Vīne

18.11.2005
5 min lasīšanai
10 foto

VĪNE Austrijas galvaspilsēta Vīne atrodas Donavas upes krastā, 172 m virs Jūras līmeņa un tajā dzīvo 1.6 miljoni iedzīvotāju. Vīne ir populāra un tūristu plaši apmeklēta pilsēta. Katrs no mums ir nedaudz iepazinies Vīnes valsi, Vīnes filharmoniju, Vīnes šniceli un Vīnes Svētā Štefana Domi. Māksla, kultūra un pilsēta pati kopā veido kopīgu mākslas darbu – modernisma un tradīciju sajaukumu. Vīnē valda īpaša gaisotne un būtu grēks to neizbaudīt. Šī pilsēta piedāvā lieliskus, kultūrvēsturiskus apskates objektus un lieliskas izklaides iespējas. Mūsu gide Inese stāsta par Habsburgu dinastijas spožākajām personībām-Mariju Terēziju- Ungārijas un Bohēmijas karalieni, Kārļa VI meitu, kura pretēji tēva gribai nepiekrita politiskām laulībām un apprecējās ar mīļoto cilvēku – Lotringas hercogu Franci Stefanu. Aktīvo sabiedrisko darbību viņa lieliski apvienoja ar mātes pienākumiem, jo viņai bija 16 bērnu. Uzzinām par ķeizaru Franci Jozefu, kurš valdīja 68 gadus, un viņa sievu – skaisto , visu mīlēto Elizabeti, kuru tautā mīļi dēvēja par Sisī. Sisī bija viena no slavenākajām Austroungārijas valdniecēm, kas spēja panākt vienkāršās tautas lielu atbalstu ķeizariskajam namam. Tas bija 19. gadsimta vidus, kad Eiropā plosījās revolūcijas un tikko bija apspiesta ungāru sacelšanās. Ungāri tolaik bija vienīgā tauta, kas sacelšanās rezultātā kaut nedaudz pietuvinājās savai politiskajai autonomijai. Ar ieročiem rokās pilnīgu Ungārijas neatkarību iegūt gan neizdevās (lielā mērā “pateicoties” krievu armijai un “Eiropas žandarmam” Krievijas caram Nikolajam I), toties mierīgā, konstitucionālā ceļā tika panākts, ka uz līdzīgiem pamatiem Austrija un Ungārija apvienojas zem Hābsburgu ķeizariskās varas, veidojot Austroungāriju. Pirms Vīnes apskates dodamies uz karaļu Hābsburgu vasaras rezidenci - Šēnbrukas pili ar unikālu rokoko interjeru un franču baroka dārzu. Pils apskate ilga vairākas stundas. Pie ieejas katrs no mums izīrēja individuālo audiogidu: speciālu krievu valodā ierakstītu programmu, kurā dzirdams stāstījums un komandas, kādā virzienā pārvietoties. Līdzīga veida “gidi” ir arī pie mums Latvijā, piemēram, Krustpils pilī. Austrijas ķeizari pili dēvēja par “veco, labo laiku” simbolu. Turki Šēnbrukas pili sagrāva līdz pamatiem 1683.gadā. Kad vēlāk pili atjaunoja, tā greznībā pārspēja Versaļas pili Parīzē. Ķeizariene Marija Terēzija dievināja parku ar alejām, izveidoto kolonādi un Neptūna strūklaku kompleksu, zooloģisko dārzu. Pēc Habsburgu dinastijas pastāvēšanas beigām visi īpašumi pārgāja Austrijas republikas īpašumā.Šodien Sudraba Palātā jebkuram apmeklētājam ir iespēja jūsmot par imperatora bagātībām. Blakus bagātīgiem izstrādājumiem no stikla, sudraba un porcelāna, te var redzēt galda klāšanas piederumus: galdautus, salvetes, traukus vārīšanai un cepšanai. Sudraba plalāta dod skaidru priekšstatu par galma ceremonijām, ēšanas kultūru un galda dekorēšanu. Kā pats lielākais dārgums tiek uzskatīta Habsburgas servīze, kura aizņem 30 m garu galdu. Bijām bagātīgi noformētajā svinīgo ceremoniju zālē, sarkanajā istabā. Redzējām Austrijas impērijas kroņus, varas simbolus, gleznas ar Franča Jozefa I sievas Elizabetes, garmatainās skaistule Sisī portretiem. Kad pie Elizabetes vecākās māsas precībās ieradās pats Hābsburgu ķeizars Francis Jozefs, viņš no pirmā skatiena iemīlējās Elizabetē un bildināja viņu. Meitenei tad bija tikai 16 gadu. Viņi apprecējās. Būdama valdniece, viņa atļāvās sev tīkamas izpriecas. Bieži Elizabete bija redzama zirga mugurā, viņa kļuva par slavenāko medību sporta jātnieci Eiropā. Viņai patika ceļot - grezni kuģi to aizvizināja uz dienvidu zemēm - Itāliju, Grieķiju. Viņa iemācījās sengrieķu valodu, iepazina antīko vēsturi, kultūru, mitoloģiju, mākslu. Sešas istabas muzejā ir veltītas Elizabetei.Ekspozīcijas Galvenā ideja ir prādīt Sisī personīgo dzīvi, jo viņas iekšējo pasauli atsedz sacerētie dzejoļi. Visi priekšmeti nolikti tā, it kā tikko te bijusi pati iemītniece. Kronēta par Ungārijas ķeizarieni, viņa simpatizēja temperamentīgajiem ungāriem un viņu brīvības alkām, apguva viņu valodu un katru gadu pāris mēnešus uzturējās Ungārijā. Garo matu (līdz papēžiem) sakārtošana ik dienu prasījusi 2 līdz 3 stundas. Sisī guļamistabā varam aplūkot spoguļus, ķemmes un sukas. Populārajā seriālā Reksis kādas filmas sižets bija saistīts ar Elizabetes garajiem matiem un guļamistabu. Bijušais Latvijas vēstnieks Austrijā Bonifācijs Dauksts sacerējis dzejoli par Elizabeti: “ Kāda vara tevi, valdniec, dīda Naktī bēgt un karstus zirgus mīt, Svinēt savas nepelnītās īdas Nepareizā – vecā – mēnesī ? … nāksi, tērpiem margojot uz grīdas, Liegsies, rokai pulsējot uz krūts … Mēness izdilusī, smalkā plikadīda Ziņkārīgi skatīsies aiz rūts . Pēc pils apskates izstaigājām brīnišķīgo parku, fotografējāmies pie struklakas, uzkāpām augšā pie arkas, no kuras pavēras brīnišķīgs skats uz pili un pilsētu. Neparasta eskpozīcija mūs sagaidīja Kariešu muzejā.Ja kādreiz nāksies šajā vietā būt vēlreiz, tad lauku veltīsim Zooloģiskajam dārzam. Uz Vīnes vecpilsētu dodamies ar metro. Biļete maksā 1,50 eiro, katrs varam izmēģināt biļetes iegādi automātā. Vīnes transporta sistēma skaitās kā viena no labākajām Eiropā - tā noteikti ir, jo viss ir ideāli saskaņots. Visātrāk var pārvietoties ar metro, pat tramvaji kursē pa mazajām ieliņāmn steidzīgi un salīdzinājumā ar Rīgu ļoti klusi, tāpēc jābūt uzmanīgiem. Atgriežoties Vīnē, aplūkojām skaisto ķeizarienes Marijas Terēzijas laukumu ar viņai veltītu pieminekli centrā un krāšņām muzeju ēkām. Gide Inese turpina stāstījumu par brīnišķīgo pilsētu. 18.gadsimtā Vīne ir kultūras centrs. Senāk Austrijas teritoriju apdzīvojuši ķelti. Apmēram 15.gadā pirms Kristus teritoriju uz dienvidiem no Donavas ieņēma romieši. Ieceļoja ģermāņi, slāvi un citas tautas. Austrija tika iekļauta Franku valstī. 803.gadā Kārļa Lielā valdīšanas laikā - Ostmarka (austrumu robežvalsts). 1156.gadā - hercogiste vācu - romiešu impērijā. 1276.gadā valsti iekaro Rūdolfs Hābsburgs. Austrija kļūst par Hābsburgu dinastijas (vācu - romiešu impērijas valdnieki kopš 1452.gada) centrālo zemi. Pēc precībām un mantojuma iegūšanas Hābsburgu vara paplašinās. Vislielākā tā ir pēc Nīderlandes, Burgundijas, Spānijas un Amerikas koloniju pakļaušanas Kārļa V (imperators kopš 1519.gada) laikā. 1556.gadā valsts tiek sadalīta spāņu un austriešu daļā. Austrija kļūst par Dienvidaustrumeiropas bastionu cīņā pret turkiem. 1683.gadā turki pie Vīnes tiek atvairīti. Austrijai tiek pievienota gandrīz visa Ungārija un daļa Balkānu. Ziedulaiki ir 18.gadsimtā - Marijas Terēzijas valdīšanas laikā. Vīne kļūst kultūras centrs. Sadalot Poliju, tiek pievienoti apgabali ziemeļos. Napoleona karu laikā - sakāve, tad izirst vācu - romiešu impērija. 1806.gadā Austrija kļūst ķeizariste. 1848.gadā Vīnē tiek apspiests dumpis. Francis Jozefs kļūst ķeizars, kura valdīšanas laikā notiek dažas reformas. Serbija tiek uzskatīta par vainīgu Austrijas troņmantinieka nogalināšanā Sarajevā 1914.gadā. Austrija (ar Vācijas atbalstu) piesaka karu Serbijai, kuru atbalsta krievi. Sākas 1. pasaules karš. Seko sakāve karā un monarhijas krišana. Austrija atdod plašas teritorijas. Izveidojas jaunas valstis: Čehoslovākija, Ungārija, Dienvidslāvija. Pārējā Austrijas daļa, kurā runā vācu valodā, 1918.gadā kļūst par republiku. Krievu karaspēks Austrijā ieiet 1945.gadā. Līdz 1955.gadam valsts ir sadalīta četrās okupācijas zonās, tad tiek parakstīts līgums par pilnīgu suverenitāti. Austrija pasludina pastāvīgu neitralitāti. Kopš 1960.gada tā ir Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalsts, kopš 1995.gada ir Eiropas Savienībā (pēc tautas nobalsošanas). Austrijas galvaspilsēta, kas atrodas Donavas ielejā, pilsētas tiesības ieguva 1137.gadā. Tās attīstību sekmēja vīnkopība un tirdzniecība. Senatnē lejup pa Donavu cauri Venēcijai veda kuģu ceļš uz Tuvajiem Austrumiem. Vīne nostiprināja savu ekonomisko stāvokli, 1221.gadā ieviešot likumu, kas caur pilsētu ceļojošajiem tirgotājiem lika šeit tirgot savas preces. Mūsdienās Vīne pārsteidz tās viesus ar savu neatkārtojamo arhitektonisko skaistumu. Elegantas pilis, diženas baznīcas, senatnīgas bruģētas ieliņas, kas apvienojumā ar kultūras pasākumiem un mūziku rada neaizmirstami romantisku iespaidu. Vīnē savus labākos darbus atskaņojuši pasaules izcilākie mūziķi. Tūristu simtus un tūkstošus piesaista ne tikai arhitektūra un kultūra. Vīnes virtuve un daudzie nelielie restorāniņi, kafejnīcas un viesu nami vilina ceļotājus veltīt savu laiku un naudu šīs brīnišķīgās pilsētas apskatei. Vīne ielūdz pie sevis, lai pastaigātos pa modernajām un vēsturiskajām ielām un, protams, lai iepirktos. Ik pa laikam noteikti ir jāapstājas pie kādas no tradīciju bagātajiem kafijas namiņiem. Tā pagājusi pēdējā mūsu ceļojuma diena, pošamies mājupceļam. Latvija mūs sagaida ar patīkamu vasaras lietu: sak’ - nomazgāsim ceļa putekļus! Kā pēc visiem ceļojumiem arī šoreiz nākas atzīt: nekur nav tik labi kā mājās! Tagad novembrī ir visīstākais laiks, lai plānotu jaunu ceļojumu. Jādodas uz Jēkabpils tūrisma informācijas centru Brīvības ielā 140/142 pie patīkamām un zinošām darbiniecēm Vitas Kalvišas un Rasmas Draškas.

Vīne

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem