2.Vai tā ir paradīze? (papildinājums)

  • 6 min lasīšanai
Tā kā tiek pieprasīts papildinājums (nevis turpinājums), nekas cits neatliek kā to rakstīt :-) Pieteicāmies uz braucienu 2 mēnešus iepriekš, līdz ar to saņēmām 5% atlaidi, kas uz divām personām bija pietiekama summa, kura pēc tam labi noderēja dažādiem ceļojuma izdevumiem. Ceļojuma grupas sapulcē, kas parasti notiek apmēram mēnesi pirms izbraukšanas, nedaudz pārsteidza, ka būšot vajadzīgi ~400$ uz personu papildus izdevumiem. Ko ar to gribu teik? Lai piesaistītu klientus faktiski ne lētai ceļazīmei, norādītajā summā firmas uzrāda minimālas izmaksas. Un, kurš gan aizbraucis galamērķī, negribēs piedalīties papildus piedāvātajās ekskursijās vai pasākumos. Firmu dotajos attiecīgā ceļojuma aprakstos figurē apmēram 1/3 no tā, ko īstenībā par papildus samaksu izdodas apskatīt. Bet arī šeit gadās kuriozi. Jau atpakaļceļā, sēžot Taškentā un gaidot 8 stundas uz mūsu izlidošanu, nācās uzklausīt 4 jauniešu „bēdu” stāstu par to, kā viņi, nopērkot ceļazīmi par „ļoti izdevīgu cenu”, patiesībā par ekskursijām, ko viņiem piedāvāja vietējā Taizemes firma, maksājuši 3x vairāk nekā mēs. Žēl, ka viņiem bija jāuzklausa mūsu komentāri... :-(( Biju lasījusi, ka Taškentas lidostā esot tāda šaurība, ka varot gadīties, ka nav pat kur sēdēt!? Izdomāju, ka jāiegādājas tūristu paklājiņš, lai sliktākāja gadījumā nebūtu jāsēž uz grīdas. Labi, ka tas paklājiņš nav smags, toties somā gan tas aizņēma vietas! Taškentā ielidojām pēc vietējā laika jau vēlu vakarā. Pie reģistrācijas rinda virzījās gliemeža gaitā, jo 2 apkalpojošā personāla darbinieki lidotgribētāju vārdu un uzvārdu, pases nummuru uz datora vienā mierā drukāja ar vienu pirkstu... Ne viņiem kur steigties, ne mums... tā tās 8 stundas gaidot uz izlidošanu, laiks tomēr pagāja nemanot … Paklājiņš nebija vajadzīgs, jo lidosta bija patukša, toties piesmēķēta, restorāns kā no aizvēsturiskiem padomju laikiem, vienīgais veikals ar pasaulsslaveniem snikeriem un alkoholu, tostarp tikai dažiem uzbeku vīniem un pāris neinteresantiem vietējiem suvenīriem. Internets bija pieejam par 3$ stundā, ar ko varēja pakavēt laiku! Izkāpjot no autobusa pie viesnīcas, liels bija mūsu pārsteigums, ka fotogrāfs, kas mūs tik aizrautīgi fotografēja pie sagaidīšanas ar ziedu vītnēm, jau piedāvāja gatavas bildes rāmītī par 200 batiem (~5$). Bijām gan dzirdējuši , ka vajagot kaulēties, jo kur gan viņš liks to bildi, ja mēs nenopirksim, bet nez kāpēc viņš ne par ko nepiekāpās... Jau braucot uz Bangkoku pārsteidza labie un platie ceļi, un milzīgie ielu pārvadi krustu šķēŗsām viens otram pāri.Tirdzniecība ielu malās izskatījās, it kā tie pārdevēji tikai uz ielas dzīvotu ...Viens cep desiņas un kaut kādu gaļu, blakus tirgo pulksteņus un čemodānus, blakus atkal dažādu augļu lērums... , saldētas zivis un visādi vēžveidīgie, kā arī gauzdēti kāpuri, siseņi un nezin kas vēl ...:-)), jebkurš dzēriens, kas nopērkams kaut vai no ratiņiem tiek izņemts no sasmalcināta ledus! Visas pilsētas pārklātas it kā ar milzīgiem zirnekļu tīkliem t.i. elektrisko vadu mudžekļiem, jo kabeļus zemē nerokot. Ielu krustojumos, kur nav pārvadu, luksoforā viena virziena gaisma deg ilgi, lai mašīnām nebūtu raustīšanās, tajā pašā laikā, ielu policists ar skaļu svilpi , bet baltā formas tērpā un baltos cimdos piepalīdz labajiem pagriezieniem (pie mums būtu kreisajiem pagriezieniem), tadejādi veikli novēršot sadursmes. Nepieminot skaistās un modernās mājas, daudzas vienkāršo ļaužu mājas ir bez logiem, jo logi nav vajadzīgi- patīkami taču, ka karstumā pūš vismaz kāds caurvējiņš. Visur žāvējas veļa, bet ne uz auklām, bet drēbju pakaramajiem. Aprakstos biju lasījusi, ka nav paticis smogs un smaka (smirdoņa), bet es neko tādu neievēroju, drīzak gan gaisā virmoja kaut kāda tiko jaušama smarža. Visur, kur nācās pabūt - gan Bangkokā ar miljoniem iedzīvotāju, gan ne tik lielās pilsētās negadījās redzēt nevienu iereibušo.... Esot Taizemē, par sevi atgādināja Valentīndiena. To vakaru pavadījām Bangkokas augstākajā celtnē (viesnīca), kuras 84. stāvā ir skatu laukums, kas nepārtraukti griežas un visa pilsēta skatāma kā skudru pūznis ar tūkstošiem uguntiņu kustamies pa līku loču ielu pārvadiem un ielām līdz pat apvārsnim. 79. stāvā svētku vakariņas. Desmitiem zviedru galdu ar dažnedažādākajiem ne tikai taizemiešu ēdieniem, bet arī japāņu, ķīniešu un eiropiešu. Ak dievs, ko izvēlēties un kas to var apēst? Viss ļoti garšīgs! Alus ir, alkohola nav(!) pat svētkos,- bet visi smaidīgi, priecīgi, jauniešiem pie krūtīm nozīmītes ar pulsējošu sarkanu sirsniņu un ziedi, ziedi… Tirgū uz upes, jau rakstīju, ka nopērkams viss. Man atsauksmēs jautāja- vai arī košļenes un zeķubikses. Košļenes, protams, ir- kā jau pasaules prece, bet zeķubikses notekti nē, domāju, ka viņi pat nezina, kas tās tādas :-) Ceļā līdz stalaktītu alām apskatām kā dabā aug dažādi augļi, dažs labs regbija bumbas lielumā. Kaut gājiens ir gar upes malu un taka diezgan „džungļaina”, nekādi moskīti un kukaiņi nav manāmi. Braucot pa pilsētām uz budas tempļiem, tos lielākus vai mazākus jau redzam uz visiem lielākajiem ielu krustojumiem krāšņu puķu dobju un ziedošu krūmu ieskautus. Tajieši nes budam neizplaukušus lotosa ziedus, līmē uz tā jau zeltītajām figūrām zelta folijas strēmelītes… Ap tempļiem daudz mūku, kas tērpušies oranžos apmetņos un basām kājām. Mūkam nedrīkst pieskarties, bet vari ieiet templī un izlūgties, lai mūks par tevi lūdz budas svētību. Sievietes drīkst iet tikai pie jauna mūka, pie vecāka iet vīrieši; mūks savukārt apsien atnācējam ap roku dzīpara diedziņu vai tamborētu aukliņu, kas apliecinās, ka tava lūgšana ir uzklausīta. Daudzi no tūristiem izmantoja šādu iespēju. Mans retorisks jautājums- vai var kalpot diviem dieviem? Katra tajieša – vīrieša goda lieta kaut tikai 1 mēnesi mūžā būt mūka kārtā. Mūki pārtiek tikai no ziedojumiem, katru rītu apstaigājot mājas un lūdzot ziedot. Neviens neatsaka, bet dalās kaut ar mazumiņu, jo mūkus ļoti ciena… Tempļos drīkst ieiet tikai ar basām kājām, pleci nedrīkst būt atsegti, kā arī nedrīkst iet šortos vai mini… Apaviem paredzēti speciāli plauktiņi, bet jāatceras, kur esi savus apavus nolicis, jo, kad būsi no tempļa iznācis pa citām durvīm – ej nu savus apavus meklē pa saules nokaitētām flīzēm ar basām kājām… Tik pat daudz cik budu uz ielām, visur arī karaļa un karalienes portreti, viņu ģimenes bildes, plīvo dzeltenie karaļa un baltisarkanzilie valsts karogi. Apmeklējām juvelieru izstrādājumu rūpnīcu, kur par katru pirkumu izsniedz kvalitātes sertifikātu, apliecinot izstrādājuma īstumu. Apskatām, kā juvelieri veido smalkos izstrādājumus, neizmantojot palielināmos stiklus, pat ne brilles, tikai pinceti un lodlampu. Izmantojam iespēju apskatīt dabīgā zīda ražotni, kur no kokona tinas acij tik tikko saskatāms pavedieniņš, no kura auž skaistus vieglus ka pūka izstrādājumus, ko, protams, var nopirkt… Vēl jāapskata ādu izstrādājumu ražotne. Tur mums vispirms iepazīstina kāda izskatās īsta krokodilāda, ziloņāda, zivs rajas āda, aitāda, čūskāda… Ej, un izvēlies! Bet kurš pēc tam tavu pirkumu novērtēs un noticēs, ka tā īsta, kā vienīgi tu pats! Kādam nolūkam tad krokodilu fermā baro 6000 dzīvniekus, tam taču kaut kad jāatmaksājas! Pie čūskiņām, neskaitot šovu, bija interesanti apskatīt aiz stikla desmitiem mazu zaļu čūskiņu, kas savijušās tādā mudžeklī, ka nez vai kad tās atmudžināsies, ar mīlīgām smaidīgām „sejiņām”, nešaudīja savas mēlītes, kas it kā nav raksturīgi čūskām, bet tās esot ļoti, ļoti indīgas… Pie ziloņiem, kas nespēra soli bez banāna – viss pārdomāts, lai tūrists tikai maksātu! Pērkam vienu ķekaru zaļu banāniņu , kas turpat netālu norauti, par 5$, bet ķekars ātri apēdas ziloņa lielajā mutē un, ja gribi nokļūt līdz galamērķim, tādi ķekari jānopērk vismaz 4. Matemātikas uzdevums par izdoto summu jūsu rīcībā… Parkus un skaistos dārzus nemanāmi kopj cilvēki ar lakatiem aizsietās sejās, lielās cepurēs un saģērbušies ka drēgnā rudens dienā. Periodā, kad nav lietus sezona, visi stādījumi tiek laistīti, jo nepastāv ūdens trūkums. Ejot pa džungļu taku, neviļus jāpasmaida, jo tie jau skaitās civilizētie džungļi ar betona celiņiem, kāpnēm ar margām un pītām atkritumu urnām. Viesnīca uz džungļu upes. Numuriņos pati modernākā santehnika, ka dažbrīd ir jāpadomā par tās pareizu pielietojumu :-) Hallēs mēbeles no interesantiem koku veidojumiem, tūristiem apskatei būrīšos exotiski putni, kas no rīta nepārspējami skaļi dziedāja (izkliedza) savas dziesmas. Apkārt sastājušies bērni, ķircina putniņu, bet putniņš tikai: hi-hīī, hi-hīī, hi-hīī…….. Ko dod 1 stundas pabūšana Laosā? Apziņu un tikai apziņu, jo tas ir tikai smilšu grauds dzīves jūrā. Kādreiz, skaitot valstis, kur ir būts ,- droši varēs teikt, ka jā,- esmu bijis Laosā… Atpūtas diena pludmalē. Par zviļņiem ar saulessargu iekasē naudiņu, pretī izsniedzot čeku! Un vari atpūsties, peldēties, sauļoties cik ilgi vien vari izturēt… ne jau iepriekšminētās nodarbes, bet apkārt klīstošos „izplatītājus”. Somas, somiņas, maki, siksnas no dabīgajām ādām,- vienlaicīgi tiek nodemonstrēts cik tās īstas- ugunī nedeg, ūdenī neslīkst, ar nazi nevar sagriezt… Kad viss nodemonstrēts, sākas svarīgākā daļa,- ja esi izrādījis kaut vismazāko interesi, sākas kaulēšanās, kurā galīgā cena parasti bija 1/3 no sākotnējās. Ko darīt kad prece noskatīta, cena sarunāta, bet nauda uz pludmali nav paņemta? Nav problēmu. Norunātajā laikā viesnīcā pienesīs klāt un preču piedāvājums sākas atkal no jauna:-))…. Būt Taizemē un neizbaudīt masāžu, ko piedāvā desmitiem salonu un arī turpat pludmalē, nozīmē- tu tur neesi bijis. Braucam visa grupa uz salonu, kur mūs sagaida jaukas meitenes, kas mūs masēs. Divu stundu ilgā masāža paiet kā pusstunda, tiek izmasēts katrs muskulītis un asinsvadiņš, mēs ceļamies kā no jauna piedzimuši! Vai rakstīt vēl? Par siltajiem avotiem, kuros, iemesta ola, izvārās; par kokosa audzēm un kokosa izstrādājumiem gan ēdamiem, gan suvenīriem; par banāniem, kas zied pasakainiem ziediem un garšo pavisam citādi nekā mums pierastie; par sāls ieguvēm, kur sāli iegūst tvaicējot jūras ūdeni un tad žāvē saulē, un tālumā šie lauki izskatās kā apsniguši; par ķīniešu kapiem un tiltu, kuru, būvējot mira simtiem cilvēku; par veco Taizemes galvaspilsētu, kuru nopostīja kambodžieši; par nakts tirgiem katrā pilsētā, kas nenorimst līdz rītausmai un atkal sākas viss no gala…. Nē, tas viss tomēr nav izstāstāms! Lai jau paliek braukt gribētājiem arī kaut kas neatklāts, lai atbraucot būtu atkal ar mums ko padalīties! Lai Jums lidojumam jauks laiks uz sapņu zemi, ko mēs skatījām kā paradīzi, jo neko tādu divās nedēļās nekad nebijām baudījuši! p.s.visas bildes par ceļojumu nu ir saliktas manos albūmos


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais