Norvēģija maija beigās-jūnija sākumā

24.07.2010
4 min lasīšanai
80 foto

Doma aizbraukt uz Norvēģiju bija jau sen, bet iespēja parādījās tik šogad. Tā kā atvaļinājums iekrita maija beigās/jūnija sākumā, tad neskatoties uz to, ka tas vēl īsti nav tūrisma sezonas laiks Norvēģijā, noriskējām un pasūtījām prāmja biļetes uz to laiku. Šim laikam arī ir savi plusi: tūristu vēl salīdzinoši maz, nakšņošanas vietas dabūt viegli, nav vēl tik karsti un līdz ar to nogurdinoši braukt lielus attālumus ar mašīnu, kā tas varētu būt jūlijā, ūdenskritumi solās būt lielāki un iespaidīgāki. Mīnusi: nācās izsvītrot no plānotā maršruta vairākus apskates objektus, piemēram, Kjerag un Trolltunga, jo lasīju vienā no tūristu forumiem, ka šajā laikā tur kāpt nav ieteicams, jo ceļi tam vēl nav piemēroti. Funikulieris uz Trolltunga sāk strādāt tikai no jūnija vidus, bet kāpt augšā pa trepēm apmēram 100 stāvus kaut kā nevilināja...Bet tā kā mūsu plānotajā maršrutā tāpat bija pietiekami kas apskatāms, tad mierīgu sirdi atlikām šos objektus uz nākamo reizi. Vākt informāciju un plānot maršrutu sākām jau apmēram gadu pirms brauciena. Daudz noderīga atradu arī te, sadaļā "ceļojumi" "Norvēģija", tai skaitā arī konsultējos ar vairākiem ceļojumu aprakstu autoriem, liels paldies viņiem! No savas puses varu ieteikt šo adresi:http://travel.awd.ru/content/category/7/102/62/ , bet tas vairāk derēs tiem, kas saprot krievu valodu. Rūpīgi un pārdomāti sastādījām produktu un mantu sarakstu, ko ņemt līdzi, iekārtojām mašīnas aizmuguri par saliekamo gultu un aiziet piedzīvojumos! Tātad, izbraucām 24-jā maijā. Pirmais ceļa mērķis bija Oslo apskate, bet tā kā tieši tajā dienā tur notika Eirovīzija, egoistisku iemeslu dēļ (negribējām grūstīties tūristu pūlī) nebraucām atbalstīt Aishu, bet devāmies tālāk, Hortenas virzienā, kur pirms 4 gadiem strādāja mans vīrs. Apkārtējā daba, protams, brīnišķīga, to nemaz tā nevar sabildēt, viss tik milzīgs. Vienlaicīgi ar sajūsmu par skatiem no mašīnas loga jūtams arī zināms uztraukums: ceļi ir šauri, vietām tikai vienas joslas platumā, visu laiku kalnā augšā/lejā. Labi, ka pie stūres labs un uzticams šoferis, par kuru esmu 100% droša. Bet tāpat...Pie tiem ceļiem ir jāpierod, man bija vajadzīgas apmēram 3 dienas, lai varu atslābt un vienkārši baudīt dabu. Atzīšos, esmu zaķpastala šaj ziņā, un viss tas ceļojums man bija milzīgs izaicinājums! :) Pirms ceļojuma ilgi domājām, vai ņemt bērnus līdzi (2 un 5 gadi)..Un bijām priecīgi, ka šoreiz nepaņēmām. Kāpieni nav no vieglākajiem. Visgrūtākā likās Preikestolen iekarošana. Noteikti vajag ērtus, labus apavus. Kaut gan redzēju, ka uzkāpt tur izdevās pat kādai indietei savā nacionālā tērpā un sandalītēs. Pirms Preikestolen apskatījām Manafossen ūdenskritumu, kas atrodas salīdzinoši netālu. Mums, nepieredzējušiem ceļotājiem, tas viss likās debešķīgi skaists un iespaidīgs. Pēc Preikestolen dodamies apskatīt vairākus pazīstamākus ūdenskritumus: Latefoss, Voringfoss un Steindalfoss. Katrs ir savadabīgs, bet visi neaprakstāmi krāšņi. Jāpiebilst, ka Steindalfoss ir vienīgais no trijiem, līdz kuram nav nekur jārāpjas, jo tas atrodas vienkārši ceļa malā. Kas likās interesanti braucot kalnos - lejā, kalna pakājē jau jūtams, ka tuvojas vasara, viss zaļš. Uzbraucot nedaudz augstāk kokiem tik veidojas pumpuri kā pavasarī. Un uzbraucot augšā jūties kā ziemā, jo visur sniegs. Tālāk dodamies uz Bergen pilsētu, apskatam vecpilsētu, tad aizbraucam līdz skaistajam Tvindefossen. Tad mūsu maršrutā ir ieplānota Stalheimas ieleja, bet uzbraukt kalnā ar 18% ceļa kritumu ar mūsu veco Escortiņu tomēr nenoriskējām. Atlikām uz nākamo reizi, kad dosimies ar jaudīgāku mašīnu. Izbraukt cauri 24,5km garajam tunelim arī bija sava veida piedzīvojums. Patika zilgandzeltens apgaismojums ik pēc 8km (redzams bildēs). Jo tālāk ziemeļos braucam, jo kalni paliek lielāki, iespaidīgāki. Seko Briksdal ledājs, Dalsnibba kalna virsotne, Geirangerfjords...Par katru no tiem var uzrakstīt atsevišķu stāstu. Bet pateikšu tik vienu - tas ir jāredz, lai īsti saprastu, cik burvīgi skati paveras acīm! Īpaši iespaidīga likās Dalsnibba virsotne. Skatīties lejā nebija bail, likās, ka skaties uz gleznu, nevis no 1500m augstuma lejā. Bet no ceļa uz to kājas trīcēja gan...Brīnos, kāpēc ceļam vietām nav apmales. Biku mazāk pieredzējis šoferis, neliela kļūda un.... Troļļu ceļš bija interesants, bet pēc visa tā, kas jau redzēts, neatstāj vairs tādu iespaidu. Iebraucām pilsētā Molde. Pārsvarā privātmājas, viss tīrs sakopts, kā jau visur Norvēģijā, un neviena cilvēka apkārt uz ielām dienas vidū. Sajūta kā šausmu filmās, ka visa civilizācija ir izmirusi, palikām tik mēs ar vīru divatā. :) Uzbraucam uz Varden virsotni, no kuras paveras skats uz 200 kalna virsotnēm. Klusums, skaistums un miers....Idille.. Viens no gaidīgākajiem ceļojuma mērķiem man bija Troļļu baznīca Trollkirka - ūdenskritums, kas krīt iekšā alā tā kā zālē. Labi, ka līdzi ir paķerts uz galvas uzliekams lukturis vīram. Lienam iekšā alā, parasti tur tik jārāpjas pa akmeņiem un jāuzmanās, lai nesasistu galvu. Bet mums ir papildus ekstra - tā kā ir tikai jūnija sākums, starp akmeņiem tek arī ūdens no sniega, kas vēl nepaspēja izkust līdz galam. Tāpēc sezona te arī sākas tik no jūnija vidus, ņemiet to vērā. Neskatoties uz to tikām līdz Trollkirka un ne mirkli to nenožēlojām... Pēdējais maršruta mērķis - Atlantijas ceļš. Te var atslābt, nekur nav vairs jārāpjas, tik jābauda dabas vienreizējs skaistums pie okeāna. Piekusuši, bet laimīgi, dodamies uz māju pusi, pa ceļam vēl iebraucot Oslo un apciemojot draudzeni Zviedrijā. 3-jā jūnijā esam Rīgā. Noteikti aizbrauksim uz turieni vēl kādreiz! ;) Pāris vārdi par ceļojuma praktisko pusi: 10 dienās nobraukts ap 3500km, izmaksas viss kopā (biļetes uz prāmjiem, autogāze, pārtika, maksas ceļi, 1 nakts kempingā un 1 nakts motelī, suvenīri) ap 600 Ls. Daudz mazu prāmju pa ceļam, kuri pārved no fjorda līdz fjordam (8-10Ls). Kempingi 30-50Ls. Ēdiens apmēram 2-3x dārgāks. Starp visiem ceļojuma mērķiem bija diezgan lieli attālumi (vidēji 100 km), jārēķinās, ka ceļā jāpavada ļoti liela ceļojuma daļa. Obligāti jāņem līdzi ērti apavi un apģērbs. Uz laika ziņām nevar paļauties. Mums visu ceļojuma laiku solīja lietu. Lija tikai vienu dienu - kamēr braucām cauri Zviedrijai uz Norvēģijas pusi. :) Vēl jāpiebilst, ka sanāca pakomunicēt ar vairākiem norvēģiem. Radās iespaids, ka kā tauta viņi ir ļoti draudzīgi, izpalīdzīgi. Visi pretīmnākošie sveicinās, smaida, it kā visu mūžu mūs pazītu...Pie tā ar bija savā ziņā jāpierod. :) Un visi kā viens bija izbrīnīti, kad teicām, ka esam no Latvijas. Nez, kāpēc? :D

Norvēģija maija beigās-jūnija sākumā

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem