Auto Stop Vol 3. dejas un sadziedāšana Ķīniešu pilnā vilcienā

  • 6 min lasīšanai
  • 11 foto

Tad nu noskaņojies satikt jaunus cilvēkus vilciena, es laikam tos sev ari pievilināju. :)

Sākuma pie manis piesēžas viena kundze gadus 38 veca (kaut vai Ķīnā tu nekad neko īsti nevari pateikt par vecumiem), tad nu viņa bija no Yunnan provinces, tieši, kur es tagad virzos ar savu super lēno vilcienu. Sākam runāt par viņas pilsētu, un provinci...Dabūju uzreiz ielūgumu braukt Aprīli, jo viņiem notiek foršais ūdens laistīšanās festivāls. Tas ir kad visiem virsu tiek liets ūdens un tu pats visiem to lej virsu, un tad visi ir priecīgi un slapji nu kaut kā tā. Tas viss tiek darīts vēlot labu veselību un prieku

Tā parunājām, parunājām, kad ap plkst. 17.00 pie manis piesēda čalītis un meitene...Nu tad meitene pat runāja ļoti labā angļu valodā. Izrādās tie ari uz Yunnan, brauc uz ezeru atpūsties, nav ne vīrs ne sieva, ne draugs ne draudzene, bet vienkārši darba un ceļojuma kolēģi. Tad nu sākām arī ar viņiem jautri runāt, tagad jau četri bijām iesaistīti dažādās diskusijās, visinteresantākās bija sarunas ar kundzi par viņas pilsētas vai pareizāk sakot ciemata tradīcijām. (Lai jūs pareizi izprastu, šo sarunu iedomājaties vilciena mēreno gaitu, sliežu pārsitienus, ķīniešu mūziku fonā tam visam, kuru pārtrauc biežie tirgotāju saucieni un uzbāzīgi vilciena pavadoņi, kas cenšas iepārdot kaut kādas spēļu mantiņas). Tātad pati saruna: Kundze dzīvo pie pašas Myanmar valsts robežas. Ja pareizi sapratu - īstos laukos. Tad nu tur viss ir pa vecam kā senajos laikos - meitenes precas loti agri, jau gados 14 - 15. Bieži vien ne pašas izvēlas sev vīrus. Kad apprecies principā kļūsti par verdzeni ģimenei. No rīta agri sākuma jāiet pie vecākiem mazgāt viņiem no rīta kājas, sejas un rokas, tad ēdiena gatavošana, tad mājas uzkopšanas darbi, tad atkal pusdienlaiks un tā gandrīz katru dienu, vienīgais, ja tev nav īpaši paveicies...

Tad nu pēc garas sarunas dodamies uz vilciena restorāna vagonu, kur man atkal tiek izmaksātas garšīgas vakariņas ar pasaule vieniem nolabākajiem skatiem pa logu...Kalni, upes. Vienkārši pasakaini, it īpaši saulrieta.

Bet nu paēduši, atkal ķeramies pie sarunām, un pēkšņi pamanām, ka mūs ir aplencis viss mūsu vilciena vagons - ārzemnieks, kas runa ķīniski un angliski piesaista uzmanību, kā arī raitā saruna, kas vijas mūsu starpā...Uz mums skatās aptuveni kādas 19 acis - kāpēc 19? vienam uz acs bija apsējs. Tad nu mani sarunu biedri sāk baigi kautrēties, tāda ir tā ķiniešu daba....A es uzreiz visiem Da jia hao (kas ir Sveiciens visiem) visi tādi iesmaida, un nu jau arī vēl 19 acis sāk kautrēties(neesmu pārliecināts par 20 aci, ja tā tur aiz tā apsēja bija, tad arī tā iekautrējās) :D :D , bet mēs runājamies tālāk...

Tad ap plkst.: 22.00 rodas ideja sākt dziedat dziesmas (kā jūs domājat, kam radās šāda ideja) tad nu sākam dziedat...es dziedu gan latviski, gan krieviski, gan angliski...uzreiz atkal savācas fanu pūlis... visi aplaudē mana ritmā un visvairāk ovācijas izraisa, kad dziesmā: Bēdu manu lielu bēdu aiziet piedziedājums ar Ram tai Ram tai...Jo Ķīnieši nemāk labi izrunāt burtu R, tad nu tas izraisa uzreiz lielās ovācijas. Tad vēl kopā dziedam Katusu, ko daži ķīniešu pat var piedziedāt līdzi, bet viss vagons sit ritumu ar plaukstām un kājām.

Kad dziedāšana apnīk, jāizdomā, kas jauns...Un es saprotu, ka es nekad vel neesmu dejojis vilciena nu tad kāpēc gan ne, pie tam ķiniešu vilcienos skan mūzika, un tāda forša...tad nu sāku pirmais dejot un tad man vel pievienojas 2 ķinieši, kas nav kautrīgi ari salsa tika uzdejota ar vienu ķīnieti, kurai tā tika iemācīta. Tad nu pielaižam kaislīgos Spāņu ritmus ķīniešu sirdīs.

Nu un tad jau tieši mani atstāj mani iepazītie puisis ar meiteni ap plkst. 2.00, es meiteni nosaucu par Tibetieti(jo līdziga tibetietei no filmas Septiņi gadi Tibetā), puisi par vienkārši čalīti (viņš bija tāds jocīgs ). Tā nu es palieku tikai ar to pašu veco kundzi, bet nu abi esam nogurusi, tā, ka ejam gulēt...pamostos un atvados no kundzes 4.00 no rīta un eju atkal gulēt tālāk...Pamostos tieši pirms savas pieturas un 6 no rīta, esmu mazā pilsētiņa, kuras vardu jau neatceros, tiešām maza. Kāpēc šajā pilsēta izkāpju, jo nolemju nebraukt līdz Yunnan centram Kunnming pilsētai, bet gan izkāpt ātrāk un sākt stopet uz smuko pilsētu Dali, tādējādi ieekonomējot arī laiku.

Tad nu esmu nekurienes vidu, kur cilvēki sāk arvien mazāk saprast ķiniešu valodas galveno novirzienu putunghua...jāsāk jau izmantot arīžestu valoda. Bet nu kaut kā sarunāju publisko autobusu, kas mani aizvedīs līdz lielceļam. Ceļš ir pasakains - saulriets un apbrīnojamie skati no loga, paralēli sarunājos ar ķīniešiem visā autobusā. Nezinu, kas man ir, bet man virslaiku jāpievērš viņu uzmanība sev, vai nu visiem skaļi pasakot ķīniski Hello, vai vienkārši iekliedzoties no fantastiskiem skatiem...Tad nu stāstu autobusam par saviem piedzīvojumiem, un ķīniešu klausās manu lauzīto ķīniešu valodu ar super interesi, jo paši reti, kad izbauda tādus piedzīvojumus un sākumā pat tos neizprot un jautā priekš kam, kāpēc? Un tikai tad, kad viņiem parādi piedzīvojumu burvību viņi ar to saslimst un paši sāk vēlēties.

Uz lielceļa veiksmīgi nokļuvis (no manis atvadās viss autobuss) ātri nostopēju mašīnu līdz Dali pilsētai, negaidīju pat 2 min, kad apstājas viena mašīna, kas tieši uz turieni brauc - māsa ar brāli brauc atpūsties. Tad nu es ar viņiem. Kā ierodos atstāju viņus un dotos apskatīties vecpilsētu. Pilsēta tiešām smuka, bet nu ilgāk kā 2 stundas te neuzturos, jo šodienas plāns aizkļūt līdz vel smukākai pilsētai Lijiang – Ķīnas pērle skaistuma ziņā.

Dodos uz lielceļu, te man piedāvā braukt ar autobusu, uz ko es atbildu, nē nevajag, man pašam ir ļoti daudz mašīnu, re tūlīt kādu apstādināšu...:D :D visi neizpratne, bet kad es uzreiz apturu vienu mašīnu,:) tādu foršu Jeep markas džipu, visiem izbolās acis, :D :D un es tik pasaku...es taču teicu, man daudz mašīnu .

No šī brīža sākas tiesām satriecoši ceļojuma brīži, jo šeit ir gan tikšana bez biļetēm dārgos rezervātos, pastaigas dabā kopā ar diezgan nikniem buļļiem, dažus metrus no to acīm, wild horses, Tibetas stila mājas un tempļi.

Uz drīzu redzēšanos . Silti sveicieni Latvijai.

Padomi stopētājiem:

Par valodu un valodas zināšanām. Ja gribat pilnībā izbaudīt visu Ķīnas kultūru tad iemācieties vismaz mazliet Ķīniešu valodu pirms braucat te. Jo stopējot Jūs iepazīsiet milzum daudz cilvēku, kas būs satriecoši, burvīgi, neaprakstāmi laipni un interesanti. Protams, var satikt arī pretējus, bet tad vienkārši ejiet garām un nepievērsiet tiem uzmanību. Lai izbaudītu visu šo cilvēku dažādību un burvību jums būtu jāzina vismaz valoda mazliet, lai varētu parunāt par to, kas patīk vadītajam un kas jums, pajautātu par viņa ģimeni utt. Garantēju tas nav tik grūti kā izklausās. JāĶīniešu valoda noteikti ir viena no sarežģītākajām, bet pamatus var apgūt ikviens.

Taj pašā laikā varu uzreiz nomierināt, jo man ir uzdevuši jautājumi vai iespējams braukāt pa Ķīnu nezinot valodu un dzīvot nezinot. Kad atbraucu uz Ķīnu principā vispār nerunāju, un vienalga bija OK. Labi cilvēki vienmēr sapratīsies. Bet zinot valodu ir interesantāk daudzas reizes interesantāk

Hieroglifi: ir lietderīgi zināt vismaz galvenos (ceļš, ūdens, ēdiens, hostelis). Lai atvieglotu sev dzīvi ceļojuma pietiekami būs zināt ap kādiem 100 – 150 hieroglifiem. Iemācīties nav tik grūti, kā sakumā liekas.

Angļu valodu te zina reti kurš. Bet atkal tas, kā paveiksies. Bet kopuma angļu valodas zināšanas nepalīdzēs, tāpat kā krievu valodas zināšanas. Policija arī parasti angļu valodu nezina, vienīgais policija, kas nodarbojas ar ārzemniekiem (vīzu kārtošana utt.)

Suvenīri: Kopumāķīniešiem ne pārāk interesē visādas parastas bildītes un dabas skati no dzimtenes. Daudz vairāk viņus interesē personiskas lietas, piemēram, jūsu bilde Latvijā vai kādā citā Eiropas valstī. Tad nu es izdrukāju vai nu tādas vai nu vienkārši ko pats esmu bildējis un dodu viņiem kā dāvanas.

Vislabākie suvenīri ķīniešiem ir kas apēdams, jo šī valsts ir vēdera valsts. Ķīnieši runā par ēdienu lielāko savas dzīves daļu...Tāpēc viņiem vienmēr patiks pagaršot, ko jaunu.

Par kartēm:

Jums nepieciešama karte uz kuras ir gan latīņu burtiem rakstīti pilsētu nosaukumu gan ar ķīnzīmēm. Jo priekš ķīniešiem tas kas rakstīts latīniski neko neizsaka, un jūs ne vienmēr varēsiet visu pareizi izrunāt. Jo ķīniešu valoda ir tonālā valoda un ir jāpapraktizē, kamēr piešaujaties.

Padomi:

Es izmantoju viena krievu stopētaja padomu un izveidoju paša izveidotu karti ar lielu Latviju un Ķīnu un pa vidu Eiropu un Krieviju. Un, kad man prasīja, kur es dodos un no kurienes, es izņēmu uz A4 formāta lapas uzzīmētu karti un parādīju no kurienes esmu, kur dodos, kur jau esmu bijis. Tad nu šī pašdarinātā karte un Ķīnas atlass bija visvairāk izmantotās lietas, kuras ceļoja nu dažādām ķīniešu rokām, kas lūkojās tajās, brīnījās, nesaprata un vienkārši priecājas sastapt traku ceļotāju.

Vēl vienmēr ņemiet līdzi izdrukātas uz lapiņām šīs frāzes:

Man nav problēmu: (ja sanāks, ka piebrauc policija, jums vajadzēs paskaidrot kāpēc Jūs ārzemnieks, kuri parasti ceļo ar dārgām lidmašīnām esat uz lielceļa. Nu nevar būt, kaut kas taču ir noticis ja??)

Man nevajag palīdzību

Man nav vajadzīgi vilcieni, autobusi, taksi, viesnīcas vai policija.

Man vajag higway

Ja ceļosiet un nav pazīstamo ķīniešu, kas varēs uzrakstīt droši rakstiet vēstules palīdzēšu.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais