welcome to Africa 2 daļa

  • 5 min lasīšanai
Nākošais hotelis jau Bakau, nu un liels mans izbrīns ka tā ir tieši ta pati ēka virs zivju tirgus. Cik velāk nopratu man piekomandētais uzraudzītājs ir normāli strādājoš, tāpēc par hoteļiem neko īsti nezina, ne cenas ne lokācijas, un centies tikai nokaulēt cenu, istaba viņam likās luksus, man gan nē,bet esmu braukusi izbaudīt tieši šīs valsts piedāvāto, ne eiropeisko ne nigēriešu viesmīlību. Cena mani apmierina jo nu nēesmu es apkārt bizotāja, un nolemju palikt tajā lidz atvaļinājuma beigām... Nu ko, hotelis mužīgā nepabeigtības stavoklī, dubulta gulta sastāv no divām parastajām, kas sastumtas kopā, bet tak koka gultas karkasa malas starp madračiem, būs jaguļ ar mīlļo dikti mīļi, vai patālu vienam no otra. Baldahīns tikai viens izredzes tuvgulēšanai..... "Mana aste" pārcelšanās rezultātā noklīdusi, jauki, nolemju aizlīsties aiz tuvākajiem okeāna krastā redzamajiem akmeņiem un palasīt, paņemu grāmatu un sparīgi prom no ļautiņu acim, šoreiz ēniņā. pirmais sekotāja tiek sagaidīts ar manu neapmierināto ģīmi, un teicienu -ļaujiet man palasīt, 10 min. pasēdējis tas atvadās jo saprot ka es to esmu domājusi nopietni... Nākošais pieklīst students, nezkāpēc nosauc savas indentifikācijas kartes numuru un paziņo ka ir students, es stulbi pablenžu un jautaju-vai man tagad tas numurs jatceras? Viņš manāmi samulst, un nolemj mani atstāt jo esmu tiešām nejauka, pēdas sāp,. āda liekas arī, un lasīt neviens nedod Nākošais jau stipri pacietīgāks, bet tak trinas turpat netālu, un neiet prom....man ar tomēr peigriezās lasīt un viņs ierosina turpināt ceļu gar okeānu uz nākošo pludmali, kur droši var peldēt... Dodamies uz priekšu.... Drīz vien aiz līkuma ceļš gar okeānu jāpārtrauc un jādodas uz krastu, pār priekšā esošo akmeņu krāvumu es neriskēju rāpties, pēdas sāp....dīvaina paskata mājiņas, neglītass zaļās kastītes bez jumta, es pat nesapratu ka tas ir hoteliskāds nu kuram stils Teritorija no okeāna puses nostādīta ar visparastākajiem garo adatu kaktusiem(pie mums Latvija tie aug podos zied ar skaistiem sarkaniem vai rozāziediem, un nedod augļus), nu ticiet man, nekāds labāks žogs nav vajadzīgs, vienīgi okeāns riskētu brist iekšā šai adatu jūrā, daži kaktusa augļi jau nogatavojušies, es gan tirgū viņus neredzēju, bet zinu ka Marokā viņus tirgo, un madeirieši arī tos ir iecienijuši,ko par gambiešiem laikam nevarētu teikt, garša tāpat ka svaigām vīģēm neko sevišķā nav, tāpec es neko daudz neuztraucos ka nevaru noplūkt. Saulrieta pludmale tiešām ir jauka, viļņi ir krietni mierīgāki un peldēšana drošāka, izdodas pat pieiet pe pašas viļņa galotnes un nofotogrāfēt Pretī pludmalei 5* viesnīcas eiropiešu stilā... Saules gultas gan iekšā teritorijā pie baseina, gan ārpusē pie žoga zem salmu nojumītēm, arī auksta duša pie vārtiem kur noskalot okeāna sāli. Mans pavadonis palūdz apsardzi un tie atļauj man palietot dušu, paldies. Ejam atpakaļ pa ceļu, palūdzam nākošā hoteļa appsardzei atļauju apskatīt hoteļa teritoriju, un saņēmuši atļauju ieejam iekšā. Šeit ir viss jūsu ērtībam eiropieši, sākot no gaisa kondicionētāja līdž ....utt....mani tas ne satrauc un ne sajūsmina, pārspīlētā greznība, nu ja es jau nēesmu normāla eiropiete, braucu iepazīt Āfriku tās patiesajā sejā, ne ar "kosmētiku".... bet vienalga, ja jums tā patīk labāk....nav problēmu, katrs meklē savu....un atrod..... Atgriežos hotelī lai beidzot tomar palasītu Jaunais paziņa par visam varitēm gribēja telefona numuriņu vai vismaz randiņu uz nākošo dienu.(Starp citu, pirmo mobilā simkarti ar nelielu kredītu saņemu kopā ar lidmašīnas biļeti ,otru ierodoties Gambijas lidostā.) es viniem visiem pazinoju ka esmu precējusies un numuriņus nedalu tā nu viņs paliek ar domu ka noķers mani okeāna malā Hotelī bármenes paziņo ka "mana aste" esot mani meklējis, nu un jau pēc brīža protams viņš ir te, hotelī brīvi gan pārvietoties vietējiem nav atļauts, bet pasaukt caur paziņām var. Tā nu "mana aste" mani velk uz krokodīlu dīķi.....iecienīta tūristu vieta, tā kā man ir tulznas zem pēdām vel no rīta pastaigas, paņemam taxi, jūtos stipti nokausētabet nobeigumā tās tomer bija to vērts Leģenda par so dīķīti tiek vestīta no mutes mutē, ciktur tās taisnibas nezinu.... -paša nelabā bērns esot iekritis dīķī, un tas saucis pēc palīdzības, atsteidzies kāds vīrs un bērnu izglābis, par to nelabais viņam piešķīris varu valdīt pār šo dīķi, kopt un barot krokodīlus.... Tā nu tas turpinoties paaudzēm. Pie šī dīķā ir vieta kur vietējie lūdzoties, viņi ticot ka krokodīli un šī vieta ir svēta(laikam svētīta ar nelabā roku ), tāpat arī zaļi ziedošais netīrais ūdens esot dziedinoš....redz ko dara ticība un kā tas iet roku rokā ar musulmanu reliģiju ???Man nav saprotams Kad biju safotogrāfējusi, viens no izcilajiem exemplāriem uzstutējās kājās un ļepato man pakaļ, hei goda vārds es tā nodomāju, bet izrādās, ka starp mani un viņu ir ieeja dīķī ko viņi izmantojot, paldies dievam ka es nebiju viņa gaumē Vel mazliet patālāk krūmos guļ vientuļš krokodils kas tomēr neesot no šitajiem, bet pa kanalizāciju atkļuvis šurp, vietējie kroki viņu nepieņem un tā viņš nāk un iet kad grib. Es gan negāju viņu apostīt, bet domāju ka viņš smird pēc kanalizācijas vai brīvības, ja jau citi viņu negrib paldies ka nevienam es neiepatikos kā maltīte Vākarā vel paredzams gājiens uz kāzām, tāpēc pēc šīs pastaigas dodos atpakaļ uz hoteli, kājas sāp, āda sāp, pa ceļam "mana aste" aizvelk mani pie savas māsas uzlikt vietejo kremu uz manas sāpošās ādas, un man gandrīz dzīšus nākas viņu izdzīt no telpas kur viņa mani masē un apsmērē. Nu saprotu ka esmu baltā un viņiem ir pastiprināta interese, bet sorry mani tas neietekmē, vel aizvien esmu ar saviem aizspriedumiem. Kāzās ierodamies pavēlu, un nepaliekam ilgi, neka sevišķa man tur nelikās, cienastu katram iedod kastītē jau sagatavotu, praktiski gabaliņš vistas un kaut kas vel....sievietes mazliet dejoja(viņu dejošanas stils man nelikās ne sexīgs ne pievilcīgs drīzāk barbarisks, mežonīgs), manam telefonam bija par maz gaismas, tā ka bildes nevienas nebija, mani arī uzaicināja nofotogrāfēties kopā ar jaunlaulātajiem. Nu skaisti cilvēki, ko tur teikt nu patīk man melnie ļautiņi, solija bildi, bet protams ka diez vai kādreiz to dabūšu ta ka palikšu es viņu jaunās ģimenes vesturē..... mājās nokļuvu jau pēc pusnakts. Žēl ka nedzirdu okeānu, un paldies ka nejutu zivju smaku no tirgus lejā, manas iztabas logs ir uz ielu un es šoreiz esmu vinnētāja ........ Pamostos vel naktī un saprotu ka gan nolāpītais moskīts, gan mana sāpošā āda man nedod gulēt. (cīņa ar moskītiem istabiņā ir tikai divos veidod, vai nu ieslēdzot ventilātoru un klausieties to troksni un jūtat vēju-vejš apgrūtina moskīta lidojumu, vai guļat zem baldahīna, tātad lai cik nemaksātu jūsu istaba, pārliecinieties vai ir kaut viens nošiem servisiem ) Moskīts ir ielavijies zem mana baldahīna, un mani sakodis un nu rāms sēž pašā augšā, cer ka es viņu neredzu, tam nu nenotikt, šoreiz asinis pret asinīm.....bet ādu kartējo reizi iesmērēju ar vietējā ražojuma krēmu.....sameklēju spilvenu ko palikt zem kajām, kājas cietušas pamatīgi, apdegums un nu jau pat piepampušas, saprotu vienu, ka no rīta rāmi sēdešu vienalga kur, bet ne saulītē Te jums būs mācība, meitenes, kad brauciet uz karstām kurort vietām paņemiet līdz garus svārkus, kleitas, vieglas bikses, vienalga ko arī vismaz vienu blūzīti ar garām piedurknēm, lai tomēr garajās pastaigās sevi pasargātu no saulītes.... Tā nu lieku kājas uz spilvena un guļu nost...... No rīta izrādās nespēju pastaigāt, nākas dzesēt kajas augstā ūdeni, āda spīd un liekas plīsīs....tā piepampušās, eju meklēt kafiju, sēžu uz terases dzeru kafiju un lūkojos uz zivju tirgu.... kas cits man atliek.... Gaidu mīļo, šodien viņam jabūt klāt.... Diena paiet sēžot terasē pļāpājot ar bāra meitenēm, un ar "manu asti" un lasot cik nu manas sāpošā āda ļauj man iedziļinaties angļu valodas tekstā.... Vakarā vēlu saņemu zvanu no Gambijas imigrācijas dienesta, mans mīļais ir tur, bet viņam netic ka kāds viņu šeit gaida, Dārgais atbrauc vēlu, un izskatās ka ir atgriezies tieši no elles....Kas izrādas nav bijis tālu no patiesības. (*āfrikāņi nemēdz braukt holidejos uz āfriku.... un arī nemēdz veikt šo ceļu caur 6 āfrikas valstīm ar sabiedrisko transportuautobusu, viņa ceļojums ir vērts vairāk kā manējais, es vēlāk teicu, ka pēc būtības vajadzētu ar filmēšanas grupu atkārtot to visu, lai cilvēki uzmanītos un arī redzētu ka ne tikai nelikumības pastav eiropā, ka mēs neskatoties uz visu esam pasargāti daudz vairāk kā āfrikāņi paši savā zemē, kur tevi var atstāt džungļos tikai tāpēc ka tev nav vajadzīga vīza šim ceļojumam, un tomēr tev būs jāmaksā uz katra stūra lai pārvietotos uz priekšu....un vel tāpēc, lai pasaulei parādītu ka naidžīrieši nav pati kriminālākā tauta pasaulē.... Nu ko, welcome to Gambia/ welcome to Africa..... Nu liekas ka ar šo es arī beigšu....pārējās dienas jau pieder tikai man viņam jūrai un saulei.... Lai kā arī nebūtu šis atkal bija viens no tiem ceļojumiem kurā es iemācijos ļoti daudz par šo pasauli ar tās dažādībām, kas stipri atšķiras no manas dzīves uztveres gan dzīves stilā, gan pasniegšanā, Ja kādam no jums ir radusies interese par šo valsti, vienmēr laipni, es atbildēšu cik zināšu.... un lai kā nebūtu, visu gaišu jums, ceru ka ieguvāt mazliet saules un jūras vēja no Gambijas.... /Rite Alaga-Londoná/


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais