Mazie latvieši Lielajā Pilsētā

Ruta Bērziņa 04.07.2010 3 min lasīšanai 14 foto

Pagājušā gada vasaru beidzām ar braucienu uz Lielo Pilsētu LONDONU. Tāpēc padalīšos ar pieredzi, kas noderētu tādiem pašiem neorganizētiem ceļiniekiem kā mēs. Un tā pāris labākajos gados izlemj aizlaist uz Londonu.

Vispirms pasūtām biļetes Ryannair – nav dārgi. Tad izvēlamies viesnīcu. DK ceļvedis ieteic “Arosfa”, pie kā arī paliekam. Viesnīcas mājas lapā rezervējam numuru un drīz saņemam apstiprinājumu. Tad kaļam plānus un studējam ceļvežus un interneta resursus. Vēl pasūtu biļetes uz BBC Proms koncertu Alberholā. Pasūtām biļetes abos virzienos no Stanstedas lidostas uz Liverpūles staciju ar firmas Terra vision autobusu. Mainām naudiņu un gaidām, kad pienāks Tā diena.

Maršruts sastādīts. Vispirms slavenais Big Ben pulkstenis un vakara dziedājumi Vestminsteras abatijā. Tad pastaiga pa pilsētu un Nacionālā galerija. Viena diena paredzēta braucienam ar kuģīti pa Temzu uz Ričmondu. Svētdienas rītā dievkalpojums Blūmsberijas anglikāņu baznīcā netālu no viesnīcas, un katram savas gaitas dienas otrajā pusē. Tad iepirkšanās, Regent parks un koncerts Albertholā.

Sapakojam ceļasomas un dodamies uz lidostu. Lidojumam reģistrējamies internetā, vēl izstāvam savu rindu OTHER Q, un drīz jau lidināmies pa mākoņiem. Viss iet kā pa sviestu, un paredzētajā laikā un vietā lidojums veiksmīgi beidzas ar aplausiem pilotam.

Atrodam autobusa pieturu un drīz jau sēžam savā autobusā. Lēnām virzāmies Londonas virzienā, daudz mašīnu pat ārpus pilsētas. Pa ceļam var redzēt 2012.gada olimpiādes būvlaukumu. Iebraucam Londonā tieši uz kāda musulmaņu centra atklāšanu. Daudz tumšas ādas krāsas cilvēku garos apģērbos un ar viņiem tipiskām galvassegām. Beidzot klāt Liverpūles stacija un esam klāt. Tagad nopērkam metro stacijā Oystercard braucieniem ar metro un autobusu. Tā ir izdevīgi, kartē var iemaksāt naudu un to pēc vajadzības papildināt.

Ar metro dodamies uz Blūmsberiju, kur ir mūsu viesnīca. Te ir vairākas mācību iestādes, studentu mītnes un daudzas viesnīcas. Te ir diezgan kluss un daudz platānu.

Mūs sagaida viesnīcas pārvaldnieks un parāda istabu. Viss ļoti tīrs, numurā var uzvārīt tēju, lejā ir viesistaba ar internetu. Kādreiz šajā mājā dzīvojis kāds mākslinieks. Ielas otrā pusē viena no Waterstones grāmatnīcām, kam piemīt tā īpašā atmosfēra, ko var redzēt filmās. Tiešām daudz labu un interesantu grāmatu, ko var ērti apskatīt un pakavēties ilgāk.

Noliekam somas un dodamies uz metro, lai paspētu uz vakara dziedājumiem Vestminsteras abatijā kas ir bez maksas. Tur mūs sagaida liels pūlis, kas ir Londonas centra slaveno objektu neatņemama sastāvdaļa. Par laimi, ne visiem ir vēlme klausīties kora dziedāšanu un nopietnu sludināšanu, tāpēc iekšā tiekam. Katedrālē ir stingra kārtība, visus sasēdina solos, un sākas paredzētais vakara svētbrīdis. Pie reizes var apskatīt katedrāli, kas citā laikā ir par ne tik mazu ieejas maksu. Pēc tam aizejam līdz karalienes pilij. Pienāk pirmais vakars. Tuvākajā pārtikas veikalā var nopirkt visu nepieciešamo vienkāršām vakariņām. Piemēram, gardās skones ar krēmu, ko angļi ēd pie tējas.

No rīta viesnīcā baudām tradicionālās angļu brokastis-desiņas, šķinķi, ceptas olas un pupiņas. Var dabūt arī grauzdiņus, pārslas un kafiju.

Dodamies uz Nacionālo galeriju. Ieeja par ziedojumiem. Pie kastītes uzraksts: Vēlamais ziedojums 3 mārciņas. Taču tas, ko var apskatīt ir daudz vairāk vērts. Vienā dienā visu nemaz nevar apskatīt, tāpēc izvēlos sirdij tuvākos māksliniekus. Patiess mākslas baudījums, ko tuvākajā apkārtnē nevaram piedzīvot. Iepriecina arī galerijas suvenīru veikala gaumīgais piedāvājums.

Pastaigājam pa Konventgarden un Soho. Te var nopirkt pat slaveno durianu, kas esot īpaši 'aromātisks'. Par laimi, šie vēl nebija tik gatavi.

Vienu dienu veltām pavisam citādai Londonai, tā ir nomale Ričmonda, kas sīkāk aprakstīta citā aprakstā.

Svētdienas rītā dodamies uz dievkalpojumu, pirms tam paejot garām Hillsong London draudzei, kas pulcējas teātra telpās, kur vakaros izrāda mūziklu. Skan jauka mūzika, pie ieejas jaunieši vienādos krekliņos. Taču plānus nemainām, un ejam uz vecu tradicionālo baznīcu. Apmeklētāju nav daudz, bet katram pajautā, no kurienes viņš ieradies un dievkalpojumā velta īpašu uzmanību.

Pusdienās esam nolēmuši pagaršot tradicionālo “Fish and chips”, ko izdarām tradicionālā alus krodziņā. Neesmu lielā sajūsmā, bet ēst var.

Tad dodos uz Viktorijas un Alberta muzeju, kas arī ir bez maksas. No metro jāiet pa ļoti garu pazemes tuneli ar vairākām izejām.

Viktorijas un Alberta muzejs ir milzīgs, apskatu arī izstādi par apģērbu, kā arī to daļu, kas attiecas uz Viktoriju un Albertu. Tad braucu uz Taueru. Apskatu to no ārpuses, tad dodos tālāk uz Katrīnas dokiem. Tā ir skaista miera osta, kur pie rekontruētām noliktavām iekārtota jahtu piestātne, skaisti apstādījumi, āra kafejnīcas un klusums. Pastaigāju pa pārpildīto Tauera tiltu, paskatos uz Temzu un vienkārši baudu vasaras vēju un silto pēcpusdienu.

Vienu darbdienas rītu izmantoju, lai pastaigātu pa slaveno Oksfordas ielu un lielajiem veikaliem. Pirms tam te biju sestdienas pēcpusdienā, ko nevienam neiesaku. Bezgaiss, pūlis un burzma. Taču no rīta pavisam ērti. Ātri izvēlos vajadzīgos izmērus mājās palicējiem Primark un ilgāk pastaigāju pa Marks and Spencer. Tad atvelkam elpu Regent parkā, kur rozes jau pārziedējušas, tomēr ir grezni un krāšņi. Nekur nejūt krīzi. Tad pamanām ķīniešu restorānu ar uzrakstu “Ēd cik gribi par 5.50” un ejam iekšā. Ļoti neierasti latvieša vēderam, bet izmēģinājuši esam. Mans atklājums Londonā ir “jacket potatoe”-kartupelis mundierī

Pienāk vakars ar Promenādes koncertu Albertholā. Atkal metro un garais tunelis. Pa priekšu steidzas jauneklis ar čellu, tā ka ejam pareizajā virzienā. Alberthola ir milzīga apaļa celtne ar daudziem sektoriem kā arēnā Rīga. Cilvēku daudz. Atrodam vietas milzīgajā senlaicīgajā zālē, un sākas koncerts. Programmā Hendelis, Persels, Haidns un Mendelsons. Spēlē orķestris un dzied mecosoprāns Džoisa DiDonato. Skaisti.

Tad stūķējam pirkumus rokas bagāžā un dodamies uz lidostu. Tur nosveru čemodānu - par laimi, tikai nepilni 8 kg. Viss kārtībā. Paceļamies gaisā un pēc kāda laika atgiežamies mūsu mazajā Latvijā. Vai braukšu vēl? Noteikti. Neaizgāju taču mūziklu. Tāpēc Oystercard nenodevu kasē,bet paņēmu līdzi. Uz redzēšanos, lielā pilsēta!

Jāpiebilst, ka pat braucot ar metro un autobusu, tāpat sanāk liela staigāšana,kas nogurdina. Atpūsties var parkos un skvēros, kur ir labāks gaiss. Ar kājām staigāt neiesaku.

Derīgas saites:

www.visitlondon.com