Bavārijas metropoles
|
Ruta Bērziņa
|
Tuvojas pavasaris, un laiks ieplānot kādu ceļojumu Maija svētku brīvdienām. Ierosmei brauciens uz Vāciju 2007.gada aprīļa beigās, ko atceros ar prieku.
Izmantot iespēju apciemot kādu latviešu studenti un apmesties pie viņas Nirnbergā. Ar „Ecolines” autobusu braucām prom no vēsās un pelēcīgās Latvijas, cauri Polijas krūmiem, līdz agrā rītā, saulei lecot, šķērsojām Vāczemes robežu. Sākās pavisam cita ainava. Spirgts zaļums, plaukstošas lapas un ziedoši krūmi Drēzdenes ielās.
Pa ceļam ziedoši rapša lauki, pakalni un jauki ciemati ielejās. Vietām ceļš ievijas kalnu tunelī, un drīz klāt jau ķeizara pilsēta – Nirnberga. Tur mūs jau sagaida mūsu pavadone Ilze. Neliela atpūta pēc autobusā pavadītas nakts, un dodamies apskatīt vecpilsētu. Ir burvīgs silts vakars, neizsakāma noskaņa ielās, cilvēku daudz, taču tas netraucē. Nobaudām ļoti gardo itāļu saldējumu un kāpjam kalnā, lai izstaigātu Ķeizara pilsētu. No augšas var redzēt visu pilsētu.
Nākošajā rītā dodamies uz Minheni. Izmantojam vilciena biļeti ar atlaidi un kopā ar simtiem citu pasažieru mērojam pusotras stundas ceļu uz Minheni. Tā ir sestdiena, un Minhenē notiek vietējais futbola čempionāts. Tāpēc braucam vilciena tamburā kopā ar japāņiem, vāciešiem un citiem ceļotājiem. Skan smiekli, sarunas, un garastāvoklis visiem brīnišķīgs.
Minhenē izstaigājam vecpilsētu un delikatešu tirdziņu, tad dodamies uz milzīgajām mākslas bagātību krātuvēm. Mums ir tikai šī diena, tāpēc izvēlamies 2 muzejus no 3 – Veco un moderno Pinotēku. Vecajā Pinotēkā ir vecie un slavenie dižgari – Mikelandželo, Rafaels, Dīrers un daudzi citi. Šis muzejs ir milzīgs, ar lielām kāpnēm un augstiem griestiem. Gleznas lielas, skaistas un ļoti daudz. Izmantojam audiogidu. Apskatām to, kas liekas svarīgāks, jo visu jau nevar paspēt, un ejam tālāk uz Moderno Pinotēku, kur ir 20.gs. mākslinieki, arī Pikaso. Šeit darbos redzama arī abu pasaules karu drūmā noskaņa.
Diena ir ļoti silta un saulaina, staigājam pa ielām un aizejam līdz Angļu dārzam. Tas ir plašs, un dod atpūtu cilvēku simtiem no visas pasaules. Pretī nāk arī indieši, arābi, Āfrikas pārstāvji un daudzi citi.
Vakarā tikpat pilnā vilcienā kopā ar dziedošiem futbola faniem atgriežamies Nirnbergā. Tomēr viss notiek pieklājīgi, var tikai pabrīnīties, pie mums es jau būtu nobradāta. Vilciena biļete līdz 3 naktī ir derīga parastajiem vilciena reisiem un pilsētas transportam.
Naktīs ir karsts, turam logu vaļā, un ik pēc stundas skan tuvējās baznīciņas zvani. Drīz jau pierodam, un tas vairs netraucē.
Pienāk tikpat silts un saulains svētdienas rīts. Šodien kārtīgi apskatīsim Nirnbergu. Apmeklējam bērnu dievkalpojumu slavenajā Dievmātes katedrālē Frauenkirche. Šeit ir priecīga un draudzīga noskaņa. Daudz bērnu, kas aktīvi piedalās dievkalpojuma norisē.
Pēc tam apmeklējam Dīrera māju. Ar audio gidu izstaigājam visas vecās mājas telpas, noskatāmies filmu par Dīrera dzīvi un iejūtamies viduslaiku atmosfērā. Pastaigājam pa vecpilsētas ielām un laukumiem.
Tad pienāk laiks pusdienām bavāriešu gaumē. Ilze iesaka t.s. Alus namu, un izmantojam galdiņu ārā. Desiņas ar kāpostiem ir lieliskas, vēl nogaršojam ribiņas ar knēdeļiem un 2 alus šķirnes – gaišo un radleru – alus un sprite maisījumu. Neesam lietpratējas alus jomā, tāpēc eksperta viedokli atstāju citiem.
Uz ielām var nopirkt svaigas ogas – avenes u.c., visur svaigi sparģeļi. Burvīgs itāļu saldējums kopā ar pārdevēja saulaino smaidu – kas var būt labāks par šo?
Klāt pēdējais rīts Vācijā, un laiks doties mājās. No rīta vēl šopings pa vecpilsētas iepirkšanās ielām. Veikali 3 reiz lielāki kā pie mums. Izvēle daudz lielāka. Protams, nevar paiet garām C&A, kas šeit ir 4 stāvos. Visiem izmēriem, visiem augumiem un visiem vecumiem. Arī mūsu maciņiem. Kad pie mums beidzot būs kaut kas tāds? Pēc tam Rīgā redzēju līdzīgu blūzīti par vairāk kā 2 reizes lielāku cenu.
Autobuss gan pienāk pāris stundas vēlāk – Šveicē sastrēgums.
Pa ceļam pienāk īsziņa no mājām – „Pie mums sniegs.”
Par „Ecolines” neko sliktu nevaru teikt. Pavadones bija laipnas un atsaucīgas. Autobusā varēja dabūt kafiju, karstmaizes un vienkāršas pusdienas. Atpakaļceļā varējām iekārtoties pa 2 sēdvietām.
Var tikai apbrīnot Vācijas sakopto vidi, pamatīgās ēkas un baznīcas, tīrību, kārtību, laipnību un pieklājību. Uz gājēju pārejas man nebrauca virsū, bet palaida pirmo. Vienmēr...
http://www.bahn.com/i/view/GBR/en/prices/germany/schoenes_wochenende_ticket.shtml
