Karstās Romas brīvdienas jeb sapņi piepildās
|
Sandra Tanne
|
Sen sapņoju reiz nokļūt Romā un skatīt to savām acīm, tāpēc ziņa par Ryanair jauno galamērķi no Rīgas – Romu man bija kā medusmaize. Tiklīdz parādījās cenas, veselu nakti nevarēju aizmigt, jo nepameta doma, ka vajag lidot uz Romu. Atlika vien pārliecināt līdzbraucējus un pirkt biļetes. Tā nu iegādājos biļetes 4 cilvēkiem no 17. līdz 22.maijam, kas vienam izmaksāja 45 latus. Zinu, ka vēlāk biļetes bija arī lētākas, toties izdevās laicīgi norezervēt viesnīcu centrā par ļoti labu cenu caur Hostelbookers (http://www.hostelbookers.com/property/index.cfm?fuseaction=propertyDynamic.overview&intpropertyid=42856&availType=Book&strArrivalDate=11%2F07%2F2011&intNights=5). 4-vietīgs numuriņš ar kopēju dušu viesnīcā Hotel Lella par vienu nakti izmaksāja 72 eiro (vienam cilvēkam 18 eiro), palikām tur 5 naktis un katrs samaksājām 90 eiro plus 10 eiro – pilsētas nodokli. Mēs dzīvojām atsevišķi no citiem viesnīcas iemītniekiem, tas bija atsevišķs dzīvoklis blakus ielā ar 4 istabām, 2 tualetēm un vannu ar dušu. Pirmās 3 naktis šajā dzīvoklī bijām vieni paši un smējāmies, ka mums ir pašiem savs privātais dzīvoklis. Pēc tam gan mums uzradās kaimiņi, bet vienīgā problēma bija pirmajiem no rīta paspēt uz dušu. Tā kā cēlāmies agri, tad tas mums arī izdevās. Viesnīcas administrācijā bija pieejamas bezmaksas Romas kartes. Viesnīcā mums pirmajā vakarā iedeva brokastu talonus, ar kuriem no rītiem gājām uz tuvējo kafejnīcu brokastīs. Brokastis bija tipiskas Romai – garšīgs kapučīno un brīnumgards kruasāns ar dažādiem pildījumiem – krēma, šokolādes, medus, ievārījuma.
Viesnīca atradās 10 minūšu gājienā ar kājām no Termini stacijas, taču tuvāk atradās Castro Pretorio un Reppublica metro. Netālu no viesnīcas atradām jauku pārtikas veikalu „Sigma”, kur pirkām visu nepieciešamo. Vispār pārtikas cenas likās augstākas kā Latvijā, dārga bija maize, augļi. Vīna pudele maksāja, sākot no 3 eiro. Garšīgas bija kraukšķīgās, mazās maizītes, ko pārdeva uz svara. Ūdeni gan Romā pirkt nevajag, to var dabūt bez maksas dzeramā ūdens strūklakās, ar kurām ir pilna visa pilsēta. Arī krāna ūdens bija pavisam labs un garšīgs.
Romas transports.
Transporta biļetes pirkām biļešu automātos, tos apgūt nebija sarežģīti. Vienīgā aizķeršanās bija, kamēr sapratām, kā monētu dabūt automātā – tā jāievieto plakaniski iedobē un tad jāpaceļ uz augšu tāda kā svira un monēta iekrīt automātā.
Pirmais brauciens ar autobusu sagādāja ne pārāk patīkamu pārsteigumu – pieturas netika sauktas un arī tablo tās nerādīja. Uzmini nu, kur jākāpj ārā!!! Arī ne katrā metro sauca vai rādīja pieturas tablo. Toties metro stacijās caur logu varēja redzēt nosaukumus un vagonos bija arī metro shēmas. Vairums metro un arī vilcienu vagonu no ārpuses bija apķēpāti ar grafiti, par skaistiem tos nekādi nevarētu nosaukt.
Starp citu, metro A līnija darba dienās darbojās tikai līdz plkst. 21:00 un tad tika slēgta. Tāds darba režīms ir visu šo gadu sakarā ar jaunas C līnijas izbūvi. Brīvdienās metro strādāja kā parasti. Ja pērk atsevišķu braucienu biļetes (1 eiro, derīga 75 minūtes), ir ieteicams nopirkt uzreiz vairākas, jo ne katrā autobusa pieturā ir biļešu automāti. Vēl ir pieejamas dienas (4 eiro), 3 dienu (11 eiro) un nedēļas (16 eiro) transporta biļetes. Dienas biļete ir derīga līdz tās dienas pusnaktij, kad tā aktivizēta.
Biju lasījusi, ka Romā, it īpaši transportā, jāuzmanās no kabatas zagļiem, taču, par laimi, nevienam no mums neiznāca ar viņiem tā nopietni tikties. Tik vien kā reiz, braucot metro, kāda itāliete mums ar acīm norādīja uz kabatas zagli, kurš it kā nejauši pagrūda vienu no mūsu kompānijas. Bet ar to arī viss beidzās, jo savas somas vienmēr pieskatījām.
Mēs Romas apskati bijām tā saplānojuši, ka katru dienu iepazinām pavisam citādu Romu. Pavisam negaidīti pirmos iespaidus jau sagādāja lidojums. Pirms nolaišanās lidmašīna pavisam zemu pārlidoja pāri visai Romai, pa logu pavērās elpu aizraujošs skats uz izgaismoto naksnīgo Mūžīgo Pilsētu. Paspēju saskatīt gan Kolizeju, gan Sv. Pētera baziliku.
1.dienā izstaigājām vecpilsētu, sākot no Borgēzes parka, Pinčo pakalna, Popolo laukuma, tad uz Spāņu kāpnēm, kur nevarējām atkauties no uzmācīgajiem rožu vīriņiem, Barberini laukumu, Trevi strūklaku, Panteonu, Navona laukumu, Campo de Fiori tirgu un vairākām baznīcām pa ceļam. Iespaidu bija daudz un viss mums ļoti, ļoti patika, it īpaši Navona laukums ar strūklakām, ielu māksliniekiem, muzikantiem, arī ļaužu ieskautā Trevi strūklaka. Ļoti interesanta bija baznīca Sant'Ignazio di Loyola, kurai kupols netika uzbūvēts, bet plakano griestu gleznojums rada kupola šķietamību. Ilgi stāvējām un pētījām griestu gleznojumu un tiešām likās, ka redzam kupolu. Ārkārtīgi grezna bija Gesu baznīca. Barberini laukumā iegriezāmies kafejnīcā, kas saucās „Tavola Calda” (piazza Barberini 46), kas ir itāļu ātrās ēdināšanas ķēdes kafejnīca. Šeit par 4,5 eiro varēja nopirkt šķīvi ar gaļu, par 3 eiro – dārzeņu šķīvi, bija arī zivis, rīsi, makaroni, picas. Viss bija ļoti garšīgs, kaut arī pasniegts uz plastmasas šķīvjiem un ēdams ar plastmasas dakšiņām un nažiem. Porcijas bija lielas, vienai normālai sievietei šo porciju pieveikt bija grūti.
2.dienā mums paredzēts pagozēties saulītē pie jūras, tāpēc dodamies uz Lido di Ostia. Lai nokļūtu pludmalē, ar metro B līniju aizbraucām līdz Piramide stacijai, tad turpat stacijā pārsēdāmies vilcienā, kas brauc uz Lido di Ostia un braucām līdz galapunktam – Cristoforo Colombo. Biju internetā atradusi info, ka tālāk ar vietējo autobusu var nokļūt bezmaksas pludmalē, taču laikam jau vēl nebija sezona un autobusi nekursēja, kā plānots. Visiem šiem braucieniem (metro, vilciens, vietējie autobusi) derēja Romas dienas transporta biļete par 4 eiro. Tā kā tuvumā bija tikai maksas pludmales, tad nācās meklēt kādu lētāku. Pirmajā vietā par ieeju pludmalē prasīja katram 10 eiro, tas gan mums likās par dārgu. Gabaliņu tālāk atradām pludmali, kur ieeja maksāja 2,5 eiro katram. Ja gribēja krēslu, uz kura gulēt, būtu jāšķiras vēl no 6 eiro. Arī citas papildus ērtības bija par maksu. Mēs maksājām tikai ieeju un gulējām uz saviem viesnīcas dvielīšiem. Vasarā tas laikam nebūtu iespējams, jo pludmalē ir ļoti tumšas smiltis, kas jau tagad – maijā bija stipri sakarsušas. Ar plikām kājām staigāt vispār nebija iespējams, kājas dega pat caur kurpēm. Guļot uz dvieļa bija sajūta, ka guļu uz karsta radiatora. Jūrā gandrīz neviens nepeldējās, jo vietējiem ūdens laikam bija pārāk auksts. Toties latviešiem ūdens bija pašā laikā, nu kā parastā Latvijas vasarā un tā nu atklājām šīs vasaras peldsezonu Tirēnu jūrā. Kaut arī biju lasījusi, ka Ostia pludmales nav tīras, ūdens bija tīrs, koši zils un ļoti sāļš.
Pēc pludmales apskatījām Kaja Kestija piramīdu, ielūkojāmies pa Maltas bruņinieku ordeņa atslēgas caurumu uz Sv. Pētera baziliku, uzkāpām Rožu un apelsīnu dārzā (Giardino degli Aranci), no kurienes pavērās jauka Romas panorāma, apskatījām Bocca della Verita (patiesības muti), kura atbilstoši ticējumam spējot satvert meļa rokas.
3.dienā iepazinām Tibras otro krastu – Vatikānu, Sv. Pētera baziliku, uzbraucām arī bazilikas kupolā (7 eiro ar liftu), priecājoties par jauko skatu uz Romas jumtiem. Lai iekļūtu bazilikā, rinda bija gara, taču tā ātri virzījās uz priekšu. Šī bija vienīgā baznīca, kurā stingri skatījās, lai būtu apsegti ceļgali un pleci. Tālāk gājām uz Gianicolo pakalnu, no kura pavērās, manuprāt, visskaistākā Romas panorāma. Apmeklējām botānisko dārzu (Orto botanico), kas izvietojies Gianicolo pakalna pakājē (Largo Cristina di Svezia, 24) (6 eiro pieaugušajiem, 3.50 eiro jauniešiem 18-25 gadi). To dēvē par Romas zaļo stūrīti un šeit zaļo ap 7000 dažādu augu šķirņu, botāniskā dārza platība ir 12 ha un tas darbojas kopš 1883.gada. Man botāniskais dārzs ļoti patika, it īpaši jau palmas un lielie kaktusi. Interesanta bija bonsai kociņu izstāde. Tāpat, kā pie mums ābolus vai plūmes, šeit varēja nopirkt dažādu šķirņu apelsīnus un citronus podiņos, ko stādīt dārzā. Pēc botāniskā dārza pastaigājām pa Trasteveri, kas ir Romas bohēmiskā daļa. Šī rajona iedzīvotāji uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem romiešiem un šeit var izbaudīt viduslaiku Romas gaisotni. Bezgala jauks bija laukums Piazza Santa Maria in Trastevere, kurā tobrīd uzstājās mīmi. No visa, ko redzēju Romā, man Trastevere patika vislabāk. Šaurās ieliņas bija vienkārši burvīgas! Kādā no daudzajiem krodziņiem nogaršojām īstu itāļu picu un mājas vīnu. Picas maksāja 3-5 eiro, makaroni – 4-6 eiro, litrs mājas vīna – 8 eiro. Atliek vien piebilst, ka viss bija ļoti garšīgs.
4.diena mums bija „drupu” diena. Sākām ar Kolizeju, pēc tam apskatījām Palatīnu un Romas Forumu. Šiem objektiem bija vienota biļete (12 eiro pieaugušajiem, 7.50 eiro jauniešiem 18-25 gadi), kas ir derīga 2 dienas. Patiesībā vienā dienā visu apskatīt nav iespējams un varbūt arī nemaz nevajag, jo drupu ir tik daudz! Uzkāpām Kapitolija kalnā, kas ir bez maksas. No šejienes bija kārtējais jaukais skats uz Romas forumu. Vēl uzbraucām ar liftu Emanuele Vitorio monumentā (7 eiro), no kura tiešām paveras burvīga panorāma gan uz vecpilsētu, gan Kolizeju, Romas forumu un Palatīna kalnu. Šeit iespējams apskatīt visu tuvāk ar teleskopu.
5.dienā ar 40.autobusu no Termini stacijas aizbraucām līdz Tibras upei un aizgājām līdz Sant Andželo tiltam, kas ved uz tāda paša nosaukuma cietoksni. Tad vēlreiz izgājām cauri vecpilsētai, atvadoties no jaukajām vietām. Uz lidostu braucām ar metro A līniju – līdz Anagninas stacijai un tālāk ar Cotral autobusu. Šis brauciens mums izmaksāja kopā 2,20 eiro, bet braucot ar Shuttle busu, tas maksātu 6 eiro un vēl, iespējams, nāktos pavadīt laiku sastrēgumos. Lidostā sagaidījām pirmo lietu ar negaisu, negaisa dēļ pat aizkavējās lidojums mājup. Arī Roma beidzot bija paslēpusies zem biezas mākoņu segas. Taču visas dienas, ko pavadījām Romā, saulīte mūs lutināja. Jāņem gan vērā, ka dienvidu saule ir pavisam citāda, kā Latvijā. Tā ir daudz stiprāka (UV cipars dienas vidū pārsniedza pat 9), atrodas daudz augstāk virs galvas, tāpēc var apsvilināt tādas vietas, ko Latvijā pat iedomāties nevarētu, piemēram kāju pēdu virspusi, galvu pakausī tā, ka ir grūtības ķemmēt matus. Gudrākie paņēma cepures no mājām, es to nopirku jau pirmajā dienā, jo jutu, ka sāk reibt galva no saules. Abas jaunkundzes, kuras vispār cepures nenēsā, tās nopirka priekšpēdējā dienā, kas arī bija viskarstākā. Katru rītu pirms iziešanas ieziedāmies arī ar saules aizsargkrēmu. Pirmajās dienās centāmies pēc iespējas vairāk rādīties saulītē, savukārt pēdējās dienās jau meklējām ēnu, jo jutām, ka saules ir par daudz. Bet tomēr ir jauki atcerēties, kā no rītiem, atverot slēģus viesnīcas logam pārliecināmies, ka atkal ir pilnīgi zila debess bez neviena mākonīša. Uz šīs saulainās nots arī beigšu savu aprakstu ar cerību, kā kādam tas noderēs, jo Ryanair ik pa laikam turpina mūs lutināt ar lētām biļetēm uz Romu.
