Apkart pasaulei(Thai,OZ,NZ,Chile,Brazil) 2 turpinajums.

  • 5 min lasīšanai
  • 50 foto
Nolemu versim kerties pie raga atrak,uzakstits atrak,ka biju domajis. Ielidojam Punta Arenas kas ir 4 st. lidojums no Santiago uz Ciles pasiem dienvidiem. Lidojam lidmasinas kreisa puse ar skatu uz Andu kalniem,patiesi labakas vietas lidmasina. Celvezi ari iesaka to,ja lidojat uz dienvidiem,meginiet dabut sedvietu lidmasinas kreisa puse(Andi). Savukart lidojot atpakal pieprasiet lidmasinas labo pusi. Darijam ko varjam,lai tas vietas dabutu. Jasaka ka Lan.com (customer service nav tas labakais) Pat lidosta registrejoties ne visam check in meitenem ir nedaudz anglu valodas. Par laimi Stephen runa spaniski(ne tekosi),bet pajautat so un var,ka ari saprast,kas pieks Latinamerikas ir zelta verts. Brazilija gan nelidz ne spanu,ne anglu val. Baudam skaistos kalnus un vulkanus pie Osorno(tur jatgriezas nakamreiz). Tas patiesi ir viens no skaistakiel lidojumuem uz Patagoniju. Kresla jau ielidojam Punta Arenas,kur paliekam nakti,lai dotos nakama rita talak uz sen gaidito sapni,Torres del Paine nac. parku. Vel tik jatiek uz pilsetinu ar mikro businu,kas aizved lidz viesnicai,tomer letak ka taksis. Spanu valoda ir nepieciesama ka uguns un gaiss,jau prasot par cenu un sakot kur jabrauc. Busins haotiski tiek piepildits ar braucot gribetajiem par 2 latiem no galvinas,koferi krameti uz prieksejiem sedekliem un visur kur pagadas. Atceroties piemeram Australiju,vai Jaunzelandi,tadam businam butu bagazas piekabe. Bet kam Cile tadu greznibu!!! Tacu esam latinamerika un tas ir viss. Nav ko atcereties to labo un salidzinat. Beidzot pec ilgas ekskursijas pa visam viesnicam un aizdomigam ielam tiekam pievesti pie musejas. Ir jau tumss un ar visu to skats pa logu ir pabriesmigs. Redzu,ka pilsetina ir absoluti neglita,tikai tranzits turistiem uz nac. parku. Uzbuveta no koka budelem,apsista ar metala,skarda plaksnem. Pilsetas galvenais laukums tik ar kadam ekam,ko var saukt par majam. Vardu sakot tik pargulet un prom. Atceros lasot rough guide vienu komentu,kas nacis no 19.gadsimta eksentriskas anglu celotajas,kas so vietu raksturoja,ka laikam briesmigakas,garlaicigakas pilsetnas par so vienkarsi nav sastopamas. Man nacas piekrist. Nakama rita pec celveza meklejam autobusu staciju,kur ceram,ka buss ies uz Punta Natales,kas ir nac. parka virziena. Atgriezoties pie sakartotas Jaunzelandes,visi iespejamie autobusu sararaksti butu momentali atrodami interneta,biletes rezervejamas. Viss skaidrs un izdarits. Latinamerika ir ipass. Interneta vispar gruti ko atrast,ja raksti pec info.(spaniski tikai),nekad neviens neko neatbild. Vardu sakot,tu brauc un doma bus vai nebus,kaut kas jau bus. Biletas interneta Patagonija nav noperkamas. Masinas ire Patagonija ir no 100-150US$ diena,dargs prieks. Staciju atrodam pec meklesanas un pat buss aties pec 15 min.,pilniga laime. Esam cela. Braucam ara no Punta Arenas(sandy point,smilsainais krasts)un es nebeidzu vien brinities par neglitam budam,kas taisitas no skarda un koka. Nakama bridi jau braucam gar Magelana juras saurumu,skati paliek labaki. Geografiski,viens no slavenakiem juras saurumiem,te nu vins ir. Lai gan piedzivoju to paris gadus atpakal Argentina esot,tomer,vards ir vards. Nekas daudz ap ta krastiem neaug,bet bridi talak paradas pirmie beech(dizkabarza koki),ta bija iztulkots,spaniski tie esot lenga. Tie pasi koki kas aug gan Jaunzelandes fjordos,gan Tasmanija. Patagonija sie ir galvienie koki un tikai vini. Parsvara Patagonijas veju izmociti,pakropligi,ielejas,kur veja aizveja,tie gan sasniedz pieklajiga koka lielumu. Ta stepe mijas ar lenga koku audzem un pec 3 st. sasniedzam Punta Natales pilsetinu. Sis ir vienigais cels uz ziemeliem no Punta arenas un driz ar tas beigsies Torres del Paine parka un tad si dala Ciles paliek bez cela talak uz ziemeliem. Tad nu vai jalido,jakugo,jeb jabrauc caur Argentinu. Punta Natales ir kadi 200 km uz dienvidiem no slavena parka. Tad nu si ir ta vieta,kur lielaka dala turistu apmetas un dodas uz parku 1 dienas organizeta ekskursija(jeb ar noiretu auto par 150$ diena brauc to apskatit) Jasaka ka cenu liela starpiba starp pilsetinu un Torres del paine parka viesnicam ir absoluti neiedomajam. Menesiem atpakal,sapratam,ka ar vienas dienas ekskursiju nepietiks tam skaistumam,ka jamegina atrast letaka viesnica parka. Jo negribas braukt 3 st. viena virziena,tad tur pavadit isu bridi un atkal 3 st. braukt uz viesnicu. Nolemjam parka pavadit 5 dienas,letaka viesnica ir atrodama pie parka administracijas,informacijas centra par 125$,nakama viesnica prasa 250$,citas 350 un 800$. Vardu sakot izveles nekadas. Rakstam emeilu ar jautajumu spaniski,vai ir iespejama istaba sai letaja!!!!. Kadu nedelu nav nekadas atbildes. Ta biznesu dara latinamerika,vienkarsi ignore,neatbild meilus. Zvanam,prasam(spaniski tikai,protams)Ja, esot it ka. Busot jasuta fax ar kreditkartes detalam 2 reizes, lai rezervetu so leto viesnicu. Atkape,salidzinajuma NZ tas butu emeils un rezrvacija izdarita. Kurs musdienas suta fax??? Bet ta ir Latinamerika. Tad nu Punta Natales atrodam citu autobusu agenturu,kas ved turistus uz parku 2 diena. Autobuss ir pec paris stundam,samaksajam letu cenu un cels drizi saksies uz visslavenako Ciles vietu Torres del Paine. Atkal braucam cauri stepei,kuras ainava nemainas,pa celam redzam kadas noplukusas aitas,kuras grauz salmu zali,jo stepe tacu nelist. Vel pec briza esam pie nac.parka vartiem,kur mums jaaizpilda anketa un jasamksa 15 latu parka ieejas bilete. Ciliesi maksa 3 latus. Argentina pie ledajiem tas pats. Man patik sis 2 cenas,bet ta ir latinamerika. Pretim mums izraksta kviti un iedod mazu parka karti. Ja meginu ko jautat angliski,neviens neko nesaprot. Par laimi, Stivens atkal var ko uzprasit. Info nekadas,bet esam samksajusi 15 latus tacu. Atkal atceros partikuso Jaunzelandi,bet nevajag to darit. Iekapjam busa,iebraucam parka teritorija,kur jau redzam kalnus,par kuriem tik daudz dzirdets. Visur ganas lamas,nobrinos vien ko vinas ed. Lidz parka centram ir kadi 20 km.,tad veroju,ka stepes pakalni izmijas un paliek leknaki un sak augt beech(lenga)koki. Pec briza jau esam cita,zalaka un parka skaistaka apvidu. Te ir tie tirkiza ezeri un Torres smailes. Pa celam piestajam paris viesnicas un nebeidzu vien jusmot par siem dabas skatiem. Autobus ir pieripojis pie galvena parka administracijas un info. centra. Viesnica ir ap sturi. Stivens ieiet info. centra un pec minutes iznak ara ar tuksam rokam. Tur esot tik kaut kadi mistiski stendi pie sienam spanu valoda ka muzeja,par parka vesturi,ka tas geografiski veidojies miljoniem gadu atpakal. Ne varda angliski,ne vienas brosuras,ne karte,absoluti ne ka. Es neticu,eju parliecinaties. Tas tacu ir galvenais info parka!!! Uzraudze,protams runa tik spaniski. Paradoks.mes turisti tiekam izkasti 5 reizes vairak,bet mums nav tiesibu sanemt mazu brosuru pretim!!! Nepieminesu pretstatu zemes,esam tacu Cile. Stivens prasa kaut ko spaniski,vini neko nezin un negrib zinat. Emocijas man ir sakapinatas lidz pedajam par so rupjo attieksmi. Viesnica pieliek punktu visam. Kad ieraugu to budu no arpuses,domaju,kada iskatisies istaba par 125US$,viesnicnieks turpina tradicijas,neviena varda angliski,neko vins nezinot,kas parka notiekot,jeb kadas ekskursijas. Stivens atkal izglabj ar spanu val. Ieraugu istabu,kura izskatas ka istaba Spanija par 20EUR,tapetas atlimejusas,tualete udens nevar noslicinat dabiskas izdaribas 3-4 reizes. Udens uzpildas 20 min. Siltais udens jagaida 20 min.,elektriba naktis nav,svece!!! Neesmu izlepis cilveks,bet celot zinu,ko 125$ var nopirkt. Jutos apcakareta,piekrapts,bet izejas nav,tad tik japarcelas uz 300$ istabu. Un sis brinums ir pilns,jo gribetaju ir daudz uz so leto cenu. Izejam lauka nomierinat nervus un skati,kas paveras to visu kompense. Nakamas dienas paiet baudot viesnicnieku rupjibu un slikto edienu,bet pasatiagas sai briniskiga parka it ka kompense sabojato priekstatu. Nolemjam izmeginat 300$ viesnicu,bet attieksme tur ta pati,rupja attieksmu pret turistu,nekadas velmes tevi apkalpot pieklajigi. Saprotam ka nav verts ari 300$ tur maksat,istaba tada,ko var danut pa 80 $ citur. Musu rough guide ir vieniga info par takam,pastaigam un visu parka notiekoso. Kad sakam baudit dabu,kas ir absoluti vienreizeja tur,it ka viss piemirstas,lidz bridim,kad sakam domat par to. Zinajam,ka atsauksmes par parka viesnicam ir sliktas un pasi parliecinajamies. Satiekot turistus parka,visi bija vai nu no Eiropas,Amerikas un Australijas. Ciliesi nevar to atlauties un brauc 1 dienas ekskursija,jeb gul teltis. Vertejums Ciles Patagonijas dabai ir vienreizejs,neskaitamie zili,zalie ledaju izveidotie ezeri ir patiesi skaisti. Parka var darit 2 lielas staigataju takas,kas var panemt lidz pat nedelai un vairak,gulot patversmes ar mugursomam. 4 dienas var izdarit loti daudz,1 dienas ekskursija butu pavirsa ieskriesana,piekam,nav garantijas ka nelis un viss bus migla. Mums laimejas,laiks bija gan saulains,gan makonains,bet redzamiba bija laba. Kalnam otra puse ir Argentinas ledaji,kas ir lielaki un iespaidigaki,tos redzeju ieprieks. Iesaku ari tos apskatit. Ciles puse ir daudz ezeru un slavenas Torres smailes. Priecajos,ka ta visu redzeju,bet turistu kasana ir kas neticams tur. Mes istaigajam kadas 4 takas,no kuram visam paveras elpu airaujosi skati. Lago Grey(Pelekais ezers)bija skaista ar savu ledaju un peldosiem aizbergiem. Bet stindinosie veji dazbrid gaza no kajam nost. Laiks doties atpakal uz Santiago,kur nupat ka miris Pinocets,talak cels merojams uz Sao Paulo un Rio. Nobrinos par serotajiem,jo tacu tevs miris!!! Otra puse gavile. Lidojam soreiz atkal pareiza puse,te nu brinums,lidmasina ite pari Perito Moreno Ledajam un Lago Argentino ar tas 12 ledajiem, laiks ir skaidrs,vareja tasu lit. Soreiz ir ta laime redzet Perito Moreno ledaju no augsas.Viens no lielakiemledajiem pasaule. Ieprieks to skatiju Argentina no prieksas un saniem. Patagonija tomer iz idevusies. Brazilija sagaida ar savu nedrosibas sajutu,gluzi ka Cape Town,kur gandriz tiku sadurts iepriekseja reize. Sao Paulo lidosta palaimejas dabut busu uz pilsetinu kas ir cela uz Rio. Negribas druzmeties Sao Paulo,jo ar Rio ta nav salidzinama. Tad jaapskata Parati(visos celvezos mineta ka Brazilijas perle) un Rio,protams. Bez Portugalu val. te nav iespejams celot,esam sprukas. Tomer atrodam celu,bet par to citreiz.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais