Kiži un Suzdaļa

  • 3 min lasīšanai
  • 16 foto
Pagājušajā vasarā izlēmu beidzot apciemot kaimiņzemi Krieviju. Man bija iekrājušies kādi 500 eur, draugam bišku vairāk - tātad economy class. Uz Sanktpēterburgu braucām ar Ecolines autobusu. Sanktpēterburgā palikām kaut kādā viesnīcā, kas atradās kaut kādā izglītības centrā. Mēs bijām sarunājuši palikšanu pie vienas sievietes caur hospitalityclub, bet viņas dzīvoklī jau kuro nedēļu strādnieki no Moldovas taisīja remontu. Par laimi viņa bija tās viesnīcas menedžere un mēs dabūjām istabiņu tur. Par pirmo nakti mēs gan samaksājām, lai dabūtu reģistrāciju (viena no stulbākajām padarīšanām, ceļojot uz savu roku Krievijā). Ģimene, kur pa vasaru piestrādāju par auklīti, man uzdāvināja Lonely Planet par Sanktpēterburgu, kas bija šausmīgi noderīga grāmata. Pēc tam nožēlojām, ka nenopirkām Lonely Planet arī par Maskavu un Zelta loka pilsētām. Sorry, reklāma, bet goda vārds - vislabākais ceļvedis. Pateicoties viņam arī atradām vislabāko vietu, kur ēst centrā - Harbin ķīniešu restorānu. Žēl tikai, ka augstskola blakus vasarā bija ciet, un nevarējām to pašu ēdienu dabūt vēl lētāk skolas ēdnīcā. Sanktpēterburgā tomēr lielākais must see ir Ermitāža, kas vispār ir kaut kas unikāls, jo visiem studentiem ieeja ir par brīvu! Ej vai katru dienu. Par bilžu taisīšanu gan jāmaksā 100 RUB, bet, kā mēs pārliecinājāmies, neviens to nepārbauda, jo nevienam arī neiedeva nekādas uzlīmītes, kas apliecina, ka tu esi samaksājis par fotografēšanu. Tomēr Ermitāžai vajag labi izstrādātu plānu - visu redzēt (īpaši vienā dienā) nav iespējams. Ja nav veselas nedēļas tikai Ermitāžai, es iesaku vēsturisko daļu (kur ir saglabāta caru laika iedzīve), Rembrantu, kara laikā nolaupīto mākslas darbu ekspozīciju, un trešā stāva galu, kur ir visi impresionisti un Pikaso. Viduslaiku māksla manā skatījumā ir garlaicīga un caurskrienama - kamēr skrien cauri, var pabrīnīties par katras telpas interjeru. Arī pēc Lonely Planet apraksta izlēmām uztaisīt weekend tripu līdz Petrozavodskai un Kižu brīvdabas muzejam. Brauciens bija tā vērts. Iepazināmies arī ar īstu krievu viesmīlību, jo tantiņa, kas gulēja zem mums vilcienā uzaicināja mūs uz brokastīm pie sevis dzīvoklī, kur arī 3 stundas nosnaudāmies viņas uzklātajā gultā. Kiži atrodas uz salas Oņegas ezerā un līdz turienei var nokļūt tikai ar ātro laivu Raketa, kas ir drausmīgi dārga ārzemniekiem. Labāk ir izlikties par krieviem. Arī pats muzejs ir gandrīz desmit reizes dārgāks - 55 rubļi krieviem, bet 12 EUR (jāmaksā tik un tā rubļos - katru dienu pēc kursa tiek pārrēķināts) ārzemiekiem. Izlikāmies par krieviem, līdzīgi kā vairākās citās vietās, kur nebija ārzemnieku studentu biļešu. Godīgi sakot, visvairāk no visa ceļojuma mani izbesīja Maskava. Tur silti iesaku doties tikai organizētā grupā vai ar baigi biezu naudasmaku citādi daudzās labās vietās vispār netiksiet iekšā, piemēram Oružejnajā palātā. Miliči tur arī ir uz katra stūra - tāpēc pārliecinieties, ka ar jūsu reģistrāciju viss ir kārtībā. Maskavā mēs nevajadzīgi iestrēgām, kā saka vietējie: Moskva - derevņa boļšaja. Dzīvojām pie paziņām patālu no centra, bijām noguruši un cēlāmies vēlu, kamēr tikām līdz centram bija jau 2-3 pēcpusdienā. Vakarā parasti bija kaut kas sarunāts ar tiem paziņām vai viņu radiem, kas arī bija foršākā daļa no Maskavas: naksnīga pastaiga pa Neskučnuju sadu (cilvēkiem ar labiem nerviem) vai arī vobla un alus pie smieklīgas strūklakas starp daudzdzīvokļu namiem. Mums ar reģistrāciju viss nebija kārtībā un pēdējā dienā mums piesējās miliči, ar kuriem kādas divas stundas nobazarējām parkā, kamēr viņi smēķēja un gaidīja, lai mēs viņiem sapiķojam na meste. Mans draugs gan gribēja oficiālu papīru, tāpēc apciemojām arī centrālo iecirkni pie Kremļa, kur mums pat draudēja ar deportāciju (izrādās pagājušajā dienā divi holandieši bija aizsūtīti mājās par to, ka bija kāpuši pāri ķēdei pie Ļenina mauzoleja). Es pat nopietni apsvēru šo alternatīvu, jo tajā brīdī Krievija man bija totāli izbesījusi un mani neuztrauca zīmogs pasē, ka 5 gadus tur nedrīkstu rādīties. Pie tam deportācija iekļauj lidojumu mājup uz Krievijas Federācijas rēķina;) Tomēr mans draugs racionāli izlēma, ka tāds zīmogs ir ne pričom - varbūt sanāk braukt uz Krieviju darba darīšanās. Tā nu mēs Putina bilžu ieskauti (uz mata līdzīgas kādreizējām Ļenina bildēm), parakstījām kaut kādas no burtnīcas izplēstas rūtiņu lapiņas un nopiķojām sodu, kurš, kā uzzinājām, šķērsojot robežu, bija par 1000 rubļiem lielāks nekā īstā summa. Īstā summa bija tā, ko viņi prasīja mums parkā, uzdodot par baigo pretimnākšanu. Nu tāda milicijas valsts ir Krievija. Bija baigā brīvībs sajūta, pametot Maskavu, kas patiešām ir valsts valstī. Tavu 500-600 km garais brauciens pa Zelta loku bija labākā ceļojuma daļa: Vladimira, Suzdaļa, Kostroma, Jaroslavļa, Rostov Veļiky, Pereslavl Zalessky. Abi konstatējām, ka neesam pilsētu ceļotāji un šitā ir īstā ceļošanas bauda. Arī cenas strauji krītas līdz ar kilometriem prom no Maskavas. Vienkārši apciemojām klosterus, vāļājāmies zālītē, sauļojāmies, ēdām saldējumu, vērojām govis, zosis, kaķus un citus zvērus. Reāli samīlējāmies Suzdaļā. Baigi veicās arī ar viesnīcām - Suzdaļā palikām kaut kādā turbaza Škoļņik pašā pilsētas centrā - dabūjām milzīgu istabu ar daudz gultām un burvīgu skatu pa logu. Kostromā gulējām viesnīcā uz Volgas ar burvīgu nelegālu balkoniņu (jāizkāpj tikai pa logu) un saulrietu. Rostovā dzīvojām burvīgā vecā mājā pie Nero ezera, kur viens mākslinieks ir uztaisījus privātu galeriju. Bet, jo tuvāk atkal Maskavai, jo tuvāk skarbajai realitātei. Sergeja Lavra ir liela tourism attraction un Krievijā attieksme pret tūristiem ir ļoti nepatīkama - ka tikai vairāk noplēst. Domājām tur palikt, bet vakarā tomēr atgriezāmies Maskavā. Jau Kostromā bijām internetā nopirkuši biļetes atpakaļ uz Rīgu. Tad nu pēdējās 2 dienas vienkārši atpūtāmies un izbaudījām krievu viesmīlību. 2005. gada augusts


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais