Krievzeme tik plaša un liela, ka galu un malas tai neredzēt. Tās sastāvā ir vairākas Republikas, un Baškīrija ir viena no tām.Līdz šim par Baškīriju bija dzirdēts vien tas, ka 19.gs. beigās turp devušies latvieši, lai iegūtu un apstrādātu zemi,turpinātu savu saimniekošanu ārpus Latvijas. Gandrīz kā tagad, tikai mūsdienu tautieši ceļo uz pretējo pusi.Latviešu ģimenes te ātri iedzīvojušās, jo vairākkārt nācies dzirdēt, ka latvieši baškīriem esot iemācījuši strādāt. Jau otro gadu esmu latviešu valodas, kultūras un folkloras skolotāja un man ir bijusi tā laimes apostīt arī citus Baškīrijas,un Sibīrijas stūrus un malas.Desmit kilometrus no mana ciemata (Maksims Gorkijs, agrāk Arhlatviešu ciems) atrodas Urāli. Uzkāpjot kalnos pārņem sajūta, ka visa pasaule ir pie tavām kājām, un tā ir velnišķīgi skaista!!!! Kalni visapkārt, ne tā kā pie mums meži un mežiņi, Repulbikas galvaspilsēta Ufa - kalnā, ciemati kalnu pakājēs, kur bargā ziemā var ieklīst vilks, M. Gorkijs atrodas kalnu bļodā - ciemu apņem kalnu rinda.Baškīrijā var nobaudīt pasaulē labāko medu, rakst zeltu un pumpēt naftu. Cilvēki - laipni, miermīlīgi, neēdušu ciemiņu no mājas neizlaidīs!Jāņi šejieniešiem mīļāie svētki, lai gan baškīriem šādu svētku nav. To svinēšana - kaitinoši aizraujoša! Te palikusi tik saujiņa latviešu, zināja mūsu senči kurp braukt, lai dzīvotu pārtikušu dzīvi. Par latviešiem iespaids atstāts. Mēs turpinām to uzturēt.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais