netradicionālā Berlīne

  • 5 min lasīšanai
(mans raxts, bija publiceets arii laikraxtaa Diena- info tiem, kas to jau lasiijushi :))) Pēdējo divu gadu laikā, kopš aviokompānija „esayJet” atklājusi līniju Rīga- Berlīne no rīta un „Air Baltic” turp lido vakarpusē, nekas nav vieglāk kā nokļūt Vācijā. Galu galā pat autobusa brauciens no Latvijas galvaspilsētas uz Liepāju aizņem vairāk laika, nekā pusotra stunda, ko tu pavadi lidmašīnas salonā, līdz sper kāju pavisam citā zemē. Lai gan tagad milzīgu popularitāti izpelnījušies ekstrēmi un eksotiski ceļojumi uz otru zemeslodes malu, varu apgalvot, ka arī Vecajā Eiropā vēl rodamas vietas, kuras jūs atcerēsieties līdz pat sirmam vecumam. Šķiet, Vāciju jau sen neviens neuztver kā vēl neatklātu un iekārojamu zemi ceļotājiem. Esmu dzirdējusi pat diezgan rezervētas replikas, kā: „nu ko tu atkal uz Berlīni lido, būtu labāk uz Spāniju pie vēršu cīņām un flamenko, uz Grieķiju sirtaki mācīties...” Bet velti! Rudens nogurdinātajiem, dienas režīmā „darbs- mājas” rotējošajiem nevaru iedomāties labāku atslodzes nedēļas nogali, kā lidojumu uz Berlīni. Nav dārgi, nav jāstreso un jāplāno pusgadu iepriekš, turklāt Vācijā iespējams atrast izklaidi jebkura vecuma un dzīvesstila cilvēkam. Ja ceļojat kopā ar bērniem vai jums vienkārši visa dzīvā radība ir sirdij tuva, aizstaigājiet līdz Berlīnes zooloģiskajam dārzam pretī Zoologische Garten dzelzceļa stacijai (Berlīnē ir divi Zoo, bet otrā- Tierpark Berlin - platības ir milzīgas, tas ir drīzāk dabas parks). Dārzs atvērts apmeklētājiem jau kopš 1844. gada. Šeit var apskatīt tādus Rīgas zoodārzā nemanītus radījumus kā lielās pandas (Berlīnes Zoo ir viens no retajiem pasaulē, kuram izdevies piedzīvot pandas piedzimšanu nebrīvē), gorillas, degunradžus un žirafes. Dārzā ģimene var plānot pavadīt veselu dienu, jāgarlaikojas nebūs. Atšķirībā no Rīgas Zoo šeit dzīvnieku pastaigu laukumi ir lielāki, nožogojumi zemāki (nemēģiniet dzīvniekus barot- jūs momentāni izraidīs no parka un turklāt vēl tiesā iesūdzēs!) un brīžam pārņem sajūta, ka šaurā elektriskā sēta starp tevi un lauvu nav pietiekama... Vasaras sezonā (15.03. - 14.10.) zoodārzs atvērts no pl. 9:00 līdz 18:30, ziemā (15.10. - 14.03.) no pl. 9:00 līdz 17:00. Ieejas maksa- sākot no 5.50 € bērniem līdz 11 € pieaugušajiem. Ja vēlaties apmeklēt arī akvāriju, tad cena ir attiecīgi 8.50 € līdz 16.50 €. Ja jums ir studentu karte, noteikti paņemiet to līdzi, jo daudzviet Vācijā studentiem pieejamas dažādas atlaides. Dienu jūs varat arī pavadīt, darot to, ko ikviens kārtīgs tūrists- apskatīt ceļvedī ieteiktos objektus un „ķemmēt” pilsētas veikalus, medījot atlaides. Cenas dažādām lietām, drēbēm, apaviem ir krietni vien iepriecinošāka, nekā Rīgā, un arī izvēle silda sirdi. Droši, ka atradīsiet ne tikai „sezonas aktuālās krāsas”, bet it visu, ko kārojat. Savukārt naktī, šķiet, visa pilsēta sapošas, uzkrāsojas, uzvelk visdīvaināko apģērbu kādu vien spēj atrast un dodas uz kādu no neskaitāmajiem Berlīnes klubiem un bāriem. Lai izveidotu kārtīgu klubu aprakstu, man droši vien pilsētā būtu jāpavada mēneši, nemaz neredzot dienas gaismu. Tādēļ šoreiz tikai daži ieteikumi, kur būtu vērts ielūkoties, bet iespējams, ka turpat blakus jūs atklāsiet ko pavisam jaunu. Patīk šausmu filmas vai, piemēram, spoku vagoniņi atrakciju parkā? Tā, ka var nedaudz padrebuļot, tajā pašā laikā saprotot, ka nekas briesmīgs jau nu nenotiks. Apmeklējiet „Ciankālija Bāru” (Zyankali Bar, Großbeerenstr. 64), kas savas durvis uz pazemi ver ik dienu no septiņiem vakarā. Vieta nav liela, toties kolorīta- dekorēta kā tavs ļaunākais murgs, vairums apmeklētāju tērpti melnā un klusi sēž stūrī, pārliekušies pār savām kolbām (kurās šeit tiek pasniegti kokteiļi). Pasūtiet glāzi „Žurku indes”, „Ciankālija”, „Miroņa asiniņu” vai kādu citu dzērienu un jūtieties kā mājās. Ja vien spējat... Kurš teica, ka vāciešiem nav humora izjūtas?! Piektdienās, sestdienās un visās citās dienās viena skaļākajām, dumjākajām, trakākajām, alū-pludojošākajām vietām Berlīnē ir Klo, vai vienkāršā valodā runājot, Tualetes Bārs. Jau pie ieejas jūs kāds neredzamais mēģina „apčurāt” vai paraut uz augšu svārkus (attiecas uz tiem/ tām, kas ierodas svārkos), uz pilnu klapi skan vācu šlāgeri, kurus vel trakākus dara apmeklētāji, mēģinot dziedāt līdzi un dīdžejs īstenā tualetes humora garā nemitīgi apsmej jūs, kaimiņa māti un jebko, kas vien ienāk prātā- ja vēlaties saprast un atcirst pretī, noderīgas būs vācu valodas zināšanas. Klo bārs ir piebāzsts ar visdažādāko „drazu”, kas karajas pie griestiem un sienam, apmeklētāji sēž uz klozetpodiem un dzer alu no plastmasas „pīlēm”- ražotām galīgi citām vajadzībām. Raibi, skaļi un galvenais, ka visiem ir jautri! Pilnīgi noteikti smieklīgāko čurāšanu savā mūžā var pieredzēt Leibnizstr. 57, netālu no S Bahn pieturas Savignyplatz. Ja moto „jo trakāk, jo labāk” nav jūsu gaumē, bet tomēr gribas piedzīvot ko neaizmirstamu bez lieka riska, ieturiet vakariņas Berlīnes Unsicht-Bar (vācu val.- neredzamais) restorānā. Nav svarīgi, kopā ar mīļoto cilvēku, draugiem vai visu ģimeni (mazus bērnus gan šoreiz atstājiet mājās) - šo pieredzi jūs neaizmirsīsiet. Atverot durvis, šķiet esat nokļuvis parastā bārā. Jums laipni piedāvā pakārt skapī mēteli... un uzreiz iespiež rokās ēdienkarti. Iespēja izvēlēties gan ir tikai starp komplektiem- salāti, pamatēdiens, zupa un saldais, un to, vai gribat vistas, cūkas vai kādu citu gaļu jeb priekšroku dodat dārzeņiem. Pārējās ēdiena sastāvdaļas aprakstītas gana tēlaini, tomēr nekas nav pateikts konkrēti. Kad esat izdarījis izvēli, jums jāgaida „sava” oficiante, kura ar rokas mājienu pieaicina tuvāk, lūdz uzlikt roku uz viņas pleca un jūs dodaties tumsā. Jo tas ir „aklais restorāns”, jūs ieturēsiet maltīti simtprocentīgā tumsā (es nevarēju saskatīt savu plaukstu pat turot to 10cm attālumā no acīm!), jūs apkalpos oficianti ar nopietnām redzes problēmām vai pat pavisam akli. Nebaidieties, savu darbu šie cilvēki dara perfekti, nekas nenokrīt, garšīga ēdiena šķīvji jūsu priekšā uzrodas kā pēc burvju mājiena, kaut kur tumsā varat saklausīt sačukstēšanos pie kaimiņu galdiņiem, bet... jūs neredzat absolūti neko! Līdz ar to viena no cilvēka pamatmaņām- redze- tiek uz laiku „izslēgta” un jūs varat pilnībā ļauties garšai, smaržai, taustei un dzirdei. Rēķinieties, ka nāksies šķirties vidēji no 50 €, bet tas tiešām ir tā vērts! (http://www.unsicht-bar.de/) Ir kāda lieta, ko es Vacijā apsolūti dievinu- viņu apsēstību ar ūdens procedūrām. SPA un Wellness centri tur ir daudz un ļoti kvalitatīvi, tiesa gan- parsvarā ārpus pilsētas centra. Tomēr pēc nogurdinošas, garas, dienu ilgas pastaigas pa Berlīnes tūrisma objektiem manuprāt nekas nav labāks par relaksējošu plunčāšanos. Netālu no Zoologische Garten Bahnhof, Nürnberger Str. 7 atrodas Eiropas Centra Pirtis (den Thermen am Europa – Center). Vairākas saunas ar lielu āra baseinu izbūvētas uz augstceltnes jumta un sajūtas ir neaizmirstamas, vakarā lēni peldot un skatot lielpilsētas ugunis no augšas. Āra baseins ir apsildāms, tā ka turp droši var doties arī ziemā. Vienīgi iegaumējiet, ka peldkostīmus šeit neviens nenēsā, lai arī visas telpas, izņemot ģērbtuvi, vīriešiem un sievietēm ir kopīgas- tas gan Vācijā nav nekas neparasts. Centrs atvērts katru dienu no pl. 10.00 - 24.00, izņemot svētdienas, kad varat plunčāties tikai līdz 21.00. Iesaku gan turp doties vakarā (no 20.00 vai svētdienās- no 18.00), kad panorāma paveras jaukāka, gan ieejas biļete lētāka- 14 €, parasto 18,80 € vietā. Bieži vien, izvēloties ceļojumu tikai nedēļas nogalei, cilvēki tā arī tālāk par Berlīni nedodas, kaut gan lielpilsētas apkārtnē interesantu vietu netrūkst. Pusstundas brauciena attālumā ir Potsdama. Pilsēta nav tik steidzīga un nevaļīga kā Berlīne, te jūs varat izbaudīt pastaigu pa San Sussi pili un dārziem, iepirkties Holandiešu kvartālā un pat nokļūt „Eiropas Holivudā”- Babelsbergas filmu parkā, kur 1927. gadā tapusi slavenā melnbaltā fantastikas lente „Metropole”, ne tik sen filmējies Stīvens Sīgals, Toms Krūzs un citas Holivudas zvaigznes. Filmu parkā jūs varat apskatīt milzīgas dekorācijas no filmām, 4D efektu kino, asistēt TV šovu un kino filmēšanā. (www.filmpark.de) Un kad nedēļas nogale Berlīnē pagājusi, vienmēr ir tāda „mazuma sajūta”, pārliecība, ka notekti turpat aiz stūra palika kas neatklāts un neizpētīts. Berlīne mainās un vienmēr ir gatava sagādāt pārsteigumus, jo nevienā citā pasaules pilsētā es neesmu sastapusi tik daudz jokainu cilvēku uz vienu kvadrātmetru, kā šeit. Iedzīvotāji ir traki, krāsaini, „citādi”, bet ar vienu kopēju iezīmi- tas trakums ir labdabīgs!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais