Kā es braucu Temzas zosis lūkoties jeb vismaz 3 lēdijas laivā, neskaitot klēpja sunīšus
|
Ruta Bērziņa
|
Vēl šovasar pašā krīzes viducī aizlaidos uz lielo pilsētu Londonu. Protams, ļāvos lai mani pūlis nes gar slavenajiem pieturas punktiem, bet tas brīžiem bija tik šausmīgi, ka vienu dienu pavadīju pavisam citādi. Uzticējos Temzas kuģīša kapteinim, kas lēni un mierīgi 3 stundu garumā izvizināja pasažierus no Vestminsteras līdz Ričmondai un pat nodemonstrēja slūžas darbībā.
Un tā dodamies ceļā. Garām Parlamentam un Lielajam Benam pret straumi, apskatām ekskluzīvos dzīvokļu namus upes krastā un rūpnieciskos objektus. Izbraucam caur ļoti daudziem tiltiem. Katrs savādāks, ar savu nosaukumu. Viens pat līdzīgs Tower Bridge, tikai mazāks
.
Upes krasti pie ūdens ir dūņaini, jo Temzā ir paisums un bēgums. Ainava paliek arvien zaļāka un rāmāka. Pa ceļam redzam privātas laivas ar mēbelēm un puķu podiem. Trenējas airētāji mazās laiviņās. Tad parādās arvien vairāk putnu, tai skaitā savvaļas pīles un zosis. Tām te laba dzīve.
Tad sākas kaut kas interesants. Upe paliek arvien seklāka, un liekas, ka tā drīz pavisam pazudīs. Nonākam pie tilta ar uzrakstu „Richmond lock” un apstājamies pie vārtiem atsevišķā nodalījumā. Aiz vārtiem ūdens ir daudz augstāks. Tad sāk tecēt ūdens kuģīša nodalījumā, un mēs lēnām ceļamies uz augšu. Pēc kāda laika ūdens līmenis ir izlīdzinājies, un vārti atveras. Slūžās pavadām apmēram stundu, bet notiekošais ir tik interesants, ka pat bērni aizrautīgi vēro slūžu darbību.
Dodamies tālāk un izkāpjam Ričmondas piestātnē. Šeit beidzas Londona, sākas pļavas un krūmi, un pat ganās govs. Gar Temzu ir skaists dārzs ar terasēm, norādēm un kafejnīcu pakalnā. Pēc maltītes pastaigājam pa Ričmondas centru un Tesco veikaliņā iepērkam uzkodas piknikam.
Tālāk seko pastaiga pa kokiem apaugušu gājēju celiņu, kas ved gar upes krastu līdz pat Kew gardens jeb Botāniskajam dārzam. Ceļā sastopam tikai dažus gājējus ,i skrējējus un riteņbraucējus. Ričmondas daļā ik pa brīdim ērti koka soli, kur var atpūsties un baudīt pikniku. Upe šeit daudz šaurāka nekā centrā. Apmēram pēc stundas esam Kjū un pa jaukām ieliņām nokļūstam pie pilsētas dzelzceļa un metro. Arī Kjū no burzmas ne miņas, sakopta vide un skaisti apstādījumi.
Tāds bija mans ceļojums pa Anglijas upi, daudz mierīgāks nekā trim džentlmeņiem slavenajā stāstā. Redzēju pavisam citādu Londonu, un tā man ļoti patika.