1.Vai tā ir paradīze? (šim aprakstam ir papildinājums: 2.Vai tā ir paradīze?)

  • 8 min lasīšanai
Nu jau pagājis 1 mēnesis, kopš izbraucām ceļojumā uz Taizemi, un iespaidi it kā jau nogulsnējušies.Rakstot savus iespaidus par Taizemi- nez vai kaut ko jaunu pateikšu, jo zemāk jau ir daudz aprakstu gan par Taizemes vēsturi,budu kultu un pasakaino dabu. Tomēr, kā mēdz teikt- cik cilvēku- tik viedokļu. Kāpēc izvēlējāmies Taizemi. Bija līdz kaklam apnikusi mūsu ziema: tumsa, aukstums,dubļi, slapjdraņķi...Un, lai cik necik paātrinātu pavasara tuvošanos, meklējām ceļojumam galamērķi, kur jau nebūtu ziema vai vismaz nebūtu tik auksts. Pārskatot firmu piedāvājumus, izrādījās, ka izvēle nav nemaz tik liela. Tā kā mums labi paziņas bija Taizemē pagājušajā gadā un atsauksmes bija ļoti pozitīvas, it kā pa pusei nopietni, pa pusei pa jokam, nolēmām, ka brauksim... Nu bija jāizvēlas firma, jo uz Taizemi piedāvājums bija ļoti plašs gan pēc izbraukšanas laika, programmas, gan cenas. Apstaigājām vairākas tūrfirmas, lai varētu salīdzināt un palikām pie „pārbaudītām vērtībām”: firmas, ko bijām izmantoši jau vairākkārt un ar kuru nekad nav bijušas problēmas, tāpēc bija pārliecība, ka visam jābūt labi. Tā kā pieteicāmies ļoti savlaicīgi, saņēmām arī atlaidi, kas labi noderēja dažādiem papildus izdevumiem, par kuriem nācās maksāt jau esot Taizemē. Divi mēneši līdz izbraukšanai pagāja ātri, jo visu laiku bija jādomā, kas būtu jāņem līdz, lai, esot pavisam citā pasaules malā, nerastos nevajadzīgas problēmas, un nebūtu sevi jāvaino, ka kaut kas ir aizmirsies. Līdz nonākšanai galamērķī Bangkokā pagāja apmēram 24 stundas. Liela jauna moderna skaista lidosta, kurā ātri nokārtojām vīzu un naudas maiņu pret vietējiem batiem. Kā vēlāk izrādījās- vislabāk naudu bija samainīt jau lidostā, jo tur bija vislabākais kurss un arī tāpēc, ka ej nu vēlāk meklē banku, ja naudiņa iztērējusies... Kamēr esam lidostā- vēl nav priekšstata par ārā esošo karstumu. Ejam uz autobusu, kas mūs vedīs uz viesnīcu. Pirmais pārsteigums- mūs sagaida ar ziedu vītnēm ,ko katram atbraucējam apliek ap kaklu skaista tajiete un fotogrāfs, kas nezin kāpēc cenšas visus nofotogfafēt, kaut mēs paši jau tāpat to darām, bet par to stāsts vēlāk... Sakāpjam nevainojamā autobusā ar manāmu kondicionieri, ka gribas kaut ko siltāku uzmest plecos. Vietējais gids Puttī stādās priekšā un, vedot mūs uz viesnīcu, paspēj jau daudz ko pastāstīt par Bangkoku un mūsu ceļojuma programmu. Pie viesnīcas, izkāpjot no autobusa, beidzot sajūtam īstu svelmi, bet – mūs jau gaida dabīgi spiesta sula ar ledu! Vakariņās braucam uz restorānu ar nacionālo virtuvi un nacionālo deju uzvedumu. Ēdieniem ķeramies klāt ar zināmu piesardzību, tomēr visi ēdieni izrādījās ļoti garšīgi un nekādas veselības problēmas ceļojuma laika neradās. Bangkoka atstāja milzīgas, kontrastiem pilnas pilsētas iespaidu. Ielu malās tirdzniecība (ne tikai veikali), ēdienu gatavošana (ne tikai restorāni), apģērbu šūšana utt. Acīs ņirb no satiksmes intensitātes- mašīnas –lielāko tiesu japāņu (mēs teiktu-„krutās”), starp lielajiem autobusiem lavierē mopēdi, vietējie tuk tuk -mopēds ar kravas kasti, kur var braukt 3 cilvēki (domāts kā taxometrs), košas krāsainas mašīnas- taxometri, milzīgas reklāmas- viena par otru raibākas un mājas- skaistai jaunceltnei blakus maza koka būdiņa,ka liekas tūlīt sabruks. Brauciens uz vietējo upes tirgu ilgst apmēram pusstundu pa upi-kanālu.Gar kanāla malām kā visur-pilis un būdiņas, palmas, banānkoki, ziedoši krūmi. Tirgus uz ūdens tiešām ir savdabīgs un kaut kas neredzēts, bet visa dzīve un tirgošanās tur rit mierīgi, bez steigas. Var braukt laivā un iepirkties, vai iet gar krastmalu. Nopērkams it viss, ko sirds kāro (bezgalīgs uzskaitījums)! Apmeklējot stalaktītu alas pārsteidza, ka alās bija nevis auksti, bet sutīgi. Pirmais, ko satiekam ieejot alā bija budas tēls... Gadu tūkstošiem veidojušies stalaktītu veidojumi pārsteidz ar savu dekoratīvitāti- katra ala ir ar savu nosaukumu, jo tajā var saskatīt dažādas interesantas „dekorācijas”. Pie griestiem karājas sikspārņi, izrādot zināmu nepmierinātību par traucējumu ar lukturīšu gaismiņu. Apmeklējot budas tempļus , pārsteidz greznība, krāšņums un vietējo iedzīvotāju bijība, un budas un karaļa dievināšana. Ļoti daudzi staigā dzeltenos T krekliņos ar valsts ģērboni uz krūšu kabatiņas, tā izrādot godu un cieņu karalim. Piedāvājums apskatīt čūsku šovu, vienam otram uzdzen drebuli, bet mēs ne jau pirmie, ne pēdējie, kas to skatīsies un bailēm galīgi nav pamata. Visas izdarības ar pitonu un kobrām vietējie jaunekļi veic izveicīgi un pārliecinoši. Šova nobeigumā tiek piedāvāts nofotografēties kopā ar šīm dzīvajām radībām, ko par mazām naudiņām viens otrs arī izmanto. Kā vēlāk izrādīsies- šādas iespējas ir gan pie krokodiliem, tīģeriem, ziloņiem, - vārdu sakot visur, kur ir tūrista interese! Arī krokodilu šovā izveicīgi jaunekļi demonstrēja gan krokodila „kaitināšanu”, lai viņš būtu dzīvāks (acīmredzot pārbarots un slinks), gan rokas un galvas bāšanu krokodila mutē.... Šajā fermā ir ap 6000 krokodilu, kurus tur audzē, jo brīvā dabā Taizemē tie vairs nav sastopami. Jāt uz ziloņa muguras? Jā, kāpēc gan ne? Jo kad tad tad, ja ne tagad? Pie tam pa džungļu taku ! Jā, bet arī zilonis mūsdienās neko nedara par velti. Lai viņu iekustinātu- jāiedod banāns, protams, to nopērk tūrists, bet zilonis paiet 5 soļus un viņam atkal gribas banānu!!! Pusstundas brauciens Taizemes augstākajā kalnā bija vienīgā vieta, kur bija vēsi (auksti), jo augšup veda mikobusiņš bez logiem- tikai ar jumta pārsegu un kā jau kalnos 2590 m augstumā bija auksti. Bet augšā varēja sasildīties pie karstas tējas vai kafijas tasītes. Skats no kalna nebija, jo visapkārt bija dūmaka, toties apskatījām ar apmēram 30-50 cm garu sūnu apaugušus milzīgus kokus , tajā skaitā arī ziedošus rododendrus 5 stāvu mājas augstumā. Sūna no kokiem nokarājas ka gara bārda. Brauciens lejā jau bija patīkamāks , jo piestājām neaprakstāmi skaistā vietā ,kur viss kalns bija apstādīts ar krāšņām puķēm skaisti veidotās dobēs, mākslīgais ūdenskritums un kalna galā, protams budas templis- un tas viss- dāvana karalim no valsts armijas… Puķu dobēs auga mums pazīstamās lauvmutītes ap pusmetru augstas ,gazānijas, atraitnītes un- dekoratīvie kāposti!- nu ļoti skaisti!!! Vēl pa ceļam lejup, piestājām pie liela ūdenskrituma. Visur izveidoti celiņi un taciņas ar interesantām margām- ērtākai objekta apskatei. Tūristiem- fotogrāfiem „saldais ēdiens”! Viena nakts paredzēta viesnīcā- uz džungļu upes. Izklausās ļoti noslēpumaini un intriģējoši! Jā, esam klāt! Kaut ko tādu pat sapņos nevarēju iedomāties! Palmas, džungļu upe ar klinšainiem krastiem un daudz austrumnieciski savdabīgas mājiņas uz pontoniem- tā mūsu viesnīca! Katrā mājiņā 2 numuriņi ar izeju uz balkoniņa tieši uz upes. No rīta lec saule un apspīd klinšainos krastus, skaļi dzied putni un neparasti svaigi smaržo gaiss. Nav mums pierastā rīta dzestruma, bet gan silts un glāstošs vējiņš, solot atkal skaistu dienu ar braucienu uz bambusa plostiem pa džungļu upi. Sēžam uz plosta, upes siltais ūdens skalo pēdas un arī dibens paliek slapjš, bet plostu stūrē jauns izveicīgs cilvēks, par kura plosta vadīšanas prasmi ne mirkli nešaubāmies! Programmas turpinājumā paredzēts brauciens ar vilcienu uz Taizemes ziemeļiem. Iepriekš neko nezinot, doma par šo braucienu rada nelielas bažas, jo kas zin, kādi cilvēki visu nakti atradīsies blakus…Bet, ieņemot savas vietas vilcienā, bažas izzūd, jo gandrīz visu vagonu aizņem mūsu grupa. Sēdvietas pa vienai viena otrai pretī vagona abās pusēs, sēdekļi mīksti, tīri. Ap 10-iem vakarā atnāk vagona pavadonis, izvelk abus pretī stāvošos sēdekļus, uzliek matraci, pārklāj baltu paladziņu, iedod polietilēna plēvē baltu segu, spilventiņu un, aizvelkot aizskaru, var mierīgi doties gulēt līdz pašam rītam. Šeit gan jāpiemetina, ka vajadzēja kādu džemperīti, jo atkal uz pilnu jaudu darbojās kondicionieris… Taizemes ziemeļi manāmi atšķīrās no dienvidiem jau ar to vien, ka vairāk bija jaušama nacionalitāte- daudz jauniešu un bērnu tautiskajos tērpos. Mūsu tālākais mērķis- pārcelties pāri upei uz pāris stundām pabūt Laosā. Šī ir tā vieta Taizemē, kur saiet kopā Taizeme, Birma un Laosa. Ar laivu pabraucam garām tajiem pieejamai vienīgajai spēļu zālei. Taizemē nav atļautas azartspēles un par narkotikām draud nāves sods. Ko var apskatīt Laosā vienas stundas laikā? Protams, tūristiem domātu tirdziņu ar ļoti skaistām nacionālajām lellītēm un dažāda izmēra kobrām un citām čūskiņām spirta pudelēs. Maksā lēti, bet izvest skaitās kontrabanda ar visām no tā izrietošajām sekām. Stāvam Laosas upes krastā un visi tver Taizemes pusē aiz kalna rietošu sauli un iemūžina to savos „stopkadros”. Pulkstenis ir tikai 6 vakarā un pēc pusstundas ir jau tumšs… Vai esat redzējuši ziedošas orhidejas deserta šķīvja lielumā? Prātam neaptverami ! Zilas ar rūtiņam, oranžas, sārtas, rozā, dažādos krāsu salikumos- divkrāsainas, mazākās orhidejas garos ķekaros ar neskaitāmiem ziediņiem… Visapkārt krāsas, krāsas, ziedi, ziedi, nu ļoti daudz ziedu!!! Un jocīgākais tas- saknes karājas kaut kur gaisā! Pie suvenīriem var nopirkt speciālā lakā iestrādātus dzīvos orhideju ziedus, kas nu nevītīs nekad un vienmēr atgādinās par pasakaino dārzu. Ir iespēja aizbraukt uz Taizemes lielāko botānisko parku, kas atkal sagaidīja ar elpu aizraujošu skaistumu, - dažādu palmu audzes, bonsai- skaisti apcirpti kociņi un dobes ar ornomentālajiem stādījumiem. Fantastiski, nekad neredzēti ziedi un arī redzēti pie mums, bet tikai puķu podos. Cilvēku fantāzijas un liela darba rezultāts. Apelsīnu audzētavā hektāriem plaši lauki ar augļu pilniem kokiem, kurus turpat uz vietas var nopirkt par mazu naudiņu. Nu saldi un sulīgi ar mums galīgi nepierasti plānu miziņu. Gribi tikko spiestu sulu turpat uz vietas dzeršanai vai līdzņemšanai firmas pudelītē? Lūdzu! Bet varbūt apelsīnu marmelādes konfektes interesantā groziņā? Vēl jāapskata kalnu ciematiņš ar saviem tikumiem un likumiem.Bambusa būdiņas bez logiem, visa dzīve uz grīdas, būdiņas uz augstiem pāļiem ,lai lietus sezonā , kad ūdens gāžās aumaļām ,būdiņa ar lietu neaizpeldētu prom. Vienā no būdiņām meitenes auž skaistās šalles, kas turpat arī nopērkamas. Bērni ar izstieptām rociņām gaida kādu gardumu... Citā ciematiņā apskatījām īstas vietējās skaistules ar stīpām apjostiem gariem kakliem. Meitenei jau no 5 gadu vecuma apliek apmēram 2-3 kg smagas metāla stīpas, tādejādi saspiežot krūšu kurvi,garāks izskatās kakls! Skaistums prasa upurus! Pēdējais pieturas punkts Pataija- kūrorts Taizemes dienviddaļā. Pa ceļam banāni gar ceļmalām kā pie mums latvāņi; sarkani, oranži kannas ziedi visās grāvmalēs, kokiem apvijušies citi augi, kas zied spilgti zilām taurītēm, kokospalmas ar visiem kokosiem. Patrāpies tikai tādai palmai apakšā- kokosrieksts vēl nositīs! Viesnīca mums Pataijā pie jūras, nokāp tikai lejā un ļaujies glāstošajiem viļņiem kaut nakts vidū. Naktī tikai sākas īstā pilsētas dzīve, jo ir ļoti silts, bet nav karsts. No rīta ar mazu kuterīti braucam uz citu salu, kur mazāk cilvēku, jūra kristāldzidra, sāļa un, ejot gar krastu, var salasīt koraļļu atlūzas un visādus gliemežvāciņus, kas būs vieni no mūsu mājās vedamajiem suvenīriem; vienlaikus tverot viltīgo dienvidu sauli, kas pēc pāris stundām mūsu ķermenīšus ir pārvērtusi par vārīto vēžveidīgo līdziniekiem… Pludmalē nepārtraukti nāk dažādi piedāvājumi nopirkt gan koraļļu un gliemežvāku rotaslietas, gan krokodilādas , ziloņādas , zivs rajas ādas somiņas, maciņus utt.,augļus jau notīrītus un higieniski iepakotus! Skaists un iespaidīgs likās transvestītu šovs. Spilgtas dekorācijas, krāšņi tērpi. Ļoti skaisti aktieri(jeb aktrises). Ļaujamies krāšņajam iespaidam un nedomājam, kas zem tā visa patiesībā slēpjas. Pēc izrādes atkal protams, varēja kopā ar aktieriem fotografēties! Pēdējais vakars Pataijā. Ejam nopirkt augļus-mango, kura garša un saldums nav izsakāms; dzeltenos arbūzus, „ežainos” auglīšus līčijas –saldas, atspirdzinošas un kur tad ananāsi!!! Tie, kas nopērkami pie mums –ir tikai „parodija par tēmu”…Mazā veikaliņā, kur pārdevēja ir skaista indiete, nopērkam vēl kādu Taizemei raksturīgu T krekliņu. Mazos ratiņos ierīkota īsta pankūku ceptuve! Tajietis ar cirka māksliniekam raksturīgām veiklām kustībām turpat visu pircēju klātbūtnē cep pankūkas ar banānu pildījumu. Nu to vajag ne tikai redzēt, bet, protams, nogaršot! Ko vēl atvest ? Nu par fotogrāfiem, kas tūristus sagaida katrā apskates objektā. Viņi veikli sagaida katru atnācēju, veikli nofotografē un, ejot prom no apskates objekta, protams, par naudiņu piedāvā jau rāmītī, uz šķīvīša vai nozīmītes tavu foto. Ja esi viens un nav kas tevi nofotografē- lūdzu pērc pierādījumu, ka tu tiešām tur esi bijis!!! Lieliskais tajiešu gids Puttī mūs pavada līdz pašai reģistrācijai. Pārliecinājies, ka ar mums viss kārtībā, viņš pazūd savas zemes dzīves mutulī. Mums sākas garais lidojums uz mūsu Latviju. Atvadāmies no Taizemes ar zināmām skumjām, ka tomēr ir vieta uz zemeslodes, kur ziedi zied krāšņāk, putni dzied skaļāk, saule silda siltāk, jūra ir dzidrāka, augļi saldāki, cilvēki smaidīgāki (varbūt laimīgāki), jo ir... mūžīgā vasara… Vai esam bijuši paradīzē? Vai tas nosapņots? Vai vēl kādreiz…vai vēl reiz…??? p.s.Bildes apskatāmas manās galerijās...(vēl nav visas} kad būs iedvesma un laiks, ceru uzrakstīt papildinājumu


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais