varenajām klintīm, kas it kā pārkārušās pāri mājiņām… rīt mums plāns apskatīt unikālu klinšu veidojumu, tik mēs vēl nezinām, ka, lai to redzētu, ir jānoiet 10km kājām pa kalnu un klinšu taciņām… aizbraukt līdz turienei nevar…

Es nekad neskumstu par to , ko neizdevāsredzēt, bet priecājos par to , ko esmu redzējusi…

Izbraucot no Hrensko, jau esam Vācijā un pēc 8km Bad Schandau, jauka maza pilsētiņa Elbas krastā, no kura atiet kuģīši tūristiem par prieku baudīt Elbas klinšaino krastu diženumu.

Tālākvisi ceļi ved uz mājām… līdz Wroclavai 259km, nieka 3 st. brauciens… bet arī cauri Wroclavai brauciens vilkās gandrīz 3 st.!!!

Mums iesaka apbraukt Varšavu pa augšu, bet tas neko labu nedeva, jo iznāca vilkšanās cauri maziem ciemiem pa šauru ceļu un ierobežotu ātrumu.

Līdz mājām vēl 1000km, ko veiksim 2 dienās… pēdējos400km Lotiņa man ar deguntiņu piebaksta no aizmuguressēdekļa „gribu pie tevis klēpī… nu apnicis man vienai 2 dienas braukt… braukt… braukt”, un tā ar mazo pacietīgo kamoliņu klēpī laimīgi tieši 10-s vakarā esam mājā!

Skaists ir tas ceļojums ,par kuru domājot gribas atgriezties!

Bildes mana profila galerijās.

Nobraukti 3378 km + ar prāmi 707km.