Pastkartina stasta patiesibu: Sveice ir zala!

  • 1 min lasīšanai
Man Sveice vienmer paliks mila atmina. 1972.g. macijos gadu Zuriches makslas skolaa. Maceju vaciski runat, bet tur runa schwitzerdueuetsch (vacu valodas sakroplojums). Pec gada sapratu so "kakla slimibu" ka pasi par to sveiciesi pasmejaas, tik nevareju ta runat. Sapratos ar sveiciesiem loti labi jo lavu viniem runat savu dialektu, nemudinaju vinus lai ar manim angliski runatu, un ta vini mani ienema sava sirdi. Man vel sodien (2006.g.) ir ta pati mila vestuldraudzene kuru toreiz iepazinu. Sveiciesi neieredzeja amerikanus kuri vienmer uzstajas lai ar viniem runa angliski un ta studenti izsledza tos amerikanu un anglu studentus no saviem draudzibas lokiem. Man laimejas: gajam uz teatri, zimejam upes mala, gatavojam sveiciesu edienus un baudijam vinu vinus. Ir tiesa ka rietumu sveiciesi atskiras dikti no austrumu sveiciesiem. Saka ka austrumos sveiciesi dzivo lai stradatu, bet rietumos (piemeram Zeneva, Lausanne) strada lai izdzivotu. Liela starpiba! Rietuma sveiciesi bauda dzivi! Lausannas pilsetina ipasi skaista pavasari. Atceros braucot ar trolejbusu/tramvaju no apaksejas dalas uz augsejo - abas puses pilnos ziedos magnolijas koki - un ta smarza. Pasakaina! Biju atkal Sveice 1998.g. Apmetos pie vecas draudzenes Oberageri (Zug kantona) - Sveice nebija novecojusi, ne ari draudzene. Atrodu ka Sveice tiesam ir garigi pacilosa zeme, tas varbur man ta ir, jo pirmo reizi muza jutos itka es kautkur piedereju. Diemzel Latvija ta izjuta man nav.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais