Keiptaunas apkārtne
|
Jānis Jonikāns
|
Tā nu gadījās, ka mana darbavieta izvēlējās vispasaules konferencei Keiptaunu. Pirmā doma – no mums grib atbrīvoties, jo DĀR imidžs nav no labākajiem. Kā vēlāk izrādījās, tur viss ir kārtībā un mēs pavadījām vairākas lieliskas dienas.
Lidošana – braucām ar Turkish Airlines caur Stambulu – lieliski, jo beidzot lidojam ar pilna servisa aviokompāniju, kur piedāvā pat ļoti garšīgu ēdienu. Tiesa, turku stjuartes izskatās ļoti nogurušas un īpašu apkalpošanu nesagaidīsi, savukārt stjuarti-vīrieši smaida un dzen jokus.
Jau pirms braukšanas atrodu latvieti Ritmu, kura ir ieprecējusies Keiptaunā un nodarbojas ar latviešu viesu sagaidīšanu. Tas izrādās labākais lēmums, jo tieši pateicoties Ritmai apskatam īpašas vietas un, pateicoties viņas lieliskajām zināšanām par Keiptaunas un DĀR vēsturi, mūsu ceļojums pārspēja visas cerības.
1.diena. Pastaiga pa Township, pēcpusdienā Camp Bay pludmale.
Ir rīts, un mēs, pieci latvieši, ieskatot Ritmu dodamies uz Township, melno rajonu, kura „iespaidīgākā” daļa ir graustu rajons – to var redzēt braucot no lidostas un vakar takša šoferis pievērsa mūsu uzmanību. Tieši turp arī braucam, un brīžiem raisa pārdomas par pasākuma jēgu. Realitātē viss ir vienkāršāk, mēs satiekam mūsu vietējo, melnādaino gidu, kurš ar patiesu interesi stāsta Dienvidāfrikas vēstures skumjāko daļu – aparteīdu. Klausoties stāstus par tā laika melno beztiesiskumu un režīma stulbībām, prātā nāk paralēles ar mūsu pašu vēsturi – izrādās, muļķi un slepkavas ir tikuši pie varas arī otrā zemeslodes pusē. Township nav tikai grausti –tur ir atrodamas visu slāņu mājas, darbojas bērnudārzi, skolas, ir savs policijas iecirknis. Mēs kājām izstaigājam dažādas vietas, ieskatāmies vienā no nabadzīgajiem namiem un pasākuma noslēgumā dodamies uz graustiem, kur vietējā „bārā” nobaudāmpaštaisītu brāgu, ko mūsu gids nosauc par savienošanos ar senču gariem. Iespaidi vienkārši satriecoši, kā ar āmuru pa pieri!!!
Pēcpusdienā ar taksi braucam uz Camp Bay pludmali – balta smilts, dažādu valstu tūristi, okeāns ar aukstu ūdeni , 15C, kurā peldēties var tikai latvieši. Atpakaļceļam izvēlamies vietējo sabiedrisko transportu – mikroautobusu. Busam nav noteikta maršruta, aiz šofera sēž kasieris, kurš skaļi pa logu sauc maršruta galapunktu un aicina pasažierus. Visi smaida, priecīgi čalo, un brauciens ir vienkārši lielisks, pie tam izmaksā desmit reizes lētāk par turpceļu ar taksometru. Vienā brīdī gribas palikt šeit smaidīgo cilvēku dēļ!
2.diena. Safari un vietējo pludmale.
Aizbraukt uz Āfriku un neredzēt vismaz kādu Āfrikas zvēriem – nebūtu vērts tik tālu braukt, tāpēc braucam uz safari. Ritma mūs sagaida jau 6 no rīta un braucam 2 stundas austrumu virzienā uz Aquilla rezervātu. Ir rīts un saule vēl tikai lec, lai sāktu savu ceļu pa debesīm ziemeļu pusē. Tieši tā – ziemeļu pusē, jo esam ekvatora otrā malā. Pa ceļam Ritmai ir tik daudz stāstu par DĀR vēsturi, dabu un vienkārši dzīvi, ka līdz pasākuma vietai aizbraucam nemanāmi. Mūsu safari ir 4 zvaigžņu, un sākam ar brokastīm. Uz safari ir ieradušies kāds simts tūristu un visi tiek veikli sasēdināti pa automašīnām. Mūsu gids joko, ka nemākot runāt angliski, tikai Afrikan valodā, un sākam ceļu. Redzam ziloņus, zebras, degunradžus, bifeli, nīlzirgus un iežogojumā krokodilus. Emocijas lieliskas, jo dzīvnieki nav sprostos un ir brīvās dabas efekts. Pēc pasākuma var nopeldēties baseinā, kas ir ļoti vajadzīgs, jo temperatūra ir + 42C, un beidzam ar zviedru galda pusdienām.
Atpakaļ braucam pāri kalnu grēdai un piestājam skaistākajās vietās. Jau Keiptaunā Ritma mūs aizved uz vietējo pludmali, kur atkal nopeldos. Ir krietni interesantāk partūristu peldēšanās vietu.
3.diena. Vējš un pasaules gals.
Šodien mums paredzēts brauciens uz Labās Cerības ragu, vietu kas tiek uzskatīta par Indijas un Atlantijas okeānu robežšķirtni. Mums gan skatoties kartē liekas, ka tas ir pasaules gals, jo tuvākā sauszeme ir tikai vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Šodien laiks būtiski mainījies- ir apmācies un pūš vējš. Atkārtoju – Vējš, jo kaut ko tādu Latvijā var pieredzēt varbūt vienīgi oktobra vētru laikā. Pludmalē pat smilšu graudiņi sāpīgi sit pa kājām, mana novilktā čība aizlido pa gaisu. Turp braucam pa Atlantijas okeāna krastu, apskatot katru interesa
