Vācija 2010
|
Andra Eglīte
|
Atkaltikšanās Vācijā - Erfde 2010.
VĀCIJA 02.-11.06.2010.
Saka, ka dzīvē viss notiek pēc spirāles principa! Tā nu arī mēs, TDA Zīle šogad atgriezāmies tur, kur vairākkārtīgi esam bijuši pirms desmit un vairāk gadiem, bet jau citā kvalitātē, sastāvā, sajūtās, gaidās un attieksmē. Šis brauciens daudziem no mums nozīmēja satikt sen neredzētus draugus un pakavēties atmiņās, citiem jaunu, nepiedzīvotu pieredzi dzīvojot viesmīlīgajās ģimenēs. Uzreiz jāsaka lielais PALDIES enerģiskajiem un vienmēr deju mīlošajiem iepriekšējiem Zīles dejotājiem par pievienošanos braucienā!
Mūsu ceļš sākās agrā 2.jūnija rītā, kad visu domas vēl kavējās pie darbiem, mīļajiem cilvēkiem un līdzpaņemto tērpu un koferu saturu. Bet, ar katru nobraukto kilometru, acīmredzami parādījās vairāk smaidu un smieklu. Nogurums un ikdienas stress manāmi izgaisa. Pirmo nakti pavadījām kādā Polijas viesnīcā -Hotel Sone- neliela atpūta un spēku smelšana turpmākam ceļam autobusā.
Ierodoties Vācijā, dejotāju satraukumam par to, kas būs un, kas mūs tur gaida, nebija pamata, jo visi satiktie cilvēki Erfdē bija atvērti, smaidīgi un ļoti priecīgi uzņemt sen neredzēto kolektīvu. Jauniešu centrā mūs pabaroja ar siltām pusdienām (rīsiem un desu strogonovu), pacienāja ar šampanieti, kā arī veltīja siltus vārdus par atkalredzēšanos un par to, cik ļoti, ļoti esam gaidīti ciemos. Pēc gardās maltītes un turpmāko dienu notikumu izklāsta, tikām sadalīti pa ģimenēm un devāmies iepazīties ar viesģimenēm un mūsu mājām turpmākajām septiņām dienām.
Pirmais vakars Erfdē tika pavadīts mājās pie Annas un Aksela (mana, Daces T un Kārļa vācu ģimene), kas bija fantastiski atraktīvs un enerģisks pensionāru pāris. Viņi nebija pieredzējuši tik daudz viesu savās mājās, bet tas viņiem netraucēja parūpēties, lai visiem būtu, kur apsēsties un arī cits nekas netrūktu. Tika atnestas Erfdes kolektīva arhīvu gada grāmatas, kur visas TDA Zīles ciemošanās reizes bija aprakstītas un iemūžinātas bildēs. Bija jauks, mierīgs vakars ar pakavēšanos atmiņās, jaunas informācijas iegūšanu un padziedāšanu. Jāsaka, ka visi vakari Erfdē (ar izņēmumiem
), tika pavadīti vienā vai otrā viesģimenē, tā iepzasītot pārējo dejotāju apmešanās vietas un tur dzīvojošos cilvēkus.
4.jūnijā varējām izkustināt savas kājas un nodejot savu pirmo un vissvarīgāko koncertu šajā braucienā. Gatavojieties kā ikkatram koncertam, tika likti kroņi, villaines, sprādzes un lakati, bet šoreiz ar lielu atbildības un prieka sajūtu, jo zinājām, ka mūsu deja un smaidi šeit ir ļoti gaidīti un apbrīnoti! Vēlos atzīmēt, ka koncerta kopējais garums bija turpat PIECAS stundas – vai spējat iedomāties tik pacietīgu publiku?!? Koncerts sākās ar neiedomājami daudz uzrunām, tad sekoja divu vācu kolektīvu uzstāšanās un tikai tad bija mūsu pirmais uznāciens ar cēlo Rīgas danci, atraktīvo Maģā un Rucavieša salikumu, gaisīgo Vidzemi un Sasala jūriņa. Bija liels prieks dejot un izlikt no sevis visu, ko vari un pretī saņemt apbrīnas pilnus skatienus, smaidus, vētrainus aplausus un siltumu no skatītājiem. Pirms mūsu otrā uznāciena, savu otro daļu nodejoja Erfdes kolektīvs, kas savā repertuārā bija iekļāvis arī latviešu Gatves deju - ļoti patīkami bija vērot viņu sniegumu. Otrajā piegājienā dejojām Cielaviņu, Slota pa trim, Ludzu, Krakovjaku, kam bija pārsteidzoši liela publikas piekrišana, Diždanci ar Kārļa atraktīvo uznācienu un nobeigumā Audēju deju.
Nākamā diena dejotājiem bija piepildīta sportiskām aktivitātēm vietējā fermā. Pārsteidzoši silts un saulains laiks- tieši tāds, lai možu garu izpildītu interesantas un neredzētas stafetes un atraktīvus uzdevumus kā riteņbraukšana ar āķi, olu nešana ar palēcieniem un pietupieniem, riteņbraukšana pa gliemezi ķerot bumbiņas uz muguras esošajā somā, slapjo paralonu mešanu, pudeles liešanu, bumbiņu zvejošanu, ūdens savākšanu no caurules, zābaku mešanu un maisos lekšanu. Tā nu visas dienas garumā bijām pārņemti ar sportošanu un neiztrūkstošo piknikošanu- grillētu gaļiņu, dažāda veida salātiem un kūkām no katras mājas.
Tik daudz jubilāru kā šajā braucienā, nebiju pieredzējusi! Visi tika apsveikti godam un samīļoti no sirds! Arī mans īpašais dzīves dienas rīts sākās burvīgi, ar manu vācu ģimenes apsveikumu- mīļi noformētu brokastu galdu (ap šķīvi apliktām sarkanbalti sarkanām neļķītēm, dāvaniņu un svecīti) un gaišiem vārdiem. Pēc ašas pabrokastošanas, sekoja došanās uz nākamajiem diviem koncertiem- šoreiz Schleswig-Holsteinas dienu ietvaros Rendsburgā. Pirms iekāpšanas autobusā, tiku pārsteigta ar dzimšanas dienas kūku, daudz laba vēlējumiem, bučām un dziesmām. Paldies par neaizmirstamām sajūtām!!!
Rendsburgā dejojam divas programmas. Svārki pa gaisu, smaidi līdz ausīm- skatītāji sajūsmā. Tikai ļoti karsta un saulaina diena. Sekoja nepieredzēti garš un nogurdinošs gājiens ar noberztām kājām un daudzām sviedru lāsēm. Nodejojām vēl vienu koncertu un tad jau devāmies pelnītā atpūtā. Vairākums dejotāju izvēlējāmies pavadīt vakaru izbraucienā ar Bargen, kas ir līdzīgs kuģītim, bet paredzēts izklaides izbraucieniem pa Eider upi.
Brauciens ārpus Latvijas robežām nav ceļojums, ja nav būts nevienā ekskursijā. 7.jūnijā apmeklējam Holšteinas „Šveicē” vecāko baznīcu Boselu (1152.g.), tad pabijām Bauerā- vikingu/bruņinieku apmetnē, kas pēc arheoloģiskiem izrakumiem veidota pēc iespējams autentiskāk, kam sekoja neliela iepirkšanās Ķīlē. Vakarā atkal tikām lutināti ar vakariņām savās vācu ģimenēs. Un vakara noslēgums šoreiz bija Petras mājās.
Nākamajā dienā devāmies uz pudeļu labirintiem – Flensburg Pilsener. Milzīgi toveri, kas piepildīti ar tūkstošiem tonnām alus. Un tāda ražotne pašā pilsētas centrā! Pēc fabrikas apskates, sekoja alus degustācija ar vītinātu gaļu un siļķu salātiem. Tālākais mūsu ceļš veda pie vēl viena draugu kolektīva St.Peter-Ordingā, kur tikām sagaidīti ar bagātīgi klātu uzkodu galdu, kafiju un tēju. Šeit nodejojām lielāko koncertu un pirmo uz skatuves. Visi telpu nosaukumi bija iztulkoti latviski, kas acīmredzami bija vēl viens pierādījums tam, ka bijām te ļoti gaidīti. Arī šis kolektīvs bija ļoti vēlējies mūs uzņemt savās ģimenēs.
9.jūnijā mūs sagaidīja jauks izbrauciens uz Ziemeļjūru. Lai gan laiks nebija no jaukākajiem un par peldēšanos vai sauļošanos nevarēja pat iedomāties, pastaiga pie jūras bija patīkama un relaksējoša. Šo pēdējo vakaru Vācijā visi draudzīgi pavadījām Wiepkes mājās ar kopīgu sadancošanu, dziedāšanu un jautru čalošanu.
Kā jau visas šķiršanās, tā arī šī nav nekāds izņēmums, visi apkampās, nodeva pēdējos laba vēlējumus un sveicienus un tad jau mūsu ceļš veda atpakaļ mājās, mūsu ikdienā Latvijā.
‘’Viens no visvienkāršākajiem laimīgas dzīves pamatprincipiem ir cilvēkmīlestība un laba griba. Apbrīnojami, ko spēj paveikt sirsnīga izturēšana un labsirdība.’’ /Normens Vinsents Pīls/
Domāju, ka visu braucēju vārdā varu teikt, ka šo sirsnību mēs saņēmām no draugiem Vācijā un smēlāmies pozitīvu enerģiju ikdienas solim. Turpināsim vairot smaidus un labsirdīgu attieksmi arī tālāk!!!
Ar mīlestību, Andra Jansone
Bildes:
http://www.draugiem.lv/gallery/?aid=29215865
http://picasaweb.google.lv/Zile.Kekava/ZileVacija2010#
www.tda-zile.lv