mana Slovākija

  • 1 min lasīšanai
Es esmu bijusi tur divreiz un viena no tām bija manā dzimšanas dienā. Bija jauki divu kilometru augstumā, taču lielākais oiedzīvojums bija daudz zemāk- Slovenkij Raj valsts vidienē. Tāds kalnains dabas parks ar ūdenskritumiem un daža'dām takām. Pati biju vadone un pirmo reizi tajā vietā ar 30 daža'da vecuma un stipruma ļautiņiem. Takas kartē sazīmētas ,bet nav neviena , kam paprasīt , kura labāka. Nolemjam ,ka jāredz sazīmētie ūdenskritumi. Līnija zaļā krāsā, tāpēc ceru, ka veicama visiem. Ceļš pa mazas upītes gultni- akmeņiem, baļķiem un vietām arī kāpnītēm visu laiku pret un starp kalniem. pēc stundas kāpiena nonācām pie ūdenskritumiem, kurus nācās pārvarēt vistiešākajā nozīmē - pa kalnam piestiprinātām metāla trepēm- kā uz kūtsaukšu:). labākais bija tas , ka nezini, kas gaida pēc tie 30 metriem augstāk. tāpēc daļa neriskēja un devās atpakaļ pa to pašu ceļu, ko atnāca, tā trepju kustība izskatījās tikai vienvirziena- uz augšu. pēc tam ceļš bija vēl stāvāks , bet gandarījums , jo lielāks. āķis lūpā arī. Tikai Rīgā uzzināju, ka konkrētā trase tajā parkā ir visgrūtākā un parasti tajās grupas nemaz neved, vismaz skolniekus ne. ja nu kāds kristu , sazinja ar ārpasauli visai sarežģīta- brīžam starp klintīm zonas nav vispār. TOmēr labā laikā iesaku visiem.!!!! Kājas būs slapjas jebkurā gadījumā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais