Auto Stop Vol 6 - Elektribu tauposa viesnica, Ziema iestajas, govs laiza rokas, un stulbibas ar mitram kajam :D,masina slid preteja josla
|
Pavels Gumennikovs
|
Pamodos no tā, ka bija ļoti auksti...Vakar aizmigu super siltā istabā, bet pamostos ļoti aukstā...Slēdzu iekšā elektrību un ko jūs domājat... viņa nestrādā :D:D. Nosākuma domāju varbūt vienkārši manā istabā nestrādā, nē izrādās arī tualete nav elektrības, vispār nekur nav. Normāli ekonomē viesnīca naudu, tad atveru logu un kāds pārsteigums, :) tas, kas vakar bija smuks pavasaris pārvērties par baltu ziemu, viss sniegā un ielas kupenās. Tad nu izvirzu versiju varbūt tieši tādēļ nav elektrības. Pa tumsu mīcoties, kaut kā sakravājos un tieši laikā izeju no sava numura. Satiekamies ar jau forši iepazīto ģimeni un dodamies pa brokastot...nūdeļu porcija ar olu un zaļumiem. Uzzinu, ka elektrība tiek slēgta iekšā tikai plkst.:8.00 tad nu pirmā doma par ekonomiju bija pareiza.
Uzreiz dodamies ceļā uz vietējo dabas rezervātu. Pa ceļam paveras tādi skati, kurus tu redzi tikai National Geographic bildēs, gans dzen savu ganāmpulku kalnos, sieviete strautā mazgā veļu, meitenes un puikas pa aizsnigušo lauku spēlējas blakus ganāmpulkam...un nerunājot jau par dabu...
Šodien debesis ir brīnumskaistas un zilas, tāpēc pieturam un uztaisām foto sesiju tām. Tad dodamies tālāk kalnos. Ceļš ir ļoti bīstams, un vairākas mašīnas ir grāvjos, un vienai ļoti palaimējies nenokrist no klints lejā .man ir paveicies pie stūres profesionāls cross country šoferis, tā kā ir mierīgi un var braukt.
Piebraucam pie rezervāta teritorijas, un dodamies iekšā pēc biļetēm. Nu mēs paliekam, bet mana drauga tētis dodas kasēs. Mēs jau nodomājam ar manu draugu atkal iet bez biļetes,:D:D bet nu viņa tēvs tomēr ir nopircis biļetes mums visiem. Tad nu gaidām busu, kas vedīs pa parka teritoriju, kas ir diezgan liela ap 40km. Vēlāk es noskaidroju, ka biļetes maksāja nereāli dārgi 190RMB gandrīz 14Ls. (nu ja godīgi, nav tā vērts, labāk līst bez biļetes un bez busa :D:D). Tad nu dodamies apskatīt, skati ir smuki, apstājamies sākumā pie smuka ezera, apskatam to, tad dodamies pie otra smukumezera, kas nav aizsalis un ir it īpaši skaists, kad visapkārt valda ziema bet pie ezera liekas, ka esi mazliet tuvāk pavasarim. Koku galotnēs svilpo vējš un spēlējas ar sniegu, tad nu vienkārši būtu grēks ne apgulties sniegā un neizbaudīt šo skaistumu. Turpat netālu ganās ganāmpulks ar tādām spalvainām govīm …Un tā guļoti sniegā, viena maziņa gotiņa pieiet pie manis un nolaiza roku…tas bija tāds foršs moments…
Drauga vecāki jau aizbrauca atpakaļ ar citu autobusu, tad nu mēs arī nolemjam doties uz autobusu un uz nākamo apskates vietu, bet izrādās, ka citas apskates vietas nebūs jo visi ceļi aizsniguši, mēs abi saskatāmies un izdomājam, ka tas ir baigi stulbi un kaut kā nepietiek, tad nu izvēlamies augstāko kalnu kādu 300 m augstumā un dodamies iekarot to (varbūt tas kalns arī mazliet augstāks, neesmu pārliecināts). Jau tikai mazliet pakāpušies redzam brīnumainus skatus, strautiņi, tērcītes, upītes, kas skrien cauri kalniem un mežiem. Kāpiens ir ļoti bīstams, visapkārt sniegs un ledus, un īsti kur pieķerties nav. Vējš arī pastiprinās, un es atkal saprotu, ka manī vienalga nav baiļu izjūtas, tas jau ir kaut kas jocīgs, bet iekšēji valda pilnīgs miers.
Mans draugs gan sāk palikt ļoti uztraucies. Nu kā nekā tā ir otra reize, kad viņš ko tādu dara. Sāk baidīties gan no vēja, gan no kalna, tad nu nolemju, ka jākāpj lejā, bija jau galīgi maz vēl ko kāpt, bet nu būšu viens tad arī uzkāpšu augstākos kalnos.
Noejam lejā un dodamies iekarot nelielu upīti, pārejam to pāri, protams man kā vienmēr vajadzēja izdarīt ko stulbu, :D:D iegremdēties ar kājām ūdeni, pašu izveidots tilts bija mazliet slidens (tilts no akmeņiem). Nu, bet nekas, mašīnā ir silti, un mūs sagaida ar garšīgu plāceni, cepumiem un limonādi. Braucam tālāk nu jau atpakaļ uz pilsētu Lijiang, no kurienes arī plānoju stopu šodien tālāk uz vietu, ko sauc Dafo, Leshang (kas ir vienas lielas Budas statujas vieta).
Bet ceļš ir briesmīgs, avārija pēc avārijas, paldies Dievam neviena nav nogāzusies galīgi no klints lejā. Viena mašīna guļ uz jumta ceļa vidū. Iebraucam tunelī tur mašīna saskrējusies ar autobusu. Un pēc mirkļa saprotam paši kā tas noticis, jo mūsu mašīna tunelī vienkārši sāk slīdēt, mašīna pazaudē jebkādu kontroli…un mēs jau normāli sākam slīdēt pretējā joslā…un tad viss beidzās – pozitīvi… :):) pateicoties mūsu vadītāja meistarībai mēs paliekam savā joslā un mašīna ir zem kontroles.
Iebraucam Lijiang ap plkst.: 18.00. Saprotu, ka stopēt ir tizli, arī ģimene ar ko es braucu to saprot un piedāvā palikt ar viņiem vēl vienu nakti. Nu neatsakos un dodamies uz viesnīcu, un atkal man ne par ko nav jāmaksā. Nolikuši mantas dodamies vakariņot. Šīs vakariņas bija ļoti interesantas, atnes jēlu olu, kaut kādu gaļu, dārzeņus, (daudz dažādos trauciņos salikti) un pēc mirkļa atnes bļodu ar vēl verdošu ūdeni, kas pamazām pārstāj vārīties, kurā viss tas jāsaliek un vēl jāpiemet nūdeles. Tad maisi to visu, ūdens pamazām atdziest un viss tiek sagatavots. Un tad nu ēd vesels, bija garšīgi, bet man vairāk patīk standarta Ķīniešu ēdiens, šis tradicionālais Lijiang pilsētas ēdiens ne visai. :)
Tad nu dodamies atpakaļ uz viesnīcu, es vēl mazliet izstaigāju pilsētu un arī dodos čučēt. Rīt agri jāceļas, jo jānoķer jauna mašīnā un jānobrauc aptuveni 1500km.
Pirms gulēšanas atvados no saviem labiem draugiem, ar ģimeni, kas par mani rūpējas vairāk kā 3 dienas, kā par savu ģimenes locekli. Tas, kas notika šajā ceļojumā bija tiešām pārsteidzošs, varbūt vēlāk uzrakstīšu par labiem cilvēkiem un pozitīvām emocijām, un to, ka pasaule patiesībā ir labāka nekā mēs iedomājamies.
Lai jums visiem satriecošs vakars, diena, rīts, nakts, kas nu kuram...Esat veiksmīgi.
