Pireneji - Arježa
|
Juris Rāts
|
Mūsu ceļa mērķis Pirenejos šoreiz ir Arjēžas novads. Tas atrodas apmēram simts kilometru uz dienvidiem no Tulūzas - Spānijas un Andoras pierobežā. Kaimiņos austrumos atrodas Tetas ieleja
https://sites.google.com/site/jurisra/Intro/pireneji0906
kur bijām iepriekšējā gadā. Uz rietumiem – Bagneres-de-Bigorre un Pic du Midi.
https://sites.google.com/site/jurisra/Intro/pireneji200806
Izlidojam 7. septembrī ar Ryanair uz Perpiņjanu caur Briseles Šarleruā lidostu. Briseles lidostā ieraugam, ka mūsu reiss uz Perpiņjanu (līdzīgi kā daudzi citi reisi uz Francijas dienvidiem) ir atcelts. Iemesls – lidojumu kontroles dienests piedalās ģenerālstreikā. Ryanair mums piedāvā citu reisu – pēc 4 dienām :-( Nolemjam braukt ar vilcienu. Vispirms ar lidostas autobusu aizbraucam uz Briseles dzelzceļa staciju. Tur nopērkam biļeti uz Lionu (tālāk mums iesaka biļeti nepirkt, jo ir streiks un neko nevar zināt). TGV ātrvilciens līdz Lionai iet nepilnas četras stundas, tur esam septiņos vakarā. Kā jau mūs brīdināja, uz Perpiņjanu vilciens neiet, tāpēc nopērkam biļetes uz Monpeljē, kur esam vienpadsmitos vakarā. Apstaigājam centra viesnīcas, bet tās visas ir pilnas. Atrodam beidzot vienu, kur uz durvīm nav parastais Complet (pilns) – lai konstatētu, ka tur tiek iekārtots pēdējā brīvā numura iemītnieks. Portjē saprot mūsu situāciju un sazvana Les Balladines, kur mēs nokļūstam braucot ar taksi naktī un pērkona negaisā. Divpadsmitos naktī esam beidzot zem jumta. Tālāk ir aprakstītas dažas dienas no mūsu ceļojuma. pilnīgāku aprakstu var izlasīt šeit https://sites.google.com/site/jurisra/pireneji2010 .
Ceļojuma bildes var apskatīties te http://www.flickr.com/photos/jurisrats/sets/72157625283930395/ .
Fuā
Fuā (Foix) ir Arjēžas departamenta galvaspilsēta, tā atrodas Spānijas un Andoras pierobežā apmēram 50 km uz dienvidiem no Tulūzas. Fuā ģeogrāfiskais stāvoklis (tālu no lieliem centriem un svarīgu robežu tuvumā) ir gādājis, lai šai pilsētai būtu bagāta vēsture. Te ir karojuši Aragonas un Kastīlijas grāfi un karaļi, Tulūza pret Barselonu un Francija pret Spāniju.
Fuā pazīstamākais apskates objekts ir Fuā cietoksnis, kurš ir redzams jau tuvojoties pilsētai kalna galā pilsētiņas vidū. Uz pili kāpjam pa pilsētiņas šaurajām ielām. Pa ceļam ieejam katedrālē, kurā pārsteigti ieraugām divas ērģeles.
Pilij (cietoksnim) ir trīs torņi. Apaļais tornis ir celts vairākus gadsimtus pēc pārējā cietokšņa reprezentācijas nolūkiem. Cietoksnī pievienojamies ekskursijai. Gide, protams, stāsta franciski. Labi, ka Ilze kaut ko saprot un nedaudz patulko arī man. Muzejā ir dažādu bruņu kolekcija, tai skaitā zirga galvas bruņas un parādes bruņas.
Ars ūdenskritums, Guzē ezers
Laiks ir nomācies, kalnos mākoņi. Pirmais maršruts mums nepatīk, jo atbraucot stāvvietā redzam, ka kalni ir miglā tīti. Griežam riņķī un pāri divām pārejām (Port de Lers un Col d’Agne) un cauri miglai braucam uz Aulus les Bains ciemu blakus ielejā.
Auto noliekam pieturā ceļa līkumā pie Aulus les Bains. Ejam pa kalnu ceļu uz Ars ūdenskritumu (Cascade d’Ars). Vēlāk ceļš pārtop akmeņainā takā. Turpat netālu takas malā pastaigājas mednis.
Ūdenskritums no takas redzams ik pēc brīža (patiesībā ūdenskritumi ir vairāki). Pēdējais ūdens kritiens http://www.flickr.com/photos/jurisrats/5184080958/in/set-72157625283930395/ ir no iespaidīga augstuma. Uzkāpjam līdz ūdenskrituma augšai (1500m augstumā). Pieejam diezgan tuvu vietai, kur upe gāžas lejā bezdibenī http://www.flickr.com/photos/jurisrats/5183483783/in/set-72157625283930395/.
Tālāk pa meža taku dodamies apskatīt Guzē (Guzet) ezeru. Ezers ir no visām pusēm meža ieskauts un uzreiz neatrodam vietu, kur pie tā nokāpt. Atrastā taka ir stāva un slidena, bet tomēr pie ezera tiekam. Ezers ir tiešām burvīgs – pavisam citāds, nekā citi ezeri, kuri Pirenejos parasti sadzīvo ar pļavām, akmeņiem un klintīm. Šeit, stāvot pie ezera, visapkārt redzam tikai skaistu mežu.
Braucot atpakaļ iekļūstam govju barā, kuras svarīgi nāk pretī pa kalnu ceļu. Neizskatās, ka viņas mūs īpaši respektētu. Pilnīgi pretēji - lielie, asie, taisnie, uz sāniem vērstie ragi iedveš respektu un bijību mums. Kad viņas ir garām, priecājamies, ka esam tikuši cauri ar noliektu atpakaļskata spogulīti.
Maršruts ar bildēm http://www.everytrail.com/view_trip.php?trip_id=922484.
Pinē kalnu mītne
Laiks ir nomācies, tomēr nolemjam doties uz Pinē kalnu mītni (Refuge de Pinet) – no turienes parasti sāk gājienu uz Montkalma virsotni. Mēs uz virsotni nedosimies, jo vienā dienā to izdarīt ir grūti (2000m augstuma starpība, laiks ceļā – vismaz 10 stundas).
Kalnā kāpjot mūs panāk vietējais ar trim mūļiem. Vēlāk novērojam, ka Pinē naktsmītnē viņš mūļiem uzkrauj nastas un dodas lejā. Izskatās diezgan bīstami, kā mūļi ar nastām gāzelējas uz leju pa stāvo taku.
Uzkāpjam līdz Pinē naktsmītnei. Tā ir vairākstāvu māja pie kalnu ezera. Te ir vieta nakšņošanai vairāk nekā 50 gribētājiem. Tādu šeit netrūkst, jo kāpiens Montkalma virsotnē ir ļoti populāra izklaide.
Uzkāpjam vēl labu gabalu augstāk (līdz 2400mvjl), bet tālāk ceļš ir mākoņos http://www.flickr.com/photos/jurisrats/5183495037/in/set-72157625283930395/. Līdz virsotnei vēl jākāpj kādi 700 metri – tas ir jāatstāj citai reizei.
Atceļā iegriežamies Olbier ciemā, kuram blakus ir paugurs ar nesen atraktām cietokšņa drupām - Montreal de Sos cietoksnis. Paugurs atrodas starp Vikdeso (Videssos) un Ozā (Auzat) un ir labi redzams no visiem apkārtējiem kalnu ceļiem. No augšas ir ļoti labs skats uz abām pilsētiņām. Paugurā ir daudz alu un grotu. Izlienot caur vairākām alām nokļūstam paugura otrā pusē un kāpjam lejā uz Olbier.
Tālāk braucam apskatīt Sem dolmenu. No paugura var ļoti labi ielejas pretējā pusē apskatīt Illier un mūsu naktsmītni – ciema mēriju. Netālu no dolmena ir Sem ciemats – skaists, vairākiem tiltiņiem pāri ciema centram cauri plūstošajai kalnu upītei. Blakus ciematam ir senas dzelzs raktuves, kur gan tālāk par ieeju netiekam.
Maršruts ar bildēm http://www.everytrail.com/view_trip.php?trip_id=924879.
