Parīzē zied magnolijas un sakura...
|
Inta Blūma
|
Šis būs subjektīvs stāstījums par 5 dienu braucienu uz Parīzi aprīļa sākumā.
Plānojām ar draudzeni kaut kur aizbraukt. Konkrētu mērķu nebija... Janvārī ieraudzījām Airbaltic zemo cenu piedāvājumu, un izvēle krita uz Parīzi: leģendu apvīta pilsēta, daudz sajūsminošu stāstījumu u.t.t.
Kad biļetes bija iegādātas, sāku meklēt viesnīcu. Palasījos stāstiņus ‘’draugos’’, apjautājos paziņām. Lielākajai daļai cenas svārstījās 650-750 Eur par 2-divvietīgu numuriņu uz 5 dienām. Likās pa dārgu, tādēļ galu galā rezervēju Verlain Hotel Paris par 430 Eur. Kas izrādījās tīri laba izvēle, jo piekasīties jau vienmēr var atrast par ko :)Galvenais faktors, kam iesaku pievērst uzmanību ir nevis atrašanās vieta, vai skats pa logu uz Eifeļa torni, bet gan attālums līdz metro stacijai. Jo, piemēram, dzīvojot blakus Eifeļa tornim, pārējie apskates objekti ir patālu, un skraidot no rītiem un vakaros pāris km turp atpakaļ uz metro staciju, zaudēsiet laiku un kājas jau tāpat būs beigtas vēlākais otrās dienas vakarā (protams, ja brauciena mērķis būs apskatīt Parīzi, un nemirt :) )
Lai iepazītu Parīzi pilnībā, vajag krietni ilgāku laiku par piecām dienām.
Sapratām, ka ir vajadzīgs plāns. Un lielos vilcienos tas bija šāds: pa dienām skraidam pa apskates objektiem un muzejiem, vakaros ejam tusēt uz Monmartru, Elizejas laukiem, kādu restorānu, diskotēku....Plāns jau nebija slikts, bet mūs pievīla kājas...lielākais, uz ko vakarā bijām spējīgas: sacelt kājas pret sienu, atkorķēt vīna pudeli un.....Ā, vēl sieri...tos pirkām katru dienu savādākus- tādu sieru izvēli un garšu nianšu daudzveidību nebiju vēl redzējusi un baudījusi...mmm.
Ar transportu nav nekādu problēmu. Vajag tikai metro karti un biļeti uz piecām dienām uz visiem transportiem. Mēs gan izmantojām tikai RER (vilcienu) un Metro, Bet nu ļoti intensīvi. Pirmajā dienā mulsina franciskie pieturu un galamērķu nosaukumi, bet labā ziņa ir, ka jau otrās dienas vakarā tu jūties kā zivs ūdenī, un trešajā dienā, jau pat vairs karti nevajag! Ļoti sakarīgi viss pārdomāts.
Ielidojām pusdienas laikā, tādēļ jau pirmajā dienā izvēlējāmies aizbraukt uz Latīņu kvartālu papusdienot- man patika- daudz veikaliņu, ceptuvīšu ar brīnumgardām smalkmaizītēm, suvenīru tirgotavu un kafejnīcu simti (diez vai pārspīlēju) :) Ejot tālāk pār tiltiņu, jau izrādās esam Sitē salā un ieraugam slaveno Notre Dame de Paris... Vispār jau Parīze nav sarežģīta- viss centrs ir ap Sēnu- tur ir Parīzes Dievmātes katedrāle, Luvra, D’Orsey muzejs, Invalīdu komplekss, Tilerī dārzs, Elizejas lauki, Triumfa arka, Chatelē iepirkšanās rajons. Nostāk ir tikai Eifeļa tornis, Luksemburgas pils ar dārzu un Monmartra. Protams, arī Versaļa, kura ir ārpus Parīzes.
Dienā Eifeļa tornis atstāja drūma dzelžu kalna iespaidu, bet naktī, kad to izgaismo, skats ir iespaidīgs un skaists. Var arī par 13 Eur uzbraukt augšā un apskatīt Parīzi no putna lidojuma. Vispār būves pārsteidz ar savu vērienīgumu un apmēriem , bet parki ar plašumu.
Kā jau lielākajai daļai, man arī ļoti patika Monmartras bohēmiski-mākslinieciskā noskaņa. Gar Mulenrūžu nogājām, bet lētākā biļete- 123 Eur (198.00 ar vakariņām), nogalināja mūsos vēlmi baudīt šo šovu. :) Toties vakariņojām netālu lieliskā nelielā restorānā, kur saimnieki ir paši mākslinieki. Arī ēdiena gatavošana šeit ir māksla- tās bija foršākais vakars, labākā noskaņa un fantastiskākais ēdiens! ‘’La Bougnate’’, 2, rue Germain Pilon, Paris.
Arī Tilerī un Luksemburgas parki man patika- gan arhitektūra, gan noskaņa- redzēt parīziešus atpūšoties, lasot grāmatas, spēlējoties, laižot kuģīšus ar bērniem. Tāpat iesaku, ja paliek laiks aizbraukt uz tirdziņiem- to ir daudz- gan pārtikas, delikatešu, afrikāņu, krāmu....Es pati vienu rītu apbraucu trīs pārtikas tirgus- izvēle milzīga, rosība, rindas...Man pat bija neērti tādā vietā fotografēt- tur tikai vietējie.. :)
Iepirkšanās Parīzē ir iespējama visām gaumēm- vai tās būtu Galeries Lafaette, kurās zīmoli ņirb gar acīm, bet ir vērts redzēt arī to greznā iekārtojuma dēļ, vai Chatelē rajons, kur ir visādi viekali, dažādām gaumēm un rocībai. Un ir iespēja arī iepirkties pa lēto, tikai to diemžēl, es uzzināju pēdējā dienā, kad biju nolēmusi svētdienas rītā apmeklēt tirdziņus... Lieta tāda, ka ir vērts izkāpt kādā metro stacijā, kura neattiecas uz populārajiem apskates objektiem, un pamest acis uz riņķi! :) Es izkāpu stacijā Temple, lai meklētu tirdziņu un biju mēma- apkārt tik daudz veikali, pilni ar skaistām kurpītēm........ un kleitas: viena rinda pa 15 Eur, nākamā pa 25....Aaah :( Tikai tā bija svētdiena, kad Parīzē veikali ir slēgti un tā kā tā bija pēdējā diena, tad arī naudiņa bija tu-tuūuu... :)
Kas pārsteidza....
---Francijas un Parīzes atšķirība. Biju bijusi Ronas alpos un Lionas apkārtnē divpadsmit dienas, iepazinusies ar mazas pilsētiņas francisko šarmu. Protams, ka biju dzirdējusi Francijas specu izteikumus, ka ‘’kas ir bijis tikai Parīzē, no Francijas nejēdz neko’’, bet to, ka atšķirība būs tik būtiska, nedomāju. Tomēr arī Parīze man patika ļoti- ar kosmopolītismu, ar vērienu, kultūras un mākslas mantojumu... Un, ja ārpus Parīzes ir grūtības ar komunikāciju ne franču mēlē, tad Parīzē šī problēma neradās nevienā vietā. Arī, ja mazas kafejnīcas saimnieks, tāds pavecāks kungs, nerunāja angliski, toties viņš lieliski saprata, ko mēs no viņa gribam. Starp citu, arī ēdienkartes visur, kur iegriezāmies, mums piedāvāja arī angļu valodā. ---Arhitektūras un parku vērienīgums. Jau pārsimts gadu atpakaļ Elizejas laukus izplānoja vairāk kā 200 m platus, kaut gan tajos laikos tur dienā pāris karietes ar aizbrauca. Protams, tas ir bijis tālredzīgi- tagad Parīze ir daudzmiljonu pilsēta. ---Tūristu burzma, neskatoties, ka ir tikai aprīļa sākums, ir milzīga. Īpaši tūrisma objektu tuvumā. ---Parīzieši. Ne tik neliela auguma kā laukos, ļoti simpātiski un atsaucīgi cilvēki. Zināju, ka ir daudz melnādaino, bet viņu ir ļoti daudz- tieši afrikāņu izcelsmes. Arābu ir salīdzinoši maz. Sievietes ļoti dabiskas, neuzkrītoši ģērbtas, dabīgiem matiem un nagiem, bez kosmētikas- lūk tas mani reāli pārsteidza!!! Īpaši pievērsu uzmanību nagiem- nevienus gēla nagus tā arī neredzēju! :) Kaut gan metro pavadīju krietnu laiciņu. Arī krāsotu matu un kosmētikas ir izteikti maz. Pa visām šīm dienām redzēju tikai 4 cilvēkus, kurus var nosaukt par resniem. Taisnība ir populārās grāmatas ‘’Kāpēc francūzietes nekļūst resnas’’ autorei- tā arī ir ! :) Iesaku izlasīt, kam šis jautājums ir aktuāls, ļoti asprātīgi un saistoši uzrakstīta grāmata. ---Vīns. Sākot ar 2,50 Eur pudelē (to gan nepamēģinājām). Sākām ar 18 Eur pudelē, zemāk par 8 Eur nenolaidāmies. Neesmu eksperte, bet likās reāli labi! Tikai neesmu pieradusi 5 dienas pēc kārtas degustēt pa pudelei- jau trešās dienas rītā nieres sāka izteikt protestu un pāris stundas no rīta līdzinājos bālai ķīnietei! :) Bet piektā dienā jau bija ok! :) Laikam jau to varētu nosaukt par plostu, bet kā tu izbaudīsi Parīzi bez slavenajiem franču vīniem? :)
Grābekļi, uz kuriem vairs neuzkāpšu:
---Ēdināšana. Restorāni ir daudz un dažādi. Burtiski viens pie otra. Ēst tūrisma objektu tuvumā nav prātīgi. Un izlasiet ēdienkarti rūpīgi, pirms pasūtiet, lai negadās kā man: es Parīzē izdzēru dārgāko minerālūdeni savā mūžā- 7Eur ! :) Tas notika Elizejas laukos. Vēlams iet ēst uz vietām, ko Jums ir ieteikuši, jo nezinot, var iebraukt ‘’riktīgās auzās’’ gan cenu, gan ēdiena kvalitātes ziņā. Un vēl, dienas piedāvājuma (kompleksās pusdienas) cenas parastā ieskrietuvē un jaukā restorāniņā ar galdautiem un svecēm, atšķiras minimāli, toties apkalpošanas un ēdiena kvalitāte- būtiski. Ja vēlaties paēst Elizejas laukos, blakus Triumfa arkai, iesaku restorānu, kura nosaukums sākas ar ‘’Chez.....’’. Žēl, ka nepierakstīju nosaukumu, atcerēties tos franču nosaukums, manai blondajai galvai nav reāli :) Tas atrodas ap 200 m pirms Triumfa arkas, kreisajā pusē, ja skatās no Tilerī dārzu puses. Stilīgs iekārtojums, īsti franciska ēdienkarte, ļooooti garšīgs ēdiens un sakarīgas cenas. Par 20 Eur var dabūt trīs ēdienus un vīnu! ---Lidosta. Končas bērniem vai suvenīri mājiniekiem jāpērk jebkur pilsētā, jo Charlz De Golla lidostā nav nekā. Man vislielākā izvēle un prātīgākās cenas likās Latīņu kvartālā. Tikai rindas trakākas kā Rīgas lidostā- jāierodas ļoti laicīgi. Tajā dienā, kad lidojām mājup, gadījās vēl kāda plānotā pastiprinātās drošības kontroles diena, kā rezultātā reisu aizkavēja par 50 minūtēm.... ---Parīzē ir vajadzīgs rīcības plāns, jo pretējā gadījumā stāvēsi rindās pie muzejiem un redzēsi tikai mazu daļu, no tā, ko varētu redzēt. Protams, te jau ir atkal jautājums par prioritātēm. Bet es ieklausījos viena rakstītāja ‘’draugos’’ padomā, un pilnībā piekrītu. Ja neesi mākslas lietpratējs un mīļotājs, tad mēģini sajust Parīzi caur cilvēkiem, vietām, atmosfēru, nevis pagātni, atspoguļotu gleznās vai skulptūrās. Vēl jo vairāk, ka rindā stāvēšana uz muzejiem var aiziet no stundas līdz trijām, un pats apmeklējums ap piecām.
Protams, Parīze katram būs savādākā...man tā bija pārsteidzoša. Un tagad man ir vēlme iepazīt arī pārējo Franciju tuvāk. Nezinu, vai pēc tā kā esi redzējis Parīzi ir vērts mirt, bet redzēt, noteikti ir vērts!
Galerijā bildes
