Sevis meklējumos vai Trīs Vidusjūras pērļu vilinājums: Valensija, Tarragona un Barselona

  • 9 min lasīšanai
Iedvesmojoties no daudziem ceļojumu aprakstiem, nolēmu uzrakstīt arī savējo… Spānija. Vēl būdama pavisam maza meitene, sāku sapņot par zemi, kur karsta saule, zelta pludmales, tirkizzila jūra, vīnogu un olīvkoku audzētavas mijās ar kalniem un flamenko ugunīgām dejām. Madride, Andalūzija, Galīcija, Katalonija, Rioja, Aragona un citi – katrā ir sava sirds un dvēsele, katrā ir kas īpašs, kas liek acīm priecāties un vēl ilgi kavēties atmiņās par lieliski pavadītu laiku! Doma par ceļojumu radās jau sen. Vēl tad, kad pati, bez vecākiem, apņēmos aizbraukt savā pirmajā patstāvīgā ceļojumā uz Itāliju. Vienmēr zināju, ka kādu dienu, Itālijai sekos Spānija ar savu ne mazāk karstu temperamentu, nesteidzīgu dzīves stilu un ugunīgām emocionālām dejām. Pie tam vienmēr mani ir interesējusi spāņu skanīgā valoda! Šogad izvēle Spānijas labā, patiesībā, krita kalnu dēļ. Kalni, jūra, pludmales, pilsētas ar savu seno un ļoti interesanto vēsturi, un, protams, siltums, pat, varētu teikt, karstums, kas pie mums vasarā pēdējā laikā ir novērojams diezgan reti. Kad doties uz Spāniju? Meklējot informāciju par laika apstākļiem, sastapos ar http://weather.msn.com mājas lapu, kur var ne tikai detalizēti apskatīt konkrētās pilsētas konkrētās dienas laika apstākļus, bet arī apskatīties laika prognozes tendences turpmākajam dienam. Tas palīdz plānot kādu apģērbu ņemt līdzi, kurās dienās apskatīt āras un iekšas objektus. Lai gan zinājām, ka jūlijā un augustā mēdz būt patiesi karsti, braucienam izvēlējāmies tieši jūlija vidu. Jāsaka, ka ne brauciena laikā, ne arī pēc tā, nevienu mirkli neesam to nožēlojuši. Aviobiļešu rezervēšana Mūsdienās, vairākumam ceļot gribētāju biļešu rezervēšana nesagādā lielas problēmas. Es arī pati apņemos visu izdarīt pati. Pēc pieredzes zinu, ka biļetes ir jāpasūta ļoti laicīgi, jo gandrīz ar katru nākamo dienu cena pamazām ceļas. Mūsu izvēle krita uz Lietuvas aviokompāniju FLY LAL . Cena lidojumam ar pārsēšanos Viļņā, divām personām, ar nodokļiem un bagāžu 180 Ls – smuki! Lai gan tanī brīdī (pēc četrām dienām!), kad nolēmām nopirkt avio biļetes, konstatējām, kā jau es to biju paredzējusi iepriekš, ir iestājusies nākamā biļešu cenu pakāpe. Tagad par biļetēm bija jāmaksā 222 Ls! Cenu starpība jūtama, bet nav liela un mēs ātri taisījām pasūtījumu, lai atkal nepalaistu garām izdevīgo piedāvājumu. Jebkurā gadījumā šī cena ir stipri vien zemāka par tām, ko piedāvā citas aviokompānijas! Starp citu, jūnijā biļetes būtu izmaksājušas 371 Ls! Lidojums bija patīkams. Vienīgais, kas nogurdināja – tā ir tupēšana lidostā starp lidojumiem. Mums lidojumu no Viļņas uz Barselonu nācās gaidīt no pl. 7.00 rītā līdz pl.13.35 pēcpusdienā… vīrs gan mācēja pagulēt uz lidostas beņķiem, bet es pati ne aci nevarēju aizvērt. Sēdēju un lasīju līdzi paņemto žurnālu. Bet, kā zināms, mērķis attaisno visas neērtības un mēs taču zinājām kā dēļ gaidām! Ierašanās Barselonā Tikko izkāpjot no lidmašīnas Barselonā, uzreiz sajūtām karsto gaisu un nopriecājāmies – tieši pēc šīm sajūtām mēs arī braucām uz saulaini-karsto zemi! Bagāžu dabūjām ļoti ātri un devāmies uz vilcienu, kas mūs aizveda uz Barselonas sirdi – Barcelona Sants centrālo staciju. Mums vēl pirms brauciena bija saplānos kurā brīdī un uz kurieni brauksim, tāpēc skaidri zinājām cikos un kur mums attiecīgajā brīdī jābūt. Tāpat arī tai dienā, kad ieradāmies Barselonā, mūsu tālākais ceļš mūs veda uz Valensiju. Ieradāmies Sants stacijā, kur mums bija nepieciešams iegādāties biļetes uz ātrvilcienu uz Valensiju. Liels bija pārsteigums, kad uzzinājām, ka uz šodienas vilcieniem biļešu NAV! Nevienas! Nekad agrāk nebijām iedomājušies, ka ārvalstīs tādas „stāvvietas” nemas nav!! Nu neko darīt, devāmies izlūkos uz autobusu staciju, kas atrodas pāri ielai. Tādā „šaraškina” kantorī (knapi atradām), mēs, izstāvot negaru rindu tomēr dabūjām divas pēdējas biļetes uz šodienas pēdējo autobusu pl. 20.00! Priekam nebija robežas. Tagad atlika tikai tikt līdz Barcelona nord stacijai (kura kartē, starp citu, nemaz nav norādīta!). Zināšanai, šī ir autobusu lielā stacija, līdz kurai jābrauc ar metro (metro stacija Triumf), un kura atrodas pāris kvartālu attālumā no Citadeles parka, Zoo un tās pašas manis pieminētas Triumfa arkas. Patiesībā, pirmais iespaids par Barselonu – netīra, nesaprotama pilsēta, kura ir pilna ar "nespāņiem"… Kur tad ir tas skaistums, ko apbrīno cilvēki, kas ir pabijuši šajā pilsētā? Bet, protams, ko mēs lai varējām gaidīt – centrālā stacija, kur burzma un haoss valda, netīra, smirdīga autoosta… tikai vēlāk atgriežoties Barselonā mēs sajutām šīs pilsētas neviltus šarmu, valdzinājumu, saskatījām skaistumu un sapratām, ka šīs pirmais iespaids radās tieši noguruma un uztraukuma dēļ! Kad beidzot mēs sameklējām mums nepieciešamo autobusu un iekāpām tajā, nolēmām pajautāt cikos tad būsim Valensijā un atkal mūs pārsteidza mums sniegta informācija – pl. 00.35!!! ierasties lielajā pilsētā, kuru mēs nepazīstam, nezinot valodu un pie tam naktī!!! – to mēs gaidījām vismazāk, bet nu labi vien ir, ka vispār tiksim tur, kur mums vajag. :) Valensija Tieši pl. 00.35 mēs iebraucām pilsētas centrālajā autoostā. Cik precīzi! Pie tam, ņemot vērā to apstākli, ka vienā vietā mūsu autobuss piestāja, šoferis paēda un nedaudz atpūtās! Detalizēti nestāstīšu par šo pagaro braucienu, bet varu pateikt vienu – brauc viņi, spāņi, kā traki un nav nozīmes vai rīts vai vakars, vai ar mašīnu, vai autobusu. Taksis Pavisam loģiska doma valdīja mana vīra galvā, ka līdz viesnīcai jābrauc ar taksi. Mēs jau sakām salīdzināt cenas un bijām pārliecināti, ka tur takši no tūristiem arī noplēsīs trīskāršo cenu (kā to dara Rīgā) un atkal liels bija pārsteigums, kad par 15 minūšu ilgo braucienu no mums paņēma nepilnus 6,50 EUR! Viesnīca Valensijā par samērīgu cenu var apmesties 3 un 4 zvaigžņu viesnīcās! Mūsēja bija 4* Silken Puerta Valencia. Superīga vieta, kādu mēs noteikti ieteiktu katram, kurs ir nolēmis doties uz šo pilsētu! Liela, tīra, personāls ir jauka un atsaucīgs, pie tam angliski runājošs. Nelieki būtu piebilst, ka gan Valensijā, gan Tarragonā ir pašvaki ar angļu valodas zināšanām… Respektīvi, viņi visu saprot, bet atbild savā valodā, citreiz ar papīra palīdzību :) Double room trīs naktīm maksāja nieka 180 EUR!! Arī internets ir pieejams jebkurā laikā un par samērīgu cenu – 4.50 EUR par 45 min! (salīdzinājumā ar citām mūsu viesnīcām, Tarragonā internets viesnīcā bija par pliku velti, savukārt Barselonā – 10 EUR = 10 min!!!). Pilsēta Valensija – skaista un īpatnēja pilsēta, gandrīz ar miljonu iedzīvotājiem, trešā pēc svarīguma aiz Madrides un Barselonas, bet tās osta ir otra lielākā pēc Barselonas ostas. Pilsētu romieši dibināja 2.gs. p.m.ē. Valensiju sauc par pagātnes un nākotnes pilsētu, par Eiropas puķu dārzu un par mīlestības zemi! Valensija ir pasaules slavenā arhitekta Santiago Calatrava radījums! Divas dienas, kas tika pavadītas šajā skaistajā vietā lika mums aizmirst par ikdienas steigu un rūpēm. Pirmo dienu mēs pavadījām pastaigājoties pa pilsētas vēsturisko centru un parku – vecās, sen izžuvušas upes gultnē, kas stiepjas cauri visai pilsētai un braukājot ar tūristu autobusu. Citā dienā bijām uz Bioparku, kas ir zooloģiskais dārzs Āfrikas stilā! Tik superīga vieta, kut atpūsties ar bērniem, vai pastaigāties divatā. Bioparks ir izveidots tādā veidā, ka nav iespējams kaut ko palaist garām. Patiesībā, ja neesi bijis Bioparkā, neesi bijis Valensijā! Protams, arī pludmalē sauļojāmies, peldējāmies. Ko var teikt – ūdens ļoti silts – 24-25 grādi, bet ļoti sāļš, tāpēc pēc katras peldes jāiet dušā, smiltis pelēkas un pa dienu ļoti sakarst, tā kā bez čībām nemaz uzkāpt nevar. Pludmales gultas pieejamas vairumā un maksa par vienu ir 3,50 EUR. Samaksājot šo cenu, gulēt uz šīm var kaut visu dienu! Metro Valensijā ir ļoti ērts un tīrs! Šo mēs labprāt izmantojām! Biļete maksā 1,30 EUR. Biļete tūrisma autobusā vienai dienai vienam cilvēkam maksā 14 EUR. Jāsaka gan, ka šajā autobusā ir tikai 5 pieejamas valodas un kā varat saprast, no mums saprotamām, tikai angļu :) Bioparc Valencia – 20 EUR no cilvēka + var iegādāties arī karti, manuprāt, maksāja 2 EUR Došanās uz Tarragonu Biļetes uz ātrvilcienu mēs iegādājāmies jau nākamajā dienā pēc ierašanās Valensijā. Iesaku tā darīt arī jums, ja dodaties uz kādu Spānijas lielpilsētu, lai nesanāk tā kā mums Barselonā! Pie tam jāsaka, ka iekāpt vilcienā kā saka „na hodu” nesanāks, jo pirms iekāpšanas jums būs jāiziet bagāžas (skenē) un biļešu kontroli! Pats brauciens ļoti patīkams, vilciens ir ērts, ātrs, kluss un laiks paskrien nemanot. Vienā no vagoniem ir arī restorāns, un WC katra vagona galā. Tā kā visas nepieciešamas ērtības labai laika pavadīšanai! Brauciena laiks aizņem aptuveni 2,5 stundas. Biļetes var iegādāties arī internetā (par nedaudz zemāku cenu) http://www.renfe.es/index.html Tarragona Tarragona ir viena no Spānijas vēcākām pilsētām. 3.gs. p.m.ē. šī pilsēta tika veidota kā romiešu leģionāru bāze. Antīkais romiešu amfiteātris, senā pils, Sv. Teklas katedrāle – viena no skaistākām katedrālēm Spānijā, apglabāšanas atribūtu muzejs (nekropole), romiešu akvedukts u.c. – tas viss uz Arheoloģiskās ielas. Ārpus pilsētas sienām plata Rambla Nova iela, kura simbolizē mūsdienīgu rosību. Burvīga pludmale Playa Larga, kura skaitās viena no labākām Katalonijā! Šajā pilsētā savā laikā ir pabijuši Jūlijs Cēzars, Oktavians Augusts… Skaista, maziņa (nedaudz lielāka par Vecrīgu) pilsēta ar savu lielo šarmu un nesteidzīgās dzīves piegaršu. Ļoti garšīga paella (un arī lētākā no visām vietām, kur esam bijuši!), atsaucīgi cilvēki, skaista daba un daudz vēsturisko pieminekļu, siestas laikā pilsēta kā izmirusi – tukša! Sajūta tāda, ka bijām iegriezušies nevis mazpilsētā, bet gan muzejā, kad tas vēl ir slēgts. Bet mēs patiesībā baudījām šo laiku, jo tad, kad vakarā parādās cilvēki, uz ielām ir burzma un troksnis, bet pēcpusdienā – klusums un tikai putni čivina. Starp citu, par putniem runājot, redzējām tikai divu veidu putnus – pelēkus baložus un mazus zaļus papagaiļus! Baloži visu laiku dūdina – pie tā jāpierod. Kā jau zināms, kalnu pilsētās vēlāk aust un ātrāk riet saule, tāpēc mēs pēc iespējas vairāk gribējām apskatīties pa dienu, (jo tā mums bija vienīgā) un tikai vēlāk mēs devāmies pie jūras, kur nometot drēbes, metāmies peldēties, veldzēt karstumu… cauru dienu Spānijas pludmalēs ir pilns ar cilvēkiem, pārīši vecākie un jaunākie, ar un bez bērniem, skrējēji, citi sēž ūdenī, citi vēro jūru un kuģus tajā, citi tur pat pludmalē dzīvo teltīs… tā ir tik ierasta lieta, ka pilsētas centrā var redzēt cilvēku peldbiksēs, peldkostīmā ar viegli uzmesto kleitu vai dvieli virsū, ka neviens vairs šai eksotikai nepievērš uzmanību :) Tarragonā mēs bijām tikai vienu dienu un patiesībā ar to mums pilnīgi pietika. Mēs apskatījām visas ievērības cienīgas vietas un vienīgais, ko neredzējām, romiešu akvedukts. Vai gribētos šai pilsētā atgriezties? Noteikti jā, bet ne uz ilgu laiku – uz pāris dienām, lai vēlāk atkal varētu doties tālāk. Došanās uz Barselonu Vēl tikai atbraucot uz Tarragonu, jautājām personālam vai varam iegādāties biļetes uz nākamās dienas vilcienu, lai tālāk dotos uz Barselonu un izrādījās, ka nevaram vis. Biļešu pārdošana uz kārtējo vilcienu sākas tanī brīdī, kad tas atiet no galapunkta stacijas. Tas atkal ir kaut kas pie mums neredzēts. Šādā veidā spāņi kontrolē vilcienu aizpildījumu. Vilcieni gan ir daudz un iet bieži, tāpēc mēs bez problēmām mums vajadzīgā dienā iegādājāmies divas biļetes līdz Barselonai. Šoreiz gan tas nebija ātrvilciens, bet jau nepilnas stundas laikā ieradāmies pilsētā. Atkal Barselona Otro reizi ierodoties Barselonā nu jau mums bija vieglāk orientēties un mēs bez problēmām atradām mums nepieciešamo ielu un sekojot norādēm atradām vietu, kur bija jābūt mūsu Bed & Breakfast hotelim… pārsteidza mūs nesagatavotus tas, ka nevienas norādes par tāda atrašanas vietu nav, knapi tikām iekšā (māja ir ar koda atslēgu) un 6. stāvu mājā tikai uz vienām durvīm atradām maģisko vārdu SIESTA, un tas bija arī viss… sapratām, ka mūs šeit neviens negaida, pie tam palikt tik neomulīgā vietā pēc 4 un 3 zvaigžņu viesnīcām mums nemaz negribējās… Un tā mēs nolēmām, sekojot norādēm uz mūsu, Latvijā nopirktās kartes, meklēt informācijas stendu. Jāsaka, ka karte ir jāiegādājas uz vietas vai jebkurā vietējā informācijas centrā, jo tur noteikti būs precīzāka informācija. Kā varat saprast, ne vienu, ne otru informācijas centru mēs tā arī neatradām, jo to vienkārši nebija! Paejot pāris kvartālus uz mums nezināmo pusi mēs ieraudzījām priekšā lielu skaistu viesnīcu Fira Palace, kas, mums pienākot tuvāk, izrādījās 4*! Nolēmām ienākt uz apvaicāties cik tad mums varētu izmaksāt dzīvošanas šajā un liels bija mūsu pārsteigums, kad nosauktā cena par trīs naktīm bija tikai par nieka 100 EUR lielāka, nekā no mums prasīja par neatrodamo Bed&Breakfast miestu! Bez šaubām, ka mēs tu arī palikām. Šī vieta izrādījās priekš mums stratēģiski ļoti izdevīga – blakus Montjuc kalns, Placa Espanya laukums, metro stacija, dziedošas strūklakas 2 min gājienā un skaists skats pa logu uz pretējo Tibidabo kalnu! Tas nu bija ķēriens! Viss bija perfekts, vienīgais mīnuss ir attieksme – ar Valensiju un Tarragonu nevar salīdzināt. Šeit personāls vairs nebija tik sirsnīgs, bet gan augstprātīgs… tikai mums bija vienalga – mēs dabūjām ko gribējām!! Secinājums – rūpīgi izlasiet visas atsauksmes par Jūsu izvēlēto mītni! Patiesību sakot par Barselonu ir veidoti neskaitāmi stāsti un raksti, es gan, neaprakstot visu šīs pilsētas burvību, teikšu, ŠEIT IR JĀPADZĪVO! Lai varētu tā kārtīgi izjust un izbaudīt šīs pilsētas šarmu, ir jāatbrauc uz šejieni vasarā, kad vietējā tauta dienas laikā šortos, peldkostīmos vai pat tinoties dvieļos, nesteidzoties pa La Rambla ielu dodas uz pludmales pusi, lai siltajos vakaros varētu pasēdēt kādā restorānā vai ielas krodziņā, nobaudīt sangriju, vai iedzert kādu alus glāzi (jā, jā, glāzi, jo daudzās vietās alu pasniedz nevis kausos, bet smalkajās glāzēs!), apēst paelju, vai nobaudīt kādu jūras veltu izlasi, kas šeit ir izcili pagatavota. No sirds iesaku vairākas reizes, gan dienas, gan vēlāku vakaru laikā, nesteidzoties pastaigāties pa La Ramblu un nežēlot naudu ielas māksliniekiem – neaprakstāmas sajūtas izraisa viņu priekšnesumi (mēs redzējām dažādus – princeses, pūķi, drakulas, bet īpaši mūs fascinēja varde, kas „spēlēja klavieres”! būdami pieauguši, mēs ticējām, ka šī varde tik tiešām MĀK SPĒLĒT KLAVIERES!), pie tam Jums paliks lieliska piemiņa par šeit pavadītiem brīžiem. Vienkārši fotografēt aktierus nav pieņemts – jāiemet vismaz kāds 1 EUR (princips priekšnesumiem ir vienkāršs – jo vairāk grab, speciālā traukā iemesta, naudiņa, jo lieliskāks būs uzvedums!). Spānija ir tā vieta pasaules kartē, uz kurieni neskaitāmas reizes gribas atgriezties. Tikai atgriežoties mājās, es sapratu kāpēc tik daudziem cilvēkiem Spānija ir kļuvusi par sapni. Bet tas MANS sapnis lai paliek ar mani... Uz tikšanos, Spānija! :)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais