Polija skaista!

  • 2 min lasīšanai
Gandrīz 20 gadu garumā dažādi ceļojot nekad nebija nācies pa īstam ieskatīties visu Eiropas autopārceļotāju biedā- Polijas plašajās ārēs. Tikai maz drusciņ pa ceļam uz Slovākiju- Krakova un uz Itāliju- baltā tīģera apciemojums Vroclavas Zoo dārzā. Tāpēc , kad pienāca uzaicinājums piedalīties koru konkursā OStrow Wielkopolskie, Aizkraukles koris piekrita tam un atlika izvēlēties maršrutu un tā izpildes veidu. Jaukā rudenīgā vakarā sēdāmies busā un rīta saule mūs sveicināja jau Varšavā. Brīnišķīgs laiks, no drupām pēc kara atjaunota vecpilsēta, jauks gids Bartolomeo. Visas iespējas uzzināt kaut ko par Varšavas un Polijas valsts vēsturi. Pārsteidzoši, ka tiešām 98% pilsētas vācieši aizejot sabumbojuši, tomēr nolemts atjaunot sākotnējā izskatā. Tomēr padomju laiki...gan reliģiskajos objektos ieviestas korekcijas-barokāli greznās katedrāles vietā vienkārša , mūsu Jāņa baznīcas radiniece tikai krietni lielāka. Karaļu pils vēl tapšanas stadijā, bet pilna ar apmeklētājiem, galvenokārt dažada vecuma skolu jaunatne, kam visai detalizēti tiek skaidrota vēsture un mācīti slavenāko cilvēku vārdi un nopelni. Ar skumjām atcerējos, ka man tika atteikta ekskursija uz Ziemassvētku kauju muzeju sestdienā- viņiem brīvdiena:( Nav daudz laika, jo busam ierobežotas iespējas, tāpēc pievakarē nokļustam galamērķī- Polijas mazpilsētā Ostrow wielkopolskie. 75000 iedzīvotāju, līdz 1840. gadam bijusi privāta vietējo aristokrātu pilsēta. Mīlīga, 3 stāvu apbūve centrālajā daļā. Visa arhitektūra tapusi 19.-20. gadsimtā. Galvenā katedrāle celta 1904. gadā. neogotika ar ļoti polisku interjeru-krāšņi daudzkrāsaini gleznojumi, kādus citur neesmu redzējusi. laba akustika , pat pārāk. Esam spiesti savas dziesmas dziedāt krietni lēnāk, kā ierasts. Atklāšanas koncerts ar daudzām runām un visu koru uzstāšanos- Atzele , Aizkraukle un Preiļu skolotāju koris no Latvijas, 2 moldāvu kori, Berlīnes Skolotāju koncertkoris un Slovēnijas Skolotāju koris. Protams, arī mājinieki. Konkurss notiek ģimnāzijas aulā, kam arī interesanti daiļotas sienas un ļoti laba akustika- konkursam netipiski, bet mums un visiem citiem tas tikai palīdz. Sestdienas rīts gaida ar braucienu uz Antonino- grāfa Radzivila medību muižu, kurā vairākas reizes viesojies arī Frederiks Šopēns un tagad regulāri notiek viņam veltīti klaviermūzikas festivāli un pianistu konkursi. Jauka , klusa vietiņa un vasarās īpaši atraktīva varētu būt vizināšanās ar laivu pa tuvējiem ezeriem. vakarā noslēguma koncerts un apbalvošana- mums veicināšanas balva, Preiļiem 3.vieta, alūksniešiem-2., Slovēņiem-1. Grand Prix- poļi piešķīra paši sev. lai jau tiek. Es būtu devusi slovēņiem. Balle-bankets- par minimāliem līdzekļiem maksimāla bauda- labi ēdieni,ļoti garšīgas gaļas un kūkas...mūzika visām gaumēm un tautībām...jautrība sita augstu vilni. Gulēt neaizgājām, jo nebija vērts- apskatījām naksnīgo Ostrovu, sakārtojām somas un 6.00 jau devāmies uz Ziemļiem- Lielāko Viduslaiku krustnešu pili- Malborku. Ļooooti iespaidīga. Vajag vismaz 3 stundas , lai apskatītu visu un gida pakalpojumi ļoti noderīgi. Bruņinieku un krustnešu aprīkojums un tērpi, dzintara izstāde, ieroči un vēl dažādas interesantas lietas. vakarā iekārtojāmies Gdaņskas jauniešu hostelī. No rīta- nacionālie svētki-mūsu 3 Dainām un Dainim. Vecpilsētā dabūjām par pavadoni Irēnu Aleksandrovnu- sākumā domāju- nu ir zarā- veca švaka tantiņa. Kļūdījos- superīga ekskursija, kur ne mirkli nelikās grūti vai garlaicīgi. Un Gdaņska, kas līdzīgi Varšavai uzcelta no drupām, izrādās pasakaini skaista pilsēta. Ja vēl būtu vasara! Diena par īsu, bet tomēr jādodas prom. Vakara viesnīca sagaida ar patīkamu pārsteigumu- pašā Polijas maliņā Swieta Lipka- Svētā Liepa. pa daudzu km liepu alejām nokļūstam vietējā Aglonā- brīnišķiga bazilika un pavisam netālu ļoti labs HOTEL500 , visiem tas kā medusmaize pēc visai askētiskajām naktsmītnēm pirms tam. Labas vakariņas , skaistas istabas un rīta mise bazilikā pirms brokastīm tiem, kuriem likās nepieciešama. vēl jāredz Vilku midzenis - Hitlera bunkuri. nezinu kā pašam ejot, bet ar gidu bija gana jauki. Tikai diez vai viņš varēja atļauties tā plēst jokus ar mums sekojošo vāciešu grupu. ja esat vasarā, droši dodieties pa Vārmiju - Mazūriju- tāda Zilo ezeru zeme, ka nu! Tagad mājupceļā baudījām zelta rudens skatus. Skaisti, nav ko teikt! Lielākais Polijas pluss- nav tālu, nav dārgi un , ja pacietības pietiek, ar krievu valodu var pietikt. Citās gan viņi īpaši neprot sazināties. Varbūt vācu drīzāk nekā angļu. Mums patika! Iesaku arī jums! P>S. arī ceļi kļūst aizvien labāki.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais