100 dienas un 100 naktis Kiprā jeb Ελλαδα -θα επιστρεφω !

  • 5 min lasīšanai
  • 56 foto
Pēdējā mirkļa satraukums, kravāšanās haoss, bailes no pirmā lidojuma mūžā, atvadu asaras ir palikušas aiz muguras. Pagājis bezgalīgi izstieptais gaidīšanas laiks Prāgas lidostā. Zem lidmašīnas spārna redzēti gan balti mākoņu putu kalni, gan melnas debesis ar mirdzošām pilsētas ugunīm kā mazām zvaigznītēm, kas liek domāt vai debesis neatrodas tur apakšā un tik nomierinoši stabilā zeme augšā. Šī doma par ačgārnību nemaz nav zemē metama, jo ziemeļeiropieša loģika jāmet pie malas uz veselām 100 dienām un 100 naktīm, kas tiks pavadītas vienā no Vidusjūras salām- Kiprā. Sajūta nav vārdos izsakāma, kad plkst. 4.00 naktī esi atbraukusi uz pilnīgi svešu zemi, kura tevi sagaida ar samērā karstu melnas nakts elpu, kas ļoti izteikti smaržo pēc jūras, aļģēm un vēlreiz pēc jūras. Seko brauciens ar taksi cauri naksnīgajai Kiprai no Larnakas lidostas līdz viesnīcai Kipras galvaspilsētā Nikosijā., kuras saimnieks atvēl viesnīcas numuriņu nogurušajai braucējai no viņam tik tālās ziemeļu zemes. Šai dienai piedzīvojumu šķiet pietiekami, un miegs nāk kā atbrīvotājs no visiem satraukumiem. Otrā diena sākas ar kultūršoku.:))) Šokē it viss. Gan jaunā mājvieta, kur vienā mājā sadzīvo tik dažādu tautību un dažādās valodās runājošu cilvēku, ka Bābeles torņa leģenda šķiet pavisam reāla, gan viņu neviltotie smaidi, izpalīdzība, draudzības pierādījumi, vēlme palīdzēt. Istabiņa ļoti vienkārša, dzīvojam divas meitenes. Galvenais atribūts istabā ir pie griestiem atrodošais propelleris(ventilators), kurš naktī ieslēdzas un izslēdzas ik pēc 8 minūtēm, liekot atmosties gluži slapjam no karstuma. Starp citu, lai varētu gulēt, vajadzēja samitrināt palagus, savādāk iemigt nebija iespējams.. Šokē kipriešu laika izpratne, jo ikviens ar mierīgu sirdi uz tikšanos var ierasties stundu vēlāk, bet nekas īpašs tas neliekas nevienai pusei, un dzīve gluži rāmi rit tālāk. Šokē sabiedriskā transporta kustību grafiki, kuriem līdzīgus šķiet grūti atrast (jo šeit visiem ir mašīnas un sabiedrisko transportu izmanto galvenokārt tikai iebraucēji). Un tad tu, nabadziņš, stāvi un mēģini savā prātā izprātot, vai gala mērķis būs sasniedzams norādītajā laikā, jo tikpat labi autobuss var atbraukt ātrāk par noteikto laiku, vēlāk, un tikpat labi var neatbraukt nemaz.. Izņemot mūžīgi steigā skrejošo ziemeļeiropieti, šķiet nevienu citu tas nesatrauc, jo dzīve rit tik tālāk. Šokē veikalu, aptieku darba laiks, bet var arī saprast šos cilvēkus, jo dienas vidū ir tik karsts, ka cilvēku uz ielām tikpat kā nav, ar tādu nelielu izņēmumu, ka vienīgi es stiepju savu augļu kravu no tirgus. Bet kāda tur garša melonēm, arbūziem vīnogām un ķiršiem – to saprot tikai tas, kas tur bijis! Savvaļas apelsīnus gan garšot nav vērts – tie ir bezgala skābi un rūgti. Vismaz man garšīgi likās arī zivju ēdieni! Šokē karstums, kuru grūti aprakstīt, jo tas ir tik karsts.......vienkārši.karsts karstums! Kosmētika kūst un pludo. Ak, mana mīļā Gosh lūpu krāsa un acu zīmulis, kas izkusa un tā arī izzuda! Šokē tas, ka mitruma, karstuma un sāļā ūdens dēļ mani mati pārvēršas par kaut kādu neparastas izcelsmes veidojumu, bet diemžēl tik populāru veikalu ar vienotu bagātīgu šampūnu un citas kosmētikas klāstu kā Drogas Kiprā neredzēju. Šampūnus jāpērk aptiekās. Taču šādā situācijā atliek tikai pasmaidīt, pateikt -siga! siga!(kas grieķiski nozīmē – mierīgi, mierīgi), un viss kā uz burvju mājienu nostājas savās vietās. Svarīga ir attieksme! Un, kad pirmajā tikšanās reizē darba menedžeris pasaka slaveno teicienu (kuru Latvijā mazliet savādāk formulētu tiku izlasījusi grāmatā par grieķiem) –„Kad mums jau bija kultūra, jūs vēl tikai karājāties kokos un ēdāt banānus”, tad tiešām saproti, ka esi nokļuvis citā pasaulē, kurā mūsu pierastā loģika, standarti, stereotipi un kompleksi jāmet pie malas, un, kurā, starp citu, cilvēki dzīvo laimīgi, un mēs braucam strādāt pie viņiem, nevis viņi pie mums. (tomēr vismaz zināmu mierinājumu sagādā atziņa, ka gudrais grieķis tomēr kļūdās vienā apstāklī – banāni pie mums neaug!). Toties Kipra patīkami pārsteidz ar nebeidzamo daudzumu zaļumu(kā gan viņi pamanās to visu uzturēt tik dzīvelīgi zaļu?), kur gandrīz katrs krūms vai koks ir ziedošs, kur kokos karājas dažādi kārdinoši dzelteni un sarkani auglīši, kur ārkārtīgi lielos māla podos, kas tikuši izmantoti vīna darīšanai aug bezgala skaisti ziedi un kaktusi. Viss ir sakopts, apstrādāts, kārtīgs un glīts. Visapkārt viss zied un smaržo, un saule, kā arvien, karsē kā traka. Tas viss, liek pārvērtēt vērtības, saskatīt kipriešu un grieķu rakstura un domāšanas savdabību, un ja to spēj pieņemt un akceptēt, tad šī zeme ar visiem tās brīnišķīgajiem iedzīvotājiem pieņem tevi kā savējo un atver tev savu plašo un sirsnīgo sirdi, un tu nejūties kā ienācējs vai malā stāvētājs, bet esi viņu pašu cilvēks. Darba līgums man ir ar Nikosijas vecpilsētas viesnīcas Holiday Inn Hotel bāru Marko Polo, kas atrodas uz viesnīcas jumta, no kura paveras lielisks skats uz pilsētu gan dienā, gan naktī. Naktī īpaši izdalās turku puses apgaismotā mošeja, kas ļoti uzskatāmi katram grieķim atgādina liktenīgo 1974. gadu, kad notika Kipras ziemeļdaļas okupācija, kas līdz šai dienai sāp katra kiprieša sirdī. Mūsu internacionālajā komandā esam 9 cilvēki- pārstāvam dažādas valstis -Latviju, Lietuvu, Baltkrieviju, Šrilanku, Slovākiju, un ar mums kopā strādā pat viens kiprietis! Pirmajās darba dienās pats svarīgākais šķiet neapmaldīties viesnīcas liftos. Darba devēji ir ļoti labi. Menedžera palīgs vispār vairāk kā nenopietns, bet ļoti jauks. Arī pienākumu menedžeris ir labs priekšnieks. No galvenā saimnieka gan daudz lielāks respekts, bet jābūt taču kādam, kas visu to sistēmu satur kopā! Viesmīles darbs nav viegls, bet nekad neteikšu, ka mūs nostrādinātu vairāk kā nepieciešams, lai veiktu darba uzdevumus. Ja arī sākumā kaut kas nesanāca, ja gāzās kāda kokteiļa glāze, lidoja pa gaisu salvetes vai pārņēma panika par apkalpojamo viesu daudzumu( bija vakari, kad uz bāru nāca ap 350 cilvēku, jo šī grieķiem bija ļoti iemīļota atpūtas vieta), tad vienmēr padoms, aizrādījums tika izteikts ļoti korektā formā. Vienmēr valdīja sapratne, pieklājība, ļoti draudzīgas attiecības pret visiem.. Strādājam no 18.30 līdz, apmēram, 3 naktī, bet bieži vien vēl pēc tam, lai cik noguruši būtu, dodamies paši uz kādu tusiņu. Jaunība taču! Grieķi ļoti mīl izklaidēties, un ja to dara, tad dara no visas sirds. – dejo, dejo uz galdiem, priecājas, rokas, kājas iet pa gaisu, bet dzert māk ar mēru. Visiemīļotākais dzēriens, protams, ir viskijs, bet netiku redzējusi nevienu piedzērušos grieķi vai vispār mūsu bāra apmeklētāju. Smēķēšana tā ir cita lieta- spēj tik mainīt pelnutraukus! Ko lai dara, katrai tautai savas kaislības! Runājot par grieķu vīriešiem, nenoliedzami, ka viņi māk parādīt savu attieksmi pavisam savādāk kā mūsu puiši. Nav viņi ne stumdāmi, ne grūstāmi, tie ir cilvēki ar savu viedokli, izlēmību, pašcieņu. Piedodiet man, bet katrai meitenei ir patīkami saņemt pieklājīgus uzmanības pierādījumus, sajust, ka par viņu parūpējas, ievēro. Grieķis respektē tavas vēlmes, nekļūstot uzbāzīgs. Tas ir cilvēks, kas droši un stabili stāv uz zemes, ir mācīts un zina, kā katrā reizē izturēties. Grieķu meitenes ir ļoti skaistas, bet visas ar diezgan spēcīgu tendenci uz apaļīgumu, jo pārtikā ļoti daudz lieto pārtiku, kas līdzīga Mc Donald pārtikai, bet kā jau minēju iepriekš, viņām nav raksturīgi nekādi kompleksi un , ja mode liek, visas 35 grādu karstumā staigā džinsās. Interesanti bija strādāt tādā internacionālā draudzīgā sabiedrībā. Tikai tā var iepazīt katrai tautai raksturīgāko. Mūsu viesnīcā pieņemts reizi mēnesī rīkot kopīgas pusdienas visai komandai ar darba devējiem, lai vēl labāk saliedētu internacionālo komandu. ...turpinājums sekos...:)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais