Piezīmes no Taškentas un Samarkandas
|
Jānis Butkevičs
|
Intro
Ceļojumus iekš ES, Foresta Gampa vārdiem runājot, var salīdzināt ar šokolādes konfekšu kasti. To atverot, ieraugi spīdīgā papīrā vai plastmasā glīti sapakotas končas, kuras garšo līdzīgi (šokolāde kā nekā), un atšķirību niansēs piešķir pildījums. Valstu gadījumā, „pildījums” ir cilvēki, tradīcijas, valoda, „vietas, kas obligāti jāredz tūristiem”. Bet ES ceļojumos arvien retāk izdodas noķert „wow!” sajūtu, un krietni interesantāki ir braucieni ārpus ES robežām. Tur pastāv lielāka iespējamība noķert „wow!” jeb ieraudzīt vai sajust ko vairāk par klasiskajām baznīcām, slavenu cilvēku apdzīvotām mājām, muzejiem vai tūristu apsēstām glītām āra kafejnīcām.
Uzbekija ir viena no valstīm, kas atrodas ārpus standartizētajiem rāmjiem, un ar to ir arī interesanta.
Nokļūšana
- Vienkāršākais veids nokļūšanai Uzbekijā – tiešais Air Baltic reiss no Rīgas uz Taškentu. Atkarībā no īpašajiem piedāvājumiem, vidējās avio biļešu cenas svārstās 200-300 LVL robežās. Tā kā Taškentā man vajadzēja būt noteiktā datumā, uz kuru Air Baltic lidojumu nepiedāvāja, lidoju caur Kijevu, gaisā pavadot 6-7h un dažas stundas Kijevas lidostā.
- Uzbekistānai nepieciešama vīza, un to var nokārtot UZB vēstniecībā Rīgā. Kārtoju vīzu Taškentas lidostā; vīza maksāja 50USD, skandināvam par vīzas kārtošanu tika prasīti 70USD. Kāpēc atšķirība- nemācēšu pateikt.
- Lidosta atrodas pie pašas Taškentas, līdzīgi kā Rīgā. Taksisti ļoti labprāt pieņem USD, ar 5USD par transfēru uz pilsētas centru vajadzētu pietikt.
Piezīmes: Taškenta
- Pastaigas Taškentā raisīja deja vu asociācijas: tantes ielas malā tirgo cigaretes (t.sk. pa vienai); puikas auto stāvvietās mazgā auto, cerot nopelnīt; cilvēki pamatā ģērbušies drēbēs, kas nopērkamas tirgū... Jā, mēs tam esam izgājuši cauri pirms gadiem 15. Deja vu sajūta neatstāj gan lasot vietējo presi, kur patosaini tiek stāstīts par ekonomikas plānu izpildi un valsts prezidenta jaunās grāmatas prezentāciju, gan komunicējot ar vietējiem miličiem, kuru pilns uz visiem stūriem. Citādi Taškenta atstāja par sevi labu iespaidu – tīra, zaļa un draudzīgu cilvēku apdzīvota pilsēta.- Taškentā ir vairāki veikali-mauzoleji, kuros vietējie parasti neiepērkas: Mango, Mexx, UCB u.c. lokālajai pirktspējai high-end zīmoli. Bija manīti Lacoste (ar zīmīti „open” veikala potenciālajam klientam-tūristam) un Rietumu outlet „kokteiļu” veikali- izņemot garlaikotus pārdevējus, citus cilvēkus tur neredzēju. Bet to pašu varu teikt arī par Rīgas atsevišķiem boutique...- Oficiāli tiek ziņots, ka Taškentā vidējā alga ir ap 400USD. Tomēr tik cilvēki pelna tikai privātajā sektorā, valsts ierēdņi un skolotāji saņem ap 100-150USD mēnesī. Jo tālāk no Taškentas, jo algas/pakalpojumu cenas zemākas.- Ja apsver domu par nekustamā īpašuma iegādi Taškentā- dzīvokļi uzbeku algām nav lēti (2 istabu dzīvoklis Taškentā maksā ap 30-40 000 USD ), turklāt hipotekārā kreditēšana vēl ir bērnu autiņos (lasi – ja arī dos kredītu, tad ar procentu likmi 15-20% gadā). - Visi lielākie pirkumi (auto, dzīvokļi u.c) tiek veikti USD. Oficiālais kurss – 1USD=1600 sumi. Centrālajā dzelzceļa stacijā miličiem jautājām par valūtas maiņas punktu, un viņi smiedamies teica, lai labāk ejam mainīt „no rokām” uz tirgu, būs izdevīgāk. Neoficiālais kurss tirgū atkarīgs no tā, cik sen miliči „bombīja” naudas mainītājus; naudas maiņa tirgū nav gluži legāla nodarbe, bet visi ar to sadzīvo. Vidēji 1USD cena tirgū svārstās 2000-2500 sumi, samainīt naudu palīdzēs jebkurš taksists. - Sabiedriskā transporta sistēma ir labi attīstīta. Līdzās tramvajam, metro un maršrutkām, jebkurā pilsētas vietā lēti un ātri palīdzēs nokļūt taksometri. Tos atpazīt ir vienkārši: apstājies ielas malā un taksometri paši Tevi atradīs. Tiem nav īpašu atpazīšanas zīmju, taksometrs var būt jebkurš auto, kas vienkārši brauc garām un šoferis izmanto iespēju nopelnīt. Par aptuveni 1h vizināšanos pa pilsētu samaksāsi 7-10USD.- Viena no Taškentas „must-be” vietām ir tirgus. Par visu tirgu populārāko piedāvājumu– precēm no Ķīnas - interesantāki ir lokālie ražojumi. Dominē lauksaimnieku preces – aprīļa beigās sākās zemenes, vasarā būs daudz arbūzu un meloņu. Kā man teica, sezonas sākumā arbūzi ir „dārgi”, t.i. var maksāt ap 0,5USD kilogramā... Atgriezos no tirgus iepircis garšvielas (t.sk. garšvielu maisījums plovam) un uzbeku delikatesi- „kazi” jeb zirgu gaļas desu. Piezīmes: Samarkanda
- Taškentu no Samarkandas šķir 290km jeb 3arpus stundas vilcienā jeb 45 minūtes lidmašīnā. Šķiroties no aptuveni 25USD, vari tikt pie biļetes 1.klases vilciena kupejā Taškenta-Samarkanda-Taškenta (avio maksā ap 60USD); jāņem vērā, ka pērkot biļeti obligāti jāuzrāda pase. Vilcieni uz Samarkandu iet no rīta, resp. Izbraucot ap plkst. 7am, Samarkandā būsi pirms 11am; atpakaļ uz Taškentu vilciens iet 17-18. Resp., 6-7h ir pietiekams laiks, lai gūtu vispārīgu priekšstatu par pilsētu. Vilcieni punktuāli un civilizēti.- Pilsētas (šajā gadījumā- Samarkandas) iepazīšanas shēma nemainīga. Izejot no stacijas, dzirdot „Taksi nužno?”, atbildi- „Nužna!”. Vienošanās par cenu, maršrutu; brīdinājums, ka taksistam nāksies atbildēt uz daudziem jautājumiem ;), un aiziet! Viena no pirmajām lietām, ko taksists pasaka– Samarkandu no Taškentas šķir ne tikai 290km, bet arī 5-10 gadi attīstībā.. - Samarkanda tiek pasniegta kā Centrālāzijas pērle. Līdz šim daudz no Centrālāzijas neesmu redzējis, bet par līdzību pērlei melots nav. Registan, Bibi-Khanym un citas vēstures liecības sniedz „wow!” efektu, pēc kā ilgojos. Registan rekomendēju paņemt gidu, kas par aptuveni 3USD pastāstīs kompleksa vēsturi un palīdzēs nopirkt suvenīrus. ;)- Kā rīkoties, ja Samarkandā beidzas cash? No četriem bankomātiem, trīs nestrādāja un ceturtais Swedbank karti neapkalpoja. Risinājums – doties uz banku, kur no VISA kartes tiek noņemti USDieturot 3% komisiju no summas. Par maksāšanu ar karti aizmirstiet. Vienīgā vieta, kur tas bija iespējams – viesnīca. Piezīmes: Dažādi
- Ēdiens- viss garšoja lieliski: gan plovs (parasti ļoti sātīgs), gan šašliks, gan citi lokālajās ēstuvēs nopērkamie ēdieni. Jērs ir dārgākais dzīvnieks gaļas tirgū; par to dārgākas ir tikai zirga gaļas desas. Vietējie mani mēģināja pārliecināt, ka labākā jēra gaļa nāk no Bukharas reģiona; testēšu to nākamreiz. - Uzbekiem nav nacionālo alko dzērienu, un topā ir vodka. Veikalos/restorānos ir nopērkami vietējie vīni, bet uzbeki pēc noklusējuma nav vīndaru nācija, un pamatā nopērkamie vīni ir dzerami, bet ne ar ko īpašu neizceļas. Populārāko vietējo alu ražo Uzcarlsberg- veikalos maksā ap 0,5USD, garša- atgādina spāņu alus. - Uzbeki „vidējo” izglītību iegūst pabeidzot 9.klasi. Pēc tam mācības tiek turpinātas (pamatā) valsts finansētās koledžās, kur tiek iegūta vidējā profesionālā izglītība. Biju islāma koledžā, kurā, protams, mācās tikai puikas. Pēc absolvēšanas parasti izvēlas vienu no diviem ceļiem – islāma vai arābu valodas pasniegšana.- Ja nolemsi runāt par korupciju Latvijā, attieksme, ko visdrīzāk sagaidīsi- „mums jūsu problēmas...”. Runājot ar uzbekiem „po dušam”, viņi paši atzīst korupciju kā vienu no galvenajām nācijas problēmām. Tā ir iesakņojusies visos līmeņos- no miliča, kas paņem „nodevu” no ielas tirgotājiem, līdz augstākajiem varas ešeloniem.- Esošais prezidents Islams Karimovs vada valsti ir jau gadus 20 . Tauta ar cerību gaida viņa nomaiņu, un tiek prognozēts, ka pēc pāris gadiem Islama vietu ieņems viņa meita Guļnara. Optimisma pamatā ir ne tikai fakts, ka musulmaņu apdzīvotā valstī pie varas var nākt sieviete (kas a priori būtu liels sasniegums), bet arī Guļnaras personībā – viņa ir absolvējusi Hārvardas universitāti (master of arts) un ieguva PhD politikas zinātnēs. Outro Man patika: tīrība, cilvēku draudzīgums, „value for money” dažādos aspektos, ēdiens, „wow!” sajūta @ Samarkanda... Nepatika: milicijas daudzums ielās, bet tas ir paciešami, ja ar dokumentiem viss ir kārtībā. Jebkurā gadījumā: Rekomendēju! Dažas bildes no brauciena apskatāmas galerijā „Bit of Tashkent/Samarkand”, pievienota ceļojuma aprakstam.
